Web - Windows - iPhone
I. Tev slava un gods, ak Kungs, mans Dievs! Kā gan man runāt par Tevi, stingri zinot, ka, lai cik dziļš cilvēks ir savā gudrībā, viņa mēlei neizteikt Tavu dižumu, nedz arī viņa dvēselei, lai cik kvēlas ir tās ilgas, cerēt kā putnam pacelties līdz Tavas gudrības un Tava spožuma debesīm.
Un ja es saku par Tevi, ak mans Dievs, ka Tu esi Visuredzošais, tad man jāatzīst, ka pat tie visredzīgākie ir radušies, tikai pateicoties Tavam vēlējumam. Un ja es daudzinu Tevi kā Visugudrāko, tad man atkal jāatzīst, ka paši Gudrības Avoti ir radīti pēc Tavas gribas. Un, ja es pasludinu, ka Tev nav līdzīga, tad jau visai drīz atskārstu, ka tie, kas visdziļāk Tavu būtību pauž, ir Tevis pasaulē sūtīti un tikai liecina par Tavu roku darbu. Un ja es cildinu Tevi kā visu lietu Zinātāju, tad man jāsaka, ka pat tie, kas pašas atziņas būtību atskārtuši, tikai īsteno Tavu nodomu.
Augstu, tik neizmērojami augstu Tu pacelies pāri mirstīgo cilvēku centieniem izgaismot Tavu noslēpumu, aprakstīt Tavu dižumu vai pat tikai aptuveni apjaust Tavu būtību. Un lai kā arī šie centieni īstenojas, tiem nepacelties virs robežām, kādas spraustas Tevis radītajiem, jo visi šādi pūliņi ir Tevis iecerēti un Tava likuma rosināti. Viscildenākās jūtas, kādas, Tevi slavējot, spēj izteikt svētākie no svētajiem, kā arī visviedākā gudrība, kādu vismācītākie spēj paust, mēģinot saprast Tavu dabu, nāk no centra, kas atrodas Tavā valdīšanā, centra, kurā uzplaukst Tavs skaistums un kuru virza Tava raksta spēks.
Nē, pasargi, ak mans Dievs, ja esmu pateicis vārdus, kas uzvedina uz domām, ka pastāv jebkāda tieša saikne starp Tavas spalvas pausto atklāsmi un visas radības būtību. Tālu, tālu ir tie, kas ir Tev vistuvāk, no domas par šādu saikni. Nekādi salīdzinājumi un nekādi tēli nespēj pienācīgi atsegt Tavas atklāsmes koku, un neviens ceļš neved uz Tavas būtības un Tava skaistuma rītausmas izpratni.
Tālu, tālu no Tava patiesā dižuma ir viss, ko mirstīgais spēj teikt par Tevi, pierakstīt Tev vai kā viņš spēj cildināt Tevi. Un tas pienākums, ko Tu esi uzlicis saviem kalpiem - daudzināt pilnībā Tavu dižumu un slavu – ir tikai Tavas žēlastības zīme, kas atļauj stāvoklim, kas viņiem piešķirts, stāvoklim, kurā viņi iepazīst paši savu dziļāko būtību.
Tikai vienīgi Tu pats jebkad esi spējis izmērīt sava noslēpuma dziļumu vai pienācīgi cildināt savu dižumu. Mūžam Tu paliksi neizdibināts un viņpus tās slavas, kādu Tev spēj teikt cilvēki. Nav cita Dieva bez Tevis, Neaizsniedzamā, Visvarenā, Viszinošā, Svētākā no Svētajiem.
-~-II. Dieva zināšana ir visu lietu sākums, un visas lietas beidzas tur, kur stingri ievēro visu, ko vēl debesu valsts dievišķā griba, kas caurstrāvo visu, kas ir debesīs un virs zemes.
-~-III. Tā Atklāsme, kas jau mūžsenis ir daudzināta kā visu Dieva Praviešu griba un solījums, un vēlme, kuru lolojuši Viņa Vēstneši, ir tagad tapusi cilvēkiem zināma, pateicoties Visvarenā visaptverošajai gribai un Viņa neatvairāmajai pavēlei. Šīs Atklāsmes nākšanu ir vēstījuši visi Svētie Raksti. Bet, raugi, kā, neievērojot šo prieces vēsti, cilvēku cilts ir nomaldījusies no sava ceļa un ir sev liegusi dižumu.
Saki: Ak jūs, kas mīlat vienīgo patieso Dievu! Tiecieties saprast un pazīt Viņu un pienācīgi pildīt Viņa priekšrakstus! Ja cilvēks ziedos kaut vienu asins lāsi šai Atklāsmei, viņa alga būs neizmērojama kā pasaules jūras. Pieraugiet jel, draugi, ka nezaudējat šo nepārvērtējamo svētību, kā arī, lai jums nepaiet garām tās augstais stāvoklis! Padomājiet, cik daudz dzīvību ir upurēts un vēl arvien tiek upurēts pasaulē, kas maldināta dzenas pēc netveramiem elkiem, ko cilvēki tukšā iedomībā šķietas saskatījuši. Pateicieties Dievam, ka esat piepildījuši savas sirds ilgas un esat saplūduši vienībā ar Viņu, kas ir visu tautu cerība! Ar vienīgā patiesā Dieva palīgu – lai slava Viņam augstumos! – sargājiet jūsu sasniegtā stāvokļa goda grodumu un, no taisnības neatlaižoties, dariet visu, kas stiprina Viņa mācību. Patiesi, Viņš rāda jums, kas ir pareizs un ved uz cilvēku esības pacēlumu. Lai slavēts ir Visžēlīgais, šī brīnišķā vēstījuma Atsedzējs!
-~-IV. Šī ir tā Diena kad Dieva brīnišķā labvēlība līst pār cilvēkiem, Diena, kad viņa visvarenā žēlastība apņem visu radību. Visu pasaules tautu pienākums ir izlīdzināt savas domstarpības un pilnīgā vienotībā un mierā meklēt patvērumu viņa mīlošās labestības un rūpju koka pavēnī. Tām pienākas turēties pie visa tā, kas šai Dienā tās pacilā un nāk tām par labu. Laimīgi ir tie, kurus neaizmirsa pieminēt Visuvarenā spalva, un svētīti ir tie, kuru vārdus, savam neizdibināmajam lēmumam pakļaujoties, atrodam par labāku neatklāt.
Lūdziet jel, lai vienīgais patiesais Dievs žēlīgi palīdz visiem cilvēkiem īstenot visu to, kas var pastāvēt mūsu vaiga priekšā! Pašreizējā iekārta taps drīzi saritināta un jauna izklāta tās vietā. Tik tiešām, tas Kungs runā patiesību un ir visu neredzamo lietu zinātājs.
-~-V. Šī ir tā Diena, kad cilvēkiem atklājas Dieva neizmērojamā žēlsirdība, Diena, kurā Viņa mīlošās labestības saule apspīd viņus, Diena, kad Viņa dāsnā labvēlība zem sava spārna ņēmusi visu cilvēci. Tagad ir jālīksmo un jāatspirdzina nomāktie ar dzīvinošās mīlestības un brālīguma dvesmu un ar draudzības un līdzjūtības dzīvinošajiem avotiem.
Tiem, kurus Dievs mīl, lai kur arī viņi pulcētos un lai ko viņi sastaptu, būs paust savā attieksmē pret Dievu un tanī veidā, kā tie teic Viņa slavu un cildenumu, tādu pazemību un padevību, ka vissīciņākais puteklītis zem viņu kājām varētu liecināt par viņu uzticības dziļumu. Šo svētīto dvēseļu valodai ir jāskan ar tādu spēku, ka šie paši puteklīši zem viņu kājām ietrīsēsies, šī spēka saviļņoti. Viņiem ir jāizturas tā, lai zemei, kuru tie min, ir prātā nenāktu teikt tādus vārdus, kā šos: "Mani stādīs augstāk par tevi. Jo raugi, ar kādu pacietību es nesu to nastu, kādu zemkopis man uzliek. Caur mani visām būtnēm nāk tā svētība, kādu tiem nest man ir uzticējis Viņš, kas ir ikvienas žēlastības Avots. Un, neraugoties uz šo man izrādīto godu un neskaitāmajām manas bagātības izpausmēm, bagātības, kas dāsni apmierina visas radības vajadzības, raugi, cik liels ir manas pazemības mērs, vēro, ar kādu pilnīgu pakļāvību es ļauju cilvēkiem mīt mani kājām."
Esiet iecietīgi, mīliet un dariet viens otram labu! Ja kāds starp jums nespēj aptvert kādu patiesību, bet tiecas to saprast, runājiet ar viņu augstākā mērā laipni un iejūtīgi, un ar labu gribu! Palīdziet viņam saskatīt un apgūt patiesību, bet neuzskatiet, ka jūs kaut par nieciņu esat pārāki vai apdāvinātāki par viņiem!
Vienīgais pienākums cilvēkam šajā Dienā ir tiekties un saņemt to žēlsirdīgās mīlestības daļu, kāda viņam staro pretī no Dieva. Lai nekrīt te svarā nevienam, cik liels ir saņēmēja mērs. Dažs varbūt saņems, cik daudz spēj turēt cilvēka plauksta, citu saņemtā daļa varbūt pildīs kausu, vēl citam saņemtais, iespējams, būs mērojams ar galoniem.
Ikkatrai acij šajā Dienā ir jāsaskata tas, kas visvairāk stiprina Dieva mācību. Tik tiešām, ka Dievs ir mūžīgā patiesība! Nekas nevar šajā Dienā nest lielāku ļaunumu Dieva mācībai kā šķelšanās un ķildas, nesaprašanās, atsvešināšanās un vienaldzība to starpā, ko Dievs mīl. Ar Dieva spēku un viņa palīgu vairieties visa tā un cenšieties saliedēt cilvēku sirdis Viņa vārdā, kas ir visgudrais, viszinošais Vienotājs.
Lūdziet jel vienīgo patieso Dievu, lai Viņš jums ļauj just tos darbus, kādi tiek veikti, ejot Viņa ceļu, un izbaudīt Viņam izrādītās pazemības un pakļāvības saldmi! Aizmirstiet paši sevi un vēršiet savu skatu uz kaimiņu! Visu savu enerģiju veltījiet izglītības veicināšanai! Nekas nekad nav, nedz var tikt noslēpts no Dieva. Ja vien iesiet Viņa ceļu, Viņa neizmērojamā un nezūdošā svētība dāsni līs pār jums. No šī vēstījuma vārsmām izstaro gaisma, kas plūst no Dieva, visu pasauļu Valdnieka rakstāmspalvas. Ak, laidiet to savās sirdīs un turieties pie Viņa priekšrakstiem!
-~-VI. Raugiet, kā visdažādākās tautas un ciltis virs zemes ir gaidījušas Apsolītā atnākšanu, bet raugi, tikko viņš, kas ir Patiesības Saule, bija atklāts, visi novērsās no viņa, izņemot tos, kurus Dievs bija īpaši vadījis. Vēl neuzdrīkstamies šobrīd atsegt plīvuru, kas slēpj to augsto līksmes stāvokli, kādu sasniegt var ikviens patiess ticīgais, jo pēkšņa atsegšana var izraisīt tādu prieku, no kura daži slīgst nemaņā un mirst.
Viņš, kas ir Bayán sirds un būtība, rakstījis: "Dīglim, kas satur sagaidāmās Atklāsmes spējas, piemīt spēks, kas lielāks par to spēku, kāds ir kopā visiem tiem, kas seko man." Un citā vietā viņš saka: "Visaugstākā cieņa, kādu es esmu izrādījis tam, kas nāks pēc manis, ir manos rakstos ietvertā atzīšanās, ka nav man tādu vārdu, ar ko viņu pareizi raksturot, un ka nevienā vietā manā grāmatā Bayán viņa mācība nerod pienācīgu izgaismojumu."
Var teikt par ikvienu, kas, mēģinādams aptvert šo apgaroto vārdu nozīmi, ir iegremdējies tajos ietverto domu okeāna dzīlēs, ka viņš ir manījis tā neizsakāmā spožuma atspīdumu, kāds piemīt šai varenajai, šai cēlajai, šai visusvētākajai Atklāsmei. Šīs lielās Atklāsmes gaišums ļauj mums nojaust, cik liels gods krīt par daļu tam, kas Atklāsmei uzticīgi seko. Tik tiešām, ka Dievs ir viens un patiess! Jau pati par sevi šādu dvēseļu elpa atsver visus pasaules dārgumus. Laimīgs ir tas, kas tver šo elpu, un ak vai tam, kas nevēlas saprast!
-~-VII. Patiesi, es saku jums: Šī ir tā Diena, kad cilvēce var skatīt vaigā Apsolīto un dzirdēt viņa balsi. Ir atskanējis Dieva aicinājums, un no Viņa vaiga plūstošā gaisma apspīd cilvēkus. Katram cilvēkam no savas sirds jāizdzēš tukši vārdi un ar uzņēmīgu un atklātu prātu jāieskatās Viņa Atklāsmes zīmēs, kas pierāda Viņa sūtību un pauž Viņa lielumu.
Patiesi liela ir šī Diena! Par tās lielumu liecina viss, kas Svētajos Rakstos tiek minēts kā Dieva Diena. Pēc šīs brīnišķās Dienas slāpst ikviena Dieva Pravieša, ikviena dievišķās vēsts Nesēja dvēsele. Tāpat arī visa radība virs zemes visā tās daudzveidībā alkst to sagaidīt. Tomēr nebija Viņa Atklāsmes Saule vēl īsti ataususi Dieva gribas debesu lokā, kad visus, izņemot tos, kurus labpatikās vadīt Dievam, pārņēma mulsums, un tie neuzklausīja viņu.
Ak tu, kas neesi mani aizmirsis! Mokošs un smacējošs ir tas plīvurs, kas neļauj zemes tautām saskatīt Viņa gaismu un saklausīt Viņa aicinājumu. Lai dod Dievs, ka vienotība savā gaismā ietver visu pasauli un ka visu tās tautu pieres nestu zīmogu: "Tā Ķēniņvalsts ir Dieva!"
-~-VIII. Tik tiešām, ka Dievs ir taisnīgs! Šinīs dienās Dievs ir pārbaudījis sirdis visam savam Sūtņu un Praviešu pulkam un arī visiem tiem, kas stāv sardzē pie Viņa neaizskaramās svētnīcas, tiem, kas mīt debesu mājokļos, Viņa svētās gaismas teltī. Cik gan daudz smagāks būs tas pārbaudījums, kāds būs jāiztur tiem, kas gribēs noslēgt derību ar Dievu!
-~-IX. Ak Ḥusayn! Cik kvēlas bija tās ilgas, ar kādām dažas tautas un nācijas gaidīja Imám Ḥusayn atgriešanos, jo – lai slavēts Dievs augstumos! – Dieva izredzētie senajās dienās bija pareģojuši, ka viņš nāks pēc tam, kad būs ieradies Qaim. Vēl jo vairāk, šie svētie ir vēstījuši, ka tad, kad atklāsies viņš, kas ir Dieva daudzveidīgās mīlas Gaismas Avots, visi Pravieši un Vēstneši ar Qaim kopā pulcēsies zem svētā karoga, kuru pacels Apsolītais. Tagad šī stunda ir situsi. No viņa vaiga plūstošais mirdzums lej gaismu visā pasaulē. Un tomēr, raugi, cik tālu tās tautas ir noklīdušas no viņa spraustā ceļa! Viņam ticējis nav neviens, izņemot tos, kas, gūdami spēku no Vārdu Ķēniņa, ir sadauzījuši tukšā iztēlē un tumšās dziņās radītus elkus un ir sasnieguši pārliecības pili. Šai Dienā Viņa, Neatkarīga, vārdā no atlases vīna, kas ir Viņa Atklāsme, ir ticis noņemts zīmogs. Viņa mīlestība plūst pār cilvēku cilti. Pildi savi kausu un Visuslavētā, Visusvētā vārdā dzer no tā!
-~-X. Tagad ir atnācis tautām un ciltīm nolemtais laiks. Ir piepildījušies visi Svētajos Rakstos vēstītie pravietojumi. Kalni un lejas ap Jeruzalemi atmirdz Viņa Atklāsmes gaismā, jo no Zion pasaulē ir nākuši Dieva likumi. Laimīgs ir tas, kas ir izsvēris savā sirdi neatkarīgā Dieva, mūsu Stiprās Pils, grāmatā vēstīto. Apceriet to, jūs, ko Dievs mīl, Viņa vārdā ieklausieties, lai ar Viņa palīgu un žēlastību jūs varētu pilniem malkiem dzert no uzticības skaidrajiem ūdeņiem un stāvēt par Dieva mācību stingri un nesatricināmi kā kalni.
Jesajas Grāmatā ir teikts: "Lien iekšā klints alā un paslēpies zemē bailēs no tā Kunga un Viņa varenās godības!" Ikviens, kas šo pantu apcerēs, noteikti aptvers, cik liela ir Dievs mācība, un neapšaubīs šīs Dieva Dienas augsto jēgu. Un aiz šī paša panta seko vārdi: "Tikai Dievam būs tikt slavinātam tajā Dienā." Šo Dienu Dieva rakstāmspalva ir daudzinājusi viscauri Svētajiem Rakstiem. Tajos nav neviena panta, kas neteic Viņa svētā vārda slavu, nav nevienas grāmatas, kas neapliecina šīs visaugstās tēmas dižumu. Ja mums būtu jāpiemin viss, kas ir sacīts šajās Debesu Grāmatās un Svētajos Rakstos par šo Atklāsmi, šī vēstule izvērstos neiespējami liela. Šai Dienā ikvienam ir pilnībā jāpaļaujas uz Dieva nebeidzamo, daudzveidīgo dāsnumu, ir jāceļas un ar dziļu gudrību jāvieš pasaulē Viņa mācības patiesības. Tad un tikai tad visu pasauli apņems Viņa Atklāsmes rīta gaisma.
-~-XI. Lai slavēta ir šī Diena, kad žēlastības maigums liegi apņem visu radību, šī svētītā Diena, kāda nav redzēta agrākos laikmetos un gadsimtos, Diena, kad mūžsenā Ķēniņa vaigs pavērsies uz savu svēto troni. Un tad skaļi saucam dzird radības un debesu pulku balsis: "Nekavējies, ak Carmel, jo Dievs, debesu Celtnieks un vārdu valstības Valdnieks, ir savu gaišo vaigu vērsis uz tevi."
Prieka un līksmes pārņemts un balsi augstu paceldams, lūk, kā tas izsaucās: "Ziedojums Tev lai ir mana dzīve, jo Tu esi mani uzskatījis, ar labestības veltēm Tu mani esi apveltījis un savus soļus man pretim virzījis. Atšķirtība no Tevis, ak Tu mūžīgās dzīvības Avot, ir gandrīz saēdusi mani, mana dvēsele ir iztvīkusi, no Tevis tik tālu būdama. Lai Tev slava par to, ka esi man ļāvis saklausīt Tavu saucienu, par to, ka esi mani pagodinājis, man tuvojoties, un atmodinājis manu dvēseli ar savas Dienas dzīvinošo smaržu un to saviļņojošo balsi, kādā uzrunā mani Tavi raksti, balsi, kurai Tu liki atskanēt kā taures saucienam savai tautai. Un kad nu tiešām sita tā stunda, kurā bija lemts atklāties Tavai neatvairāmajai ticībai, Tu savai spalvai iedvesi sava gara elpu, un, raugi, visa radība notrīsēja pamatu pamatos, jo tai atklājās tie noslēpumi, kas glabājās tā dārgumu krātuvēs, kam pieder viss."
Un nebija viņa balss vēl atskanējusi augstumos, kad mēs jau devām atbildi: "Pateicies tam Kungam, ak Carmel! Savā atšķirtībā no manis tu degtin degi, bet tad mana esība kā vēsinoša jūra šalca tev sejā, priecēdama skatu tev un visai radībai, ielīksmodama kā redzamo, tā neredzamo pasauli. Līksmojies, jo šī ir tā Diena, kad Dievs ir tevī uzcēlis savu troni, Viņš ir tevi padarījis par savu doto zīmju ausmas pusi un par to gaismas avotu, no kura nāk Viņa Atklāsmes apliecinājums. Labi ir tam, kas lokos liecas ap tevi, kas sludina tavas slavas atklāsmi un stāsta par to, ko Dievs savā dāsnumā ir tev devis. Sava Kunga, visucildenā Dieva, vārdā tver un dzer no nemirstības kausa un pateicies Viņam, jo, rādot savu žēlastību tev, Viņš ir vērtis tavas bēdas priekā un tavas skumjas atraisījis gaišā svētlaimē. Patiesi, mīļa Viņam ir tā vieta, kur Viņš ir nostiprinājis savu troni, kuru ir skāruši Viņa soļi, kuru pagodinājusi Viņa klātbūtne, no kuras atskanējis Viņa aicinājums un kurā plūdušas Viņa asaras.
"Ak Carmel! Sauc un pavēstī Zion šo prieces vēsti: Ir atnācis Viņš, kas mirstīgo acīm nebija skatāms. Viņa visu pieveicošā vara ir jaušama, Viņa visu apņemošais gaišums ir atsegts. Raugi, ka nešaubies un neapstājies! Traucies uz priekšu un apstaigā Dieva pilsētu, kas ir nolaidusies no debesīm, apstaigā dievišķo Kaaba, kurai apkārt pielūgsmē ir riņķojuši Dieva labvēlības skartie, sirdsšķīstie un augstāko eņģeļu pulks. Ak, kā es ilgojos katrā vietā virs zemes un ikvienā pilsētā nest un paust prieka vēsti par šo Atklāsmi, kas Sinaja sirdij liek traukties tai pretī un kuras vārdā Degošais Krūms sauc: Zemes un debesu valstības pieder Dievam, visu Valdnieku Valdniekam. Patiesi, šī ir Diena, kad zeme un jūra uzgavilē šai vēstij, Diena, kuru Dievs sirsnīgā devībā, kas nav aptverama ne cilvēka prātam, ne sirdij, ir paredzējis šai Atklāsmei. Pavisam drīz Dievs uz tevi vadīs savu šķirstu un sauks Bahá ļaudis, kas ir tikuši pieminēti Vārdu Grāmatā."
Lai tiek slavēts visas cilvēku cilts Valdnieks, kura vārdu pieminot, notrīs ikviens zemes puteklītis, un kas cēluma Paudējam ir licis atklāt to, kas līdz šim bija tikai Viņam pašam zināms un glabājās paslēpts Viņa varenības dārgumu krātuvē. Caur sava vārda spēku Viņš, Stiprais un Visvarenais, patiesi valda pār visu, kas ir debesīs un virs zemes.
-~-XII. Saņemieties, ak ļaudis, jūtot Dieva tiesu nākam, jo tā stunda tagad ir situsi. Raugiet, ka aptverat tās nozīmi, lai netiekat pieskaitīti pie grēciniekiem.
-~-XIII. Atcerieties bijušo! Cik daudzi gan augstu, gan zemu stāvoši visos laikos ir karsti ilgojušies Dieva Izpausmes nākšanu Viņa Izredzēto svētajās personās! Cik bieži viņi ir gaidījuši viņu nākam, cik bieži lūguši, lai justu Dieva žēlastības elpu plūstam un apsolīto Daili parādāmies no aizsegplīvura un atklājamies visai pasaulei! Un vienmēr, kad Dieva žēlastības vārti tiešām pavērās un pār cilvēci pārlija dievišķais dāsnums, un neredzamā Dieva gaisma atmirdzēja pie debesu valstības apvāršņa, tie visi viņu noliedza un novērsās no viņa vaiga – no paša Dieva vaiga...
Padomājiet, kāpēc gan viņi tā izturējās. Kas gan varēja izraisīt tādu nostāju pret Visvarenā Dailes Nesējiem? Lai kāds arī aizgājušās dienās ir bijis cēlonis tam, ka šie ļaudis viņus tā noliedza un bija pret viņiem, tas ir novedis pie mūsu laika paaudzes samaitātības. Apgalvot, ka Dieva atklāšanās nebija pārliecinoša un tāpēc cilvēki to noliedza, nozīmē atklāti zaimot. Cik tālu gan tas ir no dāsnā Dieva mīloši maigās žēlsirdības izraudzīt no visu cilvēku vidus savu radību vadībai vienu dvēseli un, no vienas puses, neļaut viņai pilnā mērā dot savu dievišķo liecību, un, no otras puses, bargi nosodīt viņa tautu par to, ka tā ir novērsusies no šī Izredzētā! Nē, visos laikos un visā tā daudzveidībā Radības Kunga dāsnums, viņa dievišķai būtībai atsedzoties, ir ieslēdzis visu pasauli un apņēmis visus, kas uz tās mīt. Savu žēlastību viņš nekad ne uz mirkli nevienam nav liedzis, Viņa mīlošā labestība nav pārstājusi līt pār cilvēku cilti. Tādējādi, šāda izturēšanas nav izskaidrojama ar ne ar ko citu, kā ar to šaursirdību un sīkmanību, kas sagrābusi tos, kas staigā pa lepnības un uzpūtības ieleju, kas, tukšu iedomu ceļus iedami un viņu ticības mācītāju priekšrakstiem akli klausīdami, ir apmaldījušies atsvešināšanās biezokņos. Viņu vienīgā rūpe ir nostāties opozīcijā, un patiesību saskatīt viņi nevēlas. Kas uzmanīgi pavēros, tam kļūs skaidrs un acīmredzams, ka, ja šie ļaudis ikvienā Patiesības Saules Izpausmes dienā būtu ļāvuši redzētā, dzirdētā un justā svētumam ienākt acīs, ausīs un sirdīs, viņiem nebūtu ticis liegts skatīt Dieva daili un viņi nebūtu aizklīduši no gaismas mājokļiem. Bet, svērdami Dieva liecības ar viņu ticības vadoņu savākto zināšanu atsvariem, tie atrada tās pretrunā ar pašu šaurprātību un cēlās ļaunus darbus darīt...
Ņemiet, piemēram, Mozu. Bruņots ar debesu valdīšanas zizli un dievišķās zināšanas baltās rokas glāstīts, un iziedams no Dieva mīlas Párán, nesdams un valdīdams mūžīgā cildenuma un varas čūsku, viņš, Sinaja gaismas kalnā stāvēdams, viesa gaismu pasaulē. Visas zemes tautas un ciltis viņš aicināja uz mūžības valstību un lūdza tās baudīt no uzticības koka augļiem. Jūs taču zināt, cik spīvi pret Mozu nostājās faraons ar saviem ļaudīm, kā šo neticīgo rokas apmētāja Svēto Koku ar tukšu iedomu akmeņiem. Šis spīvums sasniedza tādu pakāpi, ka faraons un viņa ļaudis beidzot cēlās un pielika visas pūles, lai ar melu un noliegsmes ūdeņiem izdzēstu Svētā Koka liesmas, aizmirsdami, ka dievišķās gudrības liesmas nav izdzēšamas ne ar kādiem zemes ūdeņiem un ka mirstīgajiem nekad nenopūst mūžīgā valdījuma lāpu. Nebūt nē! Šādi ūdeņi padara svētās uguns liesmošanu vēl spēcīgāku, un zemes brāzmas tikai nodrošina patiesības lāpas saglabāšanu. Ja staigāsiet Dieva svētās gribas ceļu, jūsu acis būs pietiekami asas, lai to saredzētu.
Un kad Mozus laiks bija pagājis un pasauli apņēma Jēzus gaisma, kas atmirdzēja no Gara Gaismas Avota, izraēlieši cēlās pret viņu. Viņi klaigāja, ka, tā kā Jēzus nākšanu bija pravietojusi Bībele, viņam noteikti jāpauž un jāpilda Mozus likumi, bet jaunais Nācarietis, kas teicās Dieva Sūtnis esam, bija atsaucis likumus par šķiršanos un sabata dienu, kas taču bija no Mozus likumiem vissvarīgākie. Bet kā tad ir ar to Izpausmju zīmēm, kurām bija vēl jānāk? Vēl šo baltu dienu Izraēlas tauta gaida šīs Bībeles vēstītās Izpausmes parādīšanos! Cik daudz svētuma Izpausmju, cik daudz Mūžīgās Gaismas Nesēju ir bijis kopš Mozus laikiem, un tomēr Izraēla, sātaniskas iztēles un viltus iedomu necaurlaidīgos plīvuros tinusies, gaida, kad parādīsies viņas pašas darinātais elks, nesdams tādas zīmes, kādas tā pati ir prātā ieņēmusi. Tāpēc viņu apgrēcības dēļ Dievs ņēmis un izdzēsis viņos ticības garu un mocījis viņus ar visdziļākās pazemes uguni. Un tā vienīgā iemesla dēļ, ka Izraēla atsacījās apjēgt to vārdu nozīmi Bībelē, kas runā par gaidāmās Atklāsmes pazīmēm. Un tā kā tā nekad nav atskārtusi šo vārdu īsto nozīmīgumu, jo, pēc ārējās šķietamības, nekas tāds vēl nebija noticis, tai tika liegts apjaust Jēzus skaistumu un raudzīties Dieva vaigā. Un tie joprojām gaida viņa atnākšanu! Kopš mūžseniem laikiem līdz pat šai dienai visas uz zemes mītošās tautas un ciltis ir turējušās pie šādām dīvainām un nepiedienīgām domām un tādējādi sev liegušas skaidrības ūdeņus, kas plūst no šķīstuma un svētuma avotiem...
Tiem, kam Dievs ir devis saprašanu, ir skaidrs un acīmredzams, ka tad, kad Jēzus mīlas liesmas aizdedzināja jūdu prātus sedzošos plīvurus un viņa autoritāte vairs nebija apstrīdama un tika daļēji īstenota, viņš, šis neredzēta skaistuma Atsedzējs, kādu dienu uzrunādams savus mācekļus, minēja savu aiziešanu, iedegdams viņu sirdīs smaga zaudējuma skumjas, un sacīja tiem: "Es aiziešu un atkal atnākšu pie jums." Un vēl kādā citā reizē viņš teica: "Es aiziešu, un atnāks kāds cits, kas pateiks jums, ko es jums neesmu teicis, un piepildīs to, ko es jums esmu teicis." Ja jūs padomāsiet ar dievišķās saredzēšanas spēju par Dieva Vienības Izpausmi, jūs sapratīsiet, ka abos gadījumos teiktajam ir viena un tā pati nozīme.
Ikviens apķērīgs novērotājs saskatīs, ka Qur’án mācības apstiprina gan Jēzus Jauno Derību, gan viņa sūtību. Runājot par vārdiem, Muḥammad pats ir sacījis: "Es esmu Jēzus." Viņš pareizi izlasīja zīmju pravietojumu un Jēzus vārdu patiesīgumu un apliecināja, ka tie visi nāk no Dieva. Šādā nozīmē nedz Jēzus persona, nedz viņa raksti neatšķiras no Muḥammad personas un viņa Svētās Grāmatas, jo abi ir cīnījušies par Dieva Lietu, abi ir cildinājuši Viņu un ir skaidrojuši Viņa baušļus. Lūk, kāpēc Jēzus pats teica: "Es aiziešu un atkal nākšu pie jums." Parunāsim par sauli. Ja tā tagad sacītu: "Es esmu vakardienas saule," tā runātu patiesību. Un ja tā, domādama laika secību, apgalvotu, ka ir cita saule, tā joprojām teiktu patiesību. Tāpat, ja sakām, ka visas dienas ir viena un tā pati diena, atkal mums ir taisnība. Un līdzīgā veidā ir pareizi un patiesi, ja teiktu, ka tās atšķiras viena no otras ar saviem nosaukumiem un uzdevumiem. Jo, lai gan tās ir tās pašas, ikkatrā, atsevišķi ņemtā, saskatām noteiktu sūtību, īpašu iezīmi, sevišķu raksturu. Saskatiet atšķirības, dažādību un vienotību, kas raksturīgas dažādajām svētuma Izpausmēm, un jūs sapratīsiet netiešos norādījumus, kādus visu vārdu un īpašību Radītājs ir devis attiecībā uz to noslēpumu, kādā tīts atšķirīgais un vienojošais, un jūs arī radīsiet atbildi uz jautājumu, kāpēc Mūžīgā Daile dažādos laikos nes dažādus vārdus un titulus...
Kad neredzamā, mūžīgā un dievišķā Būtība lika uz zināšanu apvāršņa pacelties Muḥammad saulei, viens no iebildumiem, kādus jūdu mācītāji cēla pret viņu, bija, ka pēc Mozus Dievam neesot vairs nekādas vajadzības sūtīt vēl kādu Pravieti. Tiesa, Svētajos Rakstos ir tikusi pieminēta kāda Dvēsele, kas katrā ziņā atklāsies, kas virzīs ticību, kas veicinās Mozus tautas intereses, liekot Mozus likumiem valdīt visā pasaulē. Tā mūžīgās gaismas Ķēniņš min savā Grāmatā vārdus, ko ir sacījuši tie, kas klīst atsvešinātības un maldu ielejā: "Dieva roka", saka jūdi, "ir pieķēdēta". Lai pieķēdē viņu pašu rokas; un lāsts nāca pār viņiem par šādiem vārdiem. Nē, abas rokas Viņam ir brīvas un izstieptas! "Dieva roka ir virs viņu rokām." Lai gan Qur’án skaidrotāji ir dažādi stāstījuši par tiem apstākļiem, kādos ir dzimis šis pants, tev tomēr vajadzētu papūlēties iedziļināties šī panta jēgā un nolūkā. Viņš saka: "Cik tas viss ir aplami! Jūdi alojas! Kā gan var pieķēdēt roku tam, kas patiesi ir Ķēniņš, kas lika Mozum atklāt savu vaigu, kas uzsedza viņam pravieša mantiju, kā gan var pieķēdēt vai važās saistīt rokas Viņam? Kā gan var ieņemt domu, ka Dievs nespēj pēc Mozus vēl kādu Sūtni sūtīt? Raugi, cik aplami ir tas, ko viņi saka! Cik tālu tie nomaldījušies no zināšanu un izpratnes takas! Un vēro, kā arī šo baltu dienu visi šie ļaudis alojas. Vairāk nekā tūkstoš gadus viņi citē šo pantu, neviļus nosodīdami jūdus, nejaužot, ka viņi taču paši gan atklāti, gan slēpti pauž jūdu tautas noskaņas un pārliecību. Tu taču apjaut, cik tukšs ir viņu apgalvojums, ka nekādas Atklāsmes vairs nebūs, ka vārti uz Dieva žēlastību ir slēgti, ka no mūžīgā svētuma gaismas avotiem nekad vairs nepacelsies Saule, ka uz mūžiem ir aprimusi bezgalīgā Dāsnuma Jūra un ka no senās Godības svētnīcas nekad vairs neiznāks Dieva Sūtņi. Lūk, kāds ir mērs šo šaursirdīgo, nicināmo cilvēku sapratnei! Šie ļaudis ir iedomājušies, ka Dieva visu aptverošās mīlestības un neizmērojamās žēlastības plūsma, par kuras mitēšanos neviens prāts nevar iedomāties, ir apturēta. No visām pusē viņi ir cēlušies un tirānu gurnus jozuši, un cīnījušies cik jaudas, lai ar tukšu, dīku iedomu rūgtajiem ūdeņiem noslāpētu Dieva Degošā Krūma liesmu, aizmirsdami, ka tas varas oreols, kas ir šī stiprā cietokšņa iekšienē, pasargās Dieva Lāpu...
Raugiet, cik varena un cik skaidra, un acīmredzama šodien starp ļaudīm izpaužas Muḥammad, Dieva Sūtņa, vara. Jūs taču zināt, kas piemeklēja viņa ticību tajās agrajās dienās viņa laikmeta sākumā. Cik daudz un cik sāpīgi šai garīgajai Būtībai, šai visšķīstākajai un svētākajai Būtnei nācās ciest no tā laika garīdznieku un neticīgo, un apmaldījušos rokām! Cik bagātīgi viņi ar ērkšķiem un dzelkšņiem kaisīja viņa taku! Nav šaubu, ka tā laika nožēlojamā paaudze savā ļaunajā un sātaniskajā iztēlē uzskatīja, ka ikviena pārestība, ko tie darīja šai nemirstīgajai Būtnei, ir līdzeklis nebeidzamas svētlaimes iemantošanai, jo taču visi tā laika atzītie garīdznieki, tādi, kā ‘Abdu’lláh Ubayy, vientuļnieks ‘Abú ‘Ámir, Ka’b-ibn-i-Ashraf un Naḍr-ibn-i-Ḥárith, visi apgājās ar viņu kā ar viltvārdi un pasludināja viņu par ārprāti un zaimotāju. Tinte sastingst spalvā, un spalva nekust tālāk, lapa nespēj panest to pārestību smagumu, par kurām tiek vēstīts. Visi ļaunprātīgie piedēvējumi satracināja ļaužu iztēli, tie cēlās, lai tirdītu un mocītu viņu. Un cik vēl skaudrāk sāpēja tās mocības, tādēļ, ka to galvenie uzkūdītāji bija tā laika garīdznieki, ka tie viņu nomelnoja savu sekotāju un skolnieku priekšā, ka tie viņu izstūma no sava vidus, pasludinot viņu par ķeceri! Vai tad visi nav bijuši par lieciniekiem tam, ka šāds pat liktenis ir piemeklējis arī šo Kalpu?
Lūk, kāpēc Muḥammad izsaucās: "Neviens Dieva Pravietis nav tā cietis, kā cietis esmu es!" Un Qur’án ir pierakstīti visi tie zaimi un nomelnojumi, kādi viņam tika teikti, tur ir arī uzskaitītas visas mocības, kādām tie viņu pakļāva. Palapojiet tās lappuses, lai jūs varbūt zinātu, kas piemeklēja šo Viņa Atklāsmi. Tādā smagā stāvoklī viņš bija ticis nostādīts, ka kādu laiku it visi pārtrauca jebkādu saskarsmi ar viņu un ar viņa biedriem. It visi, kas ar viņu sagājās, kļuva par upuri neatslābstošai viņa ienaidnieku cietsirdībai...
Redziet, cik ļoti šodien viss ir mainījies! Raugiet, cik daudzi valdnieki tagad liec ceļus viņa vārda priekšā! Cik daudz ir tautu un karaļvalstu, kas ir meklējušas patvērumu viņa pavēnī, kas ir uzticīgas viņa ticībai un ar to lepojas! Šodien slavas vārdi viņam paceļas no mācītāja kanceles un pilnīgā pazemībā daudzina viņa svētīto vārdu. Un no minaretu smailēm atskan sauciens, kas aicina visu viņa tautu nākt un pielūgt viņu. Pat tie zemes ķēniņi, kas ir liegušies pieņemt viņa ticību un nolikt pie malas neticības ģērbu, tomēr pazīst un atzīst šīs mīlošās labestības Saules visvareno dižumu. Tāda ir viņa autoritāte uz zemes, ka tu redzi liecības par to visapkārt. Šo autoritāti katrā ziņā jāatsedz un jānostiprina vai nu ikviena Dieva Izpausmes dzīves laikā, vai arī pēc tam, kad viņš būs pacēlies savā īstajā debesu mājoklī...
Ir skaidrs, ka pārmaiņas, kas rodas ikviena jauna Dieva Sūtņa laikā, veido it kā tumšus mākoņus, kas stājas starp cilvēka sapratnes aci un dievišķo Spīdekli, kas atmirdz no dievišķās Esības gaismas avota. Padomā, kā paaudžu paaudzēm cilvēki ir akli atdarinājuši savus tēvus un izturējušies atbilstoši viņu ticības likumiem un tradīcijām. Tāpēc, ja viņi pēkšņi atklātu, ka viņu vidū dzīvo cilvēks, kas tāpat kā viņi ir mirstīgais ar visiem tā ierobežojumiem un kas cēlies, lai noraidītu visus iesakņojušos viņu ticības uzliktos principus – principus, kas gadsimtiem viņus ir disciplinējuši un kuru noliedzējus un pretiniekus viņi uzskata par neticīgiem, netikliem un ļauniem, tad viņiem šī cilvēka patiesība būtu nesaredzama vai arī grūti atzīstama. Jo kaut kas tāds ir kā mākoņi, kas aptumšo acis tiem, kuru iekšējā būtība nav baudījusi no nošķirtības avota Salsabíl un dzēruši no Dieva zināšanas Kawthar upes. Šādi cilvēki, uzzinājuši par radušos situāciju, kļūst tik apmāti, ka bez mazākās šaubīšanās viņi izsludina Dieva Izpausmi par neticīgo un nosoda viņu uz nāvi. Jūs jau noteikti esat dzirdējuši, ka tā tas ir gājis cauri vēstures gadsimtiem, un redzat, ka tas pats notiek arī mūsdienās.
Mūsu pienākums tāpēc ir pūlēties visiem spēkiem un ar neredzamā Dieva palīgu dzīt projām šos Debesu sūtītos tumšos pārbaudījumu mākoņus, lai tie mums netraucētu skatīt Viņa vaigu visā tā skaistumā, lai mēs Viņu iepazītu tikai caur Viņu pašu.
-~-XIV. dievišķā pavasara laiks ir atnācis, un ātri tuvojas visžēlīgā Dieva svētki. Kusties, mana spalva, un visas radības priekšā daudzini Dieva vārdu, slavē Viņu tā, lai viss, kas radīts, atdzimtu un kļūtu jauns! Neklusē, bet runā! Svētlaimes saule mirdz virs mūsu, Svētlaimīgā, vārda apvāršņa, jo Dieva valstību rotā Viņa, Debesu Radītāja, tava Kunga, vārds. Visu zemju tautu priekšā celies un bruņojies ar šī visdižākā vārda spēku un nešaubies!
Man šķiet, ka tu esi apstājusies un nekusties virs manas vēstules. Vai gan Dieva vaiga spožums ir tevi apmulsinājis, vai arī neticīgo dīkās runas ir tevi skumdinājušas un tavu virzību apturējušas? Raugi, ka nekas tevi neattur no šīs Dienas lieluma daudzināšanas, šīs Dienas, kad varenā, spēcīgā Dieva roka ir atdarījusi atkalapvienošanās vīna trauku un ir aicinājusi visus, kas ir debesīs, un visus, kas ir virs zemes. Vai tad tu labāk vilcinies, kad tevi jau ir skārusi Dieva Dienu vēstījošā vēsma, vai arī tevi no Viņa šķir kāds aizkars?
Nekādam aizkaram, ak visu vārdu Kungs un debesu Radītāj, es neesmu ļāvusi aizsegt Tavas dienas spožumu, kas ir vadības lāpa visai pasaulei un mūžsenā Ķēniņa zīme visiem tiem, kas tajā mājo. Es klusēju tāpēc, ka tumšie plīvuri neļauj Tavai radībai Tevi saskatīt, un mēma es esmu tāpēc, ka daudz ir to šķēršļu, kas Taviem ļaudīm neļauj pazīt Tavu patiesību. Tu zini, kas ir manī, bet es nezinu, kas ir Tevī. Tu esi Visredzošais, Viszinošais. Lai slavēts Tavs vārds, par kuru nav pārāka! Ja Tavs varenais un neatvairāmais novēlējums kādreiz sasniegtu mani, tas dotu man spēku atdzīvināt visu cilvēku dvēseles caur Tavu augsto vārdu, ko esmu dzirdējusi no Tevis paša mutes Tavas gaismas valstībā. Tas dotu man iespēju pasludināt Tava spožā vaiga parādīšanos, kas ir cilvēku acīm atklājis Tavā vārdā, neatkarīgā, varenā Aizstāvja, Visredzošā vārdā, to, kas tām bija slēpts.
Ak, mana spalva, vai tu šai Dienā vari saredzēt ko citu bez manis? Kas ir noticies ar visu radību un kā tā sevi izpauž? Kā ir ar vārdiem un ar to valstībām? Kur ir pazudušas visas redzamās un neredzamās būtnes? Kā ir ar pasaules visuma noslēpumiem un to atklāšanos? Raugi, visa radība ir aizgājusi! Ir palicis tikai mans mūžīgais, mirdzošais vaigs.
Šī ir Diena, kurā ir redzams tikai starojums no Tava žēlīgā un visu dāsnā Kunga vaiga. Patiesi, savā neatvairāmajā, visu pakļaujošajā varenībā mēs esam visām dvēselēm likuši izdzist. Par mūsu žēlastības zīmi cilvēkiem mēs pēc tam esam likuši pasaulē nākt jaunai radībai. Es, patiesi, esmu mūžsenais, dāsnais Dievs.
Šī ir Diena, kurā visa neredzamā radība sauc: "Svētīta esi tu, ak zeme, jo uz tevis balstās Viņa augstais tronis, un tu esi Viņa kāju soliņš." Un gaismas valstībā dzird saucam: "Ak, kaut es varētu tev savu dzīvi ziedot, jo tas, kuru Visžēlīgais mīl, ir savu varu nostiprinājis pār tevi caur visām, kā pagājības, tā nākamības, būtnēm apsolītā vārda spēku." Šī ir Diena, kad no mana tērpa vēdām plūstošā smarža iespiežas visā un pārņem visu, kas ir radīts. Šī ir Diena, kurā caur visžēlīgā Dieva gribu plūst un šalc mūžīgās dzīvības ūdeņi. Ak jūs debesu pulki augstumos, ar sirdi un dvēseli trauciet pie tiem un atdzerieties!
Saki: Viņš ir neizdibināmā Dieva, neredzamākā no neredzamajiem, Vēstnesis, kaut jūs to saprastu. Ja jūs to meklētu, jūs redzētu, ka tieši viņš ir skatam atsedzis apslēpto un dārgo Pērli. Viņš ir visu to būtņu Mīļotais, kādas ir bijušas pagātnē un kādas būs nākamībā. Kaut jūs viņam piesietu sirdis, kaut jūs ar viņu saistītu savas cerības!
Mēs esam dzirdējuši tavu lūdzošo balsi, un mēs piedodam tavu klusēšanu, ak spalva. Kas gan ir tevi tik bezgala samulsinājis?
Ak visu pasauļu Mīļotais, mani reibina tavs tuvums.
Celies un nes visai radībai vēsti, ka viņš, kas ir Visžēlīgais, ir devies uz Riḍván un ir tanī iegājis. Tad vadi ļaudis uz to līksmības dārzu, kuru Dievs ir padarījis par savu Paradīzes troni. Tevi mēs esam izraudzījuši par visskanīgāko tauri, kuras skaņām būs visu cilvēku cilti uz augšāmcelšanos modināt.
Saki: Šī ir tā Paradīze, kur lapas šalc vārdu vīna iespiestu liecību: "Varas un autoritātes apjozts, redzams ir kļuvis Viņš, kas cilvēku acīm bija slēpts." Šī ir tā Paradīze, kur lapu šalkoņa vēstī: "Ak jūs, kas mītat debesīs un virs zemes! Ir atklājies Viņš, kas nekad agrāk nebija parādījies, ir atnācis Viņš, kas no mūžības savu vaigu radības skatam bija liedzis." Vēsmiņa, kas rotājas tās zaros, čukst: "Ir parādījies Viņš, kas ir augstākais Kungs pār visu. Tā valstība ir Dieva," kamēr strautu ūdeņus dzird čalojam: "Visu acīs ir prieks, jo žilbinošās gaismas plīvuru sev ir noņēmis Viņš, kuru skatījis nav neviens, kura noslēpumu neviens nav atklājis. Viņa sejas skaistums ir atsegts."
No viscēlāko kambaru augstumiem šai Paradīzē atskan debesu jaunavu balsis: "Priecājieties, jūs debesu valstības iemītnieki, jo Visaugstākā vārdā pašā debesu sirdī mūžsenais Ķēniņš liek atskanēt visskanīgākajam zvanam. Un mūžīgās dzīvības kausu visapkārt sniedz dāsnā Devēja rokas. Nāciet tuvāk un atdzerieties! Dzesējiet veselīgās slāpes, jūs, kas iemiesojat ilgas un spēcīgas alkas!"
Šī ir tā Diena, kurā Dieva vārdu Atklājējs ir iznācis no svētās telts un ir pasludinājis visiem, kas ir debesīs un virs zemes: "Nolieciet Paradīzes kausus ar dzīvības ūdeni, jo, raugiet, dievišķās Klātbūtnes svētītajā mājoklī ir ienākuši Bahá ļaudis un ir dzēruši atkalsavienošanās vīnu no dailes kausa, ko tiem sniedz viņu Valdnieks, visaugstais Kungs."
Aizmirsti par radības pasauli, ak mana spalva, un pievērsies tā Kunga, visu vārdu Kunga, vaigam! Tad lai kļūst tā Kunga, mūžības Ķēniņa, labvēlība par rotu visai pasaulei. Jo mēs jūtam tās Dienas liegā maiguma saldmi, kurā Viņš, kas ir visu nāciju Ilgojums, ir pār visām redzamajām un neredzamajām ķēniņvalstīm lējis savu visskaistāko vārdu gaismas spožumu un ir ieņēmis tās savu visžēlīgāko mīlestību baudījušo spīdekļu starojumā. Viņa izrādīto labvēlību izmērīt pa spēkam ir vien Viņam pašam, jo Viņš ir visvarenais visas radības Sargs.
Uz Dieva radību raugies tik ar līdzjūtīgu un laipnu aci, jo visu, kas ir ticis radīts, caurstrāvo mūsu mīlošā gādība, un mūsu žēlastība apņem debesis un zemi. Šī ir Diena, kad īstie Dieva kalpi dzer no atkalsavienošanās dzīvības ūdens, Diena, kad tie, kas ir Viņa tuvumā, var remdēties klusi plūstošajā nemirstības upē, un tiem, kas tic Viņa vienesmei, Viņa tuvums ir kā vīns, jo tie ir pazinuši Viņu, kas ir augstākais Piepildījums, caur kuru runā dižā Gaismas Valdnieka mēle: "Mana ir valstība. Sevis paša iecelts, Es esmu tās Valdnieks."
Piesaisti cilvēku sirdis caur viņa, vienīgā mīlas cienīgā, saucienu. Saki: Ieklausieties, šī ir Dieva balss. Ziniet, šis ir Dieva Atklāsmes gaismas avots. Pazīstiet: Lūk, kur ir Dieva mācības rītausmas mala. Vērtējiet un spriežiet godīgi un taisnīgi: lūk, šis ir Dieva baušļu avots. Šis ir redzamais un slēptais noslēpums, cenšieties to uztvert! Ak, pasaules tautas! Manā vārdā, kas ir augstāks par visiem pārējiem vārdiem, atmetiet jums piederošo mantību, ienirstiet šai jūrā, kuras dzelmēs slēpjas gudrības un izteiksmes pērles, jūrā, kas viļņo caur manu visžēlīgo vārdu. To vēl jums tas, pie kā glabājas visu Grāmatu Māte.
Ir atnācis visu Mīļotais. Savā labajā rokā viņš tur aizzīmogoto sava vārda vīna trauku. Laimīgs ir tas cilvēks, kas griežas pie viņa un pilniem malkiem dzer, un apstiprina: "Esi slavēts tu, Dieva zīmju Atsedzēj!" Tik tiešām, ka Visvarenais ir taisnīgs! Viss, kas ir bijis slēpts, ir izpaudies caur patiesības spēku. Kā viņa mīlestības ķīla uz leju ir bagātīgi plūdusi viņa labvēlība. Pilniem mēriem cilvēkiem ir klāt. Nāciet tuvāk, ne uz mirkli nevilcinieties!
Svētīti ir tie, kas uz atraisītības spārniem ir augšup traukušies un sasnieguši stāvokli, kurš, kā to nolicis Dievs, ir augstāks par visas radības stāvokli, svētīti ir tie, kurus no Dieva mācības nav spējušas novirzīt ne augsti mācīto tukšās iedomas, ne visi uz zemes dzīvojošie ļaužu pūļi. Ak cilvēki, kas starp jums ir gatavs atteikties no pasaules un tuvoties Dievam, visu vārdu Kungam? Kur atradīsies tas, kas caur mana vārda, kas ir augstāks par pārējiem vārdiem, spēku, atmetīs to, kas cilvēkiem pieder, un ar visu spēku turēsies pie tā, pie kā turēties viņam ir vēlējis Dievs, visa redzamā un neredzamā Pavēlnieks? Tā starp cilvēkiem uz leju ir tikušas sūtītas Viņa dāvanas, Viņa liecība ir apstiprinājusies, un virs žēlsirdības apvāršņa ir atspīdējis pierādījums par Viņa Esību. Bagāta ir tā balva, ko iegūs tas, kas ir ticējis un ir saucis: "Esi slavēts Tu, visu pasauļu Mīļotais! Lai top daudzināts Tavs vārds, Tu, katras gudras sirds Ilgojum!"
Prieka pārpilnībā līksmojiet, jūs Bahá saime, kad atceraties šo augstākās svētlaimes Dienu, Dienu kurā runāja mūžsenais Ķēniņš, no savas mājas dodoties ceļā uz vietu, no kuras Viņš pār visu radību lika līt sava visžēlīgā vārda gaismas spožumam. Dievs ir mūsu liecinieks. Ja mēs atsegtu visus tās Dienas noslēpumus, visi tie, kas mīt debesīs un virs zemes, slīgtu nemaņā un izdzistu, visi, izņemot tos, kurus saglabātu visgudrais, visu zinošais un varenais Dievs.
Tik liels ir Dieva vārdu reibinošais iespaids uz Viņa neapšaubāmo apstiprinājumu Atklājēju, ka viņa spalva nespēj turpināt rakstīt. Un savu vēstuli viņš noslēdz ar šiem vārdiem: "Nav neviena cita Dieva, kā tikai Es, Visvarenais, Viszinošais, Visaugstais."
-~-XV. Dieva Atklāsmes Nesēja spalva vēsta: "Šai Dienā tā valstība pieder Dievam!" Jo spēcīgi atskan sauciens: "Šai Dienā visā pilnībā vara pieder Dievam!" Debesu valstību Fēnikss sauc no nemirstības zara: "Visa dižuma slava pienākas nesalīdzināmajam, neatvairāmajam Dievam!" Mūžīgajā Paradīzē no svētlaimes lapotnēm dūdo neizprastā Dūja: "Visu dāvanu un balvu avots šai Dienā ir vienīgais visu piedodošais Dievs!" Troņa putns vītero savu melodiju dārza svētajos nostūros: "Virsvaldība šai Dienā pieder tikai Dievam. Nav Viņam līdzinieka. Viņš ir visspēcīgais, visu pakļāvējs Dievs!" Ar savas dziļākās būtības balsi visas būtnes liecina: "Visa piedošana šai Dienā nāk no Dieva, ar kuru salīdzināms nav neviens, kam nevar būt līdzgaitnieku, kas ir cilvēku grēku Sedzējs un viņu augstākais Aizstāvis!" Virs savas galvas es dzirdu pašu godības Būtību paceļam balsi. Tā atskan no tādiem augstumiem, ko neviena spalva nedz mēle nespēj pienācīgi aprakstīt: "Dievs ir mans liecinieks! Tērpts dižumā un spēkā, ir atnācis mūžseno dienu Ķēniņš. Nav cita Dieva bez Viņa, visslavenā, visvarenā, visaugstā, visugudrā, visur esošā, visu redzošā, augstākā Aizstāvja, mūžīgā gaismas Avota!"
Ak mans kalps, tu esi centies izpatikt Dievam un esi turējies pie Viņa mīlestības Dienā, kad visi ir atrāvušies no Viņa, izņemot nedaudzus, kuriem Dievs ir devis vērīgu prātu! Lai atlīdzina tev Dievs savā žēlsirdībā ar dāsnu dāvanu, kas nemaitājas un ir mūžīga, jo tu esi Viņu meklējis Dienā, kad cilvēku acis bija skāris aklums. Zini, ka, ja mēs tev atklāsim tik mazumiņu no tiem pārbaudījumiem, kas caur Dieva nolikumu un skauģu un ļaundaru rokām pār mums ir nākuši, tu lietu rūgtas asaras, tu dienu un nakti apraudātu mūsu skaudro likteni. Ak, kaut atrastos kāda redzīga un taisna dvēsele, kas pazītu Atklāsmes brīnumus, brīnumus, kas pauž Dieva varu un visspēcību. Ak, kaut atrastos šāds cilvēks, kas celtos un tikai Dieva dēļ atklāti brīdinātu ļaudis, lai tie saņemtos un palīdzētu šim Pārestību Piemeklētajam, kam nekrietnību darītāji tik daudz sāpju un ļauna ir nesuši.
Man šķiet, ka es dzirdu aiz sevis saucam Svētā Gara balsi: "Maini savu tēmu un toni, lai tiem, kas savus skatus ir uz tevi vērsuši, sirdīs neiezagtos skumjas." Saki: Pateicoties Dieva žēlastībai un Viņa varenībai, es neesmu ne pie viena pēc palīdzības griezies pagātnē un to nedarīšu arī nākotnē. Jo caur patiesības spēku man ir līdzējis Viņš manas trimdas dienās Irākā. Tieši Viņš deva man patvērumu un pavēni laikā, kad visas pasaules ciltis apstrīdēja mani. Viņš bija tas, kas deva man iespēju atstāt pilsētu ar tādu godu, ko neatzīt var tikai liedzēji un ļaunvēļi.
Saki: Mana armija ir mana paļāvība uz Dievu; mana tauta ir tas spēks, kādu es rodu, paļaudamies uz Viņu. Mana mīla ir mans karogs, un manas pavadones ir atmiņas par visvareno, visslaveno, neatkarīgo Dievu, visa augstāko Valdnieku.
Celies, ak ceļiniek, un ej pa Dieva mīlas ceļu, un cīnies par Viņa Lietu! Saki: Neizmainiet šo Jaunekli pret šīs pasaules niecību vai pret debesu līksmību! Tik tiešām, ka taisnīgs ir vienīgais patiesais Dievs! Viens matiņš no Viņa atsver visu, kas ir debesīs, un visu, kas ir virs zemes. Piesargieties, ak ļaudis, ka nekrītat kārdinājumā šķirties no Viņa, stādot zeltu un sudrabu augstāk par Viņu! Lai Viņa mīla glabā jūsu dvēseļu pērles tai Dienā, kad nekas cits jums nekāda labuma nedos, Dienā, kad ļodzīsies visi balsti, kad baiļu tirpuļi stindzinās jums miesas, kad šausmās visu acis būs vērstas uz augšu! Saki: Ak ļaudis! Bīstieties Dieva un nenovēršieties no Viņa Atklāsmes Nesēja. Zemojieties, ar vaigu pīšļos krītiet Dieva priekšā, slavējiet, cildiniet Viņu gan dienu, gan nakti!
Lai kvēlo tava dvēsele ar tās nedziestošās uguns liesmu, kas deg pašā pasaules centrā tik spēcīgi, ka visas pasaules ūdeņiem neapslāpēt tās kvēli. Tad piemini savu Kungu, lai vienaldzīgie mūsu kalpu vidū varētu tavos vārdos rast brīdinājumu un lai taisno sirdīs ieviestos prieks.
-~-XVI. Saki: Ak cilvēki! Šī ir Diena, kurai līdzīgas nav. Nepārspējamai jābūt arī tai mēlei, kas slavinās visu tautu Ilgoto, un nepārspētiem tiem darbiem, kurus jūs darāt tā, lai tie viņa acīs būtu pieņemami. Visa cilvēku cilts ir ilgojusies šīs Dienas, kurā varbūt piepildīsies tas, kas atbilst tās lielumam un ir tās likteņa vērts. Svētīts ir cilvēks, kuru šīs pasaules kņada nav spējusi atturēt no Viņa pazīšanas, kas ir Kungs pār visu, kas pastāv.
Cilvēku sirdis ir kļuvušas tik aklas, ka nedz pilsētas sagrūšana, nedz kalna sairšana putekļos, nedz pat zemes pāršķelšanās nespēj šo vienaldzību satriekt. Svēto Rakstu līdzības ir tikušas atklātas, tur pierakstītās zīmes izskaidrotas, un visu laiku ir dzirdams Pravieša sauciens. Un tomēr visi, izņemot tos, ko Dievam bija labpaticis vadīt, ir apmulsuma un vienaldzīguma mākti.
Raugi, kā katru dienu pasaulei uzkrīt kāda jauna nelaime. Tās bēdas kļūst arvien dziļākas. Kopš Súriy-i-Ra’ís parādīšanās līdz šim brīdim ne pasaule ir nomierinājusies, ne cilvēku sirdis ir mieru zinājušas. Reizēm tā ir satraukta strīdos un ķildās, citreiz mocīta karos un kritusi par upuri ļaunām sērgām. Tās kaites kļūst pilnīgi bezcerīgas, jo īstajam Dziedniekam neļauj likt lietā viņa zāles, bet uz neprašām raugās ar labvēlību, un tiem tiek dota pilna rīcības brīvība... Musinājumu putekļi aptumšo cilvēku sirdis un padara aklas to acis. Pavisam drīz tie atskārtīs, kādas ir sekas tam, ko viņu pašu rokas Dieva Dienā ir pastrādājušas. Šādi jūs brīdina tas, kas ir viszinošs, kam to darīt ir vēlējis visspēcīgais un visvarenais Dievs.
-~-XVII. Patiesi, viņš ir atnācis ar lielo vēsti. Ir atnācis visu Žēlotājs, un nav šaubu, ka Viņam piešķirtā vara ir liela. Ir nozīmēta lielā Izsvēršanas Diena, un kopā ir tikuši savākti visi, kas uz zemes mīt. Ir atskanējusi Saucēja taure un, raugi, šausmās visu acis ir vērstas uz augšu, un visiem, kas ir debesīs un virs zemes, ir nodrebējušas sirdis, tik tiem vien nē, kurus ir dzīvinājusi Dieva vārdu elpa un kas ir no visa atteikušies.
Šī ir tā Diena, kad zeme pateiks, kas tai sakāms. Redziet jel, kas par smagu nastu tai ir nekrietnību darītāji. Dīkā iztēlē celtais mēness ir pušu šķēlies un debesis raidījušas uz zemi dūmu mutuli. Ietriektus pīšļos mēs redzam ļaudis, un bailēs no tava Kunga, visvarenā Dieva, tie trīc. Saucējs ir saucis, un tik liels ir bijis Viņa dusmu niknums, ka cilvēki ir tikuši projām rauti. Ļaudis pie Viņa kreisās rokas vaimanā un raud. Cēli ir mājokļi, kuros mājo tie, kas ir Dievam pie labās rokās, un tie dzer no dzīvības vīna, ko tiem sniedz Visžēlīgais, un, patiesi, liela ir viņu svētlaime.
Zeme ir tikusi satricināta, un kalni ir pazuduši, un rindu rindām mūsu priekšā ir parādījušies eņģeļi. Vairums ļaužu mulst savā apmātībā, un viņu sejas ir dusmās rauktas. Lūk, kā mēs esam tumsas kalpus kopā vākuši. Mēs redzam viņus traucamies tālāk pretim saviem elkiem. Saki: Nevienam neizbēgt Dieva sprieduma. Patiesi smaga un sāpīga ir šī Diena. Mēs parādām viņiem tos, kas noveda viņus no ceļa. Viņi tos redz, taču neatpazīst viņus. Viņu acīs ir reibuma aklums, patiesi, šie ir akli ļaudis. To pierāda tie meli, kas ir nākuši no viņu lūpām, un viņu zaimus nosoda neatkarīgais Dievs, kas ir mūsu Stiprā Pils bēdās. Pats Sātans viņu sirdīs ir savērpis ļaunumu, un tās mokas, kas viņiem uzliktas, novērst nevar neviens. Ļauns steidz pie ļauna un nes nekrietnību darītāju sarakstu. Tādi ir viņu darbi.
Saki: Debesis ir aizvērušās, zemi ir satvēris Viņš, tumsas kalpi tiek turēti aiz skausta, bet vēl viņi neko neapjēdz. Tie dzer no netīriem ūdeņiem un nezina to. Saki: Sauciens ir atskanējis, mirušie ir cēlušies no saviem kapiem, un neizpratnē tie raugās sev apkārt. Daži ir pasteigušies un sasnieguši Dieva žēlastības sētu, citi ar sejām ir iekrituši elles liesmās, vēl citi apjukumā nezina, kur tverties. Dieva vārdi ir tikuši tulkoti, un tomēr viņi no tiem ir novērsušies. Ir atklājusies Viņa Esība, bet viņi to neapjauš. Un kad līksmodamies tie paraugās Visžēlīgajam vaigā, viņu acīs ir skumjas. Viņi traucas pretī elles ugunij un notur to par gaismu. Cik tālu gan tas no Dieva, ko viņi savā prātā ieņēmuši! Raugiet: Vai nu gavilējat priekā vai aiz niknuma plīstat, debesis ir pavērušās, un visā savā varas spožumā lejā ir nokāpis Dievs. Visas radības būtnes dzird saucam: "Tā valstība pieder visgudrajam, visu zinošajam, visvarenajam Dievam."
Un vēl ziniet, ka mēs esam tikuši pazemes cietumā mesti, un ap mums ir tirānu bari, lūk, ko savām rokām ir pastrādājuši neticīgie! Un tomēr, tā līksmība, kādu ir izjutis šis Jauneklis, nav salīdzināma ar nekādiem zemes priekiem. Patiesi, ka ir Dievs! Tās pārestības, kādas viņam jācieš no apspiedēja rokas, nespēj skart viņa dvēseli un nevieš viņa sirdī skumjas, ja pārsvaru ņem tie, kas noliedz viņa patiesību.
Saki: Bēdas iezīmē manas Atklāsmes apvāršņa loku. Virs tā ataust žēlsirdības saule un vieš gaismu, kuru aptumšot nespēj ne cilvēku tukšo iedomu mākoņi, nedz kareivīgo lepnā uzpūtība. Ej sava Kunga pēdās un atceries Viņa kalpus, tāpat kā, neprātīgo klaigu un ienaidnieku zobenu šķindu netraucēts, Viņš atceras tevi. Ak, vies ap sevi sava Kunga saldo svētību un nevilcinies ne mirkli kalpot Viņa mācībai. Jo tuvojas Diena, kad tiks pasludināta tava Kunga, visu Piedevēja, visu Devēja, uzvara.
-~-XVIII. Saki: No sava troņa mēs esam ļāvuši plūst Dieva vārdu straumei, lai jūsu siržu augsnē varētu dīgt gudrības un sapratnes trauslie asni. Vai jums gan nebūs pateikties? Tie, kam nerūp pielūgt savu Dievu, taps atmesti. Un bieži, kad mūsu vārds tiek viņiem mācīts, viņi ietiepjas lepnā nevērībā un turpina rupji pārkāpt Viņa likumus, un to pat neapzinās. Kā melni dūmi ceļas apvārsnis tiem, kas nav Viņam ticējuši. Viņi līksmojas, bet viņu stunda ir situsi. Aiz skausta viņi ir tikuši satverti, taču viņi vēl to nejauš.
Tas, kam bija jānāk, ir pēkšņi noticies; raugi, kā tie no tā vairās! Nenovēršamais ir piepildījies; raugi, kā viņi to liekas nemanām, it kā tas viņiem jau būtu aiz muguras! Šī ir tā Diena, kad ikkatrs bēgs pats no sevis un vēl jo vairāk no sev līdzīgajiem, kaut jūs to saprastu. Saki: Bazūnes ir atskanējušas, un nemaņā slīgst ļaudis mūsu priekšā! Tiesas ziņnesis ir pacēlis balsi un saucējs saucis: "Tā valstība pieder visvarenajam, neatkarīgajam Dievam, Palīgam briesmās!"
Šī ir tā Diena, kad visu acis šausmās vērsies augšup, tā Diena, kad visiem tiem, kas uz zemes mīt, nodrebēs sirdis, tik tiem vien nē, kurus atpestīt gribēs tavs visu zinātājs, visgudrais Dievs. Drūmas ir kļuvušas sejas visiem, tik tiem vien nē, kuru sirdīm žēlastības Dievs ir ļāvis starot priekā. Reibuma aizmiglotas acis ir tiem, kas liedzas raudzīties vaigā visu cildinātajam Dievam.
Saki: Vai tad jūs neesat lasījuši Qur’án? Lasiet to, un varbūt jūs saskatīsiet patiesību, jo šī grāmata patiešām rāda taisno ceļu. Tas ir Dieva norādītais ceļš visiem, kas mīt debesīs, un visiem, kas mājo virs zemes. Un ja nu Qur’án esat atstājuši novārtā, Bayán taču jums nav tāla un sveša? Redziet, tā ir atvērta jūsu acu priekšā. Lasiet tās pantus, un varbūt tas jums palīdzēs vairs nedarīt neko tādu, kas liek Dieva sūtņiem sērot un raudāt.
Trauciet ārā no kapenēm! Cik ilgi jūs paliksiet miegā? Jau otru reizi ir atskanējušas bazūnes. Ko jūs tā stingi raugāties? Šis ir žēlsirdīgais Dievs, jūsu Kungs. Redzat, kā jūs noliedzat Viņa zīmes! Trīcēt notrīcējusi ir zeme un nosviedusi savu slogu. Vai jūs gan to noliegsiet? Saki: Vai neredzat, ka kalni ir kļuvuši kā pūkas un ka ļaudis ir pārņēmusi bijība un dziļš satraukums, sākot apjaust Dieva mācības lielumu? Redziet tās tukšās drupas, kas bija viņu mājas, un raugiet viņus pašus kā slīkoņu pulkus.
Šī ir tā Diena, kad, varenības oreola apņemts un zināšanu debeša nests, lejup ir nācis visžēlīgais Dievs. Labi jo labi Viņam ir zināmi ļaužu darbi. Tas ir Viņš, kā dižumu nepamanīt nevar, ja vien grib redzēt. Ikvienas reliģijas debesis ir pārrautas tapušas un cilvēka sapratnes zeme pušu šķelta, un, raugi, kā lejup nāk Dieva eņģeļi. Saki: Šī ir savstarpējas maldināšanas diena. Kurp gan jūs bēguļojat? Kalni ir pazuduši, debesis ir aizvērušās, un visu zemi savā tvērienā tur Viņš, vai jūs to nesaprotat? Kas gan ir tas, kas spēs jūs aizsargāt? Neviens, tik tiešām, ka Dievs ir visžēlīgs! – neviens. Neviens, izņemot visvareno, visslaveno, devīgo Dievu. Ikviena sieviete ir zaudējusi to nastu, ko tā bija nēsājusi savā klēpī. Mēs redzam vīrus, kas ir kā reibuši šai Dienā, kad kopā ir tikuši pulcēti cilvēki un eņģeļi.
Saki: Vai ir gan kādas šaubas par to, ka pastāv Dievs? Raugiet, kā visā savā spēkā un varenībā Viņš ir nolaidies no savas žēlsirdības debesīm. Vai gan ir apšaubāmas Viņa dotās zīmes? Atdariet acis un tveriet Viņa acīmredzamos pierādījumus! Pa labi, pavisam tuvu jums ir pienākusi Paradīze, un elle ir pilna liesmām. Raugi, kā tās liesmas šaudās un rij! Steidzieties, ak, steidzieties iekļūt Paradīzē par zīmi mūsu žēlastībai pret jums un dzeriet no Visžēlīgā rokas dzīvības vīnu!
Dzeriet to veselīgā baudā, jūs Bahá ļaudis! Tik tiešām, jūs esat starp tiem, kas tiks saudzēti. Lūk, ko ir sasnieguši tie, kas ir spējuši piekļūt Dievam! Šis ir Qur’án un vēlāk Bayán solītais mūžam plūstošais ūdens, ko jums kā atlīdzību dāvā žēlsirdīgais Dievs, jūsu Kungs. Lai svētīti ir tie, kas tanī rod sev veldzi!
Ak, mans kalps, kas savu seju esi vērsis uz mani! Pateicies Dievam, ka Viņš tev šinī cietumā ir sūtījis šo vēstuli, lai tu ļaudīm varētu atgādināt, ka nāks tava viszinošā, viscildenā Kunga laiks. Mūsu gudrības un mūsu mācības ūdeņiem plūstot, mēs esam nostiprinājuši pamatus tavai ticībai. Tik tiešām, šis ir tas ūdens, uz kura ir ticis uzcelts tava Kunga tronis. “Viņa tronis bija stāvējis virs ūdeņiem." Apsver šos vārdus savā sirdī, lai izprastu to nozīmīgumu. Saki: Lai slavēts Dievs, visu pasauļu Valdnieks!
-~-XIX. Ikvienai redzošai un gaišai sirdij ir skaidrs, ka Dievs, šī neizzināmā Būtība, šī dievišķā Esība, ir ārpus jebkādām cilvēkam raksturīgām īpašībām, piemēram, tādām kā ķermeniskā esība, kā pacelšanās gaisā un nolaišanās, iziešana un atgriešanās. Viņa lielums nav izsakāms, lai arī kā cilvēka mēle paustu Viņa slavu, lai arī cik dziļi cilvēka sirds saprastu Viņa neizdibināmo noslēpumu. Viņš ir un vienmēr ir bijis savas būtības sensenajā mūžībā tīts, un uz mūžu mūžiem Viņš savā realitātē paliks cilvēka skatam slēpts. “Neviena redzes lokā Viņš nav ietverams, bet savā redzes lokā Viņš ietver visus; Viņš ir netverams, visu redzošs."...
Tā kā Ķēniņa izziņas durvis ir tādējādi slēgtas visu būtņu skatam, bezgalīgās žēlsirdības Avots, pēc Viņa vārdiem: "Viņa žēlastība ir augstāka par visu būtņu saprašanu; mana žēlsirdība ir apņēmusi tās visas," ir ļāvis šīm spožajām Svētuma Pērlēm mirdzēt un parādīties no gara valstības cēlajā cilvēces templī, kļūt jaušamām visiem cilvēkiem tā, lai tie spētu paust pasaulei šīs nemaināmās Esības noslēpumu un izskaidrot Viņa neizzūdošo būtību.
Šie svētītie Atspoguļotāji, šie senās gaismas spožuma Avoti, ir, visi kā viens, Viņa skaidrotāji virs zemes, Viņa, kas ir visuma Acs, Būtība un galējais Nolūks. No Viņa nāk to zināšanas un spēks; no Viņa nāk to augstākā vara. Viņu seju starojums ir tikai Viņa veidola atspulgs, un to atklāsme – Viņa nemirstīgās slavas zīme. Viņi ir dievišķo zināšanu dārgumu Nesēji un debesu gudrības Glabātāji. Caur viņiem tālāk iet žēlastība, kas ir bezgalīga, un viņi atsedz to gaismu, kas nekad nevar nobālēt... Šie svētie Tempļi, šie Spoguļu Spoguļi, kas atstaro nedziestošas slavas gaismu, tikai izsaka Viņu, kas ir neredzamākais no neredzamajiem. Bet visus vārdus un īpašības, kas saistītas ar Dievu, tādas kā zināšanas un spēks, varenums un valstība, žēlsirdība un gudrība, slava, dāsnums un cieņa, atsedz šo dievišķo tikumu Glabātāji.
Šīs Dieva īpašības nav un nekad nav bijušas īpaši dotas atsevišķiem Praviešiem un liegtas citiem. Nebūt nē, jo visi Dieva Pravieši, Viņa svētie un izraudzītie Vēstneši, vienlīdz bauda Viņa labvēlību, ir Viņa vārdu nesēji un Viņa īpašību iemiesotāji. Atšķiras viņi tikai ar savas atklāsmes un apgaismības spēku. Tieši, kā to ir sacījis Viņš: "Dažus Apustuļus esam izcēluši pār citiem."
Tāpēc ir skaidrs un acīmredzams, ka šo Dieva Izraudzīto un Praviešu tempļos atspoguļojas Viņa svēto īpašību un mūžīgo vārdu gaisma, lai gan dažas no šīm īpašībām varbūt neiziet no saviem mirdzošajiem tempļiem un neatklājas cilvēku acīm. Tas, ka šajās svētajās Būtnēs ārēji neatklājas kādas noteiktas Dieva īpašības, nebūt nenozīmē, ka viņiem, kas ir Dieva īpašību Gaismas Avoti un Viņa svēto vārdu Glabātāji, šo īpašību nav. Tāpēc šīs apgaismotās Dvēseles, šie dailes Iemiesojumi, visi kā viens, ir apveltīti ar dievišķām īpašībām, tādām kā varenums un valstība, lai gan ārēji šķiet, ka tiem liegts jebkāds laicīgais spožums.
-~-XX. Droši zini, ka Neredzamais nevar nekādā veidā savu būtību iemiesot un atsegt to cilvēkam. Viņš ir un vienmēr ir bijis tik augstu, ka nav iespējams Viņu ne uztvert, ne aprakstīt. No Viņa gaismas mājokļa mūžam dzird Viņa balsi sludinām: "Tik tiešām, Es esmu Dievs tas Kungs; bez Manis, visu Zinātāja, nav vairs neviena cita Dieva. Es esmu atklājis sevi cilvēkiem un esmu sūtījis pie tiem viņu, kas ir Manas Atklāsmes zīmju Gaismas Avots. Caur viņu Es esmu licis visai radībai apliecināt, ka nav neviena cita Dieva ka vien Viņš, Nesalīdzināmais, Visuzinātājs, Visgudrais." Viņš, kas mūžam paliek cilvēku acīm slēpts, ir iepazīstams tikai caur savām Izpausmēm, un Viņa Izpausme nevar dot lielāku Viņa sūtības un esamības pierādījumu kā Viņš pats.
-~-XXI. Ak Salmán! Durvis uz Senās Būtnes izzināšanu ir vienmēr bijušas un mūžīgi būs slēgtas cilvēka skatam. Cilvēka sapratnei nav lemts iekļūt Viņa svētajā galmā. Taču par savas žēlastības zīmi, kā savas mīlošās labestības pierādījumu Viņš ir atsedzis cilvēkiem savas dievišķās vadības Rīta Zvaigznes, kas ir Viņa dievišķās vienības simboli, un ir nolicis, ka šo svēto Būtņu izzināšana nozīmē Viņa paša izzināšanu. Ikviens, kas atzinis tās, ir atzinis Dievu. Ikviens, kas ir uzklausījis to aicinājumu, ir dzirdējis Dieva balsi, un ikviens, kas ir apliecinājis viņu Atklāsmes patiesību, ir apliecinājis paša Dieva esamību... Ikviens, kas no tām ir novērsies, ir novērsies no Dieva, un ikviens, kas tām netic, ir neticējis Dievam. Ikviena no tām ir Dieva ceļš, kas saista šo pasauli ar valstībām augstumos un sniedz Viņa patiesības karogu ikvienam zemes un debesu valstībās. Tās ir Dieva Izpausmes cilvēku vidū, Viņa patiesības liecinieces un Viņa slavas zīmes.
-~-XXII. Dieva uzticības Nesēji ir kļuvuši zināmi zemes tautām kā jaunas mācības Izskaidrotāji un jaunas vēsts Atsedzēji. Tā kā šie debesu troņa Putni ir sūtīti no debesīm pēc Dieva gribas un tā kā viņi visi ceļas, lai sludinātu Viņa neatvairāmo ticību, viņi tiek uzskatīti kā viena dvēsele un kā viena un tā pati būtne, jo viņi visi dzer no viena Dieva mīlestības kausa un bauda no tā paša Vienības Koka.
Šīm Dieva Izpausmēm ir divējādi stāvokļi. Viens ir tīras abstrakcijas un vienotas būtības stāvoklis. Šinī ziņā, ja tu visas viņas sauc vienā vārdā un piedēvē tām tās pašas īpašības, tu neesi nomaldījies no patiesības. Tieši tā, kā viņš ir teicis: "Nekādu atšķirību Mēs starp Viņa Vēstnešiem nevelkam." Jo viņi, visi kā viens, aicina zemes ļaudis atzīt Dieva vienību un vēstī tiem par bezgalīgi skaistajiem un dāsnajiem Kawthar upes ūdeņiem. Tie visi tērpti Praviešu tērpos, un tos sedz slavas mantija. Lūk, kā Muḥammad, kas ir visa Qur’án būtība, ir pavēstījis: "Es esmu visi Pravieši." Un tāpat viņš saka: "Es esmu pirmais Ādams, Noass, Mozus un Jēzus." Līdzīgi ir izteicies Imám ‘Alí. Šādi izteikumi, kuri norāda uz vienīgā Dieva izskaidrotāju vienprātību, ir arī nākuši no Dieva nemirstīgās mācības un no dievišķo gudrības pērļu krātuvēm un ir ierakstīti Svētajos Rakstos. Šīs svētās Personas ir Dieva gribas īstenotājas un Viņa Atklāsmes Gaismas Avoti. Šī Atklāsme ir augstāka par daudzveidības plīvurotību un skaitļu nepieciešamību. Tā viņš saka: "Mūsu nolūks ir tikai viens." Tā kā nolūks ir viens un tas pats, tā Izskaidrotājiem arī noteikti jābūt tiem pašiem. Līdzīgi ir teikuši arī Muḥammad ticības Imáms, kas ir kā pārliecības gaismas lāpas: "Muḥammad ir mūsu pirmais, Muḥammad ir mūsu pēdējais, Muḥammad mums ir visi."
Tev ir skaidrs un saprotams, ka visi Pravieši ir kā Dieva mācības tempļi, kas ir parādījušies dažādos tērpos. Ja tu ieskatīsies ar vērīgāku aci, tu redzēsi, ka viņi visi dzīvo tajā pašā svētnīcā, paceļas tajās pašās debesīs, sēž uz viena un tā paša troņa, teicot vienu un to pašu runu un sludinot vienu un to pašu ticību. Šāda ir Esības Iemiesojumu, šo Gaismas Nesēju vienība! Tāpēc, ja kāds no šīm svētuma Izpausmēm saka: "Es esmu visu Praviešu atgriešanās," viņš runā patiesību. Līdzīgi, ar katru nākošo Atklāsmi atgriežas iepriekšējā Atklāsme, apstiprinot šo patiesību...
Otrs stāvoklis ir acīmredzamā būtība un attiecas uz visu pasaules radību un tai nospraustajām robežām. Šinī nozīmē ikviena Dieva Izpausme ir spilgti individualizēta, ar tai jau iepriekš noteiktu uzdevumu, ar īpašu atklāsmi un stingri iezīmētām robežām. Ikvienai no tām ir savs vārds, to raksturo kāda sevišķa īpašība, tā piepilda kādu noteiktu sūtību, tai uzticēta kāda noteikta Atklāsme. Gluži kā viņš saka: "Dažiem no Apustuļiem mēs esam ļāvuši pacelties pār pārējiem. Dažus ir uzrunājis Dievs, dažus Viņš ir pacēlis un paaugstinājis. Un Jēzu, Marijas Dēlu, mēs apveltījām ar skaidri redzamām zīmēm, mēs esam viņu ar Svēto Garu stiprinājuši."
Tieši ar atšķirībām stāvoklī un paredzētajā sūtībā ir izskaidrojams tas, ka vārdi un mācības no dievišķo zināšanu Avotu dzīlēm šķietami atšķiras un plūst dažādos virzienos. Bet to acīm, kam ir uzticētas dievišķās gudrības noslēpumi, tās ir vienas patiesības izpausmes. Un tāpēc, ka vairums cilvēku nav spējuši aptvert šīs stāvokļu atšķirības, par kurām mēs esam runājuši, viņi mulst, un viņus pārņem izmisums, dzirdot dažādu Izpausmju atšķirīgos vārdus, kas būtībā vēsta vienu un to pašu patiesību.
Acīmredzot šīs vārdu nesakritības ir izskaidrojamas ar atšķirībām stāvokļos. Tā no viņu dievišķās atšķirības un vienības viedokļa, tādas īpašības kā Dievība, dievišķīgums, Visaugstākā Vienreizība un Visdziļākā Būtība, ir visas attiecināmas uz šīm Esības Būtībām, jo mītne tām visām ir uz dievišķās atklāsmes troņa un tie visi ir radušies dievišķās netveramības patvērumā. Caur to atsegšanos atklājas Dievs, viņu vaigā skatāms paša Dieva skaistums. Šo dievišķās Esības Atklāsmju vārdos dzirdama paša Dieva balss.
Runājot par otro stāvokli, kas atšķir, dažādo, nosprauž laicīgos ierobežojumus, tie visi apliecina pilnīgu pakļaušanos, atteikšanos no mantības un sevis paša malā nostādīšanu. Gluži, kā saka viņš: "Es esmu Dieva kalps. Es esmu tikai cilvēks, tāds pat kā jūs."...
Un ja nu jebkurš no šīm visaptverošajām Dieva Izpausmēm saka: "Es esmu Dievs," tad, tik tiešām, viņš runā patiesību, un par to nav jāšaubās. Jo atkal un atkal pašiem atklājoties, savus vārdus un īpašības atsedzot, viņi pasaulei atklāj Dievu, Viņa vārdus un īpašības. Viņš taču ir teicis: "Tās bultas ir no Dieva, ne no tevis." Un tāpat viņš ir sacījis: "Un kas tev ir uzticību zvērējuši, tie to ir Dievam zvērējuši." Un ja kāds no viņiem teiktu: "Es esmu Dieva Vēstnesis," tad, tik tiešām, viņš runātu neapšaubāmu patiesību. Kā saka viņš: "Muḥammad nav tēvs nevienam no jums, bet viņš ir Dieva Sūtnis." Lūk, šādā gaismā skatīti, viņi ir visi tikai ideālā Ķēniņa, nemainīgās Būtības Vēstneši. Un ja nu viņi visi pasludinātu: "Es esmu Praviešu apstiprinājums," tad, tik tiešām, tā būtu tīra, ne mazākā mērā neapšaubāma patiesība. Jo visi viņi ir viena persona, viena dvēsele, viens gars, viena esība, viena atklāsme. Tie visi pauž “Sākumu" un “Galu", "Pirmo" un "Pēdējo", "Redzamo" un "Apslēpto", un viss tas attiecas uz Viņu, kas ir visdziļākais no Gariem un vismūžīgākā un visbūtiskākā no visām Būtībām. Un ja nu viņi teiktu: "Mēs esam Dieva Kalpi," tā arī ir skaidra un neapstrīdama patiesība. Jo visi viņi ir atklājušies augstākajā kalpošanā, kalpošanā, kāda nevienam cilvēkam nav pa spēkam. Lūk, tādējādi brīžos, kad visas šīs Esības Būtības vēl slēpās mūžsenā un mūžīgā svētuma dzīlēs vai arī kad tās pacēlās līdz dievišķās netveramības visaugstākajām smailēm, viņi apstiprināja, ka ar viņu balsi runā svētā balss, paša Dieva balss.
Un, ja nu tikai mēs gribētu saskatīt, tad mēs atzītu, ka lūk, tieši šinī stāvoklī viņi noliedza paši sevi un savu pastāvēšanu visuresošā un neuzpērkamā Dieva vaiga priekšā. Un man šķiet, ka viņi paši sev nenozīmēja neko, un viņu vārda pieminēšana Dieva galmā tiem likās kā svētuma zaimošana. Sevis paša pieminēšana Dieva galmā kaut vai pusčukstā jau liecina par pašapstiprinājumu un pašpastāvēšanu. Doma par kaut ko tādu jau pati par sevi ir vissmagākais pārkāpums to acīs, kas šai galmā ir iekļuvuši. Un cik vēl smagāks pārkāpums tas būtu, ja Viņa klātbūtnē tiktu pieminēts kaut kas cits, ja cilvēka sirdi, dvēseli, prātu un mēli nodarbinātu kas cits, bet ne visu Mīļotais, ja tā skats raudzītos uz ko citu, bet neredzētu Viņa skaistumu, ja tā auss tiektos uztvert melodiju, kas nav Viņa balss, un ja tā kājas ietu ceļu, kas nav Viņa ceļš...
Pateicoties šim stāvoklim, viņi ir apgalvojuši, ka ar viņu balsi runā Dievs un Viņam līdzīgie, kamēr pēc sava otrā stāvokļa viņi ir paziņojuši, ka ir Dieva Vēstneši. Ikreiz viņi ir izteikušies atbilstoši gadījumam un ir visus šos izteicienus pierakstījuši paši sev, izteicienus, kas attiecas kā uz Dieva Atklāsmēm, tā uz dzīvajām radībām, kā uz debesu, tā uz zemes valstībām. Un lūk, tāpēc viss, ko viņi saka, ir neapšaubāma patiesība, vienalga, vai tas attiecas uz dievišķīgo Valstību, to Kungu, Praviešiem, Sūtņiem, Aizbildnību, Apustuļiem un Kalpošanu. Tāpēc visi izteikumi, uz kuriem mēs esam atsaukušies, pierādot savus argumentus, ir rūpīgi pārdomājami, lai jūsu prātus vairs nemulsinātu un jūsu dvēseles vairs nesatrauktu tā dažādība, ar kādu ir izteikta neredzamo svēto Dzīvības Avotu atklāsme.
-~-XXIII. Padomā par bijušajām paaudzēm. Raugi, kā it katru reizi, kad dievišķā dāsnuma Saule viesa savas atklāsmes gaismu pasaulē, tā laika, cilvēki vērsās pret Viņu, noraidot Viņa patiesību. Jo tie, kas domājas sevi esam par cilvēku vadoņiem, ir mūžam centušies neļaut saviem sekotājiem pievērsties Viņam, kura augstsirdība un dāsnums ir neizmērojami.
Raugi, kā ļaudis iemeta ugunī Dieva draugu Ābrahāmu, jo viņa laika garīgie tēvi to tā bija nolēmuši; kā Mozus, kas sarunājās ar pašu Visvareno, tika par meli un zaimotāju nopulgots. Atceries, kā ar Jēzu, Dieva Gara nesēju, apgājās viņa ienaidnieki, neraugoties uz viņa lēnprātību un sirds maigumu. Nekur viņam nebija, kur nolikt savu galvu, tik zvērīgs niknums tika vērsts pret viņu, kas ir visa redzamā un neredzamā Kungs un Valdnieks un visas Esības Būtība. Pastāvīga mājvieta viņam tika liegta, un klīda viņš no vienas vietas uz otru. Un kas notikās ar Muḥammad, praviešu apstiprinātāju? Ak kaut cilvēki veltītu savu dzīvi viņam! Un kādas smagas šautras jūdu vadoņi un elku pielūdzēji raidīja pret visvareno Valdnieku tāpēc, ka viņš sludināja Dieva vienību un Viņa mācības patiesīgumu! Taisna, tik tiešām, ir mana Lieta! Man rakstot, raud spalva, un visa radība lej asaras pie domas par tām ciešanām, kādas viņam sagādāja tie, kas bija lauzuši derību ar Dievu, kas nesekoja Viņa vēlējumiem, kas noraidīja Viņa liecības un apšaubīja Viņa zīmes. Šo stāstu par to, kas noticis aizgājušās dienās mēs tev stāstām, lai tu to atskārstu un saprastu.
Tagad tu zini, cik smagi piemeklēti tika Dieva Pravieši, Viņa Vēstneši, Viņa Izraudzītie. Padomā par to, ar kādiem cēloņiem, ar kādiem motīviem izskaidrojama tāda vajāšana. Nav tādas reizes un laikmeta, kad Dieva Praviešiem paietu secen viņu ienaidnieku zaimi, viņu apspiedēju cietsirdība un viņu laika paštaisno un liekuļoti dievbijīgo mācīto vīru nomelnojumi. Tikai vienīgais patiesais Dievs – lai Viņam slava! – savā viszināšanā spēj izmērīt tās mokas, kādas viņiem bija lemts ciest dienu un nakti.
Paraugies uz šo vajāto! Un kaut arī tik skaidras ir tās liecības, kas apstiprina viņa mācības patiesīgumu, lai gan viņa nepārprotami izteiktie pravietojumi ir piepildījušies, lai gan, neraugoties uz to, ka viņš netiek uzskatīts par mācītu, jo nav skolots un ir bez pieredzes tā laika dievvārdu skaidrotāju disputos, viņš jo dāsni ir viesis cilvēkos savu Dieva iedvesto gudrību visā tās daudzveidībā, un tomēr, raugi, kā šī paaudze ir noraidījusi viņa autoritāti un ir vērsusies pret viņu! Visu savas dzīves lielāko daļu savu ienaidnieku žņaugos viņš tika sūri jo sūri pārbaudīts. Un tagad šinī baismu cietumā, kurā viņa mocītāji ir viņu tik netaisnā kārtā metuši, viņa ciešanas sasniedz pilnu mēru. Lai dod Dievs, ka ar vērīgu skatu un siltu sirdi tu spētu aptvert, kas ir noticis un kas notiek, un, to savā sirdī izvērtējis, saskatītu to, ko vairums ļaužu šobrīd nav saredzējuši. Lai Dievam labpatīk dot tev ieelpot viņa nākšanas laika saldi smaržīgo vēsmu, lai ļauj viņš tev baudīt viņa žēlsirdības nerimstošo plūsmu, lai ļauj tev iegremdēties un pilnībā veldzēties viņa neizsmeļamajā labestībā, kas šo dienu ieņem mūs savā vilnī. Mūžsenā Ķēniņa vārdā stāvi stingri kā klints par Viņa Lietu.
Teic: Lai Tev gods un slava, kas visiem svētajiem esi licis atzīties sava nevarībā, raugoties Tavas varenības daudzveidīgajās liecībās, un licis ikvienam Pravietim atzīt to, ka Tavas mūžīgās slavas spožuma priekšā viņš nav nekas. Piesaucot Tavu vārdu, kas debesu vārtus atdarījis un to pulkus priecējis, es Tevi lūdzu, dod man spēku kalpot Tev un ievērot šai Dienā, ko Tu savā Grāmatā esi nolicis. Ak, Kungs, Tu zini, kas ir manī, bet es nezinu, kas ir Tevī. Tu esi viszinošais, visgudrais Dievs!
-~-XXIV. Jūs, kas ticat Dieva vienībai, raugiet, ka nekrītat kārdināšana un nemeklējat atšķirības starp Dieva Nolūka Izpausmēm un nenoliedzat tās zīmes, kas vēstī un pavada viņu Atklāsmi. Tik tiešām šeit slēpjas Dieva vienības patiesā nozīme, ja vien tu spēj aptvert šo patiesību un ticēt tai. Vēl jo vairāk, esiet droši, ka ikvienas šīs Dieva Izpausmes darbība un iespaids, nē, itin viss, kas attiecas uz tām, un itin viss, kas varbūt atklāsies nākamībā, viss tas ir Dieva vēlēts un atspoguļo Viņa gribu un nolūku. Ikviens, kas vai par matu šķiro viņu Vēstnešu personības, viņu vārdus, viņu vēstis, viņu darbus un dabu, tik tiešām, nav Dievam ticējis, ir noraidījis Viņa zīmes un ir nodevis Viņa Vēstnešu mācību.
-~-XXV. Ir redzams, ka ikviens laikmets, kurā ir dzīvojusi kāda Dieva Izpausme, ir bijis augstākas gribas paredzēts un to var saukt par Dieva norādītu Dienu. Taču šī Diena ir vienreizēja un atšķirama no dienām, kas ir bijušas pirms tās. Tās izcilību pilnā mērā atsedz apzīmējums “Praviešu apstiprinājums". Praviešu loks ir tiešām noslēdzies. Mūžīgā patiesība ir iestājusies. Viņš ir pacēlis varas karogu, un pār visu zemi neapēnots plūst Viņa atklāsmes spožums.
-~-XXVI. Lai slavēts ir Dievs, neaprakstāmas gaismas apņemtais Ķēniņš, kam pieder it viss! Lai Viņam slava, kas ir augstāka par radības saprašanu un nav cilvēku prātam aptverama! Vienīgi Viņš pats zina, kā Viņam slava teicama, nekad neviens nespēs Viņu pienācīgi cildināt. Kurš gan var apgalvot, ka ir pacēlies Viņa augstākās būtības augstumos, un kurš prāts spēj iegremdēties Viņa neizdibināmā noslēpuma dziļumos? Ikviena atklāsme, kas atmirdzējusi no Viņa gaismas avota, liecina par svētu, neiedomājamu un neizsmeļamu spožumu, un ikviena Viņa neuzvaramā spēka Izpausme ir lējusi pasaulē mūžīgas gaismas jūru. Cik bezgalīgi augstu stāv Viņa visvarenības brīnišķie liecinieki! Pat vājš šīs varenības atspulgs pieskaroties apžilbinātu visus, kas ir debesīs un virs zemes. Tik neizsakāmi cēlas ir viņa augstākās varas zīmes, ka pat visniecīgākā no tām nav bijusi aptverama nevienam, kas no sākuma, kam nav sākuma, bija pasaulē nākuši, un nebūs aptverama tiem, kas vēl pasaulē nāks līdz beigām, kurām nav beigu... Visi Viņa vārdu Nesēji maldās, savu meklējumu džungļos, tiecoties atklāt Viņa būtību, un visas Viņa īpašību Izpausmes no Sinaja kalna svētajiem augstumiem lūdz Viņu atšķetināt sava noslēpuma pavedienu. Tik liela ir Viņa žēlastības bezgalība, ka tikai pilīte no šīs varenās jūras devusi radībai tās esības rotu, un Viņa elpa, plūstot no augstās Paradīzes, apņem visas būtnes ar Viņa svētuma un slavas mantiju. Viņa visaugstā griba caurstrāvo it visu, no tās neizdibinājamajiem dziļumiem vajadzēja tikai pilītes, lai visā savā neaptveramajā esības daudzveidībā uzplauktu radība, kas nekad neizbeidzas. Nebeidzamas ir Viņa brīnišķās veltes, un nebeidzama ir Viņa mīlestības un žēlsirdības plūsma. Viņa radības gaitai nav bijis sākuma, un tai nevar būt beigu.
Ikvienā laikmetu lokā ar Viņa Izpausmju viestās brīnišķās Būtības gaismas spožumu Viņš no jauna un jauna ir radījis esošo tā, lai nevienam, kas debesīs un uz zemes atspoguļo Viņa slavas zīmes, netiktu liegta Viņa žēlsirdība un nezustu cerības uz Viņa labvēlību. Cik nebeidzams un visaptverošs ir Viņa žēlastības brīnums! Raugi, kā tas aptver visu radību! Tā iedarbība ir tāda, ka neatrast nevienu puteklīti pasaules visumā, kas nepaustu Viņa spēku un varenību, kas necildinātu Viņa svēto vārdu vai arī neizteiktu Viņa vienības starojošo mirdzumu. Viņa radība ir tik pilnīga, tik aptveroši daudzveidīga, ka neviena sirds un neviens prāts, lai arī cik kvēli tie to vēlētos, lai arī cik šķīsti tie būtu, nevar aptvert pat ne visnenozīmīgākās Viņa radības dabu, vēl jo mazāk izdibināt Viņa noslēpumu, Viņa, kas ir Patiesības Saule, kā būtība ir neredzama un neizdibināma. Pat visdievbijīgākā mistiķa domas, pat ne visizglītotākā cilvēka spējas un zināšanas, pat ne visaugstākais slavinājums, kādu var skandēt cilvēka mēle vai uzrakstīt viņa spalva, ir tikai cilvēka ierobežotā prāta auglis, kas ir atkarīgs no tam spraustajām robežām. Desmit tūkstoš Praviešu, no viņiem ikviens kā Mozus, nodreb kā no pērkona, dzirdot savu meklējumu Sinaja kalnā Dieva brīdinošo balsi: "Nekad tev nebūs Mani redzēt!" un neskaitāmas Dieva Izpausmes, ikviena tik diža kā Jēzus, stāv savos debesu troņos, un sirdīs viņiem ir izmisums par to, kas viņiem liegts: "Manu būtību izprast tev nav lemts!" Neizsakāma svētuma plīvurs ir bijis ap Viņu kopš senseniem laikiem, un Viņa augstā, neizzināmā būtība mūžam paliks dziļā noslēpumā tīta. Ikviens mēģinājums pacelties līdz Viņa nepieejamās realitātes izpratnei ir tikai nesis pilnīgu apmulsumu, un visi pūliņi tuvoties Viņa augstajam Es un ieskatīties Viņa būtībā ir tikai laupījuši cerības un beigušies ar neveiksmi.
Kā es savā nenozīmīgumā mulstu, mēģinot iegremdēties Tavas svētās gudrības neizdibināmajos dziļumos! Veltīgas ir manas pūles stādīties priekšā tā spēka lielumu, kādu pauž Tavu roku veikums, Tava radošā spēka atklāsme. Kā gan manai acij, kas pati sevi nespēj saskatīt, iedomāties, ka tā Tavu būtību ir atsegusi, un kā gan manai sirdij, kas pati savas spējas neapjauš, gan apgalvot, ka tā ir Tavu dabu izpratusi? Kā gan man teikt, ka esmu Tevi pazinis, ja visu radību mulsina Tavs noslēpums, un kā gan es varu atzīties, ka neesmu Tevi pazinis, ja, raugi, viss pasaules visums apstiprina Tavu esību un apliecina Tavu patiesību? Vārti uz Tavu žēlastību ir viscauru mūžību bijuši vaļā, un piekļūšana Tavai esībai ir vienmēr bijusi iespējama visai radībai, un visas būtnes, gan redzamas, gan neredzamas, savā realitātē nes Tava vienreizējā skaistuma atspulgu. Taču, neraugoties uz šo lielisko labvēlību, uz šo augstāko dāvinājumu, man jāapliecina, ka Tavs svētais, slavas apvītais galms ir pavisam nepieejams jebkādai izziņai, izņemot Tavējo, un Tavas esības noslēpumā iespiesties nespēj neviens cits prāts, izņemot Tavējo. Tavas dabas neizprotamību izgaismot spēj tikai Tu pats, un tikai Tevis paša transcendentālā būtība spēj aptvert savas neizdibināmās esības realitāti. Neskaitāmas brīnišķīgas debesu būtnes ir maldījušās atšķirtības džungļos, visu mūžu nespējot atrast Tevi. Neskaitāmas svētas un nemirstīgas dvēseles ir mulsušas un maldījušās kā tuksnesī, tiekdamās raudzīt Tevi vaigā. Kvēlā mīlā pēc Tevis tvīkst liels skaits dvēseļu, prombūtne no Tevis tos saēd kā liesma, un tie sabrūk un iet bojā, un kas gan saskaitīs tās uzticīgās dvēseles, kas labprāt ir nolikušas savas dzīvības cerībā ļauties Tava vaiga starojuma glāstam. Šo alkstošo siržu vaidi un nopūtas nespēj sasniegt Tavu svēto galmu, tāpat tur nedzird, kā vaid ceļinieki, kas ilgojas redzēt Tavas gaismas troni.
-~-XXVII. Lai slavēta ir Dieva vienība, lai Viņam gods, jo Viņš ir visvarenais Dievs, nesalīdzināmais, slavas spožuma apņemtais visuma Valdnieks, kas no nekā ir radījis visu lietu esamību, kas no nekā ir savā radībā spējis iemiesot vissmalkākos un netveramākos elementus, kas nav savu radīto pazemojoši atstūmis, bet, to no iznīcības glābdams, ir uzņēmis savā neaptumšojamā spožuma valstībā. Tikai Viņš spējis to veikt, jo Viņa žēlastība apņem visus, Viņa mīlestība sasniedz visus. Jo kā gan citādi tīra neesamība pati no sevis varēja apjaust savu vērtību un spēja pacelties no nebūtības būtņu pasaulē?
Radījis pasauli un visus, kas tanī dzīvo un rosās, Viņš savā visvarenajā, robežu nezinošajā gribā nolēma cilvēku īpaši izdalīt un tam piešķirt spēju iepazīt un iemīlēt Viņu, spēju, kas ir uzskatāma par visas radības dzinuli un galējo mērķi... Pār ikvienu radību tās visdziļākajā būtībā Viņš ir ļāvis atspīdēt viena sava vārda gaismai, ir ļāvis tai saņemt savu tiesu svētības no šīs vienas īpašības. Tomēr cilvēka esamībai Viņš ir piešķīris visu savu vārdu un īpašību spozmi, tajā atspoguļojas Viņš pats. Tik lielai labvēlībai, tik nenīkstošai dāvanai Viņš no visiem, kas radīti, ir izraudzījis cilvēku.
Tomēr dievišķā dāsnuma Saules un Debesu Vadības cilvēkam dāvātā enerģija viņā it kā snauž, tāpat kā svece sevī slēpj liesmu un gaismas stari potenciāli mīt gaismeklī. Pasaulīgas iekāres var šīs enerģijas starojumu aptumšot, tāpat kā putekļu mākoņi var aizsegt sauli un sārņu kārta var neļaut spogulim atspoguļot attēlu. Nedz svece, nedz gaismeklis paši no sevis nespēj aizdegties, tāpat kā spogulis nespēj pats sevi notīrīt no sārņiem. Ir skaidrs un acīmredzams, ka gaismeklis nekad neaizdegsies, ja tam nepieliks uguni, un, ja spoguli nenotīrīs, tas nekad nespēs dot saules attēlu, atstarojot tās gaismas spožumu.
Un tā kā nevar būt tādas saiknes, kas vienīgo patieso Dievu tieši saista ar Viņa radību, un tāpēc, ka nevar būt nekādas līdzības starp pārejošo un mūžīgo, starp relatīvo un absolūto, Viņš ir nolicis, ka ikvienā laikmetā kāda tīra neaptraipīta Dvēsele nes Dieva atklāsmi zemes un debesu valstībās. Šai netveramajai, ēteriskajai Esībai Viņš ir piešķīris divējādu dabu – fizisko, vielisko, un garīgo, kas nāk no paša Dieva. Un vēl, Dievs ir viņam piešķīris divējus stāvokļus. Pirmais stāvoklis, kurš izriet no viņa visdziļākās būtības, raksturo viņu kā tādu, kura balss ir paša Dieva balss. Par to liecina šādi labi zināmi vārdi: "Daudzveidīgas un neizdibināmas ir manas attiecības ar Dievu. Es esmu Viņš, Viņš pats, un Viņš ir es, es pats, ar to vien starpību, ka es esmu tas, kas es esmu, un Viņš ir tas, kas Viņš ir." Un tāpat arī šie vārdi: "Celies, ak Muḥammad, raugi, tevī saplūst mīlētājs un mīļotais un caur tevi kļūst par vienu." Un tāpat viņš saka: "Nav nekādas atšķirības starp Tevi un viņiem, izņemot to, ka viņi ir Tavi kalpi." Otrs stāvoklis ir viņa cilvēciskais stāvoklis, un raksturo to sekojošie vārdi: "Es esmu tikai cilvēks, tāds pats kā jūs."" Lūk, lai slavēts ir mans Kungs! Vai gan es, Apustulis, esmu labāks par cilvēku?" Šīs nesavtīgās un neatkarīgās Radības, šīs mirdzošās Būtnes caur sevi novada Dieva visu caurstrāvojošo žēlastību. Drošas gaismas vadīti un ar visaugstāko spēku apveltīti, viņi ir tikuši sūtīti, lai tie, savu vārdu iedvesmoti un savas atklāšanās svētās mīlestības vēsmas spirdzināti, attīrītu ikvienu ilgās tvīkstošu sirdi un atsaucīgu prātu no ikdienas rūpju un pinekļu pīšļiem. Tad un tikai tad tā Dieva ķīla, kas mājo ikvienā cilvēkā, pilnā mirdzumā parādīsies no segplīvura kā slavas karogs cilvēku siržu virsotnēs.
No iepriekšējām rindkopām un līdzībām skaidri un neapšaubāmi izriet, ka debesu un zemes valstībās ir jānāk kādām Būtnēm, kam nolikts nest un atklāt pašas Dievības, visvarenā Valdnieka žēlsirdību un mīlestību. Šādas Patiesības Saules vadīts, ikviens cilvēks augs un attīstīsies, līdz viņš sasniegs tādu stāvokli, kurā izraisīsies visi tie spēki, kas doti viņa “es" visdziļākajai būtībai. Lūk, kādam nolūkam katrā laikmetā ļaudīs ir nākuši Dieva Izraudzītie un Pravieši, un plūdis no viņiem ir spēks, kas nāk no Dieva, un vara, kas pieder tikai Mūžīgajam.
Vai gan jebkurš, kam ir vesels prāts, var kaut vai uz mirkli nopietni iedomāties, ka Dieva bezgalīgās gādības vārti cilvēkiem uz mūžu aizvērsies, tāpēc ka daži no Dieva vārdiem tiem palikuši nesaprasti? Vai gan jebkuram var prātā ienākt doma, ka Dieva Gaismas Nesēju gaitai ir bijis sākums un ka tai var būt beigas. Kādus gan lielus plūdus varētu salīdzināt ar to vareno straumi, kādā plūst Viņa visu apņemošā mīlestība, kas gan var būt lielāka svētība par Viņa visur esošo žēlsirdību? Nevar būt nekādu šaubu, ka, ja kaut vai uz mirkli apstātos Viņa žēlsirdības un mīlestības viļņi, pasaulei būtu lemts pilnīgi iet bojā. Aiz šī iemesla no paša sākumu sākuma, kam nav sākuma, visas radības priekšā plaši vērti ir Dieva žēlastības vārti, un līdz laika galam, kam nav gala, no debesīm līs dāsnais patiesības lietus un kritīs cilvēku dvēselēs kā augsnē, no kuras uzplauks viņu spējas, personība un esamība. Tāds ir bijis Dieva plāns un rīcība no vienas mūžības līdz otrai.
-~-XXVIII. Laimīgs ir tas cilvēks, kas celsies un kalpos manai mācībai un spodrinās manu vārdu jo spožu. Tver manu Grāmatu, kas elpo manas varas spēku, un neatkāpies ne no viena baušļa, kurus tanī ir devis visa Nolicējs, tavs visgudrais Kungs! Ak, Muḥammad, raugi, kā Shí‘ih Islám mācekļu vārdi un darbi ir zaudējuši savu agro dienu kvēli un skaistumu un kā to pirmatnējais mirdzums ir kļuvis blāvs. Savas izcelsmes dienās, kad tie vēl turējās pie sava Pravieša, cilvēces Kunga, mācībām, viņu gaita vainagojās ar pastāvīgām uzvarām un gavilēm. Viņiem pamazām noklīstot no viņu Pravieša un Skolotāja ierādītā ceļa, viņiem no Dieva gaismas novēršoties un pārkāpjot Viņa dievišķās vienības principu, un pārlieku klausoties tajos, kas bija tikai Viņa mācības skaidrotāji, viņu spēka vietā nāca vājums, slavu aizstāja kauns, drosmi nomainīja bailes. Tu esi liecinieks tam, kādā strupceļā viņi ir nonākuši. Vai tie turas pie Viņa, kas ir dievišķās vienības Ass? Raugi, kā viņu ļaunie darbi nav ļāvuši viņiem Augšamcelšanās Dienā saklausīt patiesības vārdus. Lai slavēts ir visaugstais Dievs! Mēs lolojam cerību, ka šī tauta vairīsies no tukšām iedomām un iecerēm un spēs pilnībā aptvert, ko nozīmē Dieva vienība.
Dieva Izpausme ir vienmēr bijis Dieva Sūtnis un Viņa gribas paudējs. Patiesi, viņš ir tas Gaismas Avots, no kura nāk visaugstākie Dieva cildinājumi, viņš vislabāk atsedz Dieva cēlās īpašības. Ja nu kādu var nosēdināt Viņam līdzās kā līdzīgu, ja kādu var pielīdzināt Viņa personai, kā tad var apgalvot, ka dievišķā Esība ir viena un nesalīdzināma, ka Dieva būtība ir nedalāma, ka tai nav līdzīgas? Domā par to, ko mēs caur patiesības spēku esam tev atklājuši, un kļūsti par vienu no tiem, kas saprot tā nozīmi!
-~-XXIX. Radot cilvēku, Dieva nolūks bija un vienmēr būs dot viņam spēju iepazīt savu Radītāju un pacelties Viņa tuvumā. Par šo Viņa visaugstāko un cildenāko mērķi nepārprotami pauž un liecina visi dievišķi atklātie Svētie Raksti. Tas, kas ir saskatījis Dieva vadības sauli un iegājis Viņa svētajā galmā, tas ir jutis Viņa klātbūtni un tuvumu, tik tiešām, tas ir bijis īstenajā Paradīzē, kuru pat viscēlāku debesu nami spēj tikai simbolizēt. Šāds cilvēks ir sapratis, ka Dievs nav tālu, ka Viņš ir tikai “divu bultu lidojuma", atstatumā, ka Viņš stāv viņpus Sadratu’l-Muntahá. Kas nebūs atzinis Viņu, tas būs pats sevi lēmis mūžīgas atšķirtības postam, kas būtībā ir degšana visdziļākās pazemes ugunī un nebūtībā. Un, lai gan no ārienes raugoties, viņš varbūt būs sasniedzis augstu laicīgās varas stāvokli, tāds būs viņa liktenis.
Nav šaubu, ka Viņam, kas ir mūžīgās Patiesības Avots, ir pilnīgi pa spēkam glābt nomaldījušās dvēseles no atšķirtības un līdzēt tām tuvoties Dieva galmam, un pacelties Viņa tuvumā. “Ja Dievs to vēlējies, Viņš taču būtu padarījis visus ļaudis par vienu tautu." Tomēr Viņa nolūks ir palīdzēt sirdsšķīstajiem un no visa atraisītajiem rast sevī iedzimtu spēku, lai paceltos līdz Viņa neizmērojamā okeāna krastam un, tiecoties saplūst ar Visvarenā skaistumu, atdalītos no vieglprātīgo un ietiepīgo bara. To raksta gaismu viesēja spalva...
Un šim pašam vērtēšanas un izcelšanas principam, kas ir Dieva nolūka iedzīvinātājs, ir jāpateicas par to, ka Dieva taisnības un žēlastības Izpausmēm nekad nav bijis lemts baudīt šīs zemes laicīgos labumus un ieņemt augstus laicīgus posteņus. Ja Viņa mūžīgā būtība izpaustos visā savā spožumā un pilnīgi atklātu savas spējas, tad neatrastos neviens, kas mēģinātu apšaubīt Viņa spēku un noraidīt Viņa patiesību. Nē, tādā gadījumā visa radība žilbtin apžilbtu un apreibtu no Viņa gaismas spēka, kas būtu tas pats, kas ieslīgt nebūtībā. Kā gan tad varētu atšķirt dievbijīgos no bezdievjiem?
Šis princips ir darbojies visu iepriekšējo Atklāsmju laikmetos un ir radis jo bagātu izpausmi... Lūk, kāpēc ikvienā laikmetā, kad parādījās jauna Izpausme un cilvēkam bija ļauts būt par liecinieku jaunai Dieva visaugstākās varas atklāsmei, Viņu nepazina tie, kas maldīgi domāja, ka mūžīgā Daile nevar parādīties mirstīgu vīru ģērbā. Viņi noklīda no viņa ceļa un atstūma viņu, kas simbolizē tuvību Dievam. Viņi ir pat cēlušies un pļāvuši ticīgo rindas, un nīdējuši tos, kas ticēja viņam.
Raugi, kā šīs Izpausmes laikā necienīgie un nejēgas ir savā muļķībā iedomājušies, ka ar masu slaktiņiem, sirošanu un izraidīšanu viņi spēs izdzēst Dieva rokas aizdegto Lāpu vai aptumšot mūžīgā spožuma nesēju Sauli. Šķiet, ka viņi nepavisam neapjauš to patiesību, ka posts ir eļļa, kas baro patiesības lāpu. Tāds ir Dieva pārveidotājs spēks! Viņš pārveido, ko vien Viņš grib, patiesi, Viņam ir teikšana par visām lietām...
Vienmēr padomājiet par to, kādu varu īsteno Pilnības Ķēniņš, un raugieties uz Viņa varas un visaugstākās ietekmes liecībām! Neapgāniet savas ausis, uzklausot noliedzēju un niknuma un vardarbības sludinātāju tukšās runas! Tuvojas tā stunda, kad jūs redzēsiet vienīgā patiesā Dieva varu triumfējam pār visu, kas ir radīts, redzēsiet Viņa valdīšanas zīmes paceļamies pār visu radību. Tanī dienā jūs atklāsiet, ka, izņemot Viņu, viss cits būs ticis aizmirsts un raudzīsieties uz to, kā uz tīru niecību.
Tomēr vajadzētu paturēt prātā, ka Dievam un Viņa Izpausmēm piemīt iekšējs cildenums un cēlums, kas Viņiem nekādos apstākļos nav noliedzams. Nē, cildenums un cēlums ir caur Viņa Vārdu radīti, ja vien jūs gribēsiet skatīties ar manām, bet ne savām acīm.
-~-XXX. Dievs apliecina, ka nav cita Dieva kā vien Viņš, ir Vienīgais, Visžēlīgais, Vismīļotais. Visa žēlastība un viss dāsnums nāk no Viņa. Jebkuram, kam Viņš grib, Viņš dod to, ko Viņš vēlas. Tik tiešām, Viņš ir visspēcīgais, visvarenais, neatkarīgais Dievs, Palīgs briesmās. Patiesi, mēs ticam Viņam, kas, Báb personā, ir nācis pie mums uz zemes caur Ķēniņu Ķēniņa, visu cildinātā, vienīgā patiesā Dieva gribu. Vēl jo vairāk, mēs zvēram uzticību tam, kam Mustagháth laikā bija lemts atklāties, kā arī tiem, kam lemts nākt pēc viņa līdz beigām, kurām nav beigu. Ikvienā Izpausmē mēs saskatām, vai nu ārēji vai iekšēji, tikai Dieva paša izpausmi, un tas jums ir jāsaprot. Kaut jūs aptvertu, ka ikviens no viņiem ir Dieva spogulis, kas tikai atspoguļo Viņa būtību, Viņa skaistumu, Viņa varu un Viņa slavu. Ja jums nav laupīta saprašana, jūs redzēsiet, ka visi pārējie cilvēki ir uzskatāmi par spoguļiem, kas spēj atspoguļot šo Dieva Izpausmju gaismu, bet pašas šīs Izpausmes ir dievišķās Būtnes, pamatatspoguļotāji Spoguļi. Nevienam nekad nav izdevies izvairīties no tiem, savu nolūku piepildīt tiem nevar liegt. Nemitīgi nāk šie Atspoguļotāji, viens aiz otra, un mūžam tie turpinās atstarot mūžsenā Ķēniņa gaismu. Un tie, kas, savukārt, atspoguļo viņu gaismu, tāpat turpinās mūžam pastāvēt, jo nekad nemitēsies plūst Dieva žēlastības gaisma. Šī patiesība nav apgāžama nevienam.
-~-XXXI. Lai tava iekšējā acs vēro, kā savā starpā saistās viena aiz otras nākošās Atklāsmes, kas saista Ādama atklāsmi ar Báb atklāsmi. Dieva priekšā es apliecinu, ka ikviena no šīm Izpausmēm ir nākusi ar Dieva ziņu un nolūku, ka ikviens no tiem ir nesis sevišķu vēsti, ka ikvienam bija uzticēta dievišķi atklāta Grāmata, ka ikvienam no viņiem bija uzdots šķetināt varenā Dieva vēsts noslēpumu. Un vienmēr skaidri ir bijis noteikts viņiem nesamās atklāsmes mērs. Šī, patiesi, ir mūsu labvēlības zīme pret tiem, cenšieties jel būt starp tiem, kas saprot šo patiesību! Un kad šo nebeidzamo atklāsmju gaitā pienāca brīdis Viņa augstajam, svētajam vaigam, kam nav līdzīga, atsegties cilvēku skatam, Viņš atzina par labāku ietīt savu būtību tūkstoš plīvuros, lai mirstīgo necienīgās acis neskatītu Viņa spožumu. Un to Viņš darīja laikā, kad neskaitāmas zīmes vēstīja par Viņa dievišķi nolemto atklāsmi. Šīm zīmēm skaitu var aplēst tikai Dievs, tas Kungs, visu pasauļu Valdnieks. Un, kad nu noslēptībai paredzētais laiks bija notecējis, mēs nosūtījām, vēl arvien neskaitāmu plīvuru tītu, stariņu no tās zaigojošās gaismas, kas apņem Jaunekļa vaigu, un, raugi, visus debesu iemītniekus pārņēma satraukums, un Dieva labvēlības izraudzītie krita viņa priekšā pīšļos un pielūdza to. Patiesi, viņš ir atklājies tādā slavas spožumā, kādu neviens visā radībā nav piedzīvojis, jo viņš ir nācis, lai personīgi sludinātu Dieva mācību visiem, kas ir debesīs, un visiem, kas ir uz zemes.
-~-XXXII. Tas, ko tu esi dzirdējis par Ābrahāmu, visžēlīgā Dieva draugu, ir neapšaubāma patiesība. Dieva balss vēlēja viņam upurēt Ismaēlu un tādējādi parādīt visiem cilvēkiem, cik nesatricināma ir viņa ticība Dievam un cik tāls viņam ir viss pārējais. Vēl jo vairāk, Dievs gribēja, lai šis upuris izpirktu visu zemes tautu izdarītos grēkus un nekrietnības. Un šādu pat žēlastību no vienīgā patiesā Dieva – lai Viņam gods un slava! – sev izlūdzās Marijas dēls Jēzus. Un aiz šāda pat iemesla Dieva apustulis Muḥammad upurēja Ḥusayn.
Neviens cilvēks nekad nevar apgalvot, ka ir aptvēris Dieva slēptās un daudzveidīgās mīlestības dabu, nevienam nekad neizmērīt viņa visaptverošās žēlastības dziļumu. Tik iesakņojušies cilvēkos ir viņu netikumi un pārkāpumi, tik smagiem pārbaudījumiem viņi ir pakļāvuši Dieva izraudzītos Praviešus, ka visa cilvēce ir vien mokas un iznīcību pelnījusi. Taču savā mīlošajā žēlsirdībā gan ar redzamiem, gan ar neredzamiem līdzekļiem Dievs ir pasargājis un turpina sargāt cilvēci no tā soda, kādu tā caur savu ļaunumu ir pelnījusi. Padomā un izsver to savā sirdī un nelokāmi staigā tā Kunga ceļu!
-~-XXXIII. Mēs esam nolikuši, ka Dieva vārdam un tā ietekmei ir jāatklājas cilvēkiem ar visu tam piemītošo spēku tieši tā, kā to noteicis visgudrais, viszinošais Dievs. Vēl jo vairāk, mēs esam nolikuši, ka Dieva vārds pats ir tas plīvurs, kas slēpj tā noslēpumu. Patiešām, mūsu spēkos ir sasniegt savu mērķi. Ja Dieva vārdam būtu ļauts pēkšņi atraisīt visas tanī slēptās spējas, tad tik varenas atklāsmes svars nebūtu nevienam cilvēkam panesams. Nē, apjukumā visi tie, kas mīt debesīs un virs zemes, vairītos no tā.
Atceries, ko Dievs pavēstīja savam Apustulim Muḥammad. Visspēcīgais, visvarenais Dievs bija noteicis mēru tai atklāsmei, kādu viņam bija jānes cilvēkiem. Taču tie, kas viņu dzirdēja, spēja aptvert viņa vārdu jēgu tikai atbilstoši savām gara dotībām un atbilstoši viņu stāvoklim. Tāpēc viņš atsedza tiem savas gudrības gaismu atbilstoši viņu spējai izturēt viņa vēsts smagumu. Nebija vēl cilvēce sasniegusi savu briedumu, kad jau viņa vārds atklāja to slēpto spēku, kas izpaudās visā pilnībā, kad sešdesmitajā gadā ‘Alí-Muḥammad, Báb, personā atplauka mūžsenā Daile.
-~-XXXIV. Lai gods un slava Dievam, kas caur savas varas spēku ir savu radību atpestījis no nebūtības kailuma un ir pārmetis pār to dzīvības mantiju! No visa tā, ko Viņš ir radījis, Viņš ar sevišķu vēlību ir izdalījis cilvēku un ir apveltījis viņu ar spēju iepazīt savu Dievu, lai, tīrs kā dārgakmens, tas atstarotu Viņa slavas spožumu. Šī viņam piešķirtā divkārtīgā izcilība ir no viņa dvēseles kā rūsu notīrījusi ikvienu tukšu iekāri un ir padarījusi to tā tērpa cienīgu, kādā viņa Radītājam ir labpaticies viņu tērpt. Tas ir palīdzējis glābt viņa dvēseli no nezināšanas posta.
Šis cilvēka miesas un dvēseli rotājošais tērps ir tiešais viņa attīstības un labklājības pamats. Ak, cik svētīta ir tā diena, kad ar vienīgā patiesā Dieva palīgu caur Viņa mīlestības varu tas būs atraisījies no pasaules važām un samaitātības un Atziņas Koka pavēnī baudīs īsto un nebeidzamo atpūtu!
Tās dziesmas, kuras aiz mīlestības pret saviem draugiem tava dvēsele kā putns ir dziedājusi, ir skārusi viņu ausis, tās ir mudinājušas mani atbildēt uz taviem jautājumiem un atsegt tev tos noslēpumus, kādus man ir atļauts tev atsegt. Savā cienījamā vēstulē tu jautā, kurš no Dieva Praviešiem būtu uzlūkojams kā pārāks par pārējiem. Tad zini droši, ka Dieva Pravieši savā būtībā visi ir vienādi. Viņi ir absolūti savā vienībā. Radītājs Dievs saka: "Manas vēsts Nesēji viens no otra nekādi neatšķiras. Viņiem visiem ir viens uzdevums, viņiem ir kopīgs noslēpums. Neviens no viņiem nav izdalāms un godināms augstāk par pārējiem. Ikviens patiess Pravietis ir uzskatījis savu nesto vēsti par tās pašas patiesības Atklāsmi, ko pauduši it visi Pravieši pirms viņa. Un ja nu kāds, šo patiesību neaptverdams, nododas tukšām un nepiedienīgām runām, tad lai gaišs ir tavs prāts un vērīgs tavs skats, un neļauj tu šīm dīkajām runām sevi savā ticībā satricināt!
Taču Dieva Praviešiem nav ticis dots savu atklāsmi ar vienādu mēru paust. Ikvienam no viņiem ir likts paust īpašu vēsti un atklāt sevi caur īpašiem darbiem. Tieši šī iemesla dēļ arī viņu lielums šķiet atšķirīgs. Viņu Atklāsme ir līdzīga mēness gaismai, kas līst pār zemi. Lai gan mēness spožuma mērs katru reizi ir cits, taču tam piemītošais starojums nevar samazināties, nedz arī tā gaisma tikt izdzēsta.
Tātad ir skaidrs, ka nekādas šķietamas izmaiņas gaismas spilgtumā nepiemīt pašas gaismas dabai, tās ir drīzāk izskaidrojamas ar mainīgo uztveres spēju mūžam mainīgajā pasaulē. Sūtot savus izraudzītos Praviešus nest Viņa vēsti starp šīs zemes ļaudīm, visvarenais, nepārspētais Radītājs savā paredzēšanā lika viņiem izturēties atbilstoši tā laikmeta prasībām, kādā viņi nāca. Dievs sūta savus Praviešus ļaudīs, lai piepildītu divus mērķus: pirmkārt, lai atbrīvotu cilvēku bērnus no nezināšanas tumsas un vestu viņus gaismā, kas nāk no īstas izpratnes, un otrkārt, lai nodrošinātu pasaulē mieru un sniegtu tā nodibināšanai nepieciešamos līdzekļus.
Dieva Pravieši ir uzskatāmi par ārstiem, kam jāveicina pasaules tautu labklājība, lai sadalītā cilvēce tiktu dziedināta caur vienības garu. Nevienam nebūs apšaubīt ārstu padomus vai noniecināt viņu rīcību, jo viņi ir vienīgie, kam ir tiesības apgalvot, ka viņi ir sapratuši slimnieku un pareizi noteikuši viņa slimību. Pat visasākās uztveres cilvēkam nav ko cerēt sasniegt dievišķā Dziednieka gudrību un viedumu. Nav brīnums, ka tā ārstēšana, kādu ārsts paraksta mūslaikos, nesakrīt ar to, ko viņš izvēlējās agrāk. Ikkatrā slimības stadijā slimnieks cieš savādāk, un savādākas ir viņam nepieciešamās zāles. Un tāpat ik reizi, kad Dieva Pravieši lika pasaulē atspīdēt starojošajai dievišķo zināšanu saulei, viņi vienmēr mācīja ļaudis šo gaismu lietot tā, kā to prasīja laikmets, kādā viņi nāca. Tādējādi viņi spēja kliedēt nezināšanas tumsu, viešot pasaulē paši savas gudrības gaismu. Tāpēc ikvienam saskatīt spējīgam cilvēkam jāvērš savs skats tieši uz šo visdziļāko būtību, kas raksturo Praviešus un kas izpaužas tai apstāklī, ka viņi ir vienmēr tiekušies vadīt tos, kas maldās un nest mierinājumu tiem, kas cieš. Mēs nedzīvojam uzplaukuma un uzvaru laikā. Daudzas un dažādas ir tās sērgas un likstas, kas vajā cilvēci. Tāpēc dodiet viņiem zāles, ko, viņus glābt gribēdamas, ir gatavojušas nemaldīgā Dziednieka rokas.
Un tu jautā par reliģijas dabu. Tad zini, ka patiesi gudrie raugās uz pasauli kā uz cilvēces svētnīcu. Un kā drānām jāsedz miesas, tā visu cilvēci kā mantija lai apņem gudrs taisnīgums! Ikkatrai Dieva Atklāsmei, kas atvēlēta cilvēcei, šī gudrā taisnība ir tērps, kuru, pēc tam, kad tas savu laiku nokalpojis, Visvarenais noteikti atjauno. Dieva gaismas mērs ikkatram laikmetam ir cits, un dievišķā Atklāsme vienmēr atsedzas tā, kā to prasa laikmets, kādā tā nāk.
Un par to, ko teikuši dažādu reliģiju tēvi. Runāt par to ir labāk jāizvairās, tās būtu tukšas runas, no kurām nav nekāda labuma. Jo Dievs, kuram nav līdzīga, ir visus cilvēkus radījis no vienas vielas un ir pacēlis viņus augstāk par pārējo radību. Vai viņiem paveiksies vai neveiksies, vai tie gūs vai zaudēs, to nosaka viņu pašu pieliktās pūles. Viņi kļūs tik tālu, cik tie tieksies. Un gribas mums cerēt, ka tāpat, kā pavasara lieti liek puķēm dīgt un noskalo no tām ziemas pelējumus, tāpat Dieva svētība ļaus cilvēku sirdīm būt gudrām un saprotošām.
-~-XXXV. Padomā! Kas gan pasaules tautām katrā laikmetā ir licis vairīties visžēlīgā Dieva Izpausmes? Kas gan viņus spieda apšaubīt viņa pilnvaras un no viņa novērsties? Ja tikai cilvēki būtu iedziļinājušies dievišķā Norīkotāja vārdos, kas plūda no viņa spalvas, viņi, visi kā viens, trauktos un pieņemtu šīs Dieva sūtītās nebeidzamās atklāsmes patiesību un apliecinātu to, ko Viņš pats ir svinīgi apstiprinājis. Tukšas, iedomas kā plīvuri ir nostājušās un turpinās stāties starp viņiem un pārējo cilvēci Dieva vienības Izpausmju, Viņa mūžīgās slavas Sauļu dienas. Jo tais dienās Viņš, kas ir mūžīgā patiesība, pauž sevi tā, kā to prasa Viņa nodoms, bet nevis tā, kā to vēlas un gaida cilvēki. Viņš taču saka: "Tā tad ik reizi, kad Apustuļi nāk un nes jums ne to, ko jūs kārojat, jūsu dvēseli pārņem lepnas nievas, un jūs izturaties pret vieniem kā pret viltvāržiem, un vēl citus jūs nogalināt."
Ja tanīs sen aizgājušās dienās un laikos Apustuļi būtu parādījušies tā, kā to savās tukšajās iedomās bija paredzējušas cilvēku sirdis, viņi, bez šaubām, šo svētīto Būtņu vēstīto patiesību nebūtu noraidījuši. Un kaut gan dienu un nakti šādi cilvēki ir pieminējuši un kvēlā pazemībā ir pielūguši un godinājuši patieso Dievu, taču, kad atnāca laiks, viņi nesaskatīja un nepieņēma tās žēlsirdīgi sūtītās zīmes, kas nepārprotami liecināja par Viņa Atklāsmi. Tu droši vien esi dzirdējis, kā par to liecina Svētie Raksti.
Atceries Jēzus Kristus nākšanu. Raugi, kā visi tā laika rakstu mācītāji noliedza Apsolīto, kaut gan ar ilgām bija gaidījuši viņu atnākam. Gan sava laika vismācītākais Dieva vārdu tulkotājs Annass, gan augstais priesteris Kajafa apmeloja viņu un lēma viņam nāves sodu.
Tāpat arī, kad nāca Dieva Pravietis Muḥammad – ak kaut jel cilvēki ziedotu savas dzīves viņam! – viņa mācību uztvēra un tai pievērsās tie, kas nekādu skolu nebija baudījuši, bet Mekas un Medīnas mācītākie vīri viņa Atklāsmes agrīnajā posmā vērsās pret viņu, noraidot viņa mācību. Padomā par to, kā neskolotajam etiopietim Balál viņa ticības un pārliecības spēks pavēra debesu vārtus, kurpretim vadošais tā laika zinību vīrs ‘Abdu’lláh Ubayy ļaunā apmātībā vērsās pret viņu. Raugi, kā vienkāršs avju gans, Dieva vārdu aizrauts, nokļuva tur, kur mīt visu Mīļotais un pievienojās Viņam, Cilvēces Valdniekam, bet tie, kas lepojās ar savām gudrībām un zināšanām, aizmaldījās tālu nost no Viņa ceļa, un Dieva svētība tos neskāra. Lūk, kāpēc viņš ir rakstījis: "Tiem starp jums, kas paaugstināti, būs tapt pazeminātiem un tiem, kas ir pazemoti, būs tapt paaugstinātiem!" Šī tēma tiek skarta gandrīz visās debesu grāmatās, un par to ir runājuši Pravieši un Dieva sūtņi.
Tik tiešām, es saku, ka Viņa mācības cēlums ir tāds, ka liek tēvam aiziet no dēla un dēlam atteikties no tēva. Atceries stāstu par Noasu un Kānaānu. Lai dod Dievs, ka šinīs debesu prieka dienās jūs nelaupāt sev to saldmi, kādu nes visdižais Dievs, un lai arī jūs skar Viņa mīlestības plūsma šai garīgajā atmodā, šai pavasarī. Ceļieties Viņa vārdā, kuru iepazīt ir jebkādas izzināšanas mērķis, un, pilnīgi nošķiroties no šīs zemes gudrībām, paceliet balsis un sludiniet Viņa mācību! Pie dievišķās Atklāsmes Saules es zvēru, ka, tiklīdz jūs pacelsieties, jūs jutīsiet no savām sirdīm plūstam dievišķās jausmas un raudzīsiet savā priekšā visā spožumā paveramies brīnumus, kas nāk no Viņa debesu gudrības. Ja jums būtu lemts just Visžēlīgā mācības skaistumu, jūs nevilcinoties atteiktos paši no sevis un noliktu savas dzīvības par visu Mīļoto.
Kas gan domās un ticēs, ka šis Dieva Kalps savā sirdī jebkad ir kārojis šīs zemes godu un labumus? Tā Lieta, kas saistās ar viņa Vārdu, paceļas augstu pāri šīs pasaules īslaicīgajiem labumiem. Skatiet viņu kā trimdinieku, kā tirānijas upuri šinī vislielākajā no cietumiem. No visām pusēm viņam virsū ir mākušies ienaidnieki un darīs tā līdz viņa dzīves beigām. Tādēļ it viss, ko viņš jums saka, ir sacīts Dieva vārdā tā, lai varbūt pasaules tautas varētu attīrīt savas sirdis no netīriem tīkojumiem, lai tās spētu saraut to plīvurus un iepazīt vienīgo patieso Dievu, lūk, visaugstākais, uz ko cilvēks var tiekties. Viņu ticēšana vai arī neticēšana manai Lietai nenes man ne labuma, nedz spēj tās man kaitēt. Tikai Dieva Vārdā es viņus saucu. Tik tiešām, Viņš var iztikt bez visa tā, ko ir radījis.
-~-XXXVI. Tad zini, kad Cilvēka Dēls atdeva savu dvašu Dievam, tad visa radība, izplūda asarās. Tomēr caur savu pašuzupurēšanos viņš Dieva radībai iedvesa jaunu elpu un spējas. Tu redzi, kā tās izpaužas tev visapkārt starp visām pasaules tautām. Visdziļākie gudrības vārdi, kādus teikuši gudrie, pamatīgākās zināšanas, kādas izklāstījis cilvēka prāts, visveiklāko roku darinātie mākslas darbi, visspējīgāko valdnieku ietekme tikai liecina par to dziļāko gudrību, ko pauž viņa transcendentāls, visaptverošais, mirdzošais Gars.
Mēs liecinām, ka, viņam nonākot pasaulē, viņš viesa gaismu, kas apņēma visu radību. Viņš izdziedināja spitālīgo no netikumības un nezināšanas spitālības. Caur viņu nešķīstie un netikumīgie tapa dziedināti. Caur savu spēku, kas nāca no visvarenā Dieva, viņš atdarīja acis aklajam un lika jaust svētumu grēciniekam.
Spitālību mēs varam iztulkot kā to aizklāju, kas cilvēkam liedz saskatīt savu Dievu, to Kungu. Tik tiešām, spitālīgs ir tas, kas ļaujas atrauties no Dieva, un nebūs vietas viņa atmiņai visvarenā, visu slavinātā Dieva Ķēniņvalstī. Mēs esam liecinieki, ka Dieva Vārda spēks ir dziedējis ikvienu sērgu, tīru darījis ikvienu spitālības skarto un ikvienu cilvēka trūkumu apkarojis. Viņš ir pasauli šķīstījis. Svētīts ir tas cilvēks, kas ir pievērsies viņam, lai staro tam sejā gaisma!
-~-XXXVII. Lai svētīts ir tas cilvēks, kas ir apliecinājis savu ticību Dievam un Viņa zīmēm un ir atzinis, ka “viņam nebūs apšaubīt tā Kunga darbus". Tāds ir Dieva nolikums, ka šāda atziņa krāšņāku padara ikvienu ticību pašos tās pamatos, uz kuriem jāceļ ikviens labs darbs. Neatrauj savu skatu no tā, lai musinoši čukstējumi neliktu paslīdēt tavai kājai!
Un pat ja Viņš par likumīgu pasludinātu to, kas mūžsenis ir bijis aizliegts, un aizliegtu to, kas vienmēr ir ticis uzskatīts par likumīgu, nevienam nav dota tiesība apšaubīt Viņa autoritāti. Un ja kāds šaubās kaut vai mirkli, tad viņš jau ir grēkojis.
Ja nu kāds nav apjautis šo augsto būtisko patiesību un nav sasniedzis tās līmeni, viņa sirdī vējos šaubu vēji un neticīgo vārdi mulsinās viņa dvēseli. Bet stingri nelokāms paliks tas, kas būs atzinis šo principu... Šis cildenais stāvoklis ir augstu vērtējams, par to atgādina ikviena Svētā Grāmata. Lūk, ko tev māca Dievs! Viņš māca tev, kā atbrīvoties no šaubām un mulsuma un kā iegūt pestīšanu šai saulē un viņsaulē. Tik tiešām, Viņš ir mūžam Piedevējs, mūžam dāsnais Dievs.
-~-XXXVIII. Esi drošs pārliecībā, ka, ikviena Dieva Sūtņa laikmetā, dievišķās atklāsmes gaisma tika piešķirta cilvēkiem atbilstoši viņu gara spējām. Ņem par piemēru sauli. Kad tā parādās virs apvāršņa, tās stari ir vāji. Un kā pamazām saule aug siltumā un spēkā, tuvojoties zenītam, un tādējādi ļauj radībai pielāgoties gaismas pieaugošai intensitātei. Un cik apdomīgi, bet noteikti, tā slīd uz leju, līdz sasniedz norieta punktu. Bez šaubām, radība ciestu, ja saule sevī mītošo spēku izraisītu uzreiz... Un tāpat arī, ja Patiesības Saule, tai tikko kā parādoties, uzreiz izvērstu tai Dieva doto spēku pilnā mērā, tā augsne, kas baro cilvēka saprātu, izkalstu un sadegtu, jo cilvēku sirdis nespētu nedz izturēt pēkšņās atklāsmes spožumu, nedz atstarot saņemtās gaismas starojumu. Nospiesti tie kristu izmisumā un pārstātu eksistēt.
-~-XXXIX. Es slavēju Tevi, ak Kungs, mans Dievs, par tiem daudzējādiem pārbaudījumiem un likstām, kādām tu esi lēmis pār mani krist, par to, cik brīnumaini atklājas Tava neizdibināmā griba! Bija laiks, kad Tu mani nodevi Nimroda rokās, bija laiks, kad Tu atļāvi faraona šautrai šaustīt mani. Tikai Tu viens, kas zini it visu un vari darīt savu Gribu, vari noteikt mēru tām neaprēķināmajām sāpēm, kādas Tu esi man licis ciest no viņu rokām. Tu tiešām iegrūdi mani bezdievju cietuma velvē tikai par to, ka es neviļus iečukstēju Tavas Ķēniņvalsts labvēlību baudošiem iemītniekiem par to redzējumu, kuru Tu man pavēri un kura nozīmi Tu man savā varenībā ļāvi saprast. Un atkal tā bija Tava griba, lai manu galvu cērt neticīgo zobens. Un atkal es tiku krustā sists par to, ka pavēru cilvēku acīm tās neredzamās pērles, kas slēpjas Tavā mirdzošajā vienībā, par to, ka ļāvu tiem saskatīt brīnumainās zīmes, kas liecina par Tavu visaugstāko un nebeidzamo varu. Un cik rūgts bija tas pazemojumu biķeris, kuru Tu mani spiedi izdzert Karbilá zemienē vēlākā laikmetā! Tavu ļaužu vidū, cik visu atstāts un vientuļš es jutos! Cik bezcerīgā, bezpalīdzīgā stāvoklī man bij atrasties! Un zaimi un nievas bija par maz maniem vajātājiem, tiem vajadzēja vēl man laupīt galvu un nēsāt to no zemes uz zemi, lai neticīgo pūlis lūkotos tanī, un tad to nomest, kur mīt netikumīgie un neticīgie. Un vēl citā laikmetā mani pakāra, un manas krūtis bija mērķis, kurā mani ienaidnieki ļaunā cietsirdībā raidīja savas bultas. Un mani locekļi tika ložu caururbti un mans ķermenis saplosīts. Un, beidzot, mūsdienās mani naidnieki savā nodevībā ir pret mani apvienojušies un nemitīgi plāno, kā Tavu kalpu sirdīs iepotēt naidu un ļaunumu. Viss viņu spēks tiek patērēts, kaldinot plānus šī mērķa piepildei... Lai arī rūgts ir mans liktenis, ak Kungs, Vismīļotais, pieņem manu pateicību, mans Gars Tev pateicas par it visu, kam ar mani bija jānotiek, piepildoties Tavai gribai. Es labprāt pieņemu visu, ko Tu man esi lēmis, un sveicu tās sāpes un bēdas, kādas man jācieš, lai arī cik liels ir to mērs!
-~-XL. Ak mans Mīļotais! Tu man esi devis savu elpu un atbrīvojis mani no sevis paša. Pēc tam Tev labpatikās, ka starp neticīgajiem un nenovīdīgajiem es paliku tikai kā vāja Tevis atblāzma, kā Tavas Esības vājš simbols. Raugi, kā, šī simbola maldināti, viņi ir cēlušies pret mani un daudzkārt mani nolieguši! Tāpēc parādies, Vismīļotais, un atpestī mani no manas sodības!
Un tad atskanēja Balss: "Cik mīļš, cik dārgi lolots Man ir šis simbols! Kā gan Es varu pieļaut, ka Manas acis vienas redz šo simbolu, ka tikai Mana sirds to pazīst? Pie Manas dailes, kas ir arī Tava daile! No sevis paša acīm Es gribu Tevi slēpt un vēl jo vairāk tāpēc no cilvēku acīm!"
Es gatavojos atbildēt, kad, raugi, Dieva Raksts pēkšņi pārtrūka, atstājot manu tēmu neizsmeltu un manas runas pērles nesavērtas.
-~-XLI. Dievs lai ir mans liecinieks, ak ļaudis! Iesnaudušos guļvietā, mani skāra Dieva vēsma un izrāva no snaudas. Viņa dzīvinošais Gars atmodināja mani un atraisīja man mēli, lai tā paustu Viņa aicinājumu. Neapvainojiet mani, ka es pārkāpju Dieva gribu! Uzlūkojiet mani ne ar savām, bet ar manis paša acīm! Tā jūs pamāca Viņš, kas ir žēlīgais, viszinošais Dievs. Padomājiet tik, ļaudis, vai tad man virzīt Dieva galējo gribu un nodomu? Ne jau man izvirzīt tādu prasību. To es apliecinu visvarenā, visaugstā, viszinošā, visgudrā Dieva priekšā. Ja Dieva ticības liktenis būtu manās rokās, es pat ne uz mirkli nebūtu atļāvies atklāt sevi jums, ne vārdam es nebūtu ļāvis nākt pār manām lūpām.
-~-XLII. Ak, Taisnības Dēls! Tumšajā naktī nemirstīgās Būtnes daiļums no uzticības zaļojošām galotnēm nolaidās Sadratu’l-Muntahá kokā un izplūda tādās asarās, kas lika debesu pulkiem un debesu valstības iemītniekiem līdzi vaimanāt. Un tad atskanēja jautājums: "Kam gan šīs asaras, šīs vaimanas?" Un Viņš atteica: "Kā bija vēlēts, es stāvēju uzticības kalnā un gaidīju, gaidīju, taču nejutu uzticības vēdas nākam no tiem, kas mīt uz zemes." Tad, atgriezties aicināts, es paraudzījos un redzēju, kā zemes suņi niknām ķetnām plosa svētās dūjas. Tad no sava noslēpumainā nama, mirdzoša un bez aizsega, izsteidzās Debesu Jaunava un taujāja pēc to vārdiem, un tie visi tika pateikti, tikai viens vien nē. Un, viņai uzstājot, tika pateikts šī vārda pirmais burts, kuru izdzirdot, no savām gaišajām mājām izsteidzās debesu kambaru iemītnieki. Un, otram burtam atskanot, tie, visi kā viens, krita zemē un sejas slēpa pīšļos. Un tad no svētnīcas dziļumiem dzirdēja balsi sakām: "Tik tālu un ne tālāk." To viņi ir darījuši un vēl arvien dara, tik tiešām, mēs par to liecinām.
-~-XLIII. Ak Afnán, tu no mana vecā celma dzītā atvase! Lai manas mīlas labestība un mana slava nāk pār tevi! Cik plaša ir tā svētnīca, kurā atbalsojas Dieva mācība! Tā ir savā pavēnī ņēmusi visas tautas un visu radību, kas uz zemes mīt, un drīz tās patvērumā sapulcinās visu cilvēci. Ir atnācis laiks kalpot. Cik daudzi ir tie raksti, kas liecina par dāvanām, kas tev sniegtas. Celieties, lai uzvar mana mācība un ar jūsu vārdu spēku pakļauj cilvēku sirdis! Rādiet tiem to, kas nesīs drošu mieru un labklājību nelaimīgajiem un nomāktajiem! Apjoziet gurnus cīņai par gūstekņu atbrīvošanu no važām, par to, lai īsta brīvība kļūtu par viņu tiesu!
Šis ir laiks, kad taisnībai jāraud par savu stāvokli, kad taisnīgums sten zem apspiestības jūga. Zemes vaigs ir kļuvis tumšs no tirānijas mākoņiem, kas smacē pasaules tautas. Caur Svētajiem Rakstiem, kā mums to ir licis visvarenais Lēmējs, mēs ikvienā cilvēciskā būtnē esam iedvesuši jaunu dzīvību, ikvienam vārdam mēs esam piešķīruši jaunu spēku. Visa radība apliecina, ka atdzimst visa pasaule. Šī ir tā lielākā un gaišākā prieka vēsts, ko cilvēcei nes pārestībām Pakļautais. Mani mīļotie, ak, kam gan jūs baidāties! Kas gan spēj jūsos izmisumu viest? Tikai nedaudz valgmes, un tas sacietējušais māls, no kura veidota šī samaitātā paaudze, jau kļūs mīkstāks un pielaidīgāks. Jau tikai jūsu apvienošanās vien pietiek, lai izkliedētu šo necienīgos, veltīgu iedomu pārņemtos ļaudis...
Ikviens, kam vērīgs prāts, tagad īsti saprot, ka visdzīvinošākais spēks, kas pasauli virza uz priekšu un paceļ pasaules tautas, nāk no mācībām, kuras nes viņš, kam ir pāri darīts. Celieties, ak ļaudis, un smelieties spēku Dieva visvarenībā, lai pilnā apņēmībā pārvarētu paši sevi, un tad varbūt visa pasaule gūs svētību un spēku beigt kalpot savu dīko iedomu dieviem, dieviem kuru dēļ tik daudz ir zaudēts un kas nesuši tādu postu to nelaimīgajiem pielūdzējiem. Šie elki ir tie šķēršļi, kas neļauj cilvēkam virzīties pa pilnveidošanās ceļu. Man dārga ir cerība, ka Dieva roka vadīs cilvēci un palīdzēs tai izrauties no šī smagi pazemojošā stāvokļa.
Viena no Vēstulēm pamāca: "Ak Dieva ļaudis! Lai neaizņem jūs rūpes pašiem par sevi, domājiet par to, kā palīdzēt atdzimt cilvēcei, kā likt svētumam pildīt cilvēku sirdis un dvēseles!" Šo mērķi jūs vislabāk sasniegsiet ar tīriem, svētiem darbiem, ar tikumīgu dzīvi un krietnu izturēšanos. Drosmīga rīcība nodrošinās šim mērķim sekmes, un šķīsta daba piešķirs tam spēku. Pastāviet savā taisnīgumā, ak Bahá ļaudis! Tik tiešām, šis ir tas bauslis, ko jums ir devis viņš, kam pāri darīts, un tas ir pirmais un galvenais, ko viņa brīvā griba priekš jums visiem izraudzījusies.
Ak draugi! Šinī saviļņojošajā dievišķās atdzimšanas laikā jūsu pienākums ir ar Dieva dāsno palīdzību atspirgt un atjaunot savas dvēseles. Viņa slavas Saule ietver jūs savā spožumā, un Viņa neizsmeļamā žēlastība sedz jūs. Ja jūs neatgrūžat šo dāvanu, ja jūs izjūtat to daili, kas izstaro no Visumīļotā Viņa jaunajā tērpā, tad jūs esat guvuši daudz. Ejiet piesardzīgi, jo Ļaunais Gars uzglūn ik uz soļa, tīkojot jūs satvert. Bruņojieties pret viņa ļaunajiem tīkojumiem un, sekojot visu redzošā Dieva gaismai, bēdziet no tumsas, kas ir ap jums. Savā skatā ietveriet visu pasauli, nenodarbojieties tik ar sevi vien. Cilvēku bērniem neļauj celties un viņu garīgo izaugsmi kavē Ļaunais Gars.
Šī ir tā Diena, kad ikvienam nākas turēties pie visa, kas spēj celt visas tautas un to taisnīgās valdības. Ikviens pants, ko Visaugstais savā mācībā mums pavēstī, atslēdz un atver cilvēkam jo plaši tās durvis, pa kurām nāk vienotība un mīlestība. Mēs esam vienmēr teikuši – un mēs runājam patiesību: "Sadzīvojiet brālīgi un draudzīgi ar visu reliģiju sekotājiem!" Šie vārdi parāda, kā pārvarēt visu to, kas šķir un šķeļ cilvēku bērnus, kas rada strīdus un ķildas. No Dieva gribas debesīm, lai cēlāka kļūtu esošā pasaule, lai pacilātu cilvēku prātus un dvēseles, ir sūtīts vislabākais līdzeklis, ar ko pāraudzināt cilvēci. Ar Visuvaldītāja, mūžīgā Dieva, gribu, ar visuspēcīgās Atklāsmes palīdzību no debesīm līdz mums nonāk vislabāk izteiktā un cēlākā būtība tam, ko laika gaitā ir teikušas vai rakstījušas senās tautas. No seniem laikiem ir zināms: "Mīlēt savu zemi pienākas, ja tici Dievam." Taču viņa atklāsmē atskanēja brīnišķīgā Balsī: "Ne tam būs lepnam būt, kas savu zemi mīl, bet tam, kura mīla visu pasauli ietver." Lūk, šo pacilāto vārdu spēks noņem Dieva Svētajai Grāmatai jebkādas ierobežojuma pēdas, dod ļaužu sirdīm jaunu impulsu, lai tās kā putni trauktos pretī jauniem apvāršņiem.
Ak ļaudis, kas esat par taisnību! Esiet gaismas spožumā un dedziet ar varenu liesmu, kā Degošais Krūms! Nav šaubu, ka jūsu mīlas kvēlā uguns sakausēs un saliedēs ķildās šķirtās tautas un zemes dzimtas, kurpretim naida un pretišķību niknās liesmas var novest tikai pie kara un bojā ejas. Mēs lūdzam Dievu, lai Viņš pasargā savu radību no ienaidnieku ļaunumā kaltajiem plāniem. Tik tiešām, Viņam ir vara pār visu.
Lai tiek cildināts vienīgais un patiesais Dievs – lai ceļas un vairojas Viņa slava! – jo caur Visaugstākā rakstāmspalvu Viņš ir atslēdzis cilvēku sirdis. Ikviens šīs spalvas rakstītais pants ir kā gaismā starojoši vārti, caur kuriem nonāk pie tīriem un krietniem darbiem, pie svētas un dievbijīgas dzīves. Mūsu raidītie aicinājumi, mūsu prieka vēsts nekad nav bijusi domāta tikai vienai zemei vai vienai tautai. Visai cilvēcei tās veselumā jāturas pie tā, kas tai atklāts un dāvāts. Tad un tikai tad patiesa brīvība taps par tās tiesu. Visa pasaule iezaigojas Dieva atklāsmes spožajā mirdzumā. Sešdesmitajā gadā viņš, kas ienesa dievišķās vadības lāpu – lai upurējas visa radība viņam! – cēlās, lai paziņotu par Dievības Gara jaunu atklāsmi, un divdesmit gadus vēlāk viņam sekoja tas, caur kura nākšanu pasaule spēj saņemt šo brīnišķo labvēlību, šo apsolīto laimi. Raugi, kā vairums cilvēku ir saņēmuši tiem dāvāto spēju sadzirdēt Dieva visaugsto Vārdu, Vārdu, kas ir pamats, uz kura sanāks kopā visi cilvēki garīgai atdzimšanai...
Ak Dieva ļaudis, ieklausieties ar savām sirdīm tajos padomos, kādus jums dod jūsu patiesais draugs, kāda jums otra nav! Jo Dieva Vārds ir kā vasa, kura dzen saknītes cilvēku sirdīs. Jūsu pienākums ir kopt un audzēt to, spirdzināt to ar gudrības un svētu vārdu veldzi tā, lai tā sakne nostiprinās un zari tiecas augstāk par debesu augstumiem.
Ak jūs, kas mītat virs zemes! Tā atšķīrēja iezīme, kas izceļ šo visaugstāko Atklāsmi tās dziļākajā būtībā, ir, ka, no vienas puses, mēs no Dieva Svētās Grāmatas lappusēm esam dzēsuši it visu, kas bijis par ieganstu nesaticībai, ļaunvēlībai, cīņai starp cilvēku bērniem, un, no otras puses, mēs esam nosprauduši tos priekšnoteikumus, kas ir būtiski vienprātībai, sapratnei, pilnīgai un mūžīgai vienībai. Labi klāsies tiem, kas ievēro manus likumus.
Atkal un atkal mēs esam atgādinājuši saviem mīļotajiem izvairīties, nē, bēgt no visa tā, kurā jaušamā ļaunuma pieskaņa. Visa pasaule ir sajukuma stāvoklī, un cilvēku prāti mulstin mulst. Mēs lūdzam Visvareno, lai Viņš sava žēlastībā apgaismo cilvēku prātus un ļauj tiem saskatīt Viņa taisnības spēku un atklāt to, kas viņiem var vienmēr un visur lieti derēt. Tik tiešām, Viņam pieder viss, un Viņš ir Visaugstākais.
-~-XLIV. Nepārstājiet bīties Dieva, jūs, šīs pasaules mācītie vīri, un godīgi savos prātos izsveriet Neskolotā mācību, kas apstiprināta mūsu Aizstāvja, neatkarīgā Dieva Svētajās Grāmatās... Vai gan jums nebūs bīties Dieva, tā Kunga, dusmu, Dieva, kam nav līdzīga vai pārāka? Viņam, kam pasaule ir pāri darījusi, nekad nav bijis nekādu sakaru ar jums, viņš nekad nav pētījis jūsu rakstus, nav piedalījies jūsu disputos. Par viņa vārdu patiesību liecina tērps, kuru viņš valkā, viņa viļņotās matu cirtas, viņa galvas sega. Cik ilgi gan jūs turpināsiet būt netaisni? Padomājiet, kur viņam, taisnīguma iemiesojumam, lika mist. Atdariet savas acis un, būdami liecinieki viņa pārbaudījumiem, pārdomājiet, ko jūsu rokas pastrādājušas, tā, lai jums neietu secen viņa svētās mācības gaisma, lai jums nebūtu ņemta jūsu tiesa no viņa bezgalīgās gudrības.
Ir cilvēki kā starp vienkāršajiem ļaudīm, tā starp augsti dzimušajiem, kas iebilst, ka, viņš kam pāri darīts, neesot piederējis pie garīdznieku kārtas un neesot arī bijis Pravieša pēctecis. Paklausieties, jūs, kas apgalvojat, ka esat taisni! Padomājiet brīdi, un jūs sapratīsiet, cik daudz augstāk viņš ir par to stāvokli, kādā, pēc jūsu domām, viņam vajadzēja būt. Visuvarenā Griba ir nolikusi, ka viņa mācība parādīsies un sevi pieteiks no nama, kuram nav nekā kopēja ar visiem mācītājiem, doktoriem, gudrajiem un zinātniekiem.
Svētā Gara elpa iedzīvināja viņu un lika viņam celties un pasludināt savu atklāsmi. Un tiklīdz viņš bija atmodināts, viņš pacēla balsi, aicinot visu cilvēci pie Dieva, visu pasauļu Valdnieka. Mēs izjutām nepieciešamību šos vārdus atklāt, ņemot vērā, cik vāji un nespēcīgi ir cilvēki; jo vispār tās mācības cildenums, ko mēs esam pasludinājuši nav ne prātam tverams, ne spalvai aprakstāms. Liecinieks tam ir Viņš, kas glabā visu Grāmatu Māti.
-~-XLV. Mūžsenā Daile pieļāva, ka to kaļ važās, lai savas važas saraut varētu visa cilvēce. Viņš ļāva sevi visstiprākajā cietumā mest, lai īsta brīve visai pasaulei par daļu krīt. Līdz pat mielēm viņš ir tukšojis rūgto bēdu biķeri, lai līksme un nebeidzams prieks pārņemtu visas pasaules tautas. Tas viss nāk no tava visžēlīgā, līdzjūtīgā Dieva žēlastības. Ak jūs, kas ticat Dieva vienībai, ziniet, ka mēs pieņēmām pazemojumus, lai varētu celties jūs, un lai varētu ziedēt un plaukt jūs, mēs izcietām no visām bēdām pilnu mēru. Raugiet, kā tie, kas bija noslēguši derību ar pašu Dievu, piespieda tverties no visām pilsētām visnožēlojamākajā to, kas bija nācis visu pasauli no jauna celt!
-~-XLVI. Mani neskumdina manas gūstniecības smagums. Tāpat arī es nekurnu par saviem pazemojumiem un pārbaudījumiem, kādus uzlika manu ienaidnieku rokas. Tik tiešām, ka es esmu dzīvs! Tas taču viss ir mans gods, gods, ar kādu Dievs, tas Kungs, rotāja pats sevi. Es gribu, lai jūs to zinātu.
Tas negods, kādam es tiku pakļauts, ir tikai atsedzis to spožumu, kādā Dievs ir tērpis savu radību, un caur manis izciestiem zaimiem ataust pati Taisnības Saule un lej savu gaismu pār cilvēci.
Es bēdājos par tiem, kas ir sapinušies netīrās kaislībās un tomēr apgalvo, ka ticot visžēlīgajam, visu slavētajam Dievam.
Bahājiešiem pienākas aizmirst pasauli un visu, kas ir no tās, tiem būs no visa laicīgā atrauties, lai pašas Paradīzes iemītnieki justu no viņu drānām plūstošā svētuma spirdzinošās vēsmas saldmi, lai visas tautas, kas mīt uz zemes, ieraudzītu viņu sejās to mirdzumu, kas nāk no visžēlīgā Dieva, un lai viņi pa visu pasauli iznēsātu visvarenā un gudrā Dieva zīmes un solījumu ķīlas. Cik acīmredzami ir to maldi, kas Dieva mācības tīro vārdu ar šīs zemes iekārēm ir aptraipījuši!
-~-XLVII. Ak, jūdi! Ja atkal jūs tīkojat sist krustā Jēzu, kas ir Dieva Gars, tad nāvējiet mani, jo manā personā viņš atkal nāk pie jums. Izdarieties ar mani, kā jums tīk, jo esmu solījis savu dzīvību nolikt, ejot tā Kunga ceļu. Un kaut vai visi zemes un visi debesu spēki apvienotos pret mani, manā sirdī nebūs baiļu. Evaņģēlijam sekotāji! Ja jūs tīkojat nokaut Muḥammad, Dieva Apustuli, tad tveriet un kaujiet mani, jo es esmu viņš, un mans Es ir viņa Es. Izturieties pret mani pēc savas patikas, jo dziļi manā sirdī ir ilgas stāt mana Vismīļotā vaiga priekšā Viņa slavas apmirdzētajā Ķēniņvalstī. Jūsu zināšanai, tas ir Dieva nolikums. Jūs, kas sekojat Muḥammad! Ja jūsu vēlme ir šautrām šaust krūtis tam, kas palīdzēja Viņa Grāmatai Bayán sasniegt jūs, skariet mani, vajājiet mani, jo es esmu Viņa Visumīļotais, Viņa paša Atklāsme, lai arī mans vārds nav Viņa vārds. Es esmu nācis Viņa slavas pavēnī, un nepieveicama ir tā vara, kādu Dievs man ir piešķīris. Tik tiešām Viņš ir patiesība un zina to, kas cilvēku acīm slēpts. Tik tiešām, es jau paredzu tādu pašu apiešanos, kāda no jums krita par daļu tam, kas nāca pirms manis. Ja jūs esat no tiem, kas spēj klausīties, tad dzirdiet, ka tik tiešām viss par to liecina. Ak Bayán ļaudis! Ja jums ir prātā izliet asinis tam, kura atnākšanu pasludināja Báb, kura ierašanos pareģoja Muḥammad un kura atklāsmi pavēstīja pats Jēzus Kristus, tad, raugiet, še es stāvu neaizsargāts, bet gatavs, jūsu priekšā. Dariet ar mani visu, ko vēlaties!
-~-XLVIII. Lai Dievs ir mans liecinieks! Ja tas nebūtu pretrunā ar Dieva baušļiem, es ar labu prātu noskūpstītu rokas tiem, kas mēģinātu izliet manas asinis, visu Mīļotā ceļu ejot. Vēl jo vairāk, es viņam dotu to tiesu pasaulīgo labumu, kādu man Dievs būtu atvēlējis, pat ja viņš būtu veicis to, kas būtu izraisījis Visvarenā dusmas un lāstus un būtu izpelnījies mokas tik mūžīgas, cik mūžīgs ir visgudrais un taisnīgais Dievs, kam pieder viss, kas pastāv.
-~-XLIX. Tik tiešām, ziniet, ka ik reizi, kad šis Jauneklis paraugās sevī, viņš sevi redz kā no visas radības to visnenozīmīgāko. Un tomēr, kad viņš vēro to starojumu, kādu viņš ir pilnvarots atklāt, raugi, viņa Es kļūst par spēku, kas caurauž visu, kā redzamo, tā neredzamo lietu būtību. Lai slava Viņam, kas savas patiesības spēkā pats sava Es Atklāsmi uz zemi ir sūtījis, uzticot Jauneklim savu vēsti cilvēcei!
-~-L. Jūs, paviršie, nokratiet no sevis nevērības miegu, lai spētu saskatīt Viņa slavas starus pārņemam visu pasauli. Nav gudri tie, kas iebilst, ka Viņa gaisma dzimusi pāragri. Ak jūs, kam piemīt iekšējs aklums! Vai nu tās nāk par agru vai par vēlu, Viņa zaigojošās slavas liecības tagad tiešām ir redzamas it visur. Un jums ir jāpārliecinās, vai gaisma tiešām ir iestājusies vai arī nav vēl atnākusi. Nav ne manā, ne jūsu varā noteikt to laiku, kad šai gaismai būs nākt. Šo stundu jau iepriekš noteikusi Dieva neizdibināmā gudrība. Ak ļaudis, esiet mierā ar to, ko Dievs jums ir vēlējis un iepriekš jums noteicis! Un jūs, kas vēlat man ļaunu! Lai mūžīgā Vadītāja Saule ir man lieciniece: Ja tas būtu bijis manā varā, es nekādā ziņā nebūtu piekritis kaut kādā veidā izcelties starp cilvēkiem, jo, tas Vārds, ko es nesu, nav nekādi savienojams ar paaudzi, kurai mēles nav tīras un kurai sirdīs ir viltība. Un kad es vēlējos klusēt un cietu klusu, tad, raugi! stāvot pie manas labās rokas, mani uzrunāja Svētais Gars, un Viņa Balss saviļņoja mani, un visaugstais Gars raudzījās manī, un es sajutu Gabriēla spārnu vēdas un ēnu, un manās krūtīs ierunājās cildenums, kas lika man celties un pārraut klusumu. Un ja tava dzirde ir apskaidrota un ausis dzirdīgas, tu katrā ziņā jutīsi, ka visas mana ķermeņa daļas, nē, it visi manas būtnes atomi, apliecina šo aicinājumu: "Dievs, kuram līdzās nav neviena cita Dieva, un viņš, kura Daile ir tagad tikusi atklāta, atspulgo Viņa lielumu, lai to redz tie, kas ir debesīs un uz zemes."
-~-LI. Ak ļaudis! Tik tiešām, ka ir viens patiess Dievs! Šis ir tas Okeāns, no kura ir veidojušās visas jūras un ar kuru beigās saplūdīs ikviena no tām. No Viņa ir radušās visas Saules, un pie Viņa tās visas atgriezīsies. Tas ir Viņa spēks, kas dievišķās Atziņas Kokiem ir licis dzīt augļus, un šie augļi ir nākuši uz zemes kā Pravieši un ir nesuši Vēsti Dieva radībai ikvienā no pasaulēm, kurām skaitu savā visu aptverošā gudrībā spēj noteikt vienīgi pats Dievs. Visu to Viņš ir paveicis caur sava Vārda vienu vienīgu burtu, kuru vadījusi Viņa spalva, spalva, ko radījis viņa rādītājpirksts, kuru savukārt radījusi Dieva patiesība.
-~-LII. Saki, ak ļaudis! Neatstumjiet no sevis Dieva mīlestību un žēlastību. Jo, kas to dara, tas cieš smagu zaudējumu. Kā, ak ļaudis! Vai tad jūs pielūdzat pīšļus un novēršaties no jūsu Kunga, žēlīgā un dāsnā Dieva? Ak, bīstieties Dieva un neesiet starp tiem, kam lemts iet bojā. Jo, raugi, Dieva Vārds starp ļaudīm ir nācis šī Jaunekļa veidolā. Slavēts lai tāpēc ir tas Kungs, no visiem radītājiem visteicamākais! Pieraugiet, ak jūs tautas, ka jūs no Viņa vaiga nenovēršaties! Nē, traucieties stāt Viņa priekšā, esiet starp tiem, kas atrod atkal ceļu atpakaļ pie Viņa! Lūdziet piedošanu, ak ļaudis, ka neesat savu pienākumu pret Dievu pildījuši un esat pret Viņa mācību grēkojuši, neesiet neprātīgo pulkā! Viņš ir jūs radījis, caur savu Vārdu Viņš jūsu dvēseles ir barojis un ļāvis jums pazīt sevi, Visvareno, Visaugsto, Viszinošo. Tas ir Viņš, kas jūsu acīm ir atsedzis savas gudrības pērles un vēlējis jums pacelties līdz pārliecības debesīm – pārliecības par Viņa neatvairāmo, Viņa neapgāžamo un visaugstāko ticību. Piesargieties, ka jūs sev šo Dieva žēlastību nelaupāt, ka jūs savus mūža pūliņus neizšķiežat un neatsakāties no tās patiesības, ko jums nes šī visskaidrākā, šī cēlā, starojošā Atklāsme! Godīgi izsveriet Dieva, jūsu Radītāja Vārdus un skatiet to, kas no Troņa debesu augstumos uz leju sūtīts, un ar nevainīgām un apskaidrotām sirdīm domājiet par to! Tad šī Vārda patiesība jums parādīsies tik skaidra kā saule savā zenīta spožumā. Un jūs būsiet starp tiem, kas Viņam ticējuši.
Saki: Pirmais un galvenais liecinieks un Viņa patiesības apstiprinātājs ir Viņš pats. Nākošais liecinieks ir Viņa Atklāsme. Un tiem, kas nespēj saredzēt ne vienu, ne otru, Viņš ir devis Vārdus, kurus Viņš atsedz kā savas esamības un patiesības pierādījumus. Tik tiešām, te redzams Viņa žēlastības maigums pret cilvēkiem. Katrai dvēselei Viņš ir devis spēju saredzēt Dieva zīmes. Ja jūs piederat pie tiem, kas savās sirdīs izsver Viņa mācību, tad sakiet, kā gan citādi Viņš būtu varējis sevi ļaudīm apliecināt. Nekad pret nevienu Viņš nebūs netaisns, nekad Viņš nevienu dvēseli nepārslogos. Tik tiešām, Viņš ir Līdzjūtīgais, Visžēlsirdīgais.
Saki: Tik liels ir Dieva mācības gaišums, ka pat aklie to spēj uztvert un vēl jo vairāk tie, kuru skats ir ass un redzējums tīrs. Aklie, kas nespēj saskatīt saules gaismu, taču spēj sajust tās nemitīgo siltumu. Tomēr tie starp Bayán ļaudīm, kas ir sirdīs akli, – un par to Dievs ir mans liecinieks – nespēj, un lai arī cik ilgi saule pār tiem spīdētu, uztvert ne tās spožuma starojumu, ne novērtēt tās staru siltumu.
Saki: Ak Bayán ļaudis! Mēs jūs šinī pasaulē esam izraudzījuši, lai jūs iepazītu un zinātu mūsu būtni. Mēs esam jums likuši tuvoties Paradīzei no labās puses, tai vietai, no kuras daudzējādās mēlēs sauc neizdziestošā Uguns: "Bez Manis, Visvarenā, Visaugstākā, nav neviena cita Dieva!" Pieraugiet, ka it kā ar aizklāju jūs netiekat šķirti no šīs Saules, kas mirdz augstu pār jūsu visžēlīgā Kunga Gribas Vēstnesi un kas apņem gan mazos, gan lielos! Iztīriet gružus no savām acīm, lai paši ar saviem skatiem varētu tvert tās gaišumu, lai jūs nebūtu atkarīgi no citu redzējuma, jo nevienai dvēselei Dievs neuzliek vairāk, kā tā spēj nest. Tā tas ir ticis vēstīts Praviešiem un Dieva Sūtņiem senlaikos, un tā to pauž Svētie Raksti.
Tiecieties, ak ļaudis, saplūst ar šo bezgalību, kurai Dievs nav nolicis ne sākuma, ne beigu, kurā ir atskanējusi Viņa balss un kurā lidinās svētuma un gaismas liegā saldme! Nenometiet no sevis cēluma mantiju, neļaujiet savām sirdīm piemirst Dievu, to Kungu, un lai jūsu ausis ieklausās, cik liegās melodijās cildeni skaidra un daiļrunīga plūst Viņa brīnišķā, neatvairāmā balss.
-~-LIII. Ak, Naṣír, mans kalps! Dievs, kas ir mūžīgā patiesība, ir mans liecinieks. Šis ir tas laiks, kad Debesu Jauneklis augstu pār cilvēku galvām paceltu tur nemirstības kausu un gaidās stāv uz sava troņa, sevī jautādams, kura būs tā acs, kas saredzēs Viņa mirdzumu, kura būs tā roka, kas nevilcinādamās pastiepsies, lai no Viņa sniegbaltās rokas tvertu un tukšotu šo kausu. Pagaidām vēl tikai nedaudzi ir remdējušies šinī mūžsenā Ķēniņa maigi plūstošajā žēlsirdībā. Tie, kas to darījuši, tagad mīt visstaltākajos debesu namos, un tiem vieta stingri nodrošināta starp visaugstākajiem. Tik tiešām, ka Dievs ir taisnīgs! Ja tev šī patiesība tverama, tad zini, ka augstāk par viņiem nevar pacelties tie, kas atstarojuši Viņa slavu, nedz tie, kas Viņa Vārdus ir atklājuši, nedz kāda dzīva radība, kas bijusi vai vēl būs.
Ak Naṣír! Šis laiks ir tik liels, ka to ne tuvu neaptvert cilvēka prātam, lai cik plašas būtu viņa zināšanas, lai cik dziļa viņa sapratne. Un cik daudz netveramāks un neiedomājamāks tas liekas tiem, kam šis mirdzums ir slēgts, kas no tā gaismas ir projām aizklīduši! Ja tu sarautu šo biezo aizsegu, kas neļauj tev redzēt, tad tev pavērtos tāda svētība, ka no sākuma, kam nav sākuma, līdz pat beigām, kam nav beigu, nebūs nekā tāda, kas tai varētu līdzināties. Kādā gan valodā runāt Dieva Vārdu Paudējam, lai Viņa gaismas mirdzumu justu tie, kam it kā smags plīvurs skatu sedz? Manā slavētajā vārdā, svētuma vīnā dziļiem malkiem veldzēties būs tiem taisnajiem, kas mīt Debesu Karaļvalstī. Nebūs neviena cita, kam tas par daļu kritīs.
-~-LIV. Dieva taisnību piesaucu, mans Visumīļais! Neesmu nekad tīkojis pēc laicīgas varas. Mana vienīgā sūtība ir bijusi nest ļaudīs to, ko viņiem vēstīt man licis visžēlīgais, nepārspētais Dievs, tā, lai viņi atrautos no visa, kas ir šīs pasaules, un tiektos uz augstumiem, ko bezdievji nespēj aptvert, nedz paštaisnie iedomāties.
-~-LV. Atsauc atmiņā, ak Ṭa zeme (Teherāna), tās bijušās dienas, kad tas Kungs savu troni bija cēlis uz tava pamata un apņēmis tevi ar savas gaismas mirdzumu. Cik liels ir to svētīto būtņu skaits, šo pārliecības simbolu, kas, savā lielajā mīlestībā pret tevi, atdeva par tevi savas dzīvības, un upurēja visu, kas viņiem bija. Lai prieks un svētlaime nāk pār tevi un taviem iemītniekiem! Es apliecinu, kā tas zināms ikvienai vērīgai sirdij, ka no tevis plūst viņa dzīvinošā dvaša, viņa, kas ir visas pasaules Ilgojums. Tu biji tā zeme, kur atklājās Neredzamais, no tevis nāca viss, kas līdz tam cilvēku acīm bija slēpts. Kuru gan no tiem neskaitāmajiem, kas tevi patiesi mīlēja un izlēja savas asinis tavos vārtos, kuru pīšļus tagad slēpj tava zeme, mums būs pieminēt? Nerimtīgi pār tevi ir plūdusi Dieva dāsnā svētība, un mūžīgi turpinās plūst. Mana spalva tevi piemin un cildina tirānijas upurus, tos vīrus un sievas, kas guļ zem tavām velēnām.
Starp tiem atdusas arī mūsu pašu māsa, kuru mēs tagad atceramies par zīmi mūsu uzticībai, par pierādījumu mūsu mīlai pret viņu. Cik žēls bija viņas liktenis! Samierināšanās bija viņas dvēselē, atgriežoties pie sava Dieva. Tikai mums tas ir zināms, mums, kas zina visu.
Ak Teherānas zeme! Pateicoties Dieva labvēlībai, tu vēl arvien esi tas centrs, kas ap sevi pulcē Viņa mīļos. Viņi ir laimīgi; svētīts ir ikviens trimdinieks, kas ciešanās Dieva, šī brīnumainā laika Kunga, ceļu ejot, meklē patvērumu pie tevis! Lai svētīti ir tie, kas piemin vienīgo patieso Dievu, kas vairo Viņa slavu, kas dedzīgi cenšas kalpot Viņa Lietai! Lūk, par viņiem runā senās Svētās Grāmatas. Viņus jo dāsni cildina Ticīgo Valdnieks un saka: "Lielāka par mūsu pašreizējo svētlaimi ir tā svētlaime, kas gaida viņus." Tik tiešām, Viņš ir patiesi runājis, un to mēs tagad apstiprinām. Taču viņu slavas mirdzums līdz šim paliek neatklāts. Nav šaubu, ka Dieva varenā roka pašķirs aizsegu un atklās cilvēku skatam kaut ko tādu, no kā pasaule priekā iegaismosies.
Lai paceļas jūsu pateicība Dievam, kas ir mūžīgā Patiesība, lai slavēts Viņš debesu augstumos, jo kā krāšņa rota pār jums ir nākuši Viņa slavinājumi, tik brīnišķa ir bijusi Viņa laipnība pret jums. Saprotiet un cienījiet šo dienu saturu, un turieties pie tā, kas ir šīs Atklāsmes cienīgs. Tik tiešām, Viņš ir Padomdevējs, Līdzjutējs, Viszinošais.
-~-LVI. Neskumsti, ak Ṭa zeme (Teherāna), jo Dievs ir izraudzījis tevi par prieka avotu visai cilvēcei. Viņš svētīs tavu troni, ja tāda būs Viņa griba, ar valdnieku, kas valdīs taisnīgi un atkal apvienos vilku izkliedētās Dieva avis. Šāds valdnieks ļoti labprāt un ar prieku vērsīs savu skatu uz Bahá ļaudīm un veltīs tiem savu labvēlību. Dieva acīs, tik tiešām, viņš ir kā pērle starp cilvēkiem. Lai uz mūžiem pār viņu nāk Dieva svētība un lai daudzina viņu tie, kas mīt Viņa atklāsmes Ķēniņvalstī.
Līksmojies lielā priekā, jo Dievs ir izraudzījis tevi par savas Gaismas Avotu, jo tevī dzima Viņa Slavas Izpausme. Priecājies par tev doto vārdu, vārdu, pateicoties kuram, Žēlastības Saule ataususi pilnā spožumā, izgaismojot gan debesis, gan zemi.
Itin drīz stāvoklis tevī mainīsies, un vadības grožus pārņems tauta. Tik tiešām, ka Dievs ir viszinošais, un it viss ir Viņa varā. Paļaujies uz sava Kunga žēlīgo laipnību! Mīlošā laipnībā Viņa acs arvien būs vērsta uz tevi. Tuvojas tā diena, kad mitēsies viss nemiers un iestāsies miers un rāms klusums. Tā tas ir noteikts brīnišķajā Grāmatā.
-~-LVII. Kad tu iziesi no tā galma, kur uzturos es, ak Muḥammad, tad virzi atkal savu gaitu uz manu namu (Bagdādes namu) un apmeklē to sava Kunga vārdā. Kad tu pienāksi pie tā durvīm, tad apstājies un teic: Kur ir pazudusi Senā Daile, ak tu visstaltākais Dieva nams, viņš, caur kuru Dievs tevi ir padarījis par ceļa rādītāju zvaigzni jūsmīga apbrīna pārņemtai pasaulei un ir pasludinājis tevi par viņa atgādinājuma zīmi it visiem, kas ir debesīs un virs zemes? Ak, kaut atgrieztos tās bijušās dienas, kad tu, Dieva nams, biji Viņa kāju soliņš, kad nerimtīgās meldijās no tevis plūda visžēlīgā Dieva dziesma! Kas gan ir noticis ar tavu pērli, kuras spožums apgaismoja visu radību? Kur gan palikušas tās dienas, kad Viņš, mūžsenais Ķēniņš, bija tevi par savas slavas troni izraudzījis, kur ir tās dienas, kad tevī vienā dega pestīšanas lampa starp debesīm un zemi, un rītam austot un saulei rietot, no tevis plūda Visdiženā saldā elpa?
Ak, Dieva nams, kur ir tā dižā un varenā Saule, kas ietvēra tevi savas klātbūtnes spožumā? Kur ir viņš, tava visvarenā Kunga gaišais žēlsirdības Avots, tā Kunga, kas savu troni tavās sienās bija cēlis? Ak Dieva troni, kas gan licis tavam izskatam mainīties un kāpēc tavi balsti trīc? Kas gan varēja noslēgt tavas durvis tiem, kas cītīgi tevi meklēja? Kāpēc tu esi tik tukšs, tik pamests? Vai tad tev ir pastāstīts, ka visas pasaules Mīļoto vajā viņa naidnieku zobeni? Lai tas Kungs tevi svētī par tavu uzticību viņam, jo tu esi viņam par ceļa biedru palicis, kad viņu piemeklēja bēdas un ciešanas.
Es apstiprinu, ka tu esi viņa vissvētākā mītne, tā vieta, kur viņa netveramā slava iemirdzējās pilnā mirdzumā. Apņemot visu radību, no tevis pasaulē ir plūdusi visslavenā Dieva elpa un viesusi prieku dievbijīgo krūtīs, kas mīt Paradīzes namos. Debesu pulki augstumos un tie, kas mīt pilsētās, kas nes Dieva vārdu, raud par tevi, tie apraud tavu likteni.
Tu vēl esi Visvarenā vārdu un īpašību simbols, tu esi tas punkts, uz kuru vērstas debesu un zemes Kunga acis. Ar tevi ir noticies tas pats, kas notikās ar Noasa Šķirstu, kurā mājoja Dieva dotā drošības ķīla. Labi ir tam, kas spēj apjēgt šo vārdu saturu un saskatīt visas radības Kunga nolūku.
Laimīgi ir tie, kam atļauts spirdzināties Visžēlīgā elpas saldmē, kas apliecina tavu augsto stāvokli, kas garantē tavu svētumu, kas vienmēr cienī tavu stāvokli. Mēs lūdzam, lai Visvarenais dod, ka acis atdarās tiem, kas tās no tevis bija novērsuši, tevi pienācīgi nenovērtējuši, un lai viņi tik tiešām saredz tevi un Dievu, kas ar savas patiesības spēku tevi tik augstu ir pacēlis. Tik tiešām, tie, kas ap tevi, ir akluma skarti un nejauš tavu esību šai laikā. Tik tiešām, tavs Kungs ir žēlīgais visu Piedevējs.
Es apliecinu, ka caur tevi Dievs ir pārbaudījis savu kalpu sirdis. Lai svētīts ir tas cilvēks, kas savus soļus vērš uz tevi, lai tevi apmeklētu! Ak vai tam, kas neatzīst tavas tiesības, kas novēršas no tevis, kas zaimo tavu svētumu un pulgo tava vārda godu!
Neskumsti, ak Dieva nams, ja neticīgie sarauj tava svētuma šķidrautu! No visas pasaules radības Dievs tevi kā pērli ir izdalījis. Nekad, nekādos laikos, nevienam cilvēkam šādu svētumu nenopulgot. Dievs, tas Kungs, nekad, nekādos apstākļos, no tevis savu skatu nenovērsīs. Tik tiešām, Viņš uzklausīs ikviena apmeklētāja lūgšanu, kas neiziet no tava loka un griežas pie Viņa tavā vārdā. Patiesi, Viņš ir visu piedodošais, visžēlīgais Dievs.
Es lūdzu Tevi, ak Kungs, šī nama vārdā, kas atrautībā no Tevis ir ļoti pārvērties, kas apraud to, ka tas ir tik tālu no Tevis, kas cieš līdzi Tavām ciešanām, es lūdzu Tevi, lai Tu piedod man, maniem vecākiem un maniem ciltsbrāļiem, un tiem maniem brāļiem, kas Tev tic. Dod, lai caur Tavu dāsnumu tiek apmierinātas visas manas vajadzības, ak Tu, visu Vārdu Ķēniņ! No dāsnajiem Tu esi tas dāsnākais, Tu visu pasauļu Valdniek!
-~-LVIII. Atsauc prātā to, kas tika atklāts mūsu kalpam Mihdí mūsu pirmajā trimdas gadā Noslēpuma Zemē (Adrianopolē)! Viņam mēs jau iepriekš pateicām, kam lemts notikties ar mūsu namu (māja Bagdādē) nākamajās dienās, lai neskumtu viņš pāri mēram par to vardarbību un laupīšanām, kas pret to tika pastrādātas. Jo tik tiešām, Dievam, tam Kungam, ir zināms viss, kas ir debesīs un kas ir virs zemes.
Lūk, ko mēs viņam rakstījām: Nav jau šis pirmais pazemojums, kas nācis pār manu namu. Apspiedēja roka ir atliku likām necieņu tam izrādījusi. Tik tiešām, tas nākotnē tiks tā pazemots, ka nevarēs neraudāt tās acis, kas redz. Tādējādi mēs pacēlām aizsegu no cilvēku acīm slēptām un vienīgi visvarenajam, visslavētajam Dievam izdibināmām lietām. Un, kad tam pienāks laiks, caur Dieva patiesības spēku šis nams celsies ļaužu acīs. Viņš to padarīs par savas Ķēniņvalsts karogu, par svētnīcu, uz kuru plūdīs ticīgo pulki. Lūk, ko pavēstīja Dievs, tas Kungs, iekams bēdu un vaimanu diena atausa. Caur savu svēto vēstuli mēs esam tev to atklājuši, lai tu neskumtu par to, ko mūsu namam nesīs naidnieku uzbrukumi. Lai slavēts ir viszinošais, visgudrais Dievs!
-~-LIX. Ikviens no aizspriedumiem brīvs novērotājs uzreiz atzīs, ka kopš savas Atklāsmes saullēkta, viņš, kam pāri darīts, ir vienmēr aicinājis cilvēkus vērst savus skatienus uz Gaismas Avotu un ir noliedzis netiklību, naidu, apspiešanu un ļaunumu. Un tomēr, redzi, ko apspiedēja rokai ir izdevies pastrādāt! Viņa nestā tirānija nav nevienai spalvai aprakstāma. Lai gan viņš, kas ir Mūžīgā Patiesība, nāca ar nolūku dāvāt cilvēkiem mūžīgo dzīvošanu, mieru un drošību, skaties un esi par liecinieku tam, kā viņi ir sacēlušies, lai lietu viņa mīļoto asinis un viņam pasludinātu nāves spriedumu.
Un musināja un kūdīja uz šādu varmācību tieši tādas personas, kas likās visgudrākie no gudrajiem, kaut gan neko viņi nesaprata. Tāda bija viņu aklība, ka neliekuļotā bardzībā viņi lika mest viņu visnocietinātākajā un nepanesamākajā cietumā, viņu, kura slieksnim par kalpu ir tikusi radīta pasaule. Taču Visvarenais ir pārvērtis šo nebrīves namu par debesu debesīm, par visaugstāko Paradīzi, neraugoties uz tiem, kas bija noraidījuši un nopulgojuši Lielās Vēsts patiesību.
Mēs nenoraidījām un nenoliedzām tādus materiālus labumus, kas varētu mums atvieglot mūsu ciešanas. Tomēr ikviens no mūsu līdzgaitniekiem apliecinās, ka mūsu svētais galms paceļas jo augsti pāri šādiem laicīgiem labumiem. Šai cietumā ieslēgti, mēs tomēr neesam, noraidījuši to, ko šie neticīgie mums ir tīkojuši atņemt. Ja atradīsies cilvēks, gatavs mūsu vārdā celt ēku no tīra zelta vai sudraba vai ar visdārgākajām pērlēm un akmeņiem rotātu namu, nav šaubu, ka šādu vēlmi piepildīt viņam tiks atļauts. Tik tiešām, lai Viņš piepilda savu gribu un nosaka visu pēc saviem ieskatiem! Vēl jo vairāk, tāpat tiek ļauts ikvienam, kas to vēlas, vienīgo patieso Dievu pielūdzot un Viņam kalpojot, pa visu šo zemi celt dižus, staltus, iespaidīgus tempļus un veltīt Viņam bagātās un svētās teritorijas ap Jordānu un tās apkaimē – lai Viņam gods! – lai piepildītos tie pravietojumi Svētajos Rakstos, ko pierakstījusi Visaugstā spalva, un lai visu pasauļu valdnieka Dieva nodoms tiktu apjausts šai visaugstajā, vissvētajā, visvarenajā, brīnumainajā Atklāsmē.
Jau sirmā senatnē mēs teicām vārdus: "Audz, Jeruzaleme!" Izsveriet tos savās sirdīs, ak bahājieši, un teiciet to Kungu, Skaidrotāju, Visuredzamāko.
Ja tie noslēpumi, kas zināmi tikai Dievam, būtu atšķetināti, pilnīga un galīga taisnība kļūtu cilvēcei par daļu. Nesatricināmā paļāvībā cilvēki turētos pie Dieva baušļiem, nepārkāpjot tos nevienā sīkumā. Patiesi, mūsu Grāmatā mēs esam lēmuši skaistu un dāsnu gandarījumu visiem, kas novērsīsies no ļauna un dzīvos šķīsti un dievbijīgi. Patiesi, Viņš ir lielais, visdāsnais Devējs.
-~-LX. Ne kaunu nes man mana gūstniecība. Nē, gods ir tas, ko man tā piešķir, tik tiešām, ka es esmu dzīvs. No kā es kaunos, ir to manu sekotāju izturēšanās, kas sakās mani mīlam, bet īstenībā iet Nelabā ceļus. Tie tiešām ir zuduši.
Kad pienāca šai Atklāsmei nolemtais laiks un Irākā parādījās viņš, pasaules Saule, viņš vēlēja saviem sekotājiem dzīvot tā, lai tie svētumu iemantotu un lai tiem nepieliptu zemes traipi. Daži padevās netīrām tieksmēm, kamēr citi gāja taisnu ceļu, kas ved uz patiesību, un tie bija pareizi izvēlējušies.
Saki: Nekad netiks iekļauts Bahá saimē tas, kas padodas pasaulīgām iekārēm vai arī savu sirdi šīs zemes lietām piesien. Ja kāds nonāk ielejā, kas laistās no tīra zelta, un turpina iet uz priekšu, atrauts kā mākonis augstumā, neapstādamies un atpakaļ neparaudzījies, tad tas ir patiess man sekotājs. Droši, ka tāds cilvēks pieder man. Debesu Pulki augstumos jutīs svētuma vēdas plūstam no šāda cilvēka tērpa krokām... Un ja viņš satiktu visskaistāko un piemīlīgāko no sievietēm, viņš nejustu savā sirdī ietrīsamies ne mazāko iekāri baudīt šo skaistumu. Šāds cilvēks, patiesi, ir radīts šķīsts un neaptraipāms. Tādi ir norādījumi, kurus pierakstījusi mūžsenā Ķēniņa spalva, kā to vēlējis pats visvarenais un dāsnais Dievs...
-~-LXI. Pasaule ir dzemdību sāpēs, un tās nemiers pieaug no dienas dienā. Tā raugās turp, kur valda vieglprātīgs gaisīgums un neticība. Tai tiek gatavots tāds pārbaudījums, ka nepieklājas un nepiedienas par to runāt tagad. Tās samaitātība turpināsies vēl ilgi. Un kad sitīs noliktā stunda, piepeši parādīsies tas, no kā drebēt drebēs cilvēces miesas. Tad un tikai tad atraisīsies Dieva karogs un Paradīzes Lakstīgala vīteros savas liegās melodijas.
-~-LXII. Atsauciet prātā manas bēdas, manas rūpes un bažas, manas sāpes un pārbaudījumus, manu gūstnieka stāvokli, tās asaras, ko es esmu lējis, manu moku rūgtumu un tagad manu ieslodzījumu tālā zemē! Ak Muṣṭafá, Dievs ir man liecinieks! Ja tev varētu izstāstīt to, kas ir nācis pār Seno Daili, tu glābtos tuksnesī un straumēm tev plūstu asaras. Izmisumā tu sev dauzītu galvu un iekliegtos kā odzes sadzelts. Pateicies Dievam, ka mēs atsakāmies izpaust tev tos neizdibināmos likumus, kas mums sūtīti no augšas pēc tava visspēcīgā, visvarenā Kunga gribas.
Tik tiešām, ka Dievs ir taisns! Ik rītu, ceļoties no guļvietas, es jautu neskaitāmas bēdas drūzmējamies aiz durvīm, un, katru vakaru gulstoties, man sāpēs lūza sirds no tā, ko man bija likusi izciest manu naidnieku velnišķā cietsirdība. Katrs maizes kumoss, ko sev atlauž Senā Daile, atnes jaunas bēdas, katrai slāpes dzesējošai pilītei piejaukts vissāpīgāko pārbaudījumu rūgtums. Katram solim, ko viņš sper, pa priekšu iet neskaitāmas neparedzētas nelaimes, un aiz viņa nāk vismokošāko bēdu leģioni.
Tādi pārbaudījumi ir mana daļa, apdomā un izsver to savā sirdī. Lai tava dvēsele tomēr neskumst, jo tiem pār mani līt ir lēmis Dievs! Pakļaujies Viņa gribai, jo nekad mēs neesam vēlējušies kaut ko tādu, kas neatbilstu Viņa gribai, un esam labprāt pakļāvušies ikvienam no Viņa neatsaucamiem lēmumiem. Esi pacietīgs savā sirdī un nekrīti izmisumā! Neej ar tiem, kas pārlieku satraucas!
-~-LXIII. Ak tu, kura skats ir vērsts uz mani! Kad, tuvojoties manai dzimtajai pilsētai (Teherānai), tavas acis to iztālēm ieraudzīs, tad apstājies un teic: "Es esmu atnācis pie tevis, ak Ṭa zeme, no cietuma ar vēsti no neatkarīgā Dieva, kas ir palīgs bēdās. Es vēstīju tev, ak pasaules māte un gaismas avots visām tautām, Dieva maigo žēlsirdību un sveicu Tevi Viņa vārdā, kas ir mūžīgā Patiesība un neredzamu lietu Zinātājs. Es apstiprinu, ka tevī skatam tika atsegta Neredzamā Pērle, tevī atklājās Viņš, kas ir apslēptais Vārds. Caur tevi ir tikuši atsegti it visi noslēpumi gan iz pagātnes, gan iz nākotnes dzīlēm.
Ak Ṭa zeme! Savā gaismas tronī tevi atceras Viņš, kas ir visu vārdu Kungs. Tu biji Dieva mācības gaismas nesēja, Viņa atklāsmes avots, tu paudi Viņa viscildeno Vārdu, Vārdu, kas ir licis ietrīsēties cilvēku sirdīm un dvēselēm. Neaptverams ir tirānijas upuru, to vīru un sievu skaits, kas, Dieva ceļu ejot, tavos vārtos ir atdevuši dzīvības un kuru pīšļi ir tikuši iemīti tavās smiltīs ar tādu cietsirdību, ka ikviens godājams Dieva kalps raud par viņu pārbaudījumiem.
-~-LXIV. Mēs vēlamies pieminēt visaugstākās svētlaimes mītni (Teherānu), svētumā starojošo pilsētu, kur liegās smaržās manāma mīļotā Būtne, kur it visur jauš viņa zīmes, kur viņa slavas liecības ir atklājušās, kur, augstu pacelti, plīvojuši viņa karogi, kur tikusi celta viņa svētā telts, kur ikviens viņa gudrais likums ir ticis skaidrots.
Šinī pilsētā ir elpota atkalsaplūšanas saldā elpa, kas veda pie viņa tos, kas patiesi mīl Dievu tā, ka tie iekļuva tur, kur valda svētums un skaistums. Laimīgs ir tas ceļinieks, kura soļi tuvojas šai pilsētai, kas tanī iekļūst un caur sava žēlīgā, visu slavētā Kunga izstaroto mīlestību gūst veldzi atkalapvienošanās saldmē.
Ak sirdsilgotā zeme, esmu pie tevis nācis, lai pavēstītu tev par Dieva žēlsirdību un labvēlību un sveiktu tevi, un Viņa vārdā celtu un vairotu tavu slavu. Patiesi, neizmērojams ir Viņa dāsnums un labestība. Svētīts ir tas cilvēks, kura skats vērsts uz tevi, kam lemts sajust Dieva, visu pasauļu Valdnieka, tuvuma dvašu. Lai nāk pār tevi Viņa slava, lai apņem tevi Viņa gaismas mirdzums, jo Dievs ir darījis tevi par Paradīzi saviem kalpiem un pasludinājis, ka tev lemts būt svētītai laimes zemei, kuru Viņš pats piemin savās Grāmatās caur saviem Sūtņiem un Praviešiem.
Pateicoties tev, ak mirdzošās slavas zeme, ir ticis pateikts: "Nav cita Dieva bez Viņa," un ir ticis attīts un pacelts karogs ar atziņu, “Tik tiešām, Es esmu Patiesība, Es esmu neredzamu lietu Zinātājs." Ikvienam, kas apmeklē tevi, būs baudīt no tavas un tavu iemītnieku slavas, jo tie ir atzarojušies no mana Koka, tie ir tā lapas, tie ir manas slavas zīmes, tie seko man un mīl mani un visstingrākā apņēmībā ir vērsuši savus skatus uz to gaismas mirdzumu, kas nāk no manis.
-~-LXV. Atceries, kā tu ieradies tai pilsētā (Konstantinopolē), kā sultāna ministri domāja, ka tu viņu likumus un noteikumus nezini un uzskatīja tevi par tumsoni. Saki: Jā, mana Dieva vārdā! Es zinu tikai to, ko Viņa neizsmeļamā labestībā Viņam ir labpaticies man mācīt. To mēs droši apstiprinām un bez vilcināšanās atzīstam.
Saki: Ja tie likumi un noteikumi, kurus jūs ievērojat, ir jūsu pašu nolikti, mēs nekādā veidā tiem nesekosim. To man tā noteicis Viņš, kas ir visu gudrākais un zina it visu. Tādu ceļu es esmu gājis pagātnē un tādu, ar visvarenā Dieva palīgu, es iešu turpmāk. Tik tiešām, šis ir tas īstais un pareizais ceļš. Ja jūsu likumi ir Dieva nolikti, tad uzrādiet taču savus pierādījumus, ja jūs runājat patiesību. Saki: Visu, ko viņi ir pārmetuši tev, un visu, ko viņi tev ir nodarījuši, mēs esam pierakstījuši Grāmatā, un neviena vīra darbs, lai cik tas nenozīmīgs, nav palicis tur neatzīmēts.
Saki: Ak jūs valsts ministri! Jums būs ievērot Dieva priekšrakstus un atmest jūsu pašu likumus un noteikumus, un pareizu ceļu iet. Tas jums lielāku labumu nesīs, nekā visa jūsu mantība, ak, kaut jūs to apzinātos! Ja jūs Dieva baušļus pārkāpsiet, pat mazumiņš no visiem jūsu darbiem Dieva skata priekšā nespēs pastāvēt. Pavisam drīz jūs redzēsiet sekas tam, ko jūs šai veltīgajā dzīvē būsiet darījuši, viss jums tiks atmaksāts. Šī ir patiesība, tik tiešām, neapšaubāma patiesība.
Cik bezgala daudz ir to, kas pagājībā darījuši to, ko darījuši esat jūs, un kas, kaut gan augstākas kārtas par jums, ir beigās nonākuši pīšļos un tai tiesā, no kuras izbēgt viņiem nav lemts. Ak, kaut jūs savās sirdīs izsvērtu Dieva mācību! Jums būs iet aiz viņiem, un nonāksiet jūs tur, kur nebūs neviena, kas par jums iestāsies. Patiesi, jums jautās par jūsu darbiem, jūs sauks pie atbildības par to, ka nepildījāt savu pienākumu attiecībā uz Dieva mācību un par to, ka nicīgi noraidījāt tos Viņam tuvos, kas atklātā sirsnībā bija pie jums nākuši.
Tie esat jūs, kas kopā apspriedāt, ko darīt ar viņiem, tie bijāt jūs, kas atzināt par labāku pakļauties jūsu pašu dziņām, kas atsacījāties no baušļiem, kurus ir devis visvarenais Dievs, mūsu Glābējs briesmās.
Saki: Kā, jūs turaties pie pašu izdomātiem likumiem un atstājat aiz sevis Dieva priekšrakstus? Tik tiešām, jūs darāt pāri paši sev un citiem. Ak, kaut jūs to saprastu! Saki: Ja jūsu principi un likumi balstās uz patiesību, kā tad tas nāk, ka jūs sekojat tiem, kas veicina un kalpo jūsu netīrajām tieksmēm, bet atraidāt tos, kas nesakrīt ar jūsu iekārēm? Tad kāda jums gan tiesība apgalvot, ka spējat taisnu tiesu spriest starp cilvēkiem? Vai tad jūsu likumi un principi ir domāti, lai attaisnotu to, kā jūs vajājāt viņu, kas pēc jūsu pavēles stājās jūsu priekšā, lai jūs varētu viņu atraidīt un katru dienu likt viņam smagi ciest? Vai tad viņš kaut vai uz īsu brīdi jums kādreiz nav klausījis? Visi irākieši un ikviens redzīgs novērotājs apstiprinās manu vārdu patiesību.
Esiet taisni, ak valsts ministri, kad jūs spriežat tiesu! Ko gan mēs tādu esam pārkāpuši, kas varētu attaisnot mūsu izraidīšanu? Kāds ir tas noziegums, kas var pamatot to, ka jūs mūs izdzenat? Mēs esam tie, kas klauvēja un meklēja jūs, bet jūs atteicāties mūs pieņemt. Ak Dievs! Rūgtu netaisnību jūs esat nodarījuši, netaisnību, ar kuru nekāda netaisnība uz zemes nevar mēroties. Pats Visuvarenais tam ir liecinieks...
Tad ziniet, ka pāries it viss: pasaule ar visiem tās izskaistinājumiem un ar savu niecību. Pastāvēs tikai Dieva Ķēniņvalsts, kas pieder vienīgi Viņam, visvarenajam, cildināmajam Dievam, kas glābj mūs no briesmām. Aizritēs jūsu dzīves dienas, un viss, ar ko jūs noņēmāties, viss, ar ko jūs lepojāties, iznīks, un Viņa eņģeļi jūs noteikti aicinās stāt Viņa priekšā, vietā, kur visa radība pie visām miesām trīcēs, un šermuļi pārņems ik apspiedēju. Jūs pratinās par to, ko jūs šai jūsu veltīgajā dzīvē esat pastrādājuši, un jums par jūsu darījumiem būs jāsamaksā. Šī diena nāks neizbēgama pār jums, tā stunda, kuru neviens nespēj pagriezt atpakaļ. To ir apliecinājis Viņš, visa Zinātājs, kā mēle pauž patiesību.
-~-LXVI. Bīstieties Dieva, jūs, kas mītat tai pilsētā (Konstantinopolē), un nesējiet strīda sēklas starp cilvēkiem. Nestaigājiet Sātana ceļus. Tās nedaudzās jūsu dzīves dienas, kas jums paliek, ejiet vienīgā patiesā Dieva ceļu. Jo paies jūsu dienas, kā tās ir pagājušas tiem, kas nāca pirms jums. Par zemi jums būs atkal tapt, kā tapa jūsu senči pirms jums.
Ziniet, ka neviena es nebīstos, izņemot Dievu. Tikai uz Viņu es paļaujos, tikai pie Viņa es turēšos, un es vēlos tikai to, ko Viņš vēlas priekš manis. Tas ir tiešām tas, ko alkst mana sirds, tas jums ir jāzina. Es savu dvēseli un savas miesas esmu upurējis Dievam, visu pasauļu Valdniekam. Tam, kas ir Dievu iepazinis, nebūs pazīt nevienu, izņemot Viņu, un, kas Dieva bīstas, tam būs bīties tikai Viņa, kaut vai visas pasaules spēki saceltos un nostātos pret to. Es runāju tikai to, ko liek man Viņš, un, ar Dieva vareno palīgu, es sekoju tikai Viņa patiesībai. Uzticīgos, tik tiešām, Viņš gandarīs.
Pastāsti, ak kalps, ko tu redzēji, kad tu ieradies tai pilsētā, tā, lai tavs liecinājums paliek ļaužu miņā un kalpo kā atgādinājums tiem, kas tic. Ieradušies tai pilsētā, mēs uzgājām tās pārvaldītājus un vecākos sapulcējušos un kā bērnus spēlējamies ar māliem. Neviens mums nešķita iemācījis, neviens nebija gatavs mūsu brīnumainajiem gudrības vārdiem. Iekšēji mēs sūri raudājām par viņiem un viņu pārkāpumiem, un viņu pilnīgo vienaldzību pret to sūtību, kādai viņi radīti. Lūk, ko mēs ievērojām tai pilsētā un, lūk, ko mēs nolēmām ierakstīt mūsu Grāmatā, lai tas kalpotu kā brīdinājums viņiem un pārējiem cilvēkiem.
Saki: Ja jūs tīkojat šīs zemes dzīves ar tās niecību, jums pēc tās vajadzēja tiekties jau tad, kad jūs vēl jūsu mātes savā klēpī nēsāja, jo tanī laikā jūs nemitīgi tam tuvojāties, saprotiet taču to. No otras puses, no sava dzimšanas brīža līdz briedumam jūs esat visu laiku gājuši arvien tālāk no pasaules un esat arvien tuvāk nākuši pīšļiem. Kāpēc tad gan ar tādu kāri raust šīs pasaules dārgumus, kad taču jūsu dienas ir skaitītas un jūsu iespējas gandrīz vai zudušas? Jūs, nevērīgie, vai tad jūs nenopurināsiet miega tirpas?
Ieklausieties tais padomos, ko šis kalps jums dod. Viņš tiešām jums neprasa nekādu atlīdzību un ir samierinājies ar to, ko Dievs viņam ir nolicis, un ir pilnīgi pakļāvies Dieva gribai.
Jau daudz dienu no savas dzīves jūs esat nodzīvojuši, ak ļaudis, un strauji tuvojas tās noslēgums. Tāpēc atmetiet visu, ko esat sev iecerējuši un kam jūs esat pieķērušies, stingri turieties pie tā, ko Dievs jums ir vēlējis, lai varbūt iemantotu to, ko Viņš priekš jums ir paredzējis! Esiet starp taisnā ceļa gājējiem! Netīksminieties ap šīs zemes labumiem un tās tukšajiem vizuļiem, nedzenieties pēc tiem! Pieminiet visaugsto, visdižo Dievu, un lai tas jums dod paļāvību! Nav tālu tas brīdis, kad visu to, kas jums pieder, Viņš satrieks pīšļos. Bīstieties Viņa, atcerieties Viņa derību ar jums, neļaujiet nekādam plīvuram aizsegt skatu uz Viņu!
Sargieties, lai jūs Dieva priekšā nepārņem lepnība un lai jūs nicībā nenovēršaties no Viņa mīļotājiem. Izturieties ar cieņu un pazemību pret ticīgajiem, tiem, kas vienmēr ir ticējuši Dievam un Viņa zīmēm, kuru sirdis apliecina Viņa vienību, kuru mēles daudzina Viņa vienesmi un kas runā tikai tad, kad Dievs to vēl. Mēs mudinām jūs būt taisnīgiem un patiesiem, lai izrautu jūs no miega.
Neuzspiežiet nevienai dvēselei nekādu nastu, ko jūs nevēlētos, lai uzkrauj jūsējai, un nevēliet nevienam neko tādu, ko jūs nevēlaties paši. Labāku padomu es jums nevaru dot, sekojiet tam.
Cienījiet garīdzniekus un mācītos, kas ir starp jums un kuru darbi saskan ar viņu vārdiem, kuri nepārkāpj tās robežas, kādas Dievs viņiem ir nospraudis, un kuru spriedumi nav pretrunā ar Viņa novēlējumiem, kā tie ir pausti Viņa Grāmatā. Ziniet, ka tie ir kā gaismas lāpas, kas vada jūs virs zemes un debesīs. Tie, kas necienī vai ir nevērīgi pret viņu vidū esošajiem garīdzniekiem un mācītajiem, tie tiešām nav pareizi sapratuši to labvēlību, kādu tiem ir izrādījis Dievs.
Saki: Jūs piedzīvosiet, ka Dievs uz jums vairs neraudzīsies ar tādu labvēlību. Nekas nepaiet nepamanīts Viņa skatam. Viņš zina noslēpumus, kas ir debesīs un virs zemes. Viņa gudrība ietver it visu. Ja jūs spējat novērtēt savus darbus, nelīksmojiet par to, ko esat padarījuši vai darīsiet nākotnē, nepriecājieties par tām nedienām, kādas jūs esat nesuši mums, jo ar tādiem līdzekļiem jūs sevi nepaaugstināsiet. Jūs nespējat mest ēnu uz mūsu augsto cildenumu. Nē, Dievs pieliks pie tā gandarījuma, ar kādu Viņš mums atlīdzinās mūsu neatlaidīgo pacietību, ar kādu mēs esam panesuši jūsu radītās ciešanas. Tik tiešām, Viņš atalgos tos, kas pacietīgi visu panes.
Ziniet, ka kopš nemināmiem laikiem nelaimes un pārbaudījumi ir bijuši Dieva izraudzīto un mīļoto daļa, tie ir piemeklējuši visus Viņa kalpus, kas norobežojas no visa, izņemot Viņu, kurus no kalpošanas visvarenajam Dievam nav spējusi novērst ne mantība, ne veikali, kuri nerunā, iekams nav runājis Viņš, un kas pilda Viņa baušļus. Tādi ir Dieva mūžsenie ceļi, un tādi tie paliks nākamībā. Svētīti ir pacietībā nesatricināmie, kuri nekurn ne nelaimē, ne grūtībās, kas iet pa samierināšanās ceļu, negaužoties par likteni, kas viņus piemeklējis...
Tuvojas tā diena, kad Dievs būs atmodinājis tautu, kas atcerēsies mūsu laiku un pavēstīs stāstu par mūsu ciešanām, un pieprasīs mūsu tiesību atjaunošanu no tiem, kas bez mazākā pierādījuma ir tiesājuši mūs ar viskliedzošāko netaisnīgumu. Nav šaubu, ka Dievs valda arī pār to dzīvēm, kas mums ir pāri darījuši, un Viņš labi redz to izdarības. Par viņu grēkiem Viņš noteikti saņems viņus jo stingri... Tik tiešām, no visiem atdarītājiem Viņš ir tas visu bargākais.
Lūk, tā mēs esam jums pastāstījuši par vienīgo patieso Dievu un jūsu ceļā esam sūtījuši to, ko Viņš iepriekš bija nolicis, lai jūs varbūt lūgtu Viņam piedošanu, un, apzinoties savus sliktos darbus, tos sirsnīgi nožēlotu, lai jūs izrautos no vienaldzības, lai, miegu no sevis notraukdami, jūs censtos izlīdzināt savas varbūt nepamanītās vai neapjaustās vainas un pievienotos tiem, kas labus darbus dara. Lai tas, kas to vēlas, atzīst manu vārdu patiesību, bet tas, kas negrib, lai novēršas. Mans vienīgais pienākums ir atgādināt jums par to, ka neesat pildījuši savu pienākumu pret Dievu, jo varbūt jūs būsiet starp tiem, kas manu atgādinājumu uzklausa. Tāpēc uzklausiet, ko es jums saku: Atgriežieties pie Dieva un nožēlojiet, lai Viņš savā mīlestībā apžēlojas par jums, lai nomazgā jūsu grēkus un piedod jums jūsu pārkāpumus. Viņa žēlsirdības lielums pārspēj Viņa dusmu niknumu, un Viņa mīlestība ietver visus, kas ir tikuši saukti šai pasaulē, kam ir dota dzīvības rota, vienalga, vai tie bija pagājībā vai arī būs nākamībā.
-~-LXVII. Šī Atklāsme ir atnesusi kaut ko tādu, kas nekad agrāk nebija izpaudies. Neticīgie, kas ir bijuši par acu lieciniekiem šai Izpausmei, kurn un saka: "Tik tiešām, še mums darīšana ar kādu burvi, kas ir sadomājis pret Dievu vērstus melus." Šie, tik tiešām, ir ļaudis, kas paši sevi izstumj.
Ak, Sendienu Ķēniņa spalva! Vēstī tautām par to, kas notika Irākā! Pavēstī tām par sūtni, ko tās zemes garīdznieku brālība bija sūtījusi mūs sagaidīt, un kas, pie mums nonācis, sāka mūs klaušināt dažādu zinību jomā un kuram mēs atbildējām no tā gudrības avota, kas ir mūsu dvēselē. Tik tiešām, tavs Kungs ir neredzamu lietu Zinātājs. Un tad sūtnis sacīja: "Mums zināms, ka nav cilvēka, kas zina tik daudz, kā tu to tiešām zini. Un tomēr šo zināšanu mērs nav pietiekams, lai attaisnotu to augsto stāvokli, kādu ļaudis tev pieraksta. Ja tu tiešām runā patiesību, tad veic kaut ko tādu, ko visu zemju tautām kopā nav spēka paveikt." Lūk, tāds bija neatsaucamais lēmums, kam tava mīlošā, visaugstā Kunga galms bija par liecinieku.
"Liecini! Kas ir tas, ko tu redzi?" Viņš apmulsa. Un kad viņš atguvās, lūk, ko viņš teica: "Es patiesi ticu visu slavētajam, visgaišajam Dievam." "Tad ej pie ļaudīm un teic tiem: Prasiet, ko jums tīk. Viņš spēj izdarīt visu, ko vien viņš grib. Nekas nav viņa gribai neiespējams, vai tas attiektos uz pagātni vai uz nākotni. Saki: Ak jūs brāļi garīdznieki! Izvēlieties, ko vien jums tīk, un lūdziet to Kungu, žēlīgo Dievu, atklāt jums to. Ja ar sava stāvokļa spēku viņš jūsu vēlmi piepildīs, tad ticiet viņam un neesiet ar tiem, kas viņa patiesību noraida." "Sapratnes rītausma tagad ir ataususi," sacīja viņš, "un Visžēlīgā liecinājums ir apstiprinājies." Viņš cēlās un atgriezās, paklausot vismīļotā, visdižā Dieva pavēlei, pie tiem, kas viņu bija sūtījuši.
Gāja dienas, bet pie mums viņš vairs neatgriezās. Beigu beigās nāca vēl viens sūtnis un ziņoja mums, ka ļaudis esot atteikušies no to sākotnējā nodoma. Tik tiešām, tie ir nicināmi ļaudis. Lūk, kas norisinājās Irākā, un es pats jums apliecinu to, ko es jums pavēstīju. Šos notikumus izdaudzināja svešzemēs, taču neatradās neviens, kas spēja iztulkot to nozīmi. Tā bija mūsu griba, un jums tā ir jāzina!
Tik tiešām, ka es esmu! Ikviens, kas pagātnē prasīja, lai mēs izsauktu Dieva zīmes, noraidīja Viņa patiesību, tikko mēs bijām spējuši tās atklāt. Taču galvenokārt ļaudis palika vienaldzīgi. Tie, kuru acīs mirdz izpratnes gaisma, sajutīs visžēlīgā Dieva saldmi un pieņems Viņa patiesību. Patiesi, tie ir viņi, kas runā sirds patiesību.
-~-LXVIII. Ak tu, kas esi auglis un lapa no mana koka! Lai nāk pār tevi mana gaisma un mana žēlsirdība! Lai neskumdina tavu sirdi tas, kas ir tevi piemeklējis. Ja tu pāršķirstītu Dzīvības Grāmatas lapas, tu noteikti tur atrastu savām mokām atvieglinājumu un savām bēdām mierinājumu.
Ak, zini, tu, kas esi auglis no mana koka, ka Augstā Likumdevēja lēmumi par likteni un nolemtību ir divējādi. Abi ir jāpieņem un abiem ir jāklausa. Viens no tiem ir neatsaucams, bet otrs ir, kā par to saka cilvēki, tuvs un draudošs. Visiem bez iebildēm ir jāpakļaujas pirmajam, jo tas ir noteikts un pastāvīgs. Taču Dieva varā ir to izmainīt vai pat atsaukt. Tā kā ļaunums, kas nāks no šādas izmaiņas, būs lielāks nekā tad, ja nolikums paliktu neizmainīts, visiem vajadzētu samierināties ar to, ko Dievs ir gribējis, un pilnā paļāvībā turēties pie tā.
Bet to lēmumu, kas ir tuvs un draudošs, ar lūgsnām un izlūgšanos varētu izdoties novērst.
Lai dod Dievs, ka tu, kas esi auglis no mana koka, un tie, kas tev tuvi, tiekat pasargāti no tā ļaunajām sekām!
Saki: Ak Dievs, mans Dievs! Tu biji manām rokām savu pilnvaru uzticējis, un tagad Tev ir labpaticies to paņemt sev atpakaļ. Ne jau man, Tavai kalponei, jautāt kā un kāpēc, jo slavējams ir it viss, ko Tu dari, un Tavam likumam būs paklausīt. Ak mans Kungs, Tava kalpone liek visas cerības uz Tavu žēlsirdību un dāsnumu. Dod, lai viņa kļūtu Tevis cienīga un lai Tava svētība nāk pār viņu visās pasaulēs, kur Tava valdīšana. Tu esi visu Piedevējs, visdāsnais Dievs. Nav cita Dieva, kā vien Tu, visu noteicējs, mūžsenais Ķēniņš.
Dod savu svētību, ak Kungs, mans Dievs, tiem, kas jau agrāk pasaules vaiga priekšā aizgūtnēm veldzējušies Tavā mīlestībā un Taviem naidniekiem par spīti ir atzinuši Tavu vienību, apliecinājuši Tavu vienesmi un apstiprinājuši, ka tic tam, kas liek trīcēt pie visas miesas Tavas radības apspiedējiem, tam, no kā šīs pasaules lepnos un varenos pārņem šermuļi. Es apstiprinu, ka nekad Tavai valdīšanai nepienāks beigas, ka Tavs likums mūžam būs spēkā nemainīts. Piešķir tiem, kas uz Tavu vaigu raugās, un Tavām kalponēm, kas stingri turējušās Tavā vadībā, tādu daļu, kas ir Tava neizsmeļamā dāsnuma un Tavu mīlestības debesu cienīga.
Ak Kungs! Tu esi pasludinājis sevi par visu bagātību Valdnieku un raksturojis visus, kas viņam kalpo kā trūkumcietējus un nabagus. Jo Tu taču esi rakstījis: "Ak jūs ticīgie! Jūs esat vien nabagie, kam Dievs ir vajadzīgs; bet visu slavētajam Dievam pieder viss." Apliecinājis manu nabadzību un atzinis savu bagātību, nepieļauj ka man iet secen tas gods baudīt no Tavas pilnības! Patiesi, Tu esi Visgudrais, Viszinošais, augstākais Aizstāvis.
-~-LXIX. Atceries, kā izturējās Ashraf māte, kuras dēls nolika savu dzīvību Zá (Zanján) zemē. Nav šaubu par to, ka viņš tagad mīt patiesības mājoklī, visvarenā, visspēcīgā Dieva tuvumā.
Kad neticīgie tik netaisni bija nolēmuši viņu nonāvēt, tie lika atvest viņa māti, lai tā varbūt viņu pārliecinātu atteikties no savas ticības, lai tas sekotu tiem, kas Dieva, pasauļu Valdnieka, patiesību bija noraidījuši.
Nebija viņa vēl dēlam paraudzījusies sejā, kad tā jau viņam teica vārdus, kas dziļi skumdināja un lika sāpēs sažņaugties un ievaidēties Dieva mīlētāju un Debesu Pulku sirdīm. Patiesi, tavs Kungs zina, ko mana mēle runā. Manus vārdus apstiprina Viņš pats.
Un viņu uzrunādama, tā sacīja: "Mans dēls, manis pašas dēls! Nebaidies upurēt sevi, ejot tā Kunga ceļu! Pielūko, ka nenodod savu ticību Viņam, kuru pielūdzot, ir klanījušies visi, kas ir debesīs un visi, kas ir uz zemes! Ej taisnu ceļu, mans dēls, izturi līdz galam, pa Dieva, tava Kunga, ceļu ejot! Traucies stāties Viņa vaiga priekšā, kas ir visu pasauļu Mīļotais!"
Lai nāk mana svētība, mana žēlastība, mana uzslava un mana godība pār viņu! Es pats atlīdzināšu viņas dēla zaudējumu, dēla, kas tagad mīt mana cēluma un slavas svētnīcā, un kura seja staro no gaismas, kas savā lokā ietver Debesu Kalpones viņu debesu kambaros, kā arī it visus, kas mīt manā Paradīzē un ir Svētuma Pilsētu pilsoņi. Ja kādam būtu lemts ielūkoties viņam sejā, tas izsauktos: "Raugi, tas taču ir cēls eņģelis!"
-~-LXX. Šīs vislielākās, šīs Jaunās Pasaules Iekārtas ietekme ar savām svārstībām ir izsviedusi pasauli no līdzsvara. Cilvēces vienmērīgo dzīves ritmu ir revolucionizējusi šī vienreizējā, šī brīnumainā sistēma, kurai līdzīgu cilvēku acis vēl nav skatījušas.
Iegremdējieties manu vārdu jūrā, lai jūs varētu atšķetināt visus tās noslēpumus un atsegt visas tās gudrības pērles, kas slēpjas tās dzīlēs! Raugi, ka tu nesvārsties savā apņēmībā pieņemt Viņa Nolūka patiesību, kas ir atsegusi Dieva varas spēku un nostiprinājusi Viņa valdīšanu. Trauciet pie Viņa ar priekā starojošām sejām! Šī ir Dieva mācība, savā nesatricināmībā mūžīga kā pagājībā, tā nākamībā. Lai tas, kas meklē, to atrod, un tu, kas atsakies meklēt, zini, ka Dievs ir neatkarīgs un stāv augstāk par jebkādu vajadzību pēc savas radības.
Saki: Šie ir tie nekļūdīgie svari, kurus tur paša Dieva roka, svari, kuros tiek izsvērti visi, kas ir debesīs, un visi, kas ir uz zemes, lai noteiktu viņiem likteņa mēru, ja gribat ticēt un atzīt šo patiesību. Saki: Caur tiem nabagie tiek darīti bagāti, mācītie tiek apgaismoti un tie, kas meklē, rod iespēju pacelties un iemantot Dieva tuvumu. Piesargieties, ka tie nekļūst jums par strīdus ābolu! Stāviet par mīlošā, visvarenā Kunga mācību stingri un nekustināmi kā kalni!
-~-LXXI. Ak pasaules tautas, nekrītiet izmisumā, kad būs norietējusi manas Dailes saule un jūsu acīm būs slēpta mana svētnīca. Celieties, lai stiprinātu manu Lietu un augstu paceltu manu Vārdu starp cilvēkiem. Mēs vienmēr esam ar jums un stiprināsim jūs ar patiesības spēku. Patiesi, mēs esam visvareni. Ikviens, kas atzīst mani, celsies un kalpos man ar tādu apņēmību, ka visiem zemes un debesu pulkiem neizjaukt Viņa nolūku.
Pasaules tautas ir ieslīgušas cietā miegā. Ja tās nokratītu savu miegu, tās kvēlā dedzībā trauktu pie visgudrā, viszinošā Dieva. Viņi pamestu itin visu, kas viņiem pieder, pat ja tās būtu visas pasaules bagātības, lai tikai viņu Kungs atcerētos tos kaut vai ar vienu vārdu. Tā ir teicis viņš, kas zina par apslēptām lietām, vienā no savām vēstulēm, kuru nav redzējusi radības acs, ko skatījis tikai viņš pats, visu pasauļu visspēcīgais Aizstāvis. Tik samulsuši viņi ir savu ļauno dziņu reibumā, ka viņi vairs nespēj saredzēt visas radības Kungu, kura balss jo skaļa atskan no visām debess pusēm: "Nav cita Dieva, ka vien Es, Visvarenais, Visgudrais."
Saki: Nepriecājieties par savu pasaules mantību; šovakar tā pieder jums, bet rītu tā piederēs citiem. To jums atgādina Dievs, kas zina visu. Saki, vai jūs varat apgalvot, ka jūsu manta jums pieder droši uz visiem laikiem? Nebūt nē, tik tiešām, ka pastāvu es, visu Žēlotājs, jūsu dzīves dienas aizskries kā vēja elpa, un visa jūsu godība un greznība tiks aizvākta, kā aizvāca pagājušo dienu godību un greznību, pirms nācāt jūs. Apdomājiet, ak ļaudis! Kur gan ir palikušas bijušās dienas, kur zudušie gadsimti? Laimīgas ir tās dienas, kas tiek veltītas Dieva pieminēšanai, un svētību nes tās stundas, kas aizvadītas, slavinot Viņu, kas ir Viszinošais. Patiesi, ka es esmu dzīvs! Nepastāvēs ne šīs pasaules vareno greznība, ne bagāto bagātība, ne bezdievju vara. Tikai vienam vārdam no Viņa atskanot, bojā ies viss. Viņš, patiesi, ir visspēcīgais, visvarenais, neatvairāmais Dievs. Kāds gan labums no zemes lietām, ko mirstīgie krāj? Bet to, kas tiem svētību nesīs, tie ir pilnīgā novārtā atstājuši. Nepaies ilgs laiks un viņi uztrūksies no miega, un atklās, ka tagad par vēlu iegūt to, ko iemantot viņi nepaspēja visvarenā, visu cildinātā Dieva piešķirtajās dienās. Ja viņi to zinātu, viņi atteiktos no visa, kas viņiem pieder, lai viņu vārds tiktu pieminēts tā Kunga troņa priekšā. Tik tiešām, viņi ir pieskaitāmi pie mirušajiem.
-~-LXXII. Lai nesatraucas jūsu sirdis, ak ļaudis, kad manas klātbūtnes gaišums tiks jums atrauts un manas runas plūsma apstāsies. Ir gudrība manā klātbūtnē jūsu vidū, bet manā prombūtnē slēpjas cita gudrība, kas ir izdibināma tik pašam nesalīdzināmajam, viszinošajam Dievam. Patiesi, mēs raugāmies uz jums no mūsu gaismas valstības un palīdzēsim ikvienam, kas gribēs pacelties, lai cīnītos par mūsu Lietas uzvaru kopā ar Debesu Pulkiem un mūsu iemīļotajiem eņģeļiem augstumos.
Ak zemes tautas! Dievs, mūžīgā patiesība, ir mans liecinieks, ka no jūsu Kunga, neatkarīgā Dieva, teikto vārdu salduma no klintīm maigām straumēm plūda spirdzinoši ūdeņi, un tomēr jūs turpināt snauduļot! Atmetiet laicīgo mantu un ar atbrīvotiem spārniem celieties augstāk pāri visai radībai. Tā jums liek radības Kungs, kura spalvas vēdas ir pilnīgi pārveidojušas cilvēku dvēseles.
Vai jūs zināt, no kādiem augstumiem sauc visu slavētais Kungs? Vai jūs domājat, ka jūs jau pazīstat viņa spalvu, ar kuru jūsu Kungs, visu vārdu Kungs, raksta jums pavēles? Nē, pie manas dzīvības. Ja jūs to tiešām pazītu, jūs atteiktos no pasaules un visiem dvēseles spēkiem trauktos Vismīļotā tuvumā. Viņa Vārds tā satrauktu un pacilātu jūsu garu, ka saviļņotos viss kosmoss un vēl jo vairāk jūsu maziņā, sīciņā pasaulīte! Mana dāsnuma, lietus ir lijis no manas mīlošās labestības debesīm par zīmi manai mīlestībai, lai teiktu jūs mani pateicībā...
Pieraugiet, lai miesas iekāres un samaitātas noslieces neradītu nesaskaņas un strīdus starp jums! Esiet kā vienas rokas pirksti, kā viena ķermeņa locekļi! Ja jūs ticat, tādu padomu radīsiet spalvas atklāsmē.
Domājiet par Dieva žēlastību un par viņa veltēm. Viņš māca jums, kas ir nepieciešams jūsu labklājībai, lai gan pats viņš var tīri labi iztikt bez savas radības. Jūsu ļaunie darbi nekad nevar mums kaitēt, tāpat kā nenes mums nekādus augļus jūsu labie darbi. Tikai Dieva dēļ vien mēs jūs aicinām. To apstiprinās ikviens cilvēks, kas spēj ieskatīties un saprast.
-~-LXXIII. Ir skaidrs un acīmredzams, ka tad, kad būs sarauti tie aizsegi, kas slēpj Dieva, nē, arī visas redzamās un neredzamās radības, vārdu un īpašību īstenās izpausmes, tad paliks viena pati Dieva zīme, kuru Viņš pats ir iemiesojis savas radības esamībā. Šī zīme pastāvēs tik ilgi, cik to gribēs tas Kungs, tavs Dievs, kas valda pār debesīm un zemi. Ja šāda svētība krīt par daļu visai radībai, tad cik daudz gan pārāks būs liktens īstam ticīgajam, kura dzīvība un pastāvēšana uzskatāmas par visas radības sākotnējo nolūku. Tieši tāpat, kā priekšstati par ticību ir pastāvējuši no sākuma, kuram nav sākuma, un pastāvēs līdz galam, kuram nav gala, tāpat arī patiess ticīgais dzīvos un pastāvēs mūžīgi. Mūžam viņa gars riņķos ap Dieva gribu. Viņš pastāvēs tik ilgi, cik ilgi pastāvēs pats Dievs. Viņš atklājas caur Dieva atklāsmi un tiek paslēpts, ja Viņš tā liek. Ir skaidrs, ka viscēlākie nami Nemirstības Valstī noteikti kļūs par mitekli tiem, kas patiesi ticējuši Dievam un Viņa zīmēm. Šai svētajā vietā nekad nevar ienākt nāve. Lūk, tā mēs esam tev uzticējuši tava Kunga zīmes, lai tava mīlestība pret Viņu mūžam pastāvētu un tu paliktu starp tiem, kam šī patiesība aptverama.
-~-LXXIV. Ikvienam vārdam, kas nāk no Dieva mutes, piemīt tāds spēks, kas spēj iedvest jaunu dzīvību ikvienā cilvēkā, bet šī patiesība ir jāsaprot. Visi tie brīnumainie darbi, kādus jūs redzat šai saulē, ir raduši sev izpausmi caur Viņa visaugstāko gribu, caur Viņa brīnišķo, nelokāmo nodomu. Jau tikai caur to atklāsmes spēku, kāds piemīt vārdam, “Veidotājs", kad tas nāk pār Viņa lūpām un pasludina cilvēcei par šādu Viņa spēju, izraisās tāds spēks, kas gadsimtu gaitā spēj radīt visas tās mākslas, kādas padodas cilvēka rokām. Tik tiešām, šī ir noteikta patiesība. Nav vēl šis lieliskais vārds izrunāts, kad tā dzīvinošā enerģija, uzvirmodama visā radībā, rada līdzekļus un ceļus šādu mākslu radīšanai un pilnveidošanai. Visi tie brīnišķie sasniegumi, kādiem jūs pašlaik esat par lieciniekiem, nāk tieši no šī Vārda Atklāsmes. Tik tiešām, nākamības dienās jūs raudzīsieties uz lietām, par kurām jūs nekad nebūsiet dzirdējuši. Tā tas ir ticis noteikts Dieva vēstulēs, un to var saprast tikai tie, kuriem prāts ir ass. Tādā pat ceļā, tiklīdz tas vārds, kas pauž manu īpašību "Viszinošs", nāk no manas mutes, ikkatra radīta būtne atbilstoši tai piešķirtām dotībām un uzliktiem ierobežojumiem, iegūst spēju izvērst zināšanas visbrīnumainākajās zinātnēs un tādējādi izpaust tās laika gaitā, kā to vēl tiem visvarenais, viszinošais Dievs. Nešaubies, ka ikviena cita vārda atklāsmi pavada līdzīga dievišķā spēka izpausme. Ikviens burts, kas nāk pār Dieva lūpām, ir tiešām pirmburts, un ikviens vārds, ko izrunā dievišķās Atklāsmes Avots, ir pirmvārds, un Viņa vēstule ir pirmvēstule. Labi ir tam, kas šo patiesību saprot.
-~-LXXV. Manā vārdā saraujiet tos plīvurus, kas tik mokoši jums nav redzēt ļāvuši un ar spēku, kas nāk no jūsu ticības Dieva vienībai, metiet projām tukšos, veltīgi atdarinātos elkus! Un tad caur Visžēlīgā labo gribu ieejiet svētajā Paradīzē! Glabājiet savu dvēseļu svētumu, lai nekas tanīs neiekļūtu, kas nav no Dieva, un izbaudiet, cik salds ir miers Viņa plašās un varenās Atklāsmes lokā un Viņa augstās un nekļūdīgās autoritātes pavēnī! Neļaujieties satīties jūsu savtīgo vēlmju smagajos, blīvajos šķidrautos, jo ikvienā no jums mana radība tiek pilnveidota tā, lai cilvēki pilnībā redzētu, cik teicams ir manu roku darbs! Tātad no tā izriet, ka ikviens cilvēks ir spējis un arī turpmāk šo spēju saglabās pats novērtēt cildenā Dieva skaistumu. Ja viņam šāda spēja nebūtu tikusi dota, kā tad no viņa varētu prasīt, lai viņš atbild par savām kļūdām? Ja tanī Dienā, kad kopā tiks pulcētas visas pasaules tautas, kādam Dieva vaiga priekšā stājušam cilvēkam jautātu: "Kāpēc tu neesi ticējis Manai Dailei un esi novērsies no Manis?" un ja šāds cilvēks atbildē teiktu: "Tā kā visi cilvēki ir maldījušies, un neatradās neviens, kas bija gatavs raudzīties patiesībai acīs, arī es, padodamies viņu piemēram, smagi kļūdījos un nesaredzēju Mūžīgā Daili," šāds aizbildinājums noteikti tiktu noraidīts. Jo ikviens cilvēks ir pats savas ticības aprūpētājs un kopējs.
Šī ir viena no tām patiesībām, kas glabājas manas atklāsmes svētnīcā, patiesība, kuru es esmu atklājis ikkatrā savā Debesu Grāmatā, kas pausta caur vareno mēlēm, kas rakstīta ar spēka spalvu. Uz brīdi izvērtējiet to ar savu ārējo un iekšējo skatu, lai jūs spētu saredzēt dievišķās gudrības smalkās nianses un atrast debesu zināšanu pērles, kuras skaidrā un nozīmīgā valodā es esmu ietvēris šai pacilātajā un godīgajā vēstījumā, un lai jūs neaizklīstu tālu no visaugstā Troņa, no tā Koka, par kuru tālāk nedrīkst iet, no nebeidzamā mirdzuma un spēka Avota.
Dieva zīmes mirdz tikpat skaidras un spožas kā saule pār Viņa radības darbiem. It viss, kas iziet no Viņa, ir savrup un vienmēr paliks atšķirams no tā, ko izgudrojuši un radījuši cilvēki. No Viņa zināšanu Avota ir nākuši neskaitāmi spīdekļi zinībās un gudrībā, un no savu Rakstu Paradīzes plūstošā Visžēlīgā elpa ar savām vēsmām ir nemitīgi spirdzinājusi cilvēku sirdis un dvēseles. Laimīgi ir tie, kas šo patiesību ir saskatījuši.
-~-LXXVI. Uzklausi, mans kalps, ko tu dzirdi atskanam no visaugstā, nepieejamā Dieva troņa. Nav cita Dieva, kā vien Viņš. Viņš ir devis esamību savai radībai, lai tā pazītu Viņu, savu līdzjūtīgo, visžēlīgo Dievu. Uz visu tautu pilsētām Viņš ir sūtījis savus sūtņus un ir tiem vēlējis paust ļaudīm vēsti par Viņa labās gribas Paradīzi, lai viņi tuvotos mūžīgās drošības ostai, kur mājo nebeidzams svētums un netverams spožums.
Daži atsacījās no visa, sekoja Dieva gaismai un tika ielaisti viņa galmā, sasniedza Viņu un dzēra no mūžīgās dzīvības ūdeņiem, un tika pieskaitīti pie tiem, kas tiešām pazīst Viņu un tic Viņam. Citi dumpojās un noliedza visspēcīgā, viszinošā, visvarenā Dieva zīmes.
Ritēja laikmeti, līdz beidzot tie rada savu piepildījumu šai Dienā, visu dienu Dienā, kad Bayán saule pacēlās pie žēlsirdības apvāršņa, kad ‘Alí-Muḥammad Báb personā atmirdzēja Dieva godības skaistums cēlā spožumā. Nebija viņš vēl sevi atklājis, kad jau ļaudis vērsās pret viņu. Daži apsūdzēja viņu kā mūžsenā Ķēniņa, visvarenā Dieva zaimotāju. Daži uzskatīja Viņu par ārprāta skartu, un šādu apgalvojumu es pats esmu dzirdējis no kāda garīdznieka lūpām. Vēl citi apstrīdēja to, ka caur viņu runā Dievs, un nozākāja viņu, ka viņš esot nozadzis un pierakstījis pats sev Visvarenā vārdus un sakropļojis to nozīmi, samaisot tos ar savējiem. Pats augstais Dievs raud sūras asaras, dzirdot tādus zaimus nākam no to lūpām, kas turpina baudīt augstu stāvokli sabiedrībā.
"Dievs," viņš sacīja, "ir mans liecinieks, ak ļaudis! Es esmu nācis pie jums ar atklāsmi no jūsu un jūsu tēvu Dieva, tā Kunga. Ak ļaudis, nesaistiet savas domas pie savas mantības! Labāk tad raugieties uz to, ko Dievs jums ir sūtījis. Ak, kaut jūs saprastu, ka to nevar atsvērt pat viss, kas ir pasaulē. Cilvēki, ieskatieties vēlreiz, un izsveriet tās Dieva liecības un pierādījumus, kādi ir jūsu rīcībā, un salīdziniet tos ar to atklāsmi, kas šodien ir nākusi pie jums, lai jūs saskatītu neapšaubāmu un neapgāžamu patiesību. Ak ļaudis, neejiet Sātana pēdās; sekojiet Visžēlīgā ticībai un esiet starp tiem, kas tic no sirds! Kāds gan var būt labums cilvēkam, ja viņš nesaredz Dieva atklāsmi? Absolūti nekāds. To apstiprinu es pats un visvarenais, visgudrais, visu zinošais Dievs."
Jo kvēlāk viņš viņus aicināja, jo niknāks kļuva viņu naidīgums, līdz beidzot apkaunojošā cietsirdībā viņi to nonāvēja. Lai krīt Dieva lāsts pār apspiedējiem!
Daži viņam ticēja; nav daudz pateicīgo starp mūsu kalpiem. Šos viņš pamācīja visās savās vēstulēs – nē ikvienā savu brīnišķīgo rakstu rindkopā – apsolītas Atklāsmes dienā nenodoties nekam citam, vienalga vai tas būtu debesīs vai uz zemes. "Ak ļaudis," viņš sacīja, "es esmu atklājis sevi, lai atklātu viņu, un savu Grāmatu, Bayán, esmu jums devis tikai, lai nostiprinātu viņa mācības patiesību. Bīstieties Dieva un neejiet cīņā ar viņu, kā pret mani vērsās Qur’án ļaudis! Vienmēr, kad jūs par viņu dzirdat, trauciet pie viņa un turieties pie visa, ko viņš atklāj. Bez viņa nekas cits jums nevar nākt par labu, kā to no pirmā līdz pēdējam apstiprina visi liecinieki, kādus jūs esat redzējuši nākam."
Un pēc tam, kad bija pagājuši daži gadi un pavērās Dieva debesis, un starp Dieva vārdu mākoņiem jaunā krāšņumā parādījās Báb, tie paši ļaudis atkal savā ļaunumā cēlās pret viņu, lai gan viņa gaisma apņem visu radību. Viņi lauza savu derību ar viņu, apstrīdēja viņu un noliedza viņa patiesību, meklēja vainas viņa zīmēs, iztulkoja viņa liecības nepareizi un piebiedrojās neticīgajiem. Beigās tie nolēma laupīt viņam dzīvību. Lūk, kur nonāk tie, kas ilgi uz saviem meliem pastāv!
Un kad viņi saprata savu nespēju sasniegt sprausto mērķi, tie cēlas un kaldināja visādus plānus pret viņu. Raugi, kā atkal un atkal viņi izdomā kaut ko jaunu, lai varētu viņam pāri darīt, lai varētu kaitēt Dieva Lietai un to nomelnot. Saki: Ak, vai jums! Dieva vārdā, jūsu intrigas klāj jūs ar kaunu. Neesat jūs vajadzīgi jūsu Kungam, žēlīgajam Dievam, jo labi Viņš var iztikt bez tiem, ko Viņš ir radījis. To, kas Viņam pieder, nekas nespēj ne palielināt, ne samazināt. Ja jūs ticat, tad iegūstat tikai jūs paši, un ja jūs neticat, cietīsiet tikai jūs paši. Nebūs tādas reizes, kad neticīgo rokas spēs apgānīt kaut vai Viņa tērpa vīli.
Ak, mans kalps, kas tici Dievam! Piesaucu visvarenā Dieva taisnību! Ja es tev pastāstītu sāpju stāstu par visu to, kas pār mani ir nācis, nespētu cilvēku prāti un sirdis šī svara smagumu izturēt. Pats Dievs ir man par liecinieku. Piesargies un neej šo ļaužu pēdās. Jo cītīgi iedziļinies Dieva mācībā. Centies apzināt Viņu caur Viņu pašu, bet ne caur citiem! Jo tikai Viņš pats spēj tev labumu nest. Ja tik tu ieskatīsies, tad redzēsi, ka visa Dieva radība to apstiprina.
Ar visspēcīgā, slavētā Kunga atļauju atgrūd aizsegu un visu debesu un zemes iemītnieku, acu priekšā, tver nemirstības kausu un visaugstā, neaizsniedzamā Dieva vārdā dzer no tā pilnu mēru! Neesi no tiem, kas šaubās un vilcinās! Dievu es piesaucu! Tiklīdz kā tu ar lūpām šo kausu skarsi, Debesu Pulki augstumos tev uzgavilēs un teiks: "Veldzējies veselīgā baudā, cilvēk, kas patiesi esi Dievam ticējis!" un Nemirstības Pilsētu iemītnieki sauks: "Tu, kas esi no Viņa mīlestības kausa dzēris, priecājies!" un tevi sveiks augstā Dieva balss: "Liela ir tā svētība, kas sagaida tevi, Mans kalps, jo tu esi sasniedzis to, ko sasniedz tikai tie, kas ir atteikušies no visa, kas ir debesīs un virs zemes, un kas rāda, kas patiesi ir atteikšanās."
-~-LXXVII. Un tu man jautā par cilvēka radīšanu. Tad zini, ka mūsu Aizbildnis, neatkarīgais Dievs, ir radījis visus cilvēkus noteiktā veidā. Ikvienam Viņš ir paredzējis noteiktu mēru, kā tas ir nolikts Dieva sargājamās gudrajās vēstulēs. Bet viss tas, kas tev ir potenciāli dots, var rast sev izpausmi tikai kā tavas gribas rezultāts. Tevis paša darbi pierāda šo patiesību. Padomā, piemēram, par to, kas Bayán cilvēkiem ir ticis noliegts. Pēc sevis paša novēlējuma Dievs tai Grāmatā ir nolicis par likumīgu visu, ko Viņš par tādu uzskatīja, un caur savas augstās gribas spēku ir noliedzis to, ko Viņš ir vēlējies noliegt. Par to liecina minētās Grāmatas teksts. Vai tad jūs to neapstiprināsiet? Taču cilvēki ir apzināti pārkāpuši Viņa likumu. Vai šāda izturēšanās ir izskaidrojama ar Dieva gribu, vai arī tā ir pierakstāma tikai viņiem pašiem? Esiet godīgi savos spriedumos! viss, kas ir labs, ir no Dieva, un viss, kas ir ļauns, nāk no jums pašiem. Vai jūs to negribat atzīt? Un vērīgāk ielūkojoties, jūs šo patiesību atklāsiet Svētajos Rakstos. Dievam ir skaidrs ikviens solis, kad jūs to apsverat, gan arī tad, kad jūs šo soli esat jau spēruši. Nav cita Dieva, ir tikai vien Viņš, un Viņam pieder visa radība un tās valstība. viss Viņam ir redzams, un viss ir Viņa svētajās, slēptajās vēstulēs. Taču šo Dieva iepriekšējo zināšanu nevajadzētu uzskatīt par dotās cilvēku rīcības izraisītāju, tāpat kā, kad jūs iepriekš zināt, ka kaut kam ir jānotiek, vai arī, ja jūs vēlaties, lai kaut kas notiek, tas nekad nevar būt vēlētā notikuma tiešais cēlonis.
-~-LXXVIII. Tu jautā par radības sākumu. Tad neapšaubi, ka Dieva radība ir pastāvējusi jau kopš mūžības un pastāvēs mūžīgi. Tās sākumam nav sākuma, un tās beigām nav beigu. Viņa vārds "Radītājs" izriet no radības esamības, tāpat kā tituls "cilvēku Kungs" saistās ar to, ka eksistē kalps.
Kas attiecas uz to, ko senatnē teikuši Pravieši, kā piemēram: "Sākumā bija Dievs, nebija nekādas radības, kam Viņu pazīt," un: "Tas Kungs bija viens pats, nebija neviena, kam Viņu pielūgt," šo un līdzīgu izteikumu nozīme ir acīmredzama un to nekad nevajadzētu pārprast. Šo pašu patiesību apstiprina šādi viņa teikti vārdi: "Dievs bija viens; bez Viņa nebija neviena cita. Viņš vienmēr paliks, kas Viņš vienmēr ir bijis." Ikviena redzēt spējīga acs viegli redzēs, ka še izpaužas Dievs, bet nav neviena, kas saredz viņa slavas mirdzumu. Doma še ir tā, ka dievišķā Būtne mīt tik tālu virs mums, ka tur nokļūt nevar neviens, izņemot Viņu. It viss, kas var izpausties vai tikt uztverts apkārtesošajā pasaulē, nevar izrauties no tām robežām, kuras piemīt lietu iekšējai dabai. Vien tikai Dievs spēj pacelties virs šīm robežām. Patiesi, Viņš ir no mūžības. Nekad nav bijis neviena par Viņu pārāka vai Viņam līdzīga. Neviena vārdu nevar salīdzināt ar Viņa vārdu. Viņa slava nav izsakāma ar nevienu mēli, un ar nevienu spalvu tā nav aprakstāma. Mūžam Viņš paliks neizmērojami augstu pār mums visiem.
Domā par to stundu, kurā cilvēkiem sevi atklāj Dieva augstākā Izpausme. Iekams tā stunda sitīs, cilvēkiem vēl arvien nezināmā mūžsenā Būtne, kas vēl nav skandējusi Dieva vārdu, ir vienīgā viszinošā pasaulē, kurā nav neviena, kas ir zinājis viņu. Patiesi, viņš ir Radītājs bez savas radības. Jo tieši tanī brīdī, kas nāks pirms viņa atklāšanās, ikvienai un ikkatrai radītai būtnei būs sava dvēsele jāatdod Dievam. Patiesi, šī ir tā Diena, par kuru ir rakstīts, "Kam piederēs Ķēniņvalsts šai Dienā?" Un nav atrodams neviens, kas ir gatavs dot atbildi.
-~-LXXIX. Tu jautā par Dieva pasaulēm. Tad zini, ka Dieva pasauļu skaits ir neskaitāms, un bezgalīgs ir to apjoms. Vien tikai visgudrais, viszinošais Dievs var tās saskaitīt vai aptvert. Padomā par to, kādā stāvoklī tu īsti esi, kad tu esi iemidzis. Patiesi es saku, ja to apdomā un izsver sirdīs, starp visām Dieva zīmēm starp cilvēkiem šī parādība ir visneizprotamākā. Raugi, kā tas, ko tu kādreiz esi redzējis sapnī, kļūst par pilnīgu īstenību pēc tam, kad ir pagājis krietns laiciņš. Ja tā pasaule, kurā tu atradies sapnī, sakristu ar to, kurā tu dzīvo, tad tam, kas notiek tavā sapnī, vajadzētu būt jūtamam šai pasaulē tā notikšanas brīdī. Ja tas tā būtu, tad tu pats kļūtu tam par liecinieku. Tomēr, tā kā tas tā nav, no tā dabiski izriet, ka tā pasaule, kurā tu dzīvo, ir cita un ir šķirta no tās, kādu tu pārdzīvoji savā sapnī. Šai otrai pasaulei nav nedz sākuma, nedz gala. Ja tu apgalvotu, ka caur visvarenā un visu slavētā Dieva gribu, šī pasaules būtība atrodas tevī, tad tu runātu patiesību. Tikpat patiesi būtu apgalvot, ka tavs gars, pārvarējis miega robežas un nokratīdams no sevis jebkādu šīs zemes pieķeršanos, ir caur Dieva aktu spējis šķērsot valstību, kas atrodas paslēpta šīs pasaules visdziļākajā esamībā. Patiesi, es tev saku, ka Dieva radība aptver pasaules, kas atrodas ārpus mūsējās un ka bez šīs pasaules būtnēm ir arī citas būtnes. Katrā no šīm pasaulēm viņš ir noteicis lietu kārtību, kuru izdibināt būs tik vien viņam pašam, Visgudrajam, visu Izdibinātājam. Apceri visu, ko mēs tev esam atklājuši, lai tu saskatītu visu pasauļu un tava Kunga, tā Dieva, nolūku. Šinīs vārdos kā dārgakmeņi ir iestrādāti Dieva gudrības noslēpumi. Mēs esam atturējušies pakavēties pie šīs tēmas, jo mūs ir pārņēmušas skumjas par to, kā izturas tie, kas caur mūsu vārdiem ir guvuši esamību. Esiet gatavi uzklausīt mūsu balsi!
-~-LXXX. Tu man esi jautājis, vai cilvēks, atšķirībā no Dieva Praviešiem un izraudzītajiem, pēc savas fiziskās nāves patur savu individualitāti, savu personību, savu apziņu un sapratni, kas viņam ir raksturīgas viņa dzīves laikā šinī pasaulē. Tu piezīmē, ka, ja nu tie saglabājas, kā tad ir iespējams, ka, ja tādi viegli traucējumi viņa garīgajās spējās kā samaņas zaudēšana vai smaga slimība laupa viņam saprašanu vai pat apziņu, viņa nāve, kas saistās ar viņa miesas sairšanu un tās elementu izšķīšanu, nespēj iznīcināt viņa saprašanu vai izdzēst viņa apziņu. Kā gan tas ir iedomājams, ka saglabāsies cilvēka apziņa un personība, kad būs pilnīgi iziris tas, kas nepieciešams to pastāvēšanai un funkcionēšanai?
Tad zini, ka cilvēka dvēsele ir augsta un cēla un nav atkarīga no prāta vai miesas kaitēm. Tas fakts, ka slims cilvēks uzrāda vājuma zīmes, ir izskaidrojams ar šķēršļiem, kādi rodas starp viņa miesu un dvēseli, jo pašu dvēseli miesas kaites neietekmē. Ņem par piemēru lampas gaismu. Lai gan kāds ārējs priekšmets var traucēt tās starojumu, uguns pati turpina degt tikpat spoži. Tāpat arī ikviena kaite, kas piemeklē cilvēka miesas, traucē dvēselei pilnīgi izpaust tās iekšējo būtību un spēku. Tomēr pēc tam, kad tā atstās miesu, tā celsies un paudīs tādu spēku, kam līdzīga uz zemes nav. Ikvienai tīrai, smalkai, pēc svētuma tiecīgai dvēselei par daļu krīt ārkārtīgs spēks, un liels ir tās prieka mērs.
Ņem par piemēru sveci, kas paslēpta zem tīnes. Lai gan tās gaisma spīd, tās starojums ir slēpts cilvēka acīm. Vai arī raugies uz sauli, kuru aptumšo mākoņi. Šķiet, ka tās mirdzums ir samazinājies, lai gan īstenībā pats gaismas avots ir palicis neizmainīts. Cilvēka dvēsele ir pielīdzināma saulei, bet viņa miesa visam tam, kas atrodas uz zemes. Kamēr starp tiem nenāk nekādi ārējie šķēršļi, ķermenis kā viens vesels turpinās atstarot dvēseles gaismu un smelsies sev tā uzturētāju spēku. Tomēr, tiklīdz starp tiem stājas kāds plīvurs, šķiet, ka dvēseles gaisma samazinās.
Vai arī padomā, kā ir ar sauli, kad mākoņi to sedz pavisam. Lai gan tās gaisma vēl arvien krīt uz zemi, taču tas gaismas daudzums, ko tā saņem, tiek ievērojami samazināts. Tikai tad, kad mākoņi ir izklīdināti, saule var atkal mirdzēt pilnā spožumā. Ne mākoņu klātbūtne, ne to prombūtne nevar nekādi ietekmēt saulei piemītošo spēku. Cilvēka dvēsele kā saule izgaismo cilvēka ķermeni, miesa smeļas no tās spēku, un kā uz šādu spēka avotu uz to arī ir jāraugās.
Un vēl padomā par to, kā auglis, iekāms tas izveidojas, potenciāli mīt jau kokā. Bet, ja koku sazāģētu klučos, tajos nevarētu izsekot un atrast ne pat vissīkāko augļa pazīmi. Tomēr, kad tas aizmetas, tas izveidojas, kā tu to būsi ievērojis, brīnišķi skaists un pilnīgs. Tik tiešām, ir augļi, kas sasniedz pilnu briedumu tikai pēc tam, kad tie ir norauti no koka.
-~-LXXXI. Tu jautā par cilvēka dvēseli un tās pēcnāves dzīvi. Tad zini, ka patiesi pēc tās atdalīšanās no miesas dvēsele turpina attīstīties, līdz tā nokļūst pie Dieva tādā stāvoklī, ko nespēj mainīt nedz laikmetu grieži, nedz visas šīs pasaules likstas un pārvērtības. Tā pastāvēs, kamēr vien pastāvēs Dieva Ķēniņvalsts, Viņa vara un Viņa spēks. Tā paudīs Dieva zīmes un Viņa īpašības un atklās Viņa mīlošo labestību un dāsnumu. Mana spalva nespēj aprakstīt šī augstā stāvokļa cildenumu un gaišumu. Nav ar vārdiem izsakāms vai arī ar kaut kādiem citiem šīs zemes līdzekļiem paužams tas gods, kas dvēselei nāk caur Dieva žēlīgo roku. Svētīta ir tā dvēsele, kura šķiršanās brīdī no miesas ir šķīstījusies no šīs zemes tautu tukšajām iedomām. Šāda dvēsele dzīvo un kustas saskaņā ar tās Radītāja gribu un nonāk pašos Paradīzes augstumos. Viscēlāko debesu namu iemītnieces, debesu kalpones, lidināsies tai apkārt, un Dieva Pravieši un izraudzītie kavēsies tās tuvumā. Ar viņiem brīvi sarunāsies šī dvēsele, tā stāstīs viņiem par to, ko tai nācās izciest, ejot visu pasauļu Valdnieka Dieva ceļu. Ja jebkuram cilvēkam pavēstītu par to, ko šādai dvēselei savā valstībā ir nolicis Dievs no sava augstā debesu un zemes troņa, visu viņa būtni kā liesma pārņemtu ilgošanās sasniegt šo augstāko, svētīto, gaišo stāvokli... Nav iespējams raksturot dvēseli, kāda tā ir pēc cilvēka nāves, un nemaz neklājas un nedrīkst visu tās būtību pilnībā atsegt cilvēku acīm. Dieva Pravieši un izredzētie ir tikuši sūtīti uz zemes tikai, lai tie vadītu cilvēkus pa patiesības ceļu. Viņu atklāšanās pamatā ir bijis nolūks apgaismot visus cilvēkus, lai viņu nāves stundā, pilnīgā atraisītībā, tīrībā un šķīstībā, viņu dvēseles paceltos līdz visaugstā Valdnieka tronim. Pasaules un tās tautu progress ir izskaidrojami ar to gaismu, kādu izstaro šīs dvēseles. Tās ir it kā raugs, kas rosina esamības pasauli, tās ir tas dzīvinošais spēks, kas izraisa visas tās brīnumainās mākslas, kas rotā pasauli. Pateicoties tām, debesu valgme nāk pār cilvēkiem un zeme sniedz tiem savus augļus. It visam pasaulē ir vajadzīgs cēlonis, virzītājs spēks, iedzīvinātājs princips. Šīs dvēseles, šie atraisītības simboli ir devušas un vienmēr turpinās dot visaugstāko virzītāju impulsu esamības pasaulei. Aizsaule atšķiras no šīs saules tāpat, kā šī pasaule atšķiras no tās pasaules, kādā bērns atrodas mātes klēpī. Kad dvēsele nonāks pie Dieva, tā pieņems veidolu, kas vislabāk atbildīs tās nemirstībai un būs debesu mītnes viscienīgākā. Šī ir atvasināta un nevis absolūta eksistence, jo pirmā ir cēloņsakarīgi nosacīta, kamēr otrā no cēloņa nav atkarīga. Absolūti eksistē vien tikai Dievs, lai slava Viņam augstībā! Labi ir tiem, kas šo patiesību ir apguvuši. Ja tu savā sirdī izvērtētu Dieva Praviešu izturēšanos, tu viegli un noteikti apstiprinātu, ka bez šīs mūsu pasaules ir jābūt kādām citām pasaulēm. Laikmetu gaitā, kā tas ir atzīmēts Gaišās Gudrības vēstulēs, vairums mācīto un īsteni gudro vīru ir apliecinājuši šo patiesību, kas ir atklāta Dieva Svētajos Rakstos. Pat materiālisti savos rakstos apliecina šo Dieva nozīmēto Sūtņu gudrību un uzskata, ka Praviešu atsauces uz Paradīzi, uz elles ugunīm, uz atlīdzību un sodu nākamībā esot diktējusi vēlēšanās audzināt un pacilāt cilvēku dvēseles. Tātad, neatkarīgi no saviem uzskatiem un teorijām, vairums cilvēku ir saskatījuši Dieva Praviešu izcilību un ir atzinuši viņu pārākumu. Daži uzskata šīs Atraisītības Pērles par augstākās gudrības iemiesojumiem, kamēr citi raugās uz viņiem kā uz paša Dieva domu paudējiem. Ja šīs dvēseles būtu ticējušas, ka visas Dieva pasaules sastāv tikai no šīs zemes dzīves, tās noteikti nebūtu piekritušas pakļauties saviem naidniekiem. Vai tad citādi viņi būtu pacietuši tādus pārbaudījumus un mokas, kādus nav pārcietis vai pieredzējis neviens cilvēks?
-~-LXXXII. Tu man jautā par dvēseles būtību. Tad zini, ka dvēsele ir Dieva zīme, tā ir debesu pērle, kuras realitāti aptvert nav izdevies pat vismācītākajiem vīriem un kuras noslēpumu izdibināt nav nekādu cerību pat visasākajam prātam. Dvēsele no visa, ko ir radījis Dievs, ir pirmā, kas atzīst sava Radītāja pārākumu, pirmā, kas saskata Viņa slavas spožumu, pirmā, kas turas pie Viņa patiesības un pielūgsmē noliecas Viņa priekšā. Ja tā būs uzticīga Dievam, tā atstaros Viņa gaismu un beigās atgriezīsies pie Viņa atpakaļ. Un ja tā tomēr kļūs neuzticīga savam Radītājam, tā kļūs par savu kaislību un savtības upuri, kas to beigās ieraus savā bezdibenī.
Tas, kas šai laikā nav ļāvis ļaužu šaubām un iedomām novērst viņu no Dieva, kas ir Mūžīgā Patiesība, un ko laicīgo un garīgo tēvu kņada nav kavējusi saklausīt Viņa vēsti, uz šādu cilvēku Dievs raudzīsies kā uz vienu no Viņa varenības zīmēm un iekļaus viņu to skaitā, kurus Visaugstā roka ierakstīs savā Grāmatā. Svētīts ir tas, kas ir apjautis šādas dvēseles īsto lielumu, kas ir apliecinājis tās sūtību un atklājis tās tikumus.
Izsenis grāmatās ir ticis daudz rakstīts par dažādām stadijām, kādas dvēsele iziet savā attīstībā, tādām kā miesaskārība, iekaitināmība, iedvesma, labestība, apmierinātība, dievišķā labā griba un tamlīdzīgi. Taču Svētajos Rakstos nav jūtama tieksme kavēties pie šīs tēmas, jo ikviena dvēsele, kas šai dienā iet pazemībā ar savu Dievu, tiks tērpta tai godā un mirdzumā, kāds ir nolikts visiem skaistiem vārdiem un stāvokļiem.
Kad cilvēks ir miegā, nevar teikt, ka uz viņa dvēseli kaut kādā veidā spēj iekšķīgi iedarboties jebkādi ārēji faktori. Tā nav uzņēmīga uz nekādām pārmaiņām tās sākotnējā stāvoklī vai dabā. Jebkāda dažādošanās tās norisēs ir pierakstāma ārējiem cēloņiem. Tieši ar šīm ārējām ietekmēm ir jāizskaidro dažādošanās dvēseles vidē, tās sapratnē un uztvert spējā.
Ņem par piemēru cilvēka aci! Lai gan tai piemīt spēja uztvert it visu radību, tomēr vismazākais traucēklis var tā ietekmēt tās redzes spēju, ka tā nespēj atšķirt nevienu priekšmetu. Lai daudzinām Radītāja vārdu, kas ir Cēloņu Cēlonis un kas ir nolicis, ka ikviena izmaiņa un dažādošanās pasaulē ir atkarīga no šiem cēloņiem! Ikkatra lieta un būtne pasaules visumā ir durvis, kas ved uz Dieva zināšanu, tā ir Viņa suverenitātes zīme, Viņa daudzveidības atklāsme, Viņa diženuma simbols, Viņa varēšanas ķīla, tā ir līdzeklis nokļūšanai uz Viņa taisnā ceļa.
Patiesi, es saku, būtībā cilvēka dvēsele ir viena no Dieva zīmēm, tā ir Viņa noslēpumu noslēpums. Tā ir viena no Visvarenā varenajām zīmēm, tā ir vēstnese, kas vēstī par visu Dieva pasauļu realitāti. Apslēptu sevī tā glabā kaut ko tādu, ko pasaule pašreiz nepavisam nespēj aptvert. Izsveriet savās sirdīs, kā atklājās Dieva dvēsele, kuras strāvojums ir jūtams visos Viņa likumos, un nostādiet to pret to zemisko un kārīgo dabu, kas cilvēkam liek sacelties pret Viņu, kas neļauj tam pievērsties Dievam, Vārdu Kungam, un dzen viņus iekārēs un ļaunos darbos. Patiesi, šāda dvēsele ir tālu aizklīdusi pa maldu ceļu...
Tu man jautā arī par to, kādā stāvoklī ir dvēsele pēc tam, kad tā šķiras no cilvēka miesām. Tad zini, ka patiesībā, ja cilvēka dvēsele ir staigājusi Dieva ceļus, tā noteikti atgriezīsies slavas klēpī pie visu Mīļotā. Tik tiešām, ka Dievs ir taisns! Tās stāvoklis būs tāds, ka to neaprakstīt ne daiļrunīgākajai spalvai, ne mēlei. Tā dvēsele, kas ir palikusi uzticīga Dieva mācībai un nesatricināmā stingrībā stāvējusi uz Viņa ceļa, pēc savas augšāmcelšanās iemantos tādu spēku, kas nesīs svētību visām pasaulēm, kādas Dievs ir radījis. Ideālu Ķēniņa un lielā Apgaismotāja aicināta, šāda dvēsele darbojas kā tas tīrais raugs, kas iedzīvina rosmes strāvas esamības pasaulē un pievada to spēku, caur kuru izpaužas mākslas to brīnumainajā daudzveidībā. Tāpat kā miltiem ir vajadzīgs ieraugs, lai maize rūgtu, tā tās dvēseles, šīs atraisītības nesējas, izraisa rosmi visā pasaulē. Apcerot to, esi pateicīgs!
Vairākās mūsu vēstulēs mēs aplūkojam šo tēmu un izklāstījām dažādas pakāpes dvēseles izaugsmē. Patiesi, es jums saku, cilvēka dvēsele stāv tik augstu, ka nav šeit runas par iziešanu un par atgriešanos. Tā ir mierīga, un tomēr tā traucas augšup; tā ir kustībā, un tomēr tā ir mierā. Pati par sevi tā ir liecība, kas apstiprina, ka ir pasaule, kam ir robežas, un arī ir pasaule, kurai nav ne sākuma, ne gala. Raugi, kā pēc daudziem gadiem tevis sapņotais sapnis piepildās tavu acu priekšā. Padomā, cik neizprotami ir tās pasaules brīnumi, kas tev rādās tavā sapnī. Izsver savā sirdī Dieva neizdibināmo gudrību, apdomā, cik daudzos veidos tā atklājas...
Vēro Dieva roku darbu tā brīnumainajās izpausmēs un padomā par tā plašumu un dabu! Viņš, kas ir Praviešu Apstiprinājums, ir teicis: "Vairo manu izbrīnu un apbrīnu, uz tevi raugoties, mans Kungs!"
Tu jautā, vai materiālā pasaule ir pakļauta jebkādiem ierobežojumiem. Zini, ka šī jautājuma izpratne ir atkarīga no paša novērotāja. Vienā ziņā tā ir ierobežota; citā tā paceļas viņpus jebkādām robežām. Vienīgais patiesais Dievs ir mūžam pastāvējis un pastāvēs mūžam. Tāpat arī Viņa radībai nav bijis sākuma, un tai nebūs arī beigu. Taču it visam, kas ir radīts, ir cēlonis. Šis fakts pats par sevi, bez vismazākajām šaubām, apstiprina Radītāja vienesmi.
Vēl jo vairāk, tu man jautā par debesu ķermeņu dabu. Lai to izprastu, vajadzētu iedziļināties tajās dažādajās norādēs uz debesīm un debesu ķermeņiem, kas kopš seniem laikiem ir izdarītas grāmatās un atrast, kā tās atspoguļo šo fizisko pasauli un kā tās to ietekmē. Sirds pildās ar neizpratni un prāti mulst, skaroties pie šādas grūtas tēmas. Tikai Dievam vien aptverama tās jēga. Mācītie vīri, kas domā, ka šī zeme ir dažus gadu tūkstošus veca, savu ilgo novērojumu gaitā nav apsvēruši ne citu planētu skaitu, ne to vecumu. Padomā arī par tām daudzējādām nesakritībām, kādas pastāv starp šo zinātnieku izvirzītajām teorijām. Zini, ka katrai stāvzvaigznei ir pašai savas planētas, un katrai planētai ir pašai sava radība, kuru skaits cilvēkam nav aplēšams.
Ak tu, kas savas acis esi vērsis uz manu vaigu! Šo dienu Gaismas Avots ir parādījies savā pilnstarojumā, un Visaugstā balss sauc vārdus, kurus mēs jau agrāk esam teikuši: "Šis nav laiks, kad cilvēkam būs apšaubīt savu Kungu. Ikvienam, kas ir dzirdējis Dieva aicinājumu caur tā balsi, kas ir Gaismas Avots, pieklājas celties un saukt: 'Še es esmu, še esmu es, ak visu Vārdu Ķēniņ; še es esmu, še es esmu, ak Debesu Radītāj! Es apliecinu, ka caur tavu atklāsmi Dieva Grāmatās slēptais ir kļuvis man zināms, un it viss, ko tavi Sūtņi ir atzīmējuši Svētajos Rakstos, ir piepildījies'."
-~-LXXXIII. Padomā par tām prāta spējām, ar kurām Dievs ir apveltījis cilvēku būtību. Paveries pats sevī un redzi, kā tavas kustības un miera stāvoklis, tava griba un mērķtiecība, tava redze un dzirde, tava smaržas uztvere un runas spēja, un it viss, kas attiecas uz vai paceļas pāri taviem jutekļiem vai garīgām uztverēm, nāk no un tam ir jāpateicas par savu esamību šīm pašām spējām. Tik cieši tas ir saistīts ar šīm spējām, ka, ja kaut vai uz mirkli tām pārtrūks saikne ar cilvēka ķermeni, pārtrūks un vairs neizpaudīsies arī visu šo jutekļu darbība. Šīs prāta spējas, no kurām vienmēr atkarājusies un vienmēr atkarāsies jutekļu darbība, ir uzskatāmas par Dieva, visas radības Kunga, atklāsmes zīmi. Šīs spējas atsedz visas Dieva īpašības un vārdus, un, ja to iedarbība tiek apturēta, tie visi iznīkst un zūd.
Būtu pavisam nepareizi apgalvot, ka šīs spējas ir tas pats, kas redzēt spēja, jo pēdējā taču rodas un ir atkarīga no pirmām. Tāpat veltīgi būtu pielīdzināt prāta spējas dzirdes spējai, kas savas funkcijas pildīšanai vajadzīgo enerģiju saņem no prāta spējām. Un caur prāta spējām cilvēks, kas ir kā templis, uztver šos vārdus un atklātās īpašības, kas taču ir radušās un atklājušās, pateicoties šīs Dieva zīmes spēkam. Savā esamībā un būtībā šī zīme paceļas nesalīdzināmi augstu pār šiem vārdiem un īpašībām. Ja salīdzināsim visu pārējo ar šīm lieliskajām spējām, tas viss izbālēs un ieslīgs aizmirstībā.
Šīs dievišķi nolemtās, netveramās esamības noslēpums, šī mūžīgā, visu cildināmā Dieva atklāšanās zīme nav cilvēkam saprotama, tās spēks nav aprēķināms, pat ja ar visu savu sirds un cilvēces attīstības gaitā visizcilāko prātu uzkrāto un nākamībā uzkrājamo intelekta enerģiju un spēku tu domātu par to no šī brīža līdz beigām, kurām nav beigu. Un atzinis savu nespēju pietiekami izprast šo realitāti, kas taču slēpjas tevī pašā, tu būsi spiests atzīt, cik veltīgi tev vai jebkuram citam, kas radīts, mēģināt izdibināt nebeidzamo dienu Ķēniņa, nedziestošās mirdzuma Saules, mūžam dzīvā Dieva noslēpumu. Pie šādas savas nespējas atzīšanas ir ar laiku jānonāk ikvienam nobriedušam, apcerošam prātam, un šāda atzīšanās jau pati par sevi iezīmē cilvēka un tā prāta augstāko attīstības pakāpi.
-~-LXXXIV. Saproti, ka vienīgais patiesais Dievs stāv savrup un neizmērojami augstu pāri visam, kas ir radīts. Pasaules visums atstaro un pauž Viņa slavu, bet Viņš pats ir neatkarīgs un paceļas virs tiem, ko Viņš ir radījis. Lūk, ko īsteni nozīmē Dieva vienesme. Viņam, kas ir mūžīgā Patiesība, pieder neierobežota vara pār esības pasauli. Visa radība ir spogulis, kas atspoguļo Viņa tēlu. viss, kas pastāv, ir atkarīgs no Viņa, un Viņš ir tas avots, kas visu uztur. Lūk, ko nozīmē Dieva vienīgums, lūk, kas ir pamatprincips.
Tukšu iedomu maldināti, daži uzskata visas radītās būtnes par Dieva partneriem un sabiedrotajiem un uzlūko sevi par viņa vienības nesējiem. Tik tiešām, ka ir viens patiess Dievs! Šādi cilvēki ir vienmēr bijuši un vienmēr paliks aklas imitācijas upuri, un viņu Dieva izpratne ir šaura un ierobežota.
Dieva vienīgumam patiesi tic tas, kas, nejaukdams dualitāti ar vienīgumu, neļauj nekādam jēdzienam par daudzveidību aptumšot viņa skatu un raugās uz dievišķo Būtni kā uz Vienu, kas jau pēc pašas dabas paceļas pāri skaitļu robežām.
Ticēt Dieva vienīgumam būtībā nozīmē uzskatīt viņu, kas nes Dieva Izpausmi pasaulē, un Viņu, kas ir neredzama, nepieejama Esība, par identiskiem. Tas ir jāsaprot tā, ka viss, kas attiecas uz pirmo, uz visiem viņa darbiem un rīcību, uz visu, ko viņš iedibina vai aizliedz, ir visos tā aspektos un apstākļos un bez jebkādām iebildēm uzskatāms par identisku ar paša Dieva Gribu. Šis ir tas augstākais stāvoklis, kādu tas, kas patiesi tic Dieva vienīgumam, var sasniegt. Lai svētīts ir tas cilvēks, kas sasniedz šo stāvokli un kas ir nesatricināms savā ticībā!
-~-LXXXV. Ak mani kalpi! Jums klājas atsvaidzināt un iedzīvināt savas dvēseles caur to žēlīgo labvēlību, ko jums dāvā šis svētais un saviļņojošais Ziedonis. Viņa Saule lej sava mirdzuma starus pār jums, un jūs atrodaties Viņa nebeidzamās žēlastības pavēnī. Liela ir tā svētība, ko izjūt tas, kas ir saredzējis, cik skaists savā jaunajā tērpā ir Vismīļotais.
Saki: Ak ļaudis! Deg Dieva Lāpa; pieraugiet, ka jūsu nepaklausība kā nikns vējš neizdzēš tās gaismu. Tagad ir laiks celties un daudzināt to Kungu, tavu Dievu. Netiecies pēc miesas tīksmības un uzturi savu sirdi tīru un neaptraipītu! Sātans nesnauž, tas vienmēr var ievilināt jūs savos slazdos. Sajožieties un esiet modri, lai nekristu šajos viltību slazdos un, vienīgā patiesā Dieva gaismas vadīti, glābieties no tās tumsas, kas jums ir visapkārt! Lai jūsu domas kavējas pie Vismīļotā, un nedomājiet paši par sevi!
Saki: Ak jūs, kas esat noklīduši un apmaldījušies! Dieva sūtnis, kas runā tikai patiesību, ir jums pavēstījis Vismīļotā nākšanu. Redziet, tagad viņš ir atnācis. Kāpēc jūs esat drūmi un nospiesti? Kam gan šī nospiestība, ja, atsedzies jūsu vidū ir nācis šis Slēptais un Tīrais? Viņš, kas ir gan sākums, gan gals, viņš, kas ir gan miera stāvoklis, gan kustība, tagad ir jums acīm skatāms. Raugiet, kā šai dienā gals atspoguļo sākumu, kā no miera stāvokļa dzimst kustība. Šo kustību ir izraisījusi tā spēcīgā enerģija, ko ar saviem Vārdiem visai radībai atbrīvoja Visvarenais. Kas smeļas no šī dzīvinošā spēka, tiecas sasniegt Vismīļotā galmu, bet tas, kas sev to liedz, grimst neizkliedējamā nospiestībā. Gudrs ir tas, ko pasaule ar visiem tās labumiem nav atturējusi un ļāvusi tam uztvert šīs dienas gaismu, kas ļaužu tukšo runu dēļ nenoies no taisnā ceļa. Un kā miris ir tas, ko šīs atklāsmes brīnumainajā rītausmā šīs dvēseli spirdzinošās vēsmas nav skarušas. Kā gūsteknis ir tas, kas nav pamanījis augsto Pestītāju, kas, bezpalīdzīgs un nospiests, ir ļāvis savu dvēseli saistīt viņa paša iekāru važām.
Ak mani kalpi! Ikviens, kas ir dzēris no šī avota, ir guvis mūžīgo dzīvošanu, bet tas, kas ir atteicies no tā dzert, ir kā miris. Ak jūs, kas nekrietnību vairojat! Alkatība nav jums ļāvusi uzklausīt un dzirdēt, cik rimta un mīļa balss ir viņam, kas pilnību nes. Skalojiet alkatību no sirdīm, lai nepaiet jums secen viņa dievišķais noslēpums! Raugiet viņu atklājušos un mirdzošu kā sauli tās godībā!
Saki: Ak jūs, kam saprašana ņemta! Jums pa pēdām nāk smagi pārbaudījumi, drīzi tie jūs panāks. Saņemiet sevi rokās, lai tie varbūt paiet jums garām un neliek jums ciest! Atzīstiet, cik augstāks par visu ir Dieva, jūsu Kunga vārds, Dieva, kas starp jums ir nācis savas slavas mirdzumā! Tik tiešām, Viņš ir Viszinošais, augstākais Aizstāvis, kam pieder it viss.
-~-LXXXVI. Un tagad tu jautā, vai, šķīrušās no miesām, cilvēku dvēseles vēl arvien spēs uztvert viena otru. Tad zini, ka Bahá ļaužu dvēseles, kas ir iekļuvušas un apmetušas Sārtajā Šķirstā, satiksies viena ar otru un būs tuvas, tik tuvas, ka tās savā dzīvē, tieksmēs, mērķos un centienos būs kā viena dvēsele. Tās ir tiešām tās dvēseles, kam ir dota saprašana un ass redzējums, un zināšanas. Tā to ir nolēmis Viņš, Viszinošais, Visgudrais.
Bahá ļaudis, kas mīt Dieva Šķirstā, visi kā viens, labi apzinās viens otra stāvokli un vietu, un tās vieno kopības un tuvības saites. Tomēr šis stāvoklis ir atkarīgs no viņu ticības un viņu izturēšanās. Tie, kas būs izpelnījušies vienādu stāvokli un pakāpi, pilnībā apjautīs viens otra spējas, raksturu, veikumu un nopelnus. Tie, kas ir uz zemākas pakāpes un ieņem zemāku stāvokli, tomēr nespēs pietiekami apjaust to stāvokli un novērtēt tos nopelnus, ko sasnieguši augstāk stāvošie. Ikvienam no tā Kunga būs saņemt savu tiesu. Svētīts ir tas cilvēks, kas ir raudzījies uz Dievu un nesatricināms gājis Viņa mīlestības ceļu, līdz viņa dvēsele ir aizlidojusi pie visaugstā, visvarenā, visžēlīgā, visupiedevēja Dieva, tā Kunga!
Neticīgo dvēselēm tomēr – un to es apliecinu – pēc tam, kad tās būs atdevušas savu dvašu, taps rādīts viss tas labais, kas viņām aizgājis secen, un tām būs raudāt par savu postu un zemoties Dieva priekšā. Pēc tam, kad tās būs šķīrušās no miesām, tām būs turpināt zemoties.
Tātad ir skaidrs un acīmredzams, ka pēc savas fiziskās nāves visiem cilvēkiem nāksies izvērtēt savu darbu svaru un saprast, ko viņu rokas ir darījušas. Piesaucu Sauli, kas mirdz pie dievišķās Varas apvāršņa! Tie, kas būs sekojuši vienīgajam patiesajam Dievam, tiklīdz viņi būs šķīrušies no dzīves, tūlīt jutīs tādu prieku un laimi, kādu attēlot nav iespējams, kurpretim tie, kas būs grēkojuši, trīcēs no bailēm un būs visaugstākā mērā samulsuši. Labi būs tam, kas būs veldzējies un dzēris no tīrās ticības vīna, ko savā labestībā un dāsnumā tam ir sniedzis Viņš, kas ir visu ticību Kungs...
Šī ir tā Diena, kad Dieva mīļotajiem jāvērš savi skati uz viņa Izpausmi un jāievēro it viss, ko šai Izpausmei labpatīk atsegt. Daži senlaiku ticējumi ir bez jebkāda pamata, un daži priekšstati, kādus loloja dažas pagājušās paaudzes, bija netīru tieksmju diktēti. Tu tiešām redzi, ka vairums Dieva vārdu skaidrojumu, ko dzirdam mūsu dienās, nav patiesi. To aplamība ir atklājusies dažos gadījumos, kad tika sarauti dažādi aizsegi. Paši skaidrotāji ir atzinuši, ka nav spējuši aptvert jēgu nevienam Dieva vārdam.
Mūsu nolūks ir parādīt, ka, ja Dieva mīļotie šķīstīs savas sirdis un ausis no kādreiz teiktajiem tukšajiem vārdiem un savos dvēseļu dziļumos uzklausīs viņu, kas ir Dieva Atklāsmes Avots, un to, ko viņš ir atklājis, tad Dieva acīs tas būs jo augsts nopelns...
Daudziniet Viņa Vārdu un esiet pateicīgi! Es sveicu visus manus mīļotos, kurus Dievs savā mīlestībā ir izraudzījis un ļāvis viņiem piepildīt savus mērķus. Lai slavēts ir Dievs, visu pasauļu Kungs!
-~-LXXXVII. Un tagad par tavu jautājumu: "Kā tas nāk, ka nav atrodami nekādi avoti par tiem Praviešiem, kas nāca pirms cilvēces ciltstēva Ādama, un par tiem ķēniņiem, kas valdīja šo Praviešu laikos?" Tad zini, ka tas apstāklis, ka nav saglabājušies dokumenti, kur viņi pieminēti, nebūt nepierāda, ka viņi faktiski neeksistēja. Tas, ka tagad nav pieejamas nekādas hronikas, kur viņi ir pieminēti, izskaidrojams ar to, ka viņi dzīvoja ārkārtīgi senos laikos, kopš kuriem pasaule ir pieredzējusi milzīgas pārmaiņas.
Turklāt tām paaudzēm, kas bija pirms Ādama, nebija pazīstamas tādas rakstu formas un mākas, kādas cilvēki lieto mūsdienās. Bija pat laiks, kad rakstīšanas prasme vispār neeksistēja, bet cilvēki lietoja pavisam savādāku sistēmu, kuras pienācīgam izklāstam būtu vajadzīgs detalizēts izskaidrojums.
Padomā par tām pārmaiņām, kādas ir notikušas kopš Ādama dienām! Tās dažādās un plaši pazīstamās valodas, kādās pasaules tautas runā tagad, sākotnēji bija nezināmas, tāpat kā arī tie dažādie likumi un parašas, kas starp tām pastāv tagad. Tajos laikos cilvēki runāja valodā, kas pilnīgi atšķīrās no tagadējām. Atšķirības starp valodām izcēlās vēlākā laikmetā zemē, kas pazīstama ar nosaukumu Bābele. Šādu vārdu tai deva tāpēc, ka tas nozīmē "vieta, kurā izcēlās valodu sajukšana".
Pēc valodu sajukšanas starp tām izdalījās Syriac valoda. Iepriekšējo laiku Svētie Raksti tika rakstīti tanī valodā. Vēlāk nāca Dieva draugs Ābrahāms un nesa pasaulei dievišķās atklāsmes gaismu. Tā valoda, kādā viņš runāja tad, kad šķērsoja Jordānas upi, tapa zināma zem nosaukuma "ebreju valoda" (‘Ibrání), kas nozīmē "pāri iešanas valoda". Dieva Grāmatas un Svētie Raksti toreiz tika rakstīti ebreju valodā, un arābu valoda kļuva par atklāsmes valodu ievērojami vēlāk.
Tagad tu redzi, cik daudzas un tālejošas pārmaiņas notikās ar valodām gan runā, gan rakstos pēc Ādama dienām. Un cik daudz lielākas, jādomā, bija tās pārmaiņas, kas nāca pirms viņa!
Atsedzot šos vārdus, mēs gribam parādīt, ka vienīgais patiesais Dievs savā augstajā, nesasniedzamajā stāvoklī ir vienmēr bijis un vienmēr būs viņpus jebkādiem cildinājumiem un skaidrojumiem, izņemot tos, kas nāk no Viņa paša. Tāpat vienmēr ir pastāvējusi Viņa radība, un, kopš neminamiem laikiem, uz zemi ir nākuši Viņa dievišķās slavas un mūžīgā svētuma nesēji Avoti, un viņu sūtība ir bijusi aicināt cilvēci pie viena patiesā Dieva. Un tas, ka dažu vārdi ir aizmirsti un viņu dzīves hronikas pazudušas, ir izskaidrojams ar tām izmaiņām un grūtībām, kas ir nākušas pār pasauli.
Dažās grāmatās tiek pieminēti plūdi, kas iznīcināja it visu, kas bija uz zemes, ieskaitot vēstures hronikas. Vēl jo vairāk, ir bijušas daudzas katastrofas, kas ir izdzēsušas daudzu notikumu pēdas. Tāpat arī esošajās vēsturiskajās hronikās ir atrodamas daudzas atšķirības, un dažādās pasaules tautas dažādi atstāsta dažādu laiku notikumus viņu un pasaules vēsturē. Dažas tautas izpēta savas zemes astoņi tūkstoš gadus ilgo vēsturi, citas ir spējušas atskatīties atpakaļ pat divpadsmit gadu tūkstošus. Ikvienam, kas ir lasījis Juka grāmatu, jābūt skaidrām un acīmredzamām tām atšķirībām, kādas ir starp dažādu grāmatu sniegtajām hronikām.
Lai dod Dievs, ka tu pacel savas acis uz šo lielāko no Atklāsmēm un nemaz neievēro pretrunas nostāstos un ticējumos!
-~-LXXXVIII. Ja tu gribi būt starp tiem, kas pazīst patiesību, tad, patiešām, zini, ka taisnīguma būtība un sākums ir noteikti tā nolikumos, kas pats ir Dieva Izpausme cilvēkos. Patiesi, priekš radības viņš iemieso visaugstāko un nemaldīgāko taisnības mēru. Un pat ja šis likums viestu šausmas sirdīs tiem, kas ir debesīs un virs zemes, tas ir tikai acīmredzami taisnīgi. Tās bailes un satraukums, kādu cilvēku sirdīs saceļ šī likuma atklāšana, ir salīdzināmi ar zīdaiņa raudām, kuru šķir no mātes krūts, ja jūs spējiet to saprast. Ja cilvēki spētu saskatīt motīvus, kas ir pamatā Dieva Atklāsmei, tiem noteikti atkristu visas bailes, un ar pateicību sirdīs tie līksmotu.
-~-LXXXIX. Ja tu stingri tici, ka Dieva Vārds – lai Viņam mūžos slava! – nekad nebeidzas, tad tev tāpat nešauboties jātic, ka tā saturs un nozīmīgums nekad nav izsmeļami. Taču tā daudzveidīgo gudrību aptvert spēj tikai Viņa nozīmētie skaidrotāji, kuru sirdīs glabājas tā noslēpumi. Jo miris ir tas, kas, Svētos Rakstus lasīdams, padodas kārdinājumam atlasīt no tiem vienalga ko, ja tikai tas palīdz viņam apstrīdēt Dieva pārstāvju autoritāti starp ļaudīm, kaut gan, ārēji skatoties, viņš staigā un sarunājas ar saviem kaimiņiem un ēd un dzer tāpat kā viņi.
Ak, kaut pasaule man ticētu! Neviens cilvēks uz zemes aiz pārsteiguma mulsuma ne vārda nespētu pateikt, ja cilvēcei atklātu visus tos dārgumus, kas kā svētnīcā glabājas Bahá sirdī un kurus Dievs, visu vārdu Kungs, ir viņam atklājis.
Cik daudz ir patiesību, kuras nekad neietvert vārdu tērpā! Cik neskaitāmas ir tādas patiesības, kas nav pienācīgi aprakstāmas, kuru nozīmīgums nav atsedzams, atsaukties uz kurām nav iespējams pat ne ar visaptuvenāko vārdu! Un cik daudzveidīgas ir šīs patiesības, kurām jāpaliek neizteiktām, līdz pienāks tām paredzētais laiks! Tieši kā ir ticis teikts: "Ne viss, ko cilvēks zina, var tikt atklāts, un tāpat arī ne viss, ko viņš spēj atklāt, ir uzskatāms par savlaicīgu, un ne katrs savlaicīgs izteikums ir uzlūkojams par atbilstošu to cilvēku uztveres spējām, kas tās dzird."
Dažas no šīm patiesībām ir atsedzamas tikai tādā mērā, kā to pieļauj mūsu zināšanu gaismas glabātāju un mūsu netveramās mīlestības saņēmēju uztveres spēja. Mēs lūdzam Dievu, lai Viņš tev dod spēku un palīdz tev pazīt Viņu, kas ir jebkādu zināšanu sākums, tā, lai tu spētu nošķirties no cilvēku gudrības, jo, “kādēļ gan cilvēkam dzīties pēc gudrības, ja viņš jau ir atradis un iepazinis Viņu, kas taču ir visu zināšanu mērķis?" Turies pie Viņa, kas ir zināšanu pirmsākums un pie tā, kas ir visu zināšanu Avots, lai tu būtu neatkarīgs no visiem, kas apgalvo, ka labi pārzina cilvēku gudrības, kaut gan nevienā apgaismības grāmatā nav atrodami ne pierādījumi, ne apliecinājumi šādam apgalvojumam.
-~-XC. It viss, kas ir debesīs, un it viss, kas ir virs zemes, ir Dieva vārdu un īpašību atklāsmes tieši liecinieki, jo katrā atomā kā svētnīcā glabājas zīmes, kas daiļrunīgi liecina par Visaugstākās Gaismas starojumu. Man šķiet, ja nebūtu šīs atklāsmes spēka, neviena būtne nespētu pastāvēt. Cik spožas zināšanas izpaužas atomā, cik bezgalīgas gudrības jūras bango vienā pilītē! Visaugstākā mērā tas attiecas uz cilvēku, kurš vienīgais no visas radības ir ticis apveltīts ar šādu dotību mantiju un ticis izraudzīts šādas izcilības godam. Jo cilvēkā Dieva vārdu un īpašību spēks atklājas tādā pakāpē, kādu nespēj pārsniegt neviena cita radīta būtne. Visi Dieva vārdi un īpašības ir attiecināmi uz cilvēku. Kā to ir teicis tas Kungs: "Cilvēks ir Mans noslēpums, un Es esmu noslēpums viņam." Šo visnetveramāko un cēlo tēmu visas Debesu Grāmatas un Svētie Raksti atkārtoti šķetina daudzos un dažādos pantos. Kā viņš ir sacījis: "Patiesi, mēs rādīsim viņiem mūsu zīmes gan pasaulē, gan viņos pašos." Un atkal viņš saka: "Un jūsos pašos arī vai tad jūs nesaredzēsiet Dieva zīmes?" Un citā vietā viņš teic: "Un neesiet kā tie, kas aizmirst Dievu, jo caur to Dievs liek tiem aizmirst pašiem sevi." Šinī sakarā Viņš, kas ir mūžīgais Ķēniņš, – lai ziedojas Viņam visas dvēseles, kas mājo neizzināmajā Debesu Svētnīcā – ir runājis: "Iepazinis Dievu ir tikai tas, kas ir iepazinis pats sevi."
No sacītā jo skaidri izriet, ka visas lietas savā dziļākajā būtībā apstiprina tos Dieva vārdus un īpašības, kas tajās glabājas. Ikkatra atbilstoši savai spējai norāda un pauž Dieva zināšanu. Šī atklāsme ir tik universāla un varena, ka tā aptver gan redzamo, gan neredzamo. Tā viņš ir atklājis: "Vai bez Tevis vēl kādam citam piemīt atklāsmes spēja, kāda nepiemīt Tev, ka tas būtu varējis izpaust Tevi? Akla ir tā acs, kas nespēj uztvert Tevi." Mūžīgais Ķēniņš tāpat ir runājis: "Nevienu lietu neesmu es redzējis, neredzēdams tanī Dievu, Dievu pirms tās un Dievu aiz tās." Arī Kumayl ir rakstīts: "Raugi, mūžības rītos ir ataususi gaisma, un, lūk, tā ir iespiedusies cilvēka dziļākajā būtībā." Cilvēks, kas no visām radības būtnēm ir viscēlākā un pilnveidotākā, atklāj Dievu visspēcīgāk un vispilnīgāk izsaka Viņa slavu. Un no visiem cilvēkiem vispilnīgākie, visievērojamākie, visizcilākie ir Patiesības Saules Izpausmes. Visi pārējie dzīvo tikai pēc šo Izpausmju gribas, un kustās un pastāv tie tikai no viņu žēlastības.
-~-XCI. Šīs atklāsmes patiesību pierāda arī tas, ka katrā laikmetā un pie katras Mesijas nākšanas, vienmēr, kad neredzamā Būtība tika atsegta Viņa Izpausmes personā, atradās dvēseles, nepazīstamas un no pasaules mudžekļa atraisījušās, kas meklēja apgaismību no Praviešu saules un dievišķās Vadības mēness, kas kļuva Dievam tuvas. Aiz šī iemesla tā laika garīdznieki un bagātnieki nievāja un pulgoja šos vīrus. Kā par tiem, kas maldījās, ir runājis viņš: "Un tad Viņa tautas vecajie, kas neticēja, sacīja: Mēs redzam tevī tādu pašu cilvēku kā mēs; un mēs redzam, ka sekojuši tev ir tie visnenozīmīgākie, kas ir pārsteidzīgi savos spriedumos; tāpat mēs neredzam tevī neko pārāku par mums pašiem, nē, mums šķiet, ka jūs melojat." Viņi meklēja vainas šajās svētajās Dieva Izpausmēs un iebilda ar vārdiem: "Sekojuši jums ir tikai viszemākie mūsu vidū un tie, kas nav uzmanības cienīgi." Viņi gribēja parādīt, ka neviens no mācītajiem, bagātajiem un slavenajiem viņiem netic. Ar šādiem un līdzīgiem pierādījumiem tie tiecās parādīt, ka viņš, kas runā tikai patiesību, melo.
Tomēr pie šī visspilgtākā Mesijas, šī varenā valdnieka, nākšanas vairāki garīdznieki, augstākā mērā mācīti vīri, gudri un nobrieduši doktori, ir sasnieguši viņa galmu, ir baudījuši viņa tuvību kā no kausa, un viņš ir pagodinājis tos ar savu augstāko labvēlību. Vismīlamā dēļ viņi ir atraidījuši pasauli un visu, kas ir tanī...
Viņus visus vadīja dievišķās Atklāsmes Saule, viņi izsūdzēja grēkus un atzina viņa patiesību. Viņu ticība bija tāda, ka vairums no viņiem atteicās no savas mantības un sev tuvajiem un darīja tikai Visaugstākā gribu. Ejot Visumīļotā ceļu, viņi ir atteikušie no it visa, savas dzīves viņi ir nolikuši viņa dēļ. Viņu krūtis caururba viņu ienaidnieku šautras, un neticīgo šķēpi kā kronis rotāja viņu galvas. Nebija neviena zeme, kas nebūtu dzērusi šo dzīvi atraidījušo asinis un neviena zobena, kas nebūtu skāris viņu kaklus. Savu vārdu patiesību viņi apstiprina ar saviem darbiem. Vai tad šī laika cilvēkus neapmierina šo svēto dvēseļu liecinājums, kas tādā pacilātībā ir traukušies ziedot savas dzīvības Vismīļotajam, ka visa pasaule apbrīnā raudzījās uz tiem? Vai gan tas pietiekami neliecina pret tiem neuzticīgajiem, kas par lēcu virumu nodeva savu ticību, kas iztirgoja savu nemirstību par to, ko saēd rūsa un kodes, kas par sāls šķipsnu atteicās no dievišķā tuvuma Kawthar upes un kuru dzīves vienīgais mērķis ir sagrābt to, kas pieder otram? Tu taču redzi, kā visi viņi nododas pasaules niecībai un ir tālu aizklīduši no Viņa, kas ir viņu augstais Kungs Dievs.
Esiet godīgi: Vai ir pieņemama un ievērošanas cienīga to liecība, kuru darbi saskan ar viņu vārdiem, kuru ārējā izturēšanās atbilst viņu iekšējai dzīvei? Mulst prāti, vērojot viņu darbus, un dvēsele apbrīno viņu gara spēku un miesas izturību. Vai ir jāpieņem tas, ko liecina tās nodevīgās dvēseles, kuru elpa baro tikai savtīgas iekāres un kuri ir ieslēgti savu tukšo iedomu būrī? Kā sikspārņi tumsā viņi nepaceļ galvas no savas migas, varbūt vienīgi, dzenoties pēc pasaulīgiem priekiem; viņi nerod mieru naktī, tiecoties īstenot savas netīrās dzīves nodomus. Savos savtīgajos tīkojumos ieslīgušiem, Dieva likums viņiem neeksistē. Pie dienas gaismas ar visu dvēseli tie dzenas pēc pasaules labumiem, un naktīs tie vien apmierina savas miesas dziņas. Ar kādu likumu vai standartu gan varētu attaisnot cilvēku pieķeršanos šādu mazisku dvēseļu ticības noliegumiem un to, ka tie ignorē to cilvēku ticību, kuri, lai pildītu Dieva gribu, ir atteikušies no savas dzīvības, no mantas, slavas un goda?
Ar kādu mīlestību, pašaizliedzību, ar kādu svētu līksmību viņi ziedoja savas dzīvības, sekojot tam Kungam! Šo patiesību apstiprina it visi. Un tomēr, kā gan viņi var noniecināt šo Atklāsmi? Vai gan kādā citā laikmetā ir bijuši tik nozīmīgi notikumi? Ja šie līdzgājēji nav patiesi tiekušies uz Dievu, kas gan cits to ir darījis? Vai šie ceļa biedri ir dzinušies pēc varas un slavas? Vai gan viņi jebkad ir alkuši bagātību? Vai gan viņi jebkad ir lolojuši kādu citu vēlmi, kā kalpot Dieva gribai? Ja šie biedri ar viņu brīnišķīgajiem apliecinājumiem un apbrīnojamiem darbiem nav patiesi, kas gan tad ir cienīgs pieprasīt patiesību sev? Es piesaucu Dievu! Ja cilvēki savās sirdīs izsvērtu Dieva Atklāsmju noslēpumu, tie saprastu, ka jau viņu darbi vien pietiekami apstiprina un neapgāžami pierāda šo tiesību visām zemes tautām. “Un to likteni, kāds viņus gaida, drīz uzzinās tie, kas rīkojas netaisni!"
Domājiet par šiem neapšaubāmi uzticīgajiem mocekļiem, kuru patiesīgumu apstiprina nepārprotamais Grāmatas teksts, un kuri visi, kā tu to esi redzējis, ir upurējuši savas dzīvības, savu mantību, savas sievas un bērnus, visu, kas tiem pieder, un ir sasnieguši debesu mājokļa augstumus Paradīzē! Vai ir godīgi noraidīt to patiesību, ko liecina šīs cildenās, nesavtīgās būtnes par šo visizcilāko un spožāko Atklāsmi, un uzskatīt par pieņemamiem tos zaimus, kurus pret šo žilbinošo Gaismu vērš neticīgie, kas savu ticību ir nodevuši par zeltu, un kas, tiecoties pēc vadības, ir nolieguši viņu, kas ir augstākais cilvēces vadītājs? Šo cilvēku raksturs ir tagad atsegts visiem ļaudīm, kas viņus redz kā cilvēkus, kas Dieva svētās ticības dēļ ne par matu neatkāpsies no savas laicīgās varas, nemaz jau nerunājot par viņu dzīvību un mantu un visu citu.
-~-XCII. Plaši atvērta ir Dieva Grāmata, un Viņa vārds aicina cilvēci pie sevis. Tomēr ir atradusies tikai saujiņa cilvēku, kas ir gatavi turēties pie Viņa mācības un darboties tās izplatīšanas laukā. Šie nedaudzie ir baudījuši dievišķo eliksīru, kas viens pats spēj vērst pasaules izdedžus tīrākajā zeltā, un tiem ir tikusi dota pilnvara sniegt pareizās zāles pret visām tām sērgām, kas ir apsēdušas cilvēku bērnus. Mūžīgo dzīvību nevar iemantot neviens, ja viņš nepieņem šīs nenovērtējamās, šīs brīnišķās un cildenās Atklāsmes patiesību.
Ak Dieva draugi, uzklausiet to, ko saka viņš, kam ir ticis pāri darīts, un turieties stingri pie visa, kas stiprina un ceļ viņa mācību! Patiesi, uz sava taisnā ceļa viņš uzvada ikvienu, ko viņš grib. Šī ir Atklāsme, kas piedod spēku vārgajiem un nabagos apbalvo ar bagātību.
vissirsnīgākajā draudzības un sadarbības garā apspriediet to un ziedojiet savas dzīves dārgās dienas pasaules dziedēšanai un pasaules mūžsenā un augstākā Kunga mācības sekmēšanai! Viņš, patiesi, prasa, lai visi cilvēki dara to, kas ir pareizi, un noliedz it visu, kas nav cilvēka stāvokļa cienīgi.
-~-XCIII. Zini, ka ikviena radības būtne ir zīme, kādā atklājas Dievs. Atbilstoši savām dotībām ikviena no tām ir un vienmēr paliks kā ķīla no Visvarenā. Tā kā Viņš, visa augstākais Valdnieks, ir gribējis atsegt savu varu vārdu un īpašību valstībā, caur Viņa dievišķo Gribu ikviena radības būtne ir tikusi padarīta par Viņa slavas zīmi. Viņa atklāšanās ir tik visaptveroša un tik dziļa, ka pasaules visumā nevar atklāt neko tādu, kas neatspoguļotu Viņa spožumu. Šādā situācijā zūd tādi jēdzieni kā tuvums un tālums... Ja Dieva varenā roka radībai šo dāvanu atņemtu, pasaules visums kļūtu par postažu un tukšumu.
Raugi, cik bezgala augstu pāri radībai stāv tas Kungs, tavs Dievs! Esi par liecinieku Viņa valdīšanas cildenumam, Viņa ietekmei un Viņa augstajai varai. Ja jau Viņa – lai vairojas Viņa slava! – radītās būtnes, kurām Viņš ir nolicis paust Viņa vārdus un īpašības, pateicoties Viņa dāvātajai žēlastībai, atrodas tik augstu viņpus tuvuma un tāluma, tad cik gan daudz augstākai ir jābūt tai dievišķajai Būtībai, kas tās ir iesaukusi esamībā?
Apceri, ko ir rakstījis dzejnieks: "Lai neizbrīnī tevi tas, ka Vismīļotais ir man tuvāks par mani pašu; centies izprast to, ka, būdams Viņam tik tuvu, es tomēr vēl esmu tik tālu no Viņa." Ņemot vērā, ka Dievs ir atklājis: "Mēs cilvēkam esam tuvāki nekā viņa dzīvības ādere," dzejnieks, zīmēdamies uz savu pantu, domāja, ka mana Vismīļotā atklāsme ir tā pārņēmusi manu būtību, ka Viņš man ir tuvāks par manu dzīvības āderi, taču, neraugoties uz manu pārliecību par tās realitāti un sava stāvokļa izpratni, es tomēr vēl esmu tālu no Viņa. Ar to viņš grib sacīt, ka viņa sirds, kas ir Visžēlīgā miteklis un tronis, kur uzturas Viņa atklāsmes gaisma, ir nevērīga pret savu Radītāju, ir nomaldījusies no Viņa ceļa, ir liegusi sev Viņa gaismu un ir aptraipījusi sevi ar zemes iekārēm.
Šajā sakarā vajadzētu atcerēties, ka vienīgais patiesais Dievs jau pats sevī ir tik augstu viņpus tuvuma un tāluma. Viņa realitāte ir viņpus šādiem ierobežojumiem. Viņa attiecībās ar savu radību nav nekādu pakāpju. Tas, ka dažas no tām ir tuvu un citas ir tālu, ir izskaidrojams ar šīm izpausmēm pašām.
Ka sirds ir tas tronis, uz kuru tiecas visžēlīgā Dieva Atklāsme, apliecina tie svētie izteikumi, kurus mēs jau agrāk esam pavēstījuši. Starp tiem ir sekojošais: "Mani ietvert nespēj ne zeme, ne debesis; vienīgais, kas Mani ietvert spēj, ir sirds, kas Man tic un ir uzticīga Manai mācībai." Cik gan bieži cilvēka sirds, kas ir Dieva gaismas saņēmēja un Visžēlīgā atklāsmes miteklis, ir nomaldījusies no Viņa, kas ir tās gaismas un atklāsmes Avots. Tieši sirds vieglprātība ir tā, kas attālina to no Dieva un notiesā to uz atsvešināšanos no Viņa. Taču tās sirdis, kas apjauš Viņa klātbūtni, ir Viņam tuvu, un ir jāuzskata, ka tās ir Viņa tronim tuvojušās.
Padomā vēl par to, cik bieži cilvēks aizmirst pats sevi, kamēr Dievs, pateicoties savai visu aptverošajai zināšanai, nezaudē savu radību no skata un patur to savas gaismas skaidrajā starojumā. Tāpēc ir neapšaubāms, ka dotajos apstākļos Viņš ir cilvēkam tuvāk nekā cilvēks pats sev. Patiesi, tāds Viņš paliks mūžam, jo, kamēr vienīgais patiesais Dievs zina visu, redz visu un saprot visu, cilvēks sliecas uz maldiem un neapjauš tos noslēpumus un brīnumus, kas slēpjas viņā pašā.
Lai neviens neiedomājas, ka mūsu apgalvojums, ka visas radības būtnes ir Dieva atklāšanās zīmes, nozīmē, ka Dieva acīs visi cilvēki, vai tie būtu labi vai ļauni, ticīgi vai neticīgi, ir vienādi, – nedod Dievs! Tāpat tas arī nenozīmē, ka dievišķā Būtne – lai daudzināts tiek Viņa vārds un cildināta Viņa slava! – var jebkādos apstākļos tikt salīdzināta ar cilvēkiem, vai arī jebkādā veidā tikt attiecināta uz Viņa radītajām būtnēm. Šādu kļūdu ir pielaiduši daži neprāši, kas, sevis pašu dīki izdomātajās debesīs pacēlušies, ir iedomājušies, ka Dieva vienība nozīmē to, ka nav nekādas atšķirības starp radības būtnēm, jo tās visas ir Dieva zīmes. Daži pat ir pārspējuši viņus, apgalvojot, ka šīs zīmes ir paša Dieva līdzinieces. Žēlīgais Dievs! Patiesi, Viņš ir viens un nedalāms; viens savā būtībā un viens savās īpašībās. Sastatīts ar to mirdzumu, ko atklāj kaut vai viens no Viņa vārdiem, it viss, izņemot Viņu pašu, kļūst par tīro neko, jo tikai attālu norāda uz Viņa slavu. Cik vēl nenozīmīgāks tas kļūtu, pretstatīts Viņam pašam!
Tik tiešām, kā taisnīgs ir mans, Visžēlīgā, vārds! Atklājot šos vārdus, spalva Visaugstā rokā drebēt nodreb, tā, tiešām, ir smagi satricināta. Cik sīka un nenozīmīga ir gaistoša pilīte salīdzinājumā ar Dieva bezgalīgā un mūžīgā okeāna viļņiem un bangām! Cik nicināmai jāšķiet ikkatrai nejaušai un iznīcīgai lietai, ja to salīdzinām ar vēl neradīto, neizsakāmo Mūžīgā slavu! Mēs izlūdzamies piedošanu no visvarenā Dieva priekš tiem, kas lolo tādus ieskatus un runā tādus vārdus. Saki: Ak ļaudis! Kā gan mirkļa iedoma var tikt salīdzināta ar neatkarīgo Dievu un kā gan Radītāju var salīdzināt ar viņa radību, kas ir tikai kā vārdi, ko Viņa spalva ir uzrakstījusi? Nē, Viņa raksts ir pārāks par visām lietām un ir turams svēts un neizmērojami augsts visām tām būtnēm, kuras Viņš ir radījis.
Tad vēl apskati Dieva atklāšanās zīmes to attiecībā vienai pret otru! Vai tad var sauli, kas ir tikai viena no šīm zīmēm, pēc sava stāvokļa salīdzināt ar tumsu? Mans liecinieks ir vienīgais patiesais Dievs! Tā taču nevar domāt neviens, ja vien acis tam rāda pareizi un sirds nav kļuvusi šaurāka. Saki: Aplūkojiet paši sevi! Gan jūsu nagi, gan jūsu acis ir jūsu ķermeņu daļas. Vai tie jums šķiet vienādā vērtē un kārtā? Ja jūs sakāt “jā", tad jūs tiešām pašu Dievu apvainojat viltvārdībā, jo jūs tikai apgriežat nagus, bet lolojat acis kā savu dzīvību.
Nekādā veidā nav pieļaujams pārkāpt pašam savu stāvokli un kārtu. Katrā ziņā ir jāsaglabā katra stāvokļa un katras kārtas viengabalainība. Ar to tiek domāts, ka uz visu ir jāraugās tā stāvokļa gaismā, kādu tam ir nolikts ieņemt.
Nevajadzētu aizmirst tomēr ka tad, kad Manis, Visuresošā, gaisma piepildīja savā mirdzumā pasaules visumu, ikkatra radības būtne pēc noteikta priekšraksta saņēma savu devu, lai tai piemistu kāda noteikta tikuma spēks un būtu zināma ietekme. Ņemiet par piemēru indes iespaidu. Lai gan inde ir nāvējoša, zināmos apstākļos tai var būt labdarīgs iespaids. Visās radības būtnēs ieliktais spēks ir šī vissvētīgākā Vārda atklāsmes tiešās sekas. Lai slavēts ir visu vārdu un īpašību Radītājs! Met ugunī iepuvušo vai nokaltušo koku un paliec zaļojošā spēka koka pavēnī, un baudi tā augļus.
Tie cilvēki, kas dzīvoja Dieva Izpausmju dienās, ir bieži pieļāvuši šādus nepiedienīgus izteikumus. Tie ir pamatīgi atspoguļoti Atklāsmju Grāmatās un Svētajos Rakstos.
Dieva vienībai īsteni tic tas, kas ikkatrā un ikvienā radības būtnē redz Dieva, Mūžīgās Patiesības, atklāsmes zīmi, bet nevis tas, kas apgalvo, ka radība neatšķiras no tās Radītāja.
Padomā, piemēram, par Dieva, Izglītotāja, vārda gaismas atklāsmi! Raugiet, kā šādas atklāsmes apstiprinājumi izpaužas visās radības būtnēs, kā no tās atkarājas visu būtņu pilnveidošanās! Šī izglītošana ir divēju veidu. Viena ir universāla. Tās ietekme iesniedzās visās būtnēs un uztur tās. Tieši šī iemesla dēļ Dievs ir pieņēmis titulu “Visu pasauļu Valdnieks". Otra ierobežojas ar tiem, kas ir nonākuši šī vārda pavēnī un ir meklējuši patvērumu šai visvarenajā Atklāsmē. Tomēr tie, kas šādu patvērumu nav meklējuši, ir laupījuši sev šo priekšrocību un nav spējīgi smelties to gara spēku, kādu tiem sniedz Visdiženākā Vārda debešķīgā žēlastība. Cik dziļa ir aiza starp vieniem un otriem! Ja tiktu pacelts plīvurs un pilnībā atsegtos tā stāvokļa gaisma, kādā ir tie, kas ar visu sirdi ir pievērsušies Dievam un aiz savas mīlestības pret viņu ir atteikušies no pasaules, visa radība apžilbtu. Tas, kas īsti tic Dieva vienībai, saskatīs, kā jau iepriekš tika paskaidrots, gan ticīgajā, gan neticīgajā, abu šo Vārdu liecības. Ja šī atklāsme tiktu atsaukta, bojā ietu it viss.
Tāpat padomā par nesalīdzināmā Dieva Vārda gaismas atklāsmi! Raugi, kā šī gaisma ir savā lokā ņēmusi visu radību, kā ikviena būtne pauž Viņa vienības zīmi, apstiprina Viņa, kas ir Mūžīgā Patiesība, realitāti un pasludina Viņa varu, Viņa vienesmi un Viņa spēku! Šī atklāsme ir Viņa visu radību aptverošās žēlastības ķīla. Taču tie, kas ir sevi pielīdzinājuši Viņam, šādu atklāsmi nejūt, un viņiem ir liegta ticība, kas tos tuvinātu Viņam un atļautu ar Viņu saplūst. Raugi, kā dažādās tautas virs zemes apliecina Viņa vienību un atzīst Viņa vienesmi! Ja viņi sevī nenestu šīs Dieva vienības zīmi, tie nekad nebūtu saredzējuši sekojošo vārdu patiesību: "Nav neviena cita Dieva, izņemot Dievu." Un tomēr, raugi, cik smagi tie ir maldījušies un no Viņa ceļa noklīduši. Tā kā tie nav saredzējuši visaugstāko Atklājēju, tos vairs neuzskata par patiesiem ticētājiem Dieva vienesmei.
Šīs dievišķās Būtnes atklāsmes zīmi cilvēkos, kas sevi ir pielīdzinājuši Viņam, var zināmā mērā uzskatīt par tās gaismas atblāzmu, kāda ar savu spožumu apņem ticīgos. Šo patiesību aptvert tomēr spēj tikai tie cilvēki, kas apveltīti ar sapratni. Tos, kas patiesi ir saskatījuši Dieva vienesmi, varētu uzskatīt par šī Vārda pirmajiem paudējiem. Tieši viņi ir tie, kas slāpes remdinājuši ar dievišķās Vienības vīnu no kausa, ko viņiem sniegusi Dieva roka, viņi ir tie, kas savas sejas pavērsuši pret Viņu. Cik liels gan attālums, kas šķir šīs svētītās būtnes no tām, kas aizklīdušas no Dieva!
Lai dod Dievs, ka ar vērīgu skatu tu ieraugi visās būtnēs Viņa, Mūždienu Ķēniņa, atklāsmes zīmes un saskati, cik augsta un svētīta pār visu radību ir šī svētā Būtne. Patiesi, te ir saknes un būtība ticībai Dieva vienesmei un vienreizībai. “Dievs bija viens pats; bez Viņa nebija neviena cita." Un tagad Viņš ir, kas Viņš vienmēr ir bijis. Nav cita Dieva, ir tik vien Viņš, vienīgais, nesalīdzināmais, visvarenais, visaugstais, vislielais Dievs.
-~-XCIV. Un tagad par tavu atsaukšanos uz divu Dievu eksistenci. Pielūko, ka tu sevi nepielīdzini Dievam, tavam Kungam! Viņš ir un mūžsenis ir bijis viens un vienīgs, nesalīdzināms, mūžīgs pagātnē un mūžīgs nākotnē, pāri visām būtnēm, nebeidzams, nemainīgs un neatkarīgs. Savā Ķēniņvalstī Viņš nav sev izraudzījis nevienu sabiedroto, nevienu padomnieku, kas viņu pamācītu, nevienu, kas būtu salīdzināms ar Viņu, nevienu, kas slavā varētu sacensties ar Viņu. To apstiprina ik puteklītis pasaules visumā un viņpus tā debesu augstumos mītošie, tie, kas debesu valstībā ieņem visaugstākās vietas, kuru vārdus piemin Slavas Troņa priekšā.
Savas sirds dziļumos apstiprini šo liecinājumu, ko ir devis pats Dievs pats sev, ka nav neviena cita Dieva bez Viņa, ka it viss cits, kas ir vēl bez Viņa, ir ticis radīts pēc Viņa vēlējuma un ar Viņa ziņu, veidots ar Viņa atļauju un ir pakļauts Viņa likumam, ka viss tas ir aizmirstībā slīkstošs, kad to salīdzina ar spilgtajām Viņa vienesmes liecībām un sarūk par neko, ja izrādās vaigu vaigā ar Viņa vienesmes varenajām atklāsmēm. Patiesi, cauri mūžībai Viņš ir bijis viens savā būtībā, viens savās īpašībās, viens savos darbos. Jebkurš un ikviens salīdzinājums ir attiecināms tikai uz Viņa radību, un jebkāds priekšstats par saikni ir attiecināms tikai uz tiem, kas Viņam kalpo. Netveramā augstumā pāri Viņa radības aprakstiem atrodas Viņa būtība. Viņš viens pats sēž netverama spožuma, visaugstākās, nepieejamākās slavas un goda Tronī. Lai cik arī augsti kā putni, trauktos cilvēku sirdis, tām nekad nesasniegt Viņa neizdibināmās būtības augstumus. Tieši Viņš ir devis esamību visai radībai, caur Viņa vēlējumu visa radība ir nākusi pasaulē. Par ko tad uzskatīt to caur Viņa vārda spēku radīto būtni, ko atklājusi Viņa spalva kuru savukārt virza Viņa gribas pirksts, vai par Viņa sabiedroto, vai par Viņa paša iemiesojumu? Caur Viņa goda un slavas spožumu līdz Viņa noslēpumiem neiespiesties nedz cilvēka spalvai, nedz viņa mēlei, un cilvēka sirdij neizprast Viņa būtību. Pie Viņa durvīm visi, izņemot Viņu pašu, stāv nabagi un vientuļi, visi ir bezpalīdzīgi Viņa varas priekšā visi ir tikai vergi Viņa Ķēniņvalstī. Pietiekami bagāts ir Viņš un var iztikt bez savas radības.
Tā kalpības saikne, kas rodas starp pielūdzēju un Pielūgto, radīto un Radītāju, jau pati par sevi būtu uzskatāma par Viņa žēlsirdīgās labvēlības zīmi cilvēkiem, bet nevis par kaut kādu pagodinājumu, ko viņi varbūt varētu būt izpelnījušies. Ikviens patiess un redzīgs ticīgais to apliecinās.
-~-XCV. Zini, ka saskaņā ar to, ko tavs Kungs, kas ir visu cilvēku Kungs, ir savā Grāmatā vēlējis, Viņa cilvēcei izrādītās labvēlības loks ir vienmēr bijis un vienmēr paliks bez robežām. Visu pirmā un galvenā starp šīm labvēlības veltēm, ko Viņš cilvēkiem dod, ir sapratnes spēja. Un Viņa mērķis, piešķirot šo dāvanu, ir padarīt sevis radīto būtni par spējīgu uzzināt un atzīt vienīgo patieso Dievu, lai Viņš ir augsti slavēts! Šī dāvana dod cilvēkam spēju atšķirt patiesību visās lietās, noved viņu pie tā, kas ir pareizs un palīdz viņam atsegt radības noslēpumus. Nākamā pēc kārtas ir redzes spēja, kas ir galvenais ierocis saprašanas ierosināšanai. Tāpat arī dzirde, sirds, un citi orgāni, ir jāpieskaita pie tām veltēm, ar ko apdāvāts cilvēka ķermenis. Neizmērojami augstu ir Visvarenais, kas ir radījis šādas spējas un atsedzis tās, iemiesojot tās cilvēkos.
Un ikviena no šīm dāvanām neapšaubāmi liecina par vienīgā patiesā Dieva – lai Viņam slava augstībā! – dižumu, spēku, pārākumu un visaptverošo gudrību. Ņem, piemēram, taustes sajūtu! Raugi, kā šāda spēja ir pārņēmusi visu cilvēka ķermeni! Ja redzes un dzirdes spējas atrodas noteiktos centros, tad taustes izjūta ir dota visam cilvēka ķermenim. Lai slava Viņa spēkam, lai vairota top Viņa visaugstā vara!
Šīs spējas iekšēji piemīt pašam cilvēkam. Bet starp visām pārējām dāvanām vissvētīgākā un nesamaitājama kā pēc dabas ir Dievam pašam piederošā dievišķās atklāsmes spēja. Ikviena svētība, ko Radītājs dāvā cilvēkam, vai nu tā ir materiālas vai garīgas dabas, ir tai pakļauta. Būtībā tā ir un mūžam paliks kā maize, kas tiek sūtīta no debesīm. Tā ir Dieva visaugstākais apliecinājums, Viņa patiesības visskaidrākais pierādījums, Viņa galējā dāsnuma zīme, Viņa visus apņemošās žēlsirdības ķīla, Viņa mīlošās paredzēšanas pierādījums, Viņa vispilnīgākās labvēlības simbols. Tas, kas šodien ir atzinis Viņa Izpausmi, tik tiešām ir baudījis no Dieva visaugstākās dāvanas. Teiciet to Kungu, ka Viņš jums ir devis tik bagātu dāvanu! Paceļot balsi, saki: "Esi visu slavēts, Tu, ikvienas saprotošas sirds Ilgojums!"
-~-XCVI. Visaugstākā balss nemitās saukt un aicināt, un tomēr, cik maz ir to, kas uzklausa šo balsi! Vārdu Ķēniņvalsts iemītniekus pārņēmusi šīs pasaules vieglprātīgā ārišķība, tie aizmirst, ka ikviens cilvēks, kam acis redz un ausis dzird, nevar nejust, cik gaistošas ir tās krāsas.
Šis ir laiks, kad visās pasaules tautās ir jūtama jauna dzīvība; taču neviens nav atklājis tās cēloni vai saskatījis tās motīvus. Ņem, piemēram, rietumu tautas! Raugi, kā, dzenoties pēc tukšā un niecīgā, tās ir upurējušas un vēl arvien turpina upurēt neskaitāmas dzīvības šo tukšo mērķu īstenošanai un nostiprināšanai! Bet tautas Persijā, kam bija ticis lemts būt par acīmredzamas mirdzošas Atklāsmes glabātuvi, kuras slava tās spožumā un cildenumā ir apņēmusi visu pasauli, ir garā pagurušas un dziļā vienaldzības miegā grimušas.
Ak draugi! Kopiet jums dotās spējas un neatstājiet novārtā un neziņā jums lemto augsto sūtību! Nepieļaujiet, ka jūsu pūliņu augļi tiek izšķiesti tukšu iedomu meklējumos, kas dzimuši un plānoti dažās sirdīs! Jūs esat zvaigznes pie sapratnes debesīm, tā spirdzinošā vēsmiņa, kas virmo pie apvāršņa, ausmai svīstot, jūs esat rāmi plūstoši ūdeņi, kas nes cilvēkiem dzīvību, jūs esat burti, kas rakstīti Viņa svētajos tīstokļos. Visaugstākā vienprātībā un saskaņā pūlieties, lai jūs varētu piepildīt to, kas ir Dieva Dienas cienīgi. Patiesi, es jums saku, ka strīdi un ķildas, un it viss, kas cilvēka prātā izsauc riebumu, nav viņa stāvokļa cienīgi! Sakopojiet visus savus spēkus Dieva ticības izplatīšanai. Kas ir tik cildena aicinājuma cienīgs, lai ceļas un cīnās par to! Ja kāds to nespēj, tad viņa pienākums ir nozīmēt kādu, kas viņa vietā sludinās šo Atklāsmi, kuras spēks ir satricinājis pamatus visvarenākajām celtnēm, ir ikvienu kalnu saberzis putekļos un ikvienu dvēseli līdz valodas nespējai mulsinājis. Ja šī laika lielums atklāsies visā pilnībā, ikviens cilvēks upurēs kaut vai neskaitāmas dzīvības, ilgodamies baudīt kaut vai uz mirkli tās lielo slavu, un vēl jo vieglāk noraidīs šo pasauli un tās gaistošos labumus.
Lai arī ko jūs darāt, pie gudrības turieties jo stingri! Lai Dievs dod jums visiem spēku Viņa gribas piepildīšanai un lai Viņš jums žēlīgi palīdz saprast un novērtēt to kārtu, kāda piešķirta tiem Viņa Mīļotajiem, kas cēlušies, lai kalpotu Viņam un vairotu Viņa vārda slavu! Lai nāk Dieva slava pār viņiem, slava no visiem, kas mīt debesīs, un no visiem, kas ir virs zemes, un slava no tiem, kas mīt Paradīzes augstumos, debesu debesīs!
-~-XCVII. Padomā, kādas šaubas šīs zemes ļaužu sirdīs viesa tie, kas sevi pielīdzinājuši Dievam! “Vai gan ir iespējams," jautā viņi, “pārvērst varu zeltā?" Saki: Jā, tā Kungā vārdā tas ir iespējams. Šis noslēpums tomēr slēpjas mūsu zināšanās, mēs atklāsim tās tiem, kam vēlēsimies to atklāt. Tas, kas apšauba mūsu spējas, lai lūdz Dievu to Kungu atklāt viņam šo noslēpumu un apstiprināt tā patiesību. Tas fakts, ka varu var pārvērst zeltā, jau pats par sevi ir pietiekams pierādījums tam, ka tāpat arī zelts ir atkal pārvēršams varā, vajag tikai gribēt to saprast. Var panākt, ka ikviens minerāls iegūst un pieņem ikviena cita minerāla substanci, formu un blīvumu. To zinām mēs, par to ir rakstīts Slēptajā Grāmatā.
-~-XCVIII. Saki, ak reliģiju vadoņi! Nevērtējiet Dieva Grāmatu pēc jūsu pašreizējo zinātņu mērauklas, jo šī Grāmata jau pati ir kā nemaldīgi svari, ar kuriem izsver cilvēkus! Ar šiem visprecīzākajiem svariem ir izsverams it viss, kas pieder tautām un ciltīm virs zemes, bet to atsvaru smagumam jābūt atbilstošam tikai pašu mēram, pieņemiet to savai zināšanai!
Mīlošā labestībā mana acs raud sūras asaras, jo jūs neesat pazinuši Viņu, kaut gan esat saukuši Viņu gan dienu, gan nakti, gan vakaros, gan no rīta. Virzieties, ak, ļaudis, ar sniega gaišumu sejās un saules stariem sirdīs uz sārtojošo svētības apvārsni, kur Sadratu’l-Muntahá sauc: "Patiesi, neviena cita Dieva nav, esmu tikai Es, patstāvīgais, neatkarīgais, visvarenais Aizstāvis!"
Ak, jūs reliģiju vadoņi! Kurš gan starp jums ir tas cilvēks, kas var līdzināties man izpratnē un iztēles spējā? Kur ir atrodams tas, kas iedrošinās apgalvot, ka pauž gudrību, kas ir līdzīga manējai? Nē, tik tiešām, ka ir mans Kungs, visžēlīgais Dievs! Paies viss, kas ir virs zemes, pastāvēs tikai tā Kunga, Visvarenā, Vismīļotā vaigs.
Mēs esam noteikuši, ak ļaudis, ka visas gudrības sākums un beigas ir Dieva zināšana, jo Viņš ir jebkādas zināšanas jēga un nolūks; un tomēr, raugiet, kā jūs esat pieļāvuši, ka jūsu zināšanas kā plīvurs šķir jūs no Viņa, kas ir tās gaismas Avots, caur kuru var atklāties it viss, kas slēpts. Ja tikai jūs varētu atklāt to avotu, no kura plūst šī gaišā gudrība, jūs novērstos no pasaules tautām un no visa tā, kas jums pieder, un mēģinātu tuvoties šim Svētības Tronim.
Saki: Šīs, patiesi, ir tās debesis, kurās dārga ir turēta šī Grāmatu Māte, ak, kaut jūs to spētu saprast! Tas bija Viņš, kas lika klintij saukt un Degošajam Krūmam pacelt balsi uz tā kalna, kas paceļas virs Svētās Zemes, un pasludināt: "Tā Ķēniņvalsts pieder Dievam, visvarenajam visuma Valdniekam, visspēcīgajam, mīlošajam Dievam!"
Mēs neesam bijuši nevienā skolā un neesam lasījuši nevienu no jūsu apcerējumiem. Uzklausiet tos vārdus, ar kuriem šis Neskolotais aicina uz tuvošanos mūžīgajam Dievam! Saprotiet, ka šo tuvību nevar atsvērt visi pasaules dārgumi!
-~-XCIX. Visās zemēs cilvēkos pagurst ticība Dievam; no jauna iedzīvināt to spēs tikai Viņa vārda dziedējošais spēks. Bezdievīgums kā rūsa saēd sabiedrību tās serdē; kas gan cits, ja ne Viņa varenās Atklāsmes dzīvības ūdens spēs to attīrīt un atjaunot? Ak Ḥakím, vai ir cilvēka spēkos panākt ik jebkuru vissīkāko un nedalāmo vielas sastāvdaļu pilnīgu pārvēršanos vistīrākajā zeltā? Kaut gan tas var šķist mulsinoši un grūti, mums ir uzticēts piepildīt daudz grūtāku uzdevumu – pārvērst sātanisko spēku debesu spēkā. Tas spēks, kas spēj īstenot tādu pārvērtību ir pārāks par paša dzīvības ūdens spēku. Tikai vien Dieva Vārdam ir dota šī vienreizējā spēja, kas nepieciešama tik milzīgas un tālejošas pārmaiņas izraisīšanai.
-~-C. No Dieva Troņa atskan dievišķā Saucēja balss un aicina: "Ak mani mīļie! Neļaujiet šīs pasaules lietām aptraipīt kaut vai mana svētā tērpa vīles un neklausieties, ko jums čukst jūsu ļaunās un zemās dziņas! Par to man liecina dievišķās Atklāsmes Saule, kas savas gaismas pilnā spožumā spīd pie šī cietuma debesīm. Tiem, kuru sirdis ir pievērsušās Viņam, kuru pielūdz visa radība, šai dienā katrā ziņā jāpaceļas pāri visām radītām būtnēm, kā redzamām, tā neredzamām. Ja viņi dodas sludināt manu mācību, lai saviļņo tos Viņa, Bezgalīgā, elpa un stingrā apņēmībā lai vieš viņi to pa visu zemi ar no visām zemes lietām atraisītām, neatkarīgam sirdīm, pasaules tukšību neskartām dvēselēm un pilnībā Viņa pārņemtiem prātiem! Paļāvība uz Dievu lai ir viņu ceļa maize un lai tērpj viņus mīlestība pret to Kungu, Visaugsto, Visdiženo! Ja tā būs, tad būs viņu vārdiem svars klausītājos.
Cik liela, cik ļoti liela plaisa šķir mūs šodien no tiem, kas šajā Dienā ir nodevušies savām ļaunajām dziņām un piesējuši savas cerības zemes lietām un tās gaistošajai slavai! Cik daudz reižu, Visžēlīgā galms ārišķīgai acij ir šķitis pilnīgi bez jebkādām šīs pasaules bagātībām, un tie, kas dzīvojuši tuvībā Viņam, ir cietuši skarbu trūkumu! Neraugoties uz to, ko viņi ir izcietuši, visaugstā spalva nekad nav rakstījusi, tā nav pat netieši pieminējusi lietas, kas attiecas uz šo pasauli un tās mantām. Un ja kādreiz viņam deva kādu dāvanu, to pieņēma par žēlastības zīmi tiem, kas tās sniedza. Bet ja nu mums kādā reizē labpatiktos piesavināt savai lietošanai vai visas zemes bagātības, nevienam nebūs apšaubīt mūsu autoritāti vai apstrīdēt mūsu tiesības. Nebūtu iespējams iedomāties nicināmāku rīcību, kā vienīgā patiesā Dieva vārdā lūgties tās bagātības, kas pieder cilvēkiem.
Tev un tiem, kas seko Viņam, kas ir mūžīgā Patiesība, ir jāaicina visus ļaudis uz it visu, kas atbrīvo tos no pieķeršanās zemes lietām un attīra viņus no tās traipiem tā, lai no visiem tiem, kas Viņu mīl, justu plūstam Dieva tērpa vēdu nestās smaržas saldmi.
Tomēr tiem, kam pieder bagātības, ir pret trūcīgajiem, jāizturas ar visaugstāko cieņu, jo liels ir tas gods, kādu Dievs ir lēmis tiem nabagajiem, kas ir nesatricināmi savā pacietībā. Tik tiešām, ka es dzīvoju! Nav goda, kas ir salīdzināms ar šo godu, izņemot to, ko var piešķirt Dievs. Liela ir tā svētība, kas sagaida tos nabagos, kas panes pacietīgi un slēpj savas ciešanas, un labi būs tiem mantīgajiem, kas augstāk par sevi stāda trūcīgos un dod tiem no savas bagātības.
Lai dod Dievs, ka nabagie pūlas un tiecas nopelnīt sev iztiku! Šī vislielākā Atklāsme uzliek šo pienākumu ikvienam, un Dieva acīs tas tiek ieskaitīts par skaistu darbu. Neredzamā Dieva palīdzība neizpaliks tiem, kas pilda šo pienākumu. Caur savu mīlestību Viņš dara bagātu ikvienu pēc savas gribas. Patiesi, Viņam ir teikšana pār visām lietām...
Stāsti, ak ‘Alí, Dieva mīļotajiem, ka visu cilvēces tikumu pamatā ir taisnīgums! Visas lietas katrā ziņā ir jāizvērtē uz šī pamata. Brītiņu padomā par tām sāpēm un ciešanām, kādas ir izturējis šis Gūsteknis! Visas savas dzīves dienas es esmu bijis manu ienaidnieku varā un, Dieva ceļu ejot, katru dienu esmu cietis jaunus pārbaudījumus. Pacietīgi es esmu tos nesis, līdz Dieva mācības slava pārņēma visu zemi. Ja nu kāds tagad celtos un, savas sirds tukšo iedomu iedvesmots, pūlētos, atklāti vai slepus, sēt strīdu sēklu starp ļaudīm, – vai var par šādu cilvēku sacīt, ka viņš rīkojas taisnīgi? Nē, tik tiešām, Dievam ir vara pār visām lietām! Zvēru pie savas dzīves! Manā sirdī ir vaidi un manās acīs sūras asaras par Dieva mācību un par tiem, kas neapjauš, ko tie runā, un iedomājas lietas, kuras tie nespēj aptvert.
Šajā Dienā visiem pienākas stingri pieķerties visaugstākajam Vārdam un nostiprināt cilvēces vienotību. Izņemot Viņu, nav vietas, uz kurieni bēgt, un nav patvēruma, ko meklēt. Ja kāds justu kārdinājumu runāt vārdus, kas domāti ļaužu novēršanai no Dieva bezgalīgā okeāna un viņu siržu piesaistīšanai kaut kam citam, bet ne šai cildeni izpaustajai Būtnei, kas ir pieņēmusi visiem ierobežojumiem pakļauto cilvēka veidolu, šādu cilvēku, lai cik arī augstu stāvokli viņš neieņemtu, nosodīs visa radība par to, ka viņš ir laupījis sev Visžēlīgā saldo zināšanu.
Saki: Cilvēki ar saprotošām sirdīm, savos spriedumos esiet taisnīgi! Kas savos spriedumos ir netaisns, tam trūkst cilvēka stāvoklim raksturīgo īpašību. Viņš, kas ir mūžīgā Patiesība, labi zina, kas slēpjas cilvēku sirdīs. Viņa ilgstošā iecietība ir Viņa radītās būtnes padarījusi neapdomīgas, jo tikai tad, kad sitīs nozīmētā stunda, Viņš saraus visus plīvurus. Viņa nesalīdzināmā žēlastība nav ļāvusi vaļu Viņa dusmu niknumam, un tāpēc daudzi cilvēki ir iedomājušies, ka vienīgais patiesais Dievs neko nejauš par to, ko viņi slepenībā ir pārkāpuši. Piesaucu Viņu, Viszinošo, Visgudro! Visus cilvēku darbus pilnīgi skaidri, noteikti un pareizi atspoguļo Viņa zināšanu spogulis. Saki: Lai Tev slava, ak vājo un bezpalīdzīgo grēku Piesedzēj! Lai daudzināts top Tavs vārds, jo Tu esi Tas, kas piedod nevērīgajiem to, ko viņi noziedzas pret Tevi!
Mēs esam lieguši cilvēkiem sekot savu siržu iedomām, lai viņi varētu pazīt Viņu, kas ir visu zināšanu pirmsākums un mērķis, un lai viņi atzītu it visu, ko Viņam labpatīk tiem atklāt. Tu redzi, kā viņi ir sapinušies savu tukšo iedomu un dīkās iztēles tīklos. Patiesi, ka es esmu dzīvs! Viņi ir krituši par upuri savu pašu siržu viltum, un taču viņi to nemana. Vārdi, kas nāk pār viņu lūpām, ir tukši un bezjēdzīgi, taču viņi to nesaprot.
Mēs izlūdzamies no Dieva, lai Viņš žēlīgi visiem cilvēkiem dāvā savu mīlestību un dod viņiem iepazīt Viņu un pašiem sevi. Pie manas dzīvības! Ikviens, kas būs Viņu iepazinis, pacelsies augstu Viņa neizmērojamā mīlestībā un atraisīsies no pasaules un visa, kas ir tanī. Nekas uz zemes nenovirzīs viņus no ceļa un vēl mazāk tie, kas, savas tukšās iztēles mudināti, runā vārdus, kādus runāt Dievs ir liedzis.
Saki: Šī ir diena, kad ikvienam katrā ziņā ir jāieklausās Viņa balsī. Dzirdiet, uz ko jūs aicina viņš, kam tiek pāri darīts, un daudziniet vienīgā patiesā Dieva vārdu, un lai Dieva pieminēšana ir jūsu rota, un lai Viņa mīlestības gaisma apgaismo jūsu sirdis! Lūk, tā ir tā atslēga, kas atslēdz cilvēku sirdis, tas ir tas vasks, kas attīrīs dvēseles visām būtnēm. Tas, kam nerūp tas, uz ko norāda Dieva gribas pirksts, acīmredzami dzīvo maldos. Īstu ticību iezīmē draudzīgums un izturēšanās taisnīgums, bet ne nesaskaņas un ļaunums.
Sludiniet cilvēkiem to, ko ievērot ir licis Viņš, kas ir Dieva pilnvarotais un runā patiesību! Lai krīt pār tevi manas slavas gaisma, tu, kas piesauc manu vārdu, kas pacel acis uz manu galmu un kā mēle slavina labdarīgo Dievu, to Kungu!
-~-CI. Tas nolūks, kas ir pamatā ikvienas Debesu Grāmatas atklāsmei, nē, ikvienam dievišķi iedvesmotam pantam, ir piešķirt cilvēkiem pareizu sapratni, lai starp viņiem nostiprinātos rimtība un miers. Dieva acīs ir pieņemams it viss, kas cilvēku sirdīs vieš drošību un pārliecību, it viss, kas viņus ceļ un stiprina viņos apmierinātību. Cik gan augstu stāvokli var sasniegt cilvēks, ja vien grib piepildīt savu augsto likteņa vēlējumu! Cik zemu viņš var pagrimt, zemāk par pašiem zemiskākajiem radījumiem! Ak, draugi, tveriet šo izdevību, kādu jums nes šī Diena, un neliedziet sev viņa mīlestības dāsno plūsmu! Es izlūdzos no Dieva, lai Viņš dod jums šai svētītajā dienā rotāties ar tīriem un svētiem darbiem. Patiesi, Viņš dara to, kas ir Viņa griba.
-~-CII. Ak ļaudis, vērīgi ieklausieties tajā, ko es jums visā patiesībā saku! Vienīgais patiesais Dievs – lai Viņam augsta slava – ir vienmēr uzskatījis un vienmēr uzskatīs, ka cilvēku sirdis pieder Viņam. It visu pārējo, vai tas nāk no zemes vai no jūras, vai tā ir bagātība vai slava, viņš ir novēlējis zemes ķēniņiem un valdniekiem. No sākuma, kam nav sākuma, karogs ar vārdiem “Viņš dara to, kas ir Viņa griba" ir tapis attīts visā krāšņumā pirms katras Izpausmes. Tas, kas cilvēcei šodien ir vajadzīgs, ir paklausība varas pārstāvjiem un paļāvīga turēšanās pie gudrības saites. Līdzekļi, kas ir nepieciešami cilvēku cilts drošības un sirdsmiera neatliekamai aizsargāšanai, ir uzticēti un ir pieejami cilvēku sabiedrības pārvaldītājiem. Tāda ir Dieva vēlēšanās, un tāds ir Viņa likums...
Mēs neatmetam cerību, ka viens no zemes ķēniņiem celsies, lai Dieva vārdā, šī apspiestā, šī nomāktā tauta varētu uzvarēt. Šādu ķēniņu daudzinās un cildinās mūžam. Dievs ir uzlicis šai tautai pienākumu palīdzēt ikvienam, kas grib palīdzēt tai, kalpot viņa labākajām interesēm un paust viņiem savu nebeidzamo uzticību. Tiem, kas man seko, ir visos apstākļos jātiecas veicināt to cilvēku labklājību, kas ceļas, lai uzvarētu mana mācība, un viņiem vienmēr ir jāpierāda sava uzticība un pašaizliedzība viņiem. Laimīgs ir, kas uzklausa un ievēro manu padomu. Ak vai tam, kas nepilda, ko es vēlos!
-~-CIII. Ar viņa mēli, kas runā patiesību, Dievs visās savās vēstulēs apstiprina šos vārdus: "Es esmu Tas, kas dzīvo visaugstākās Abhá Valstī." Tik tiešām, ka Dievs ir taisns! No sava cēlā, svētā, varenā un nesasniedzamā sēdekļa Dievs redz visu, dzird visu un šinī stundā saka: Svētīts tu esi, Javád, jo tu esi nokļuvis tur, kur pirms tevis nav nokļuvis neviens. Es zvēru pie mūžīgās patiesības Nesēja! Tu esi priecējis augstās Paradīzes iemītnieku acis. Tomēr ļaudis to nemana, un tiem ir vienalga. Ja mēs atsegtu tavu stāvokli, cilvēku sirdis gaužām satrauktos, tiem slīdētu kājas, tukšas lielības nesēji būtu bez valodas, tie kristu zemē un, baidīdamies dzirdēt, ausīs grūstu savus paviršos pirkstus.
Neskumsti par tiem, kas nodarbina sevi ar šīs zemes lietām un ir piemirsuši pieminēt vislielo Dievu! Patiesi, Viņš ir mūžīgā patiesība! Tuvojas tā diena, kad niknās dusmās Visvarenais tvers viņus aiz skausta. Patiesi, Viņš ir visvarens, visspēcīgs un pakļauj it visu. Zemi Viņš notīrīs no netikumības traipiem un atdos to mantojumā saviem kalpiem, kas Viņam tuvi.
Saki: Jūs ļaudis! Lai sarijas jūsu mutes pīšļu un pelni lai ņem jums acu gaismu par to, ka pārdevāt dievišķo Jāzepu par visnožēlojamāko cenu. Ak, kāds posts ir pār jums, ka varējāt tik tālu paklīst! Vai tad jūs esat iedomājušies, ka jums ir spēks pārspēt Viņu un Viņa mācību? Tālu no tā! To apstiprina pats visvarenais, vislielais, visaugstais Dievs.
Viņa soda brāzmas drīz šaustīs jūs, un elles putekļu mākoņi tīs jūs. Tie ļaudis, kas, sarausuši šīs pasaules tukšo mantību un greznību, ir nievās novērsušies no Dieva, patiesi ir pazaudējuši gan šo pasauli, gan to pasauli, kas vēl nāks. Pavisam drīz Dievs ar sava spēka roku noraus no tiem sava dāsnuma tērpu un atņems viņiem viņu mantas. Viņi paši būs tam drīz par lieciniekiem. Arī tu to apstiprināsi.
Saki: Ak ļaudis! Neļaujiet šai dzīvei ar tās māņiem pievilt jūs, jo šo pasauli un visu, kas tanī ir, savās rokās jo stingri tur Viņa griba. Savu labvēlību Viņš piešķir, kam Viņš grib, un, kam Viņš grib, Viņš to atņem. Viņš dara to, kas ir Viņa griba. Ja pasaule Viņam būtu kādā vērtē, Viņš saviem ienaidniekiem taču nekad nebūtu ļāvis to iemantot, pat ne sinepju graudiņu no tās. Tomēr Viņš ir licis jums sapīties tās pasākumos par sodu tam, ko jūs esat nodarījuši Viņa mācībai. Vai tad jūs neredzat, ka šo sodību jūs paši pēc savas gribas esat sev uzkrāvuši? Vai tad jūs priecē lietas kas, pēc Dieva rēķina, ir nevērtīgas un necienīgas, lietas, ar kurām Dievs pārbauda šaubīgos?
-~-CIV. Ak jūs pasaules ļaudis! Patiesi, ziniet, ka jums seko neparedzēts posts un ka jūs sagaida smagas atmaksas diena. Nedomājiet, ka manam skatam ir dzēsti jūsu nodarītie pārkāpumi. Pie manas Dailes! Uz hrizolīta plāksnēm mana spalva ir iegravējusi visas jūsu izdarības.
-~-CV. Ak zemes ķēniņi! Ir atnācis Viņš, kas ir visiem visaugstākais Kungs. Tā Ķēniņvalsts pieder Dievam, neatkarīgajam, visspēcīgajam Aizstāvim. Pielūdziet tikai Dievu un ar gavilēm sirdīs paceliet sejas uz jūsu Kungu, visu vārdu Kungu! Kaut jūs zinātu, ka šī ir Atklāsme, ko atsvērt nevar nekas, lai kas arī jums piederētu.
Mēs redzam jūs priecājamies par to, ko jūs esat sarausuši no citiem, mēs redzam jūs liedzam sev pasaules, kas ir aprēķināmas tikai manā labi glabātajās vēstulē. Jūsu saraustā manta ir jūs tālu novērsusi no sākotnējā mērķa. Vai tad jūs nesaprotat, ka tas jums slikti piederas? Mazgājiet no savām sirdīm zemes sārņus un traucieties iekļūt jūsu Kunga, debesu un zemes Radītāja, Ķēniņvalstī, kurš ir licis pasaulei drebēt un visām tās tautām vaimanāt, tik tiem vien nē, kas ir atteikušies no visa un ir turējušies pie tā, kas ir noteikts Apslēptajā Vēstulē.
Šī ir diena, kurā viņš, kas sarunājās ar Dievu, skatīja mūžsenā Ķēniņa gaismu un aizgūtnēm dzēra atkalsavienošanās tīros ūdeņus no šī kausa, no kura piepildījās jūras. Saki, tik tiešām, ka ir viens patiess Dievs! Ap atklāsmes gaismas Avotu lokos iet pats Sinaja Kalns, un no Ķēniņvalsts augstumiem dzird runājam Dieva Gara balsi: "Pasteidzieties, jūs zemes lepnie, traucieties pie Viņa!" Pielūgsmē un ilgās šodien tur ir steidzies Carmel Kalns, lai sasniegtu Viņa galmu, un no Zion sirds atskan sauciens: "Solītais ir piepildīts. Ir atklājies tas, kas bija ticis pieteikts visaugstā, visvarenā, vismīļotā Dieva Rakstā."
Ak zemes ķēniņi! Šai vietā ir ticis atsegts visaugstākais Likums. Caur augstākā Lēmēja gribu šai netverama mirdzuma pārņemtajā vietā gaismā ir ticis nests it viss, kas bija ticis slēpts. Viņš ir ievadījis pēdējo stundu, šķēlis mēnesi un izklāstījis ikkatru neatsaucamo lēmumu.
Ak zemes ķēniņi, jūs esat tikai lēņu turētāji! Visbrīnumainākajā godībā tērpts, ir ieradies Ķēniņu Ķēniņš, pats par sevi Pastāvošais, Palīgs briesmās, un aicina jūs pie sevis. Piesargieties, lai lepnība jūs nekavē atzīt atklāsmes Avotu un lai šīs pasaules mantas kā plīvurs neaizsedz jums Viņu, kas ir debesu Radītājs. Ceļieties un kalpojiet Viņam, kas ir visu nāciju ilgojums, kas ar vienu savu vārdu ir radījis jūs un noteicis jums visos laikos būt Viņa varas simboliem.
Tik tiešām, ka Dievs ir taisns! Mēs nevēlamies ņemt jūsu ķēniņvalstis. Mūsu sūtība ir iemantot cilvēku sirdis. Uz tām ir vērsts Bahá skats. Saprotiet, ka to apstiprina Vārdu Ķēniņvalsts. Kas seko savam Kungam, atteiksies no pasaules un visa, kas ir tanī; cik daudz atraisītākam ir jābūt tam, kas ir ieņēmis tik cildenu stāvokli! Pametiet savas pilis un steidzieties iekļūt Viņa Ķēniņvalstī! Patiesi, no tā jūs iegūsiet gan šai pasaulē, gan tajā, kas nāks. Ziniet, to apstiprina tas Kungs debesu augstībā.
Cik liela ir tā svētība, kas sagaida to ķēniņu, kas celsies, lai atbalstītu manu mācību manā Valstībā, kas atteiksies no visa, tikai vien no manis nē! Šādu ķēniņu ieskaita Sārtā Šķirsta braucējos, kuru Dievs ir sagatavojis Bahá saimei. Visiem jācildina viņa vārds un jāgodina viņa stāvoklis, un jāpalīdz atslēgt pilsētas ar mana Vārda atslēgām. Es esmu gan redzamajās, gan neredzamajās karalistēs mītošo visvarenais Aizstāvis. Šāds ķēniņš ir pati cilvēces acs, spoža diadēma uz radības pieres un svētības pirmavots visai pasaulei. Lai viņam palīdzētu, ak Bahá ļaudis, ziedojiet savu mantību, nē, ziedojiet pat jūsu dzīves!
-~-CVI. Viszinošais Dziednieks tur savu pirkstu uz cilvēces pulsa. Viņš saskata slimību un savā nekļūdīgajā gudrībā nosaka zāles. Katram laikmetam ir sava problēma un katrai dvēselei sava īpaša tiecība. Tā ārstēšana, kas vajadzīga pasaules pašreizējo sērgu pārvarēšanai, nevar būt tāda pat, kāda tā varbūt būs vajadzīga kādā vēlākā laikmetā. Rūpējieties par tā laika vajadzībām, kurā jūs dzīvojat, visu savu apdomību un uzmanību veltiet tā neatliekamo problēmu risināšanai!
Mums labi redzams, ka visu cilvēku cilti ir pārņēmušas lielas un neaprēķināmas kaites. Rūgti piemeklētu un ilūzijas zaudējušu, mēs redzam to vārgstam slimības gultā. Pašiedomībā reibušie ir stājušies starp to un dievišķo un nemaldīgo Dziednieku. Vēro, kā viņi visus cilvēkus, ieskaitot sevi pašus, ir sapinuši savu intrigu tīklos! Viņi nespēj nedz atklāt slimības cēloni, nedz viņiem ir kāds priekšstats, kā to dziedēt. Viņi ir ieņēmuši galvās, ka taisns ir greizs un uzskata savus draugus par ienaidniekiem.
Ieklausieties šī Cietumnieka skaistajā melodijā! Celieties un paceliet balsis, lai varbūt atmostos cieši iemigušie! Saki: Neesiet kā miruši! Dieva dāsnā roka sniedz jums dzīvības ūdeni. Steidziet un dzeriet pilniem malkiem! Kas ir atdzimis šai Dienā, tas vairs nemirs; kas paliks miris, tam vairs nebūs lemts dzīvot.
-~-CVII. Dievs, jūsu visžēlīgais Kungs, savā sirdī lolo ilgas redzēt visu cilvēku cilti kā vienu dvēseli un vienas miesas. Steidzieties, lai šinī Dienā, kas aptumšo visas radītās dienas, jūs gūtu savu daļu Viņa mīlestības un žēlastības! Liela ir tā svētlaime, kas sagaida to cilvēku, kas atsakās no visa, kas tam ir, jo vēlas iemantot to, kas nāk no Dieva. Mēs apliecinām, ka šāds cilvēks ir starp Dieva svētītajiem.
-~-CVIII. Mēs esam jums noteikuši laiku, ak tautas. Ja norādītajā stundā jūs nepievērsīsieties Dievam, skarbi skars jūs Viņa roka, un Viņš sūtīs jums smagus pārbaudījumus no visām debesu pusēm. Cik bargs gan būs tas sods, ar kādu tas Kungs tad sodīs jūs!
-~-CIX. Ak Kamál! Vēl mirstīgo skatam nav atsegtas tās augstienes, kādas ar Dieva visžēlīgo labvēlību tie šodien spēj sasniegt. Esamības pasaulei nekad nav bijusi šādas atklāsmes spēja, un tādas tai nav arī tagad vēl. Tomēr tuvojas tā diena, kad šādas lielas labvēlības iespējas kļūs caur Dieva vēlējuma spēku cilvēkam pieejamas. Pat ja visu nāciju spēki tiks sūtīti pret viņu, pat ja visi zemes ķēniņi apvienosies, lai grautu viņa lietu, viņa vara savā spēkā paliks nesatricināta. Tik tiešām, viņš runā patiesību un aicina visu cilvēci uz visu Zinātāja, nesalīdzināmā Dieva ceļa.
Visi cilvēki ir tikuši radīti, lai virzītu uz priekšu mūžam progresējošo civilizāciju. Visvarenais man liecina: Nav cilvēka cienīgi izturēties kā lauka dzīvniekam. Viņa cieņai atbilst tādi tikumi kā iecietība, žēlsirdība, līdzjūtība un mīloša labestība pret zemes tautām un ciltīm. Saki: Ak draugi! Pilniem malkiem dzeriet no kristālskaidrās straumes, kas plūst caur visu vārdu Kunga žēlastību! Manā vārdā lai bauda citi no tās ūdeņiem, lai cilvēku vadītāji ikvienā zemē pilnībā saskatītu to nolūku, kādam ir tikusi atsegta mūžīgā patiesība, kā arī to, kāpēc ir tikuši radīti viņi paši!
-~-CX. Lielā Būtne saka: Ak jūs cilvēku bērni! Dieva ticību un Viņa reliģiju galvenais apgarotājs nodoms ir nodrošināt cilvēku cilts intereses un veicināt tās vienotību, kopt cilvēkos mīlas un tuvības garu. Nepieļaujiet, ka tā kļūst par strīdu un nesaskaņu, pretišķību un naida avotu. Šis ir tas taisnais ceļš, tas stingrais un nesatricināmais pamats. Lai ko uz šī pamata uzceltu, pārmaiņas un nejaušības pasaulē nekad nespēs vājināt tā spēku, tāpat kā neskaitāmi viens otram sekojoši gadsimti nespēs sagraut tā uzbūvi. Mēs ceram, ka pasaules reliģiju vadoņi un tās valdnieki celsies šī laikmeta pārbūvei un tā labklājības atjaunošanai. Apcerējuši tā vajadzības, lai viņi saliek galvas kopā un apdomīgi sniedz rūgti piemeklētajai un slimajai pasaulei nepieciešamās zāles... Tiem, kuru rokās ir vara, visās lietās ir jābūt apvaldītiem un iecietīgiem. It viss, kas pārsniedz mērenības ietvarus, pārstāj iedarboties labdabīgi. Padomājiet, piemēram, par tādām lietām, kā brīvība, civilizācija un tamlīdzīgi! Lai arī ar kādu labvēlību saprotoši cilvēki uz tām raudzītos, tām tomēr var būt bīstama ietekme uz cilvēkiem, ja tās noved līdz pārmērībai... Lai dod Dievs, ka, valdnieku un gudru un mācītu vīru vadītas, pasaules tautas nonāktu pie savu labāko interešu atskāršanas! Cik ilgi gan vēl cilvēki ietiepsies savā untumainībā? Cik ilgi vēl pastāvēs netaisnība? Cik vēl ilgi starp cilvēkiem valdīs haoss un apjukums? Cik ilgi vēl sabiedrības seju izvalbīs nesaskaņu vaibsti? Ak vai! No visām debesu pusēm pūš izmisības vēji, un ik dienas pieaug ķildas, kas apsēd sabiedrību un skalda to. Tagad jau ir pazīmes, kas norāda uz draudošu haosu un konvulsijām, jo šķiet, ka pastāvošajai kārtībai piemīt apraudāmi trūkumi. Es izlūdzos no Dieva – lai Viņam augsta slava! – lai Viņš žēlīgi modina pasaules tautas, lai Viņš dod, ka cilvēku izturēšanās tiem nestu labu, lai tie piepildītu to, kas ir viņu stāvokļa cienīgs.
-~-CXI. Ak jūs pasaules tautas un ciltis, kas savā starpā cīnāties! Tiecieties pēc vienotības, lai tās gaisma spīd pār jums! Pulcējieties kopus un stingri apņemieties izraut un iznīdēt strīdu sakni, lai kāda tā būtu! Tad visu zemi apņems no pasaules lielā Gaismas Avota plūstošais starojums un tās iedzīvotāji kļūs par vienas pilsētas pilsoņiem, un viens tiem būs tronis. No paša savas dzīves rīta, viņš, kam ir pāri darīts, ir lolojis tikai šo vienu vēlēšanos, un tikai tā vadīs viņu arī turpmāk. Nevar būt nekādu šaubu, ka, neatkarīgi no rasiskās vai reliģiskās piederības, pasaules tautas smeļas iedvesmi no viena debesu Avota un ir viena Dieva pavalstnieki. Atšķirības likumos un rituālos, kādiem tās pakļaujas, izskaidrojamas ar tā laikmeta, kad tie tika izdoti, dažādiem mainīgiem apstākļiem. Tos visus noteica Dievs, izņemot nedaudzus, kurus cilvēki aplam sagrozīja, un tie atspoguļo Viņa gribu un nodomu. Ceļieties un ticības spēkā satrieciet iedomātos elku dievus, kas sēj strīdus un nesaskaņu sēklu starp jums! Turieties pie tā, kas jūs saista un vieno! Patiesi, šis ir augstākās gudrības Vārds, ko sūta un atklāj jums visu Grāmatu Māte. No Viņa augstās mītnes, to apliecinot, atskan Varenā Mēle.
-~-CXII. Redziet, kā gadu gadiem zemi šausta nemieri un jukas, kā tautas mokās apjukumā un satraukumā! Tā ir tikusi vai nu karu postīta, vai arī pēkšņu un neparedzētu nelaimju mocīta. Un postā un bēdās slīkušajā pasaulē neviens nav uz brīdi apstājies, lai padomātu, kur visam tam pirmsākums un cēloņi. Vienmēr, kad Patiesais Padomnieks teica brīdinošu vārdu, to nopulgoja kā nemieru cēlēju un noraidīja viņa apgalvojumus. Cik neizprotama, cik mulsinoša ir šāda izturēšanās! Nav iespējams atrast kaut vai divus cilvēkus, par kuriem var teikt, ka tie ir vai nu ārēji vai iekšēji vienoti. It visur redz tik nesaskaņu un ļaunuma pēdas, kaut gan visi ir tikuši radīti vienotībai un saskaņai. Lielā Būtne saka: "Ak mīļie! Debesu vienotības svētnīca ir tikusi uzcelta; neraugieties viens uz otru kā uz svešiniekiem! Jūs esat viena koka augļi un viena zara lapas." Mums dārga ir cerība, ka taisnības gaisma līs pār pasauli un glābs to no tirānijas. Ja šīs zemes valdnieki un ķēniņi, šie Dieva varas simboli, – lai slava Viņam augstībā! – modīsies un ziedos sevi visam tam, kas veicina cilvēces intereses, tad starp cilvēku bērniem droši valdīs taisnība un visu zemi pārņems tās gaisma. Lielā Būtne saka: "Pasaules kārtība un stabilitāte ir celta uz diviem pīlāriem, ko sauc par apbalvojumu un sodu, un tie to balstīs vienmēr..." Un kādā citā vietā viņš ir rakstījis: "Uzmanieties, jūs visi, kas valdāt šai pasaulē! Nav tāda spēka uz zemes, kas var pārspēt taisnīgas gudrības spēku... Svētīts ir tas ķēniņš, kas seko gudrības karogam un ved aiz sevis taisnības iedvesmotus pulkus. Tāds ķēniņš ir koša rota mieram un drošībai." Bez šaubām, ja taisnības saule izrautos no tumšajiem tirānijas mākoņiem un apspīdētu cilvēkus, zemes seja tiktu pilnīgi pārveidota.
-~-CXIII. Vai tu, ak šaha ministr Konstantinopolē, domā, ka man ir nosakāms Dieva vēsts galīgais liktenis? Vai tu iedomājies, ka to no tā gaitas var novirzīt manis ieslodzīšana vai tās pulgas, kādām es tieku pakļauts, vai pat manis nonāvēšana un pilnīga iznīcināšana? Cik nožēlojams tu esi savās sirds iedomās! Tiešām, tu esi no tiem, kas dzenas pakaļ tukšām iedomām. Nav cita Dieva kā vien Viņš. Viņš ir spējīgs paust savu vēsti, apliecināt sevi, nostiprināt it visu, kas ir saskaņā ar Viņa gribu un pacelt to tik augstu, ka skart to nespēj ne tavas rokas, ne to rokas, kas ir no Viņa novērsušies un grib tai kaitēt.
Vai tu domā, ka tev ir spēks izjaukt Dieva gribu, traucēt Viņu Viņa spriedumu izpildē vai atturēt Viņu no Viņa varas īstenošanas? Vai tu iedomājies, ka jebkas debesīs un virs zemes var pretoties Viņa ticībai? Nē, tik tiešām, Viņš ir mūžīgā patiesība! Nekas visā radībā nespēj spītēt Viņa nodomam. Tāpēc atmet savas tīrās iedomas, no kurām tu vadies, jo iedomātais nekad nevar aizstāt patiesību. Esi ar tiem, kas ir patiesi grēkus nožēlojuši un atkal atgriezušies pie Dieva, sava Radītāja, kas ir tevi barojis un vēlējis tev būt par mācītāju tiem, kas pieder pie tavas ticības.
Vēl jo vairāk, zini, ka tieši Viņš pēc paša vēlēšanās ir radījis it visu, kas ir virs zemes. Kā gan tad būtne, kas ir radusies pēc Viņa gribas, var pastāvēt pret Viņu? Ak jūs ļaunuma pārņemtie, ziniet, ka Dievs ir daudz augstāks, nekā jūs iedomājaties! Ja šī mācība nāk no Dieva, tad tai pretī stāvēt nespēj neviens; un ja tā nav no Dieva, tad tās pārvarēšanai droši pietiks jūsu garīdznieku un to, kas klausa savām tumšajām dziņām, un to, kas ir cēlušies pret Viņu.
Vai tu neesi dzirdējis, ko kādreiz sacīja kāds ticīgais, faraona ģimenes loceklis, un ko Dievs ir atstāstījis savam Apustulim, ko Viņš bija izraudzījis no visiem cilvēkiem, lai uzticētu viņam savu Vēsti, un ko Viņš bija padarījis par savas žēlsirdības avotu visiem tiem, kas mīt virs zemes? Viņš sacīja, un, patiesi, viņš runā taisnību: "Vai gan jūs nogalināsiet cilvēku tāpēc, ka viņš saka: 'Mans Kungs ir Dievs', kad viņš jau ir atnācis pie jums ar savas misijas pierādījumiem? Un, ja viņš ir melis, lai tad tie meli krīt uz viņu, un, ja viņš ir goda vīrs, tad vismaz daļa no tā, par ko viņš brīdina, nāks pār jums." Lūk, ko savā nemaldības Grāmatā ir pavēstījis Dievs savam Vismīļotajam.
Un tomēr jūs neesat uzklausījuši Viņa pavēli, neesat ņēmuši vērā Viņa likumu, esat noraidījuši Viņa padomu, kas pavēstīts Viņa Grāmatā, un esat tālu aizklīduši no Viņa. Cik daudz ir to, kas jūsu dēļ katru gadu un katru mēnesi ir tikuši nonāvēti! Cik daudzējādas ir tās pārestības, kādas jūs esat nodarījuši, pārestības, kādas radības acs nekad nav skatījusi, kādas nav pierakstījis neviens vēstures rakstītājs! Cik daudzi mazuļu un zīdaiņu tika padarīti par bāreņiem, cik daudz ir to tēvu, kas pazaudēja savus dēlus jūsu cietsirdības dēļ, ak jūs netaisnie ļaundari! Cik bieži māsa ir novītusi, sērojot par brāli, un cik bieži sievas vaimanas ir pavadījušas viņas vīru un vienīgo gādnieku!
Jūsu nekrietnība auga augumā, līdz beidzot jūs nokāvāt to, kas savu skatu nekad nebija novērsis no visaugstā, vislielā Dieva vaiga. Ja vēl jūs būtu viņu nonāvējuši, kā cilvēki parasti viens otru nogalina! Jūs nokāvāt viņu tā, kā to vēl neviens nebija redzējis. Debesis lēja gaužas asaras pār viņu, un Dievam tuvie vaimanāja par viņa postu. Vai tad viņš nebija jūsu Pravieša senās dzimtas atvase? Vai tad jums nebija zināms, ka Viņš ir cēlies tieši no Apustuļa? Kāpēc tad jūs nodarījāt viņam, ko vēl neviens cilvēks, lai cik tālu jūs raudzītos vēsturē, nav nodarījis otram? Pie Dieva! Radības acs nekad nav uzlūkojusi tādus kā jūs. Jūs nokaujat jūsu Pravieša dzimtas atvasi, un tad jūs savās goda vietās līksmojat un priecājaties! Jūs izgāžat savus lāstus pār tiem, kas nāca pirms jums, bet kas ir noziegušies tā, kā esat noziegušies jūs, un tad jūs paliekat neziņā par saviem kliedzošajiem noziegumiem!
Esiet godīgi savos spriedumos! Vai tie, kurus jūs lādat, pār kuriem jūs piesaucat ļaunu, rīkojās savādāk kā jūs paši? Vai viņi nav nokāvuši viņu Pravieša atvasi, kā jūs esat nogālējuši jūsējā pēcnācēju? Vai tad jūsu rīcība nav tāda pat kā viņu? Jūs strīdus sējēji ļaudīs, kāpēc tad jūs apgalvojat, ka esat savādāki par viņiem?
Un, kad jūs laupījāt viņam dzīvību, viens no viņa mācekļiem cēlās atriebt viņa nāvi. Ļaudis viņu nepazina, un viņa plāns netika nevienam zināms. Beigās viņš piepildīja to, kas bija ticis iepriekš nolemts. Tāpēc jums nepieklājas uzvelt vainu par to nevienam citam kā vien pašiem sev, ja gribat būt taisnīgi savos spriedumos. Kas gan pasaulē vēl ir nodarījis, ko esat nodarījuši jūs? Neviens, tik tiešām, ka Viņš ir visu pasauļu Valdnieks!
Vai tad jūs neredzat, ka visi zemes valdnieki un ķēniņi cienī un godinot pielūdz savu Praviešu un svēto vīru pēcnācējus? Jūs turpretim esat atbildīgi par tādiem darbiem, kādus nekad neviens nav pastrādājis. Jūsu noziegumu dēļ ikviena saprotoša sirds tvīkst bēdās. Un tomēr jūs paliekat iestiguši savā vienaldzībā un neapzināties jūsu darbu ļaunumu.
Jūs palikāt pie saviem untumiem, līdz jūs sacēlāties pret mums, kaut gan mēs nebijām nodarījuši neko, lai izpelnītos jūsu naidu. Vai tad jūs nebīstaties Dieva, kas jūs ir radījis, veidojis jūs un devis jums sasniegt briedumu un piebiedrojis jūs tiem, kas ir ziedojušies Viņam (musulmaņiem)? Cik ilgi jūs niķosieties? Cik ilgi jūs atsacīsieties domāt? Kad gan jūs nopurināsiet miegu un izrausieties no savas nevērības? Cik ilgi vēl jūs neapzināsieties patiesību?
Izsveriet to savās sirdīs! Vai, neraugoties uz jūsu izturēšanos un uz to, ko jūsu rokas bija pastrādājušas, jums izdevās izdzēst Dieva uguni vai izdzēst Viņa Atklāsmes gaismu, kas savā spožumā ir apņēmusi tos, kurus nes nemirstības jūras viļņojums, un kas ir pievilkusi tos, kas sirsnīgi tic un aizstāv Viņa vienību? Vai tad jūs nezināt, ka pār jūsu rokām stāv Dieva rokas un ka Viņa neatceļamais lēmums paceļas augstāk pār visām jūsu viltībām, ka Viņam ir vara pār Viņa kalpiem, ka Viņš spēj īstenot savu nodomu, ka Viņš dara savu gribu, ka jums nebūs Viņam jautāt, ko Viņš grib, ka Viņš lemj pēc savas patikas, ka Viņš ir visspēcīgs un visvarens? Ja jūs ticat, ka tā ir patiesība, kāpēc tad jūs nemitaties celt nemieru un nenorimstat savā dvēselē?
Katru dienu jūs pastrādājat jaunas netaisnības un apejaties ar mani, kā jūs apgājāties ar mani pagātnē, lai gan es nekad neesmu mēģinājis iejaukties jūsu darīšanās. Nekad es neesmu nostājies pret jums, nekad neesmu sacēlies pret jūsu likumiem. Raugiet, kā jūs beidzot esat mani padarījuši par gūstekni šajā tālajā zemē! Tomēr nešaubieties, ka, lai arī ko jūsu rokas vai neticīgo rokas pastrādās pret mani, tas nekad neizmainīs Dieva mācību un negrozīs Viņa ceļus, kā tas nekad nav noticis pagātnē.
Uzklausiet manu brīdinājumu, jūs Persijas ļaudis! Ja man būs lemts tikt nokautam no jūsu rokām, Dievs pēc manas nāves atbrīvotajā vietā noteikti sūtīs citu, jo tā Dievs savus nodomus ir īstenojis mūžsenis, un Dieva rīcībā jums nekad nekādas pārmaiņas neatrast. Vai jūs tiecieties izdzēst Dieva gaismu, kas līst pār visu zemi? Jūsu vēlme ir pretēja Dieva gribai. Savu gaismu Viņš pilnveidos, kaut arī sirdīs jūs slēpjat jo stipru nepatiku pret to.
Kaut vai uz īsu mirkli apstājies un apdomā, ak ministr, un spried godīgi! Ko gan mēs tādu esam noziegušies, kas varētu tevi attaisnot, ka tu, paļaudamies savai dziņai, nomelnoji mūs pie ķēniņa ministriem, ka tu sagrozīji patiesību, ka tu izgāzi neslavu pār mums? Mēs nekad neesam viens otru satikuši, izņemot to reizi, kad mēs satikām tevi tava tēva namā mocekļa Imám Ḥusayn atceres dienās. Tanī reizē nevienam nebija iespējas darīt citiem zināmas savas domas vai uzskatus sarunā vai disputos. Ja tu esi no patiesīgajiem, tu manu vārdu patiesību apstiprināsi. Es neesmu apmeklējis nekādus citus saietus, kur tu būtu varējis izzināt manas domas, vai arī kāds cits to būtu varējis izdarīt. Kā gan tad tu varēji pasludināt savu spriedumu pret mani, ja nekad nebiji dzirdējis manis paša liecību no manis paša mutes? Vai tad tu neesi dzirdējis, ko Dievs – lai Viņam slava! – ir teicis: "Nesakiet ikvienam, kas sastop un sveicina jūs: 'Tu esi neticīgais’. “Neatstāj tos, kas rītos un vakaros sauc savu Kungu, ilgodamies skatīt Viņu vaigā." Patiesi, tu esi atmetis to, kas ir ticis mācīts Dieva Grāmatā, un taču tu uzskati sevi par ticīgo!
Neraugoties uz to, ko tu esi man nodarījis, es neturu – un te Dievs ir mans liecinieks – pret tevi ļaunu prātu un neturu to arī ne pret vienu citu, kaut gan no tevis un citiem mēs pieredzam tādas pārestības, kādas nevar izturēt neviens, kas tic Dieva vienībai. Tikai Dieva rokās ir mana lieta, un uz nevienu es nepaļaujos kā tikai uz Viņu. Jo drīzi izbeigsies jūsu dienas, kā arī paies dienas tiem, kas tagad kliedzošā lepnībā stāda sevi augstāk par saviem kaimiņiem. Drīzi jūs tiksiet pulcēti Dieva priekšā un tad jums jautās par jūsu darbiem, un tur jums atmaksās par to, ko jūsu rokas ir pastrādājušas, un posta miteklis lemts ļaundariem!
Piesauc Dievu! Ja tu apjaustu to, ko esi nodarījis, tu, protams, gauži raudātu pats par sevi, bēgtu pēc patvēruma pie Dieva un nožēlotu un sērotu visas savas dzīves dienas, līdz Dievs tev piedotu, jo, patiesi, Viņš ir visdāsnais, augstsirdīgais Dievs. Tomēr, līdz pat savas nāves stundai, tu ietiepies un paliec nevērīgs, jo ar visu sirdi un dvēseli, ar visu savu iekšējo būtību tu esi nodevies šīs pasaules niecībai. Pēc nāves tu pieredzēsi to, ko tev pavēstījuši esam mēs, un visus savus darbus tu atradīsi pierakstītus Grāmatā, kur pieraksta it visu, ko dara tie, kas mīt uz zemes, vai šie darbi būtu lieli vai tikai puteklīša svarā. Tāpēc uzklausi manu padomu un savā sirdī sadzirdi, ko es tev saku, nelaid manus vārdus vējā un nenoraidi manu patiesību! Netīksminies ar to, kas tev ir ticis dots! Lai tev acu priekšā stāv tas, kas ir ticis atklāts visslavenā Dieva, mūsu Palīga briesmās, Grāmatā: "Un, kad viņi bija aizmirsuši viņiem doto brīdinājumu, Mēs pavērām viņiem vārtus uz visām lietām," tieši tāpat, kā mēs tev un tev līdzīgajiem pavērām vārtus uz šo pasauli ar visiem tās košumiem! Tāpēc gaidi uz to, kas ir solīts šī svētā panta otrajā daļā, jo šis solījums, ko ir devis visvarenais un gudrais Dievs, piepildīsies!
Ak man ļaunu vēlētāju pulks! Es nezinu, kādu ceļu jūs esat izraudzījuši un kādu jūs ejat. Mēs aicinām jūs pie Dieva, mēs atgādinām jums par Viņa Dienu, mēs vēstījam jums vēsti par jūsu atkalsavienošanos ar Viņu, mēs tuvinām jūs Viņa galmam un sūtām jums Viņa brīnišķās gudrības zīmes un tomēr, lūk, kā jūs atraidāt mūs, kā jūs nosodāt mūs ar tiem meliem, kas nāk pār jūsu lūpām, kā neticīgo, kā jūs kaļat savas viltības pret mums! Un kad mēs paužam jums, ko Dievs savā labvēlības devībā ir mums dāvājis, jūs sakāt: "Tā ir vienkārši burvestība." Vai tad jūs nesaskatāt, ka tādus pašus vārdus sacīja tās paaudzes, kas bija pirms jums, kas bija kā jūs. Tādējādi jūs esat laupījuši sev Dieva velti un Viņa mīlestību un nekad neiemantosiet tās līdz tai dienai, kad Dievs būs spriedis tiesu pār mums un jums, un, patiesi, starp tiesnešiem Viņš ir vislabākais.
Ir starp jums daži, kas ir teikuši: "Viņš apgalvo, ka Viņš ir Dievs." Zvēru pie Dieva! Šī ir rupja nomelnošana. Es esmu tikai Dieva kalps, kas ir ticējis Viņam un Viņa zīmēm, un Viņa Praviešiem, un Viņa eņģeļiem. Mana mēle un mana sirds, mana iekšējā un ārējā būtība apliecina, ka ir tikai viens Dievs, un visi pārējie ir tikuši radīti pēc Viņa novēlējuma un veidoti pēc Viņa gribas. Nav neviena cita Dieva, ir vien tik Viņš, Radītājs, augšām Cēlājs no mirušajiem, dzīvības Devējs un dzīvības Ņēmējs. Es esmu tas, kas visiem stāsta par tām veltēm, ar kādām savā dāsnumā Viņš mani ir aplaimojis. Ja šis ir mans pārkāpums, tad, patiesi, starp visiem pārkāpējiem es esmu tas visu pirmais. Es un mani tuvie esam jūsu varā. Dariet, kā jums tīk, un nevilcinieties, lai es varu atgriezties pie Dieva, sava Kunga, un sasniegt vietu, kur man jūsu sejās vairs nebūs jāraugās. Patiesi, šī ir mana dārgākā vēlēšanās, manas viskvēlākās ilgas. Patiesi, Dievs visu redz un labi zina par manu stāvokli.
Ak ministr! Iedomā taču, ka tu atrodies zem Dieva acs! Ja tu neredzi Viņu, tad Viņš taču, patiesi, jo skaidri redz tevi. Vēro un godīgi izvērtē mūsu lietu! Ko gan mēs tādu esam noziegušies, kas varēja pamudināt jūs vērsties pret mums un paļāt mūs ļaužu priekšā? Esiet taču taisnīgi! Uz šaha pavēli mēs aizbraucām no Teherānas un ar viņa atļauju pārcēlāmies uz Irāku. Ja es biju noziedzies pret viņu, kāpēc tad viņš man ļāva aizbraukt? Un, ja es nebiju noziedzies, kāpēc tad jūs uzvēlāt mums tādus pārbaudījumus, kādus neviens no tiem, kas pieder pie jūsu ticības, nav cietis? Vai gan pēc manas ierašanās Irākā kāds no maniem soļiem ir bijis tāds, ka grautu valdības autoritāti? Kur gan ir cilvēks, kas var teikt, ka ir atradis kaut ko nosodāmu mūsu uzvedībā? Apjautājies pats starp ļaudīm, lai tu varbūt saskatītu patiesību.
Vienpadsmit gadus mēs dzīvojām tanī zemē, līdz atbrauca tavas valdības pārstāvis ministrs, kura vārdu pieminēt mūsu spalvai ir pretīgi, jo viņš bija nodevies dzeršanai, bija savas baudkāres varā, darīja ļaunus darbus, bija samaitāts un maitāja Irāku. To apliecinās vairums bagdādiešu, ja tu meklēsi patiesību un apjautāsies viņu vidū. Viņš bija tas, kas netaisni sagrāba citu cilvēku mantību, kas atmeta Dieva baušļus un pastrādāja visus pārkāpumus, kādus Dievs bija aizliedzis. Beigās, ļaudamies savai kārei, viņš vērsās pret mums, ejot netaisnu ceļu. Savā vēstulē tev viņš mūs apvainoja, un, nemeklēdams pierādījumus vai uzticamas liecības, tu viņam ticēji un gāji viņa ceļu. Tu nepieprasīji nekādus paskaidrojumus, nemēģināji izmeklēt vai noskaidrot šo lietu, lai tavam skatam patiesība atšķirtos no izdomājumiem un tu skaidri redzētu. Noskaidro pats, kas par cilvēku viņš bija, apjautājoties pie ministriem, kas tai laikā bija Irākā, kā arī pie Bagdādes gubernatora un virspadomnieka, lai tev atklājas patiesība, lai tu visu zinātu.
Dievs ir mūsu liecinieks! Nekādos apstākļos mēs neesam vērsušies ne pret viņu, ne pret citiem. Visās situācijās mēs ievērojām Dieva priekšrakstus un nekad nebijām to starpā, kas rada nekārtības. To apstiprina viņš pats. Viņa nolūks bija sagrābt mūs un aizsūtīt mūs atpakaļ uz Persiju, lai tādējādi varētu celt savu slavu un reputāciju. Tu esi nodarījis to pašu noziegumu un tādā pašā nolūkā. Visu Zinātāja, augstā Dieva acīs jūs abi esat vienādi.
Griežoties ar šiem vārdiem pie tevis, mūsu nolūks nav atvieglināt mūsu bēdu nastu vai pamudināt tevi iestāties par mums. Nē, tik tiešām, ka Viņš valda pār visām pasaulēm! Mēs esam tev visu šo lietu izklāstījuši, lai tu varbūt varētu aptvert ko tu esi nodarījis, un pārstātu nest pār citiem tās ciešanas, kādas tu esi nesis pār mums, un piebiedrotos tiem, kas patiesi ir nožēlojuši Dieva priekšā, kas ir radījis visas būtnes un tevi, un lai tu nākotnē darbotos ar lielāku izpratni. To nevar atsvērt visa tava bagātība un tavs ministra statuss, kuru dienas ir skaitītas.
Sargies, ka nepieļauj netaisnību! Ar visu sirdi iestājies par taisnību un nesagrozi Dieva mācību, un esi starp tiem, kam skats ir vērsts uz to, kas ir ticis atklāts Viņa Grāmatā! Nekādos apstākļos neklausies, ko tev čukst tavas ļaunās dziņas! Ievēro mūžsenā Ķēniņa, labdarīgā Dieva, tā Kunga, likumu. Bez šaubām, tu atgriezīsies pie pīšļiem un iznīksi, kā iznīks viss tas, kas tevi priecē. To ir runājusi slavas un patiesības mēle.
Vai tad tu neatceries Dieva brīdinājumu, kādu Viņš izteica pagājušajās dienās, lai tu varētu ņemt to vērā? Viņš sacīja, un, tik tiešām, Viņš runāja patiesi: "No tās (zemes) mēs esam tevi radījuši un pie tās mēs tevi atgriezīsim, un no tās mēs tevi laidīsim pasaulē otru reizi." Lūk, ko Dievs ir nolicis visiem tiem, kas uz zemes mīt, kā augstiem, tā zemiem. Tāpēc tam, kas ir radīts no pīšļiem un kas pie tiem atgriezīsies, un tiks otru reizi no tiem veidots, neklājas briest aiz lepnuma Dieva un Viņa mīļoto priekšā un nicīgā augstprātībā nievāt tos. Nē, drīzāk tev un tev līdzīgajiem piederas pakļauties Dieva vienības Izpausmēm un izrādīt pazemīgu cieņu ticīgajiem, kas Dieva dēļ ir atdevuši visu un ir atraisījušies no lietām, kas pārņem cilvēku tā, ka tas nomaldās no visu slavētā Dieva ceļa. Mēs sūtām lejā pie jums to, kas nesīs labu jums un tiem, kas visu savu paļāvību un uzticību balsta uz Dievu to Kungu.
-~-CXIV. Klausies, ak Ķēniņ (Sulṭán ‘Abdu’l-‘Azíz), ko tev saka tas, kas runā patiesību, kas neprasa, lai tu viņam atlīdzini ar lietām, ar kurām Dievs ir apveltījis tevi, klausies viņā, kas nemaldīgi iet taisno ceļu! Tas ir viņš, kas aicina tevi pie Dieva, tava Kunga, kas rāda tev īsto ceļu, kas ved uz īstu laimību, lai varbūt tu izrādītos starp tiem, ar kuriem viss būs labi.
Pieraugi, ak ķēniņ, ka nepulcē ap sevi tādus ministrus, kas klausa netīrām dziņām un tieksmēm, kas nevērīgi ir pagriezuši muguras tam, kas ir ticis uzticēts viņu rokām, un, acīmredzot, ir nodevuši tiem dāvāto uzticību. Esi dāsns pret citiem, kā Dievs ir bijis dāsns pret tevi un neatstāj savas tautas intereses tādu ministru varā kā šie! Nepārstāj bīties Dieva un rīkojies taisnīgi! Ap sevi pulcē tādus ministrus, no kuriem dveš pretī ticības un taisnīguma saldā elpa, spried kopā ar viņiem, izraugi labāko, ko redzi, un esi augstsirdīgs savā rīcībā!
Nešaubies, ka tie, kas netic Dievam, nav nedz patiesi, nedz uzticami. Šī, tiešām, ir patiesība, neapšaubāma patiesība. Kas izturas nodevīgi pret Dievu, rīkosies nodevīgi arī attiecībā pret savu ķēniņu. Šādu cilvēku nekas nevar atturēt no ļauna, nekas nevar viņu kavēt nodot savu kaimiņu, nekas nevar viņu iedvesmot taisna ceļa iešanai.
Pielūko, ka neizlaid savas valsts lietu grožus no savām rokām, lai tie nenokļūst citu rokās, nepaļaujies uz ministriem, kas nav tavas uzticības cienīgi, neieslīgsti nevērībā un paviršībā! Izvairies no tiem, kuru sirdis ir no tevis novērsušās, nepaļaujies uz viņiem un neuztici viņiem savas un to lietas, kas pieder pie tavas ticības! Piesargies un neatļauj vilkam kļūt par Dieva avju pulka ganu, un nenodod Viņa mīļoto likteni ļaunprātīgo varā! Negaidi, lai tie, kas lauž Dieva likumus, būtu patiesi un uzticīgi tai ticībai, kādu viņi apliecina! Vairies viņu un uzmanies, lai viņu perinātās intrigas un nelabie plāni nespētu nodarīt tev pāri! Novērsies no viņiem un pievērs savu skatu visslavētam, visdāsnajam Dievam, tavam Kungam! Bez šaubām, Dievs būs ar to, kas pilnīgi ziedojas Viņam, un to, kas pilnīgi Viņam uzticas, Dievs noteikti pasargās no visa, kas var tam kaitēt, un būs kā vairogs pret sazvērnieku ļaunajiem tīkojumiem.
Ja tu uzklausītu, ko es tev saku, un sekotu manam padomam, Dievs paceltu tevi tik izcilā stāvoklī, ka visā pasaulē neviena cilvēka intrigas tevi nevarētu aizsniegt vai sāpināt. Ar visu savu sirdi, ak ķēniņ, ar visu savu būtību ievēro Dieva priekšrakstus un nestaigā apspiedēja taku! Tver un stingri savās varas rokās turi savas tautas lietu grožus un personīgi pārbaudi it visu, kas attiecas uz tām! Nekam neļauj paslīdēt tavam skatam garām, lūk, kur rodams augstākais labums!
Pateicies Dievam, ka no visas pasaules Viņš ir izraudzījis tevi un iecēlis tevi par ķēniņu pār tiem, kas apliecina tavu ticību. Tev pieklājas atzīt to brīnišķīgo labvēlību, ar kādu Dievs ir tevi apveltījis, un nemitīgi vairot Viņa vārda slavu. Vislabāk tu Viņu cildināsi, ja mīlēsi tos, kurus mīl Viņš, un sargāsi Viņa kalpus no nodevēju ļauniem tīkojumiem, lai neviens vairs nespētu apspiest viņus. Vēl vairāk, tev jāceļas, lai īstenotu un nostiprinātu starp viņiem Dieva likumu, lai tev būtu dziļas saknes Viņa ticībā.
Ja tu liktu taisnības upēm nest tās ūdeņus taviem pavalstniekiem, tad neizmērojama būtu Dieva gan redzamā, gan neredzamā palīdzība tev, un nostiprinātu Viņš tavas lietas. Nav cita Dieva bez Viņa. Visa radība un tās valstība pieder Viņam. Atpakaļ pie Viņa nonāks ticīgo darbi.
Lai tavas bagātības nav tavas paļāvības avots! Pilnībā paļaujies uz Dieva, tava Kunga, žēlastību! It visā, ko tu dari, lai Viņš ir tavs aizbildnis, un pilnīgi pakļaujies Viņa gribai! Ļauj Viņam tev palīdzēt un pieņem viņa bagātības, jo viņam pieder debesu un zemes bagātību krātuves! Viņš dāvā tās, kam Viņš grib, un nedāvā tās, kam Viņš negrib. Nav cita Dieva, kā vien Viņš, kam pieder viss un ko visi cildina. Pie Viņa žēlastības durvīm visi ir nabagi, Viņa varenības atklāsmes priekšā visi ir bezpalīdzīgi un izlūdzas Viņa labvēlību.
Nepārkāp mērenības robežas un apejies taisnīgi ar tiem, kas tev kalpo! Dod viņiem pēc viņu vajadzībām, bet ne tādā mērā, kas atļautu viņiem krāt liekas bagātības, lai grezni ģērbtos, lai padarītu jo košas savas mājas, lai iegūtu mantību, kas tiem svētību nenes, lai tiktu pieskatīti tiem, kas var pārāk daudz atļauties! Apejies ar viņiem augstākā mērā taisnīgi tā, lai neviens no viņiem necieš nedz trūkuma, nedz arī izvirst greznībā! Tā ir tikai acīmredzama taisnība.
Neļauj zemiskajiem uzkundzēties un valdīt pār cēlajiem un godu pelnījušiem, nepieļauj, ka augstsirdīgie izrādās necienīgo un nicināmo varā, jo to mēs novērojām, ieradušies Konstantinopoles pilsētā, ko mēs apliecinām! Starp tās iedzīvotājiem mēs atradām tādus, kas bija sarausuši milzu bagātības un dzīvoja pārliekā pārpilnībā un greznībā, un tādus, kas dzīvoja galējā nabadzībā un cieta skarbāko trūkumu. Tas nepiedienas tavai varenībai un ir tava stāvokļa necienīgi.
Pieņem manu padomu un tiecies pār cilvēkiem valdīt taisnīgi, tā, lai Dievs var izcelt tavu vārdu un lai tava taisnīguma slava izplatās visā pasaulē! Raugi, ka nepaaugstini savus ministrus uz tavu pavalstnieku rēķina. Bīsties nabago un sirdsšķīsto nopūtas, kam, katrai dienai austot, jāraud par savu gaužo postu, un esi viņiem labestīgs valdnieks! Patiesi, viņi ir zemes bagātība. Tāpēc tev jānodrošina tava bagātība pret tās tīkotāju uzbrukumiem. Iedziļinies viņu lietās un katru gadu, nē, katru mēnesi, noskaidro viņu stāvokli, neatstāj novārtā savu pienākumu!
Savu acu priekšā turi Dieva nekļūdīgos svarus, un, būdams Viņa redzes lokā, ikvienu savu rīcību izsver uz tiem katru dienu, katru savas dzīves brīdi. Atskaities pats sev, iekams tu tiec aicināts uz norēķinu tanī Dienā, kad aiz bailēm no Dieva, nevienam vairs nebūs spēka kājās, kad trīcēs sirdis tiem, kas ir bijuši nevērīgi un pavirši!
Ikvienam ķēniņam pienākas būt dāsnam kā saulei, kas sekmē visas radības augšanu, kas katrai piešķir tās tiesu, bet kuras dāvanas nepieder tai pašai, jo tās ir visspēcīgā, visvarenā Dieva dotas. Savā žēlsirdībā ķēniņam vajadzētu būt tik devīgam, tik dāsnam kā mākoņiem, kas lej savu svētību pār ikvienu zemi, kā to ir vēlējis Viņš, augstākais Likumdevējs, Viszinošais.
Uzmanies, nenodod savas valsts lietas nevienās citās rokās! Neviens nevar veikt tavus uzdevumus labāk kā tu pats. Tā, lūk, mēs izskaidrojam tev mūsu gudrības vārdus un sūtām tos tev, lai tie tev palīdz pāriet no apspiešanas kreisās rokas uz labo taisnības roku un tuvoties Viņa labvēlības mirdzošajam okeānam. Tādu ceļu ir gājuši ķēniņi, kas bija pirms tevis, tie, kas ar saviem pavalstniekiem apgājās taisnīgi un nekad nenovirzījās no taisnprātības.
Tu esi Dieva ēna virs zemes. Centies tāpēc izturēties atbilstoši tik dižam, tik izcilam stāvoklim! Ja tu patiešām novirzīsies un neievērosi to, ko mēs tev no debesīm esam sūtījuši, tevi pamācot, tu, protams, mazināsi un pazemosi šo lielo un nenovērtējamo godu. Atgriezies tāpēc un turies pie Dieva, un attīri savu sirdi no pasaules un tās niecības, un neļauj tanī ienākt un nometināties tur nekādai citai mīlestībai! Tikai tad, kad tu savu sirdi būsi šķīstījis no šādas svešas mīlas pēdām, Dieva gaismas spožums pilnībā iestarosies tavā sirdī, jo ikvienam Dievs ir devis tikai vienu sirdi. Patiesi, tā ir ticis noteikts un rakstīts Viņa senajā Grāmatā. Un tā kā Dievs cilvēka sirdi ir veidojis kā vienu un nedalāmu, tev pienākas raudzīties, lai arī tās jūtas būtu vienotas un nedalītas. Tāpēc ar visu savas sirds jūtu spēku turies pie Dieva mīlestības un atturies no jebkādas citas mīlestības, lai Viņš varētu palīdzēt tev iegremdēties Viņa vienības okeānā un kļūt par Viņa vienesmes patiesu apstiprinātāju! Dievs ir mans liecinieks! Sakot tev šos vārdus, es vienīgi gribu palīdzēt tev atraisīties no šīs zemes gaistošajām lietām un ieiet nebeidzamas slavas valstībā, lai ar Dieva atļauju tu būtu viens no tiem, kas tur dzīvo un valda...
Ak ķēniņ, es zvēru pie Dieva! Es nevēlos Tev apsūdzēt tos, kas mani vajā. Es tikai izsūdzu savas bēdas un savas skumjas Dievam, kas taču ir radījis mani un viņus, Dievam, kas labi zina mūsu stāvokli un kas redz visu. Es tikai vēlos brīdināt viņus par viņu rīcības sekām, lai viņi varbūt pārstātu apieties ar citiem tā, kā viņi ir apgājušies ar mani, un lai viņi uzklausītu manu brīdinājumu.
Tie pārbaudījumi, kas mūs ir piemeklējuši, tā nabadzība, kādu mēs ciešam, dažādās likstas, kas mūs apsēž, viss tas pāries, tāpat kā pāries tie prieki, kas viņus priecē un tā pārpilnība, kādu viņi bauda. Tā ir patiesība, ko neviens cilvēks pasaulē nevar noliegt. Dienas, kuras mums bija jāvada pazemojumā, drīz beigsies, tāpat kā viņu dienas uz godības troņa. Patiesi, Dievs taisnīgi izšķirs mūsu starpā, no visiem tiesnešiem, patiesi, Viņš ir vislabākais.
Mēs pateicamies Dievam par visu, kas mūs ir piemeklējis, un mēs pacietīgi panesam to, ko Viņš mums ir lēmis pagātnē un lems nākotnē. Uz Viņu es lieku savu paļāvību un Viņa rokām es nododu manu lietu. Nav šaubu, ka Viņš atlīdzinās visiem, kas visu pacietīgi panes un paļaujas uz Viņu. Viņam pieder radība un tās valstība. Ko Viņš grib, Viņš paaugstina un, ko Viņš grib, Viņš pazemina. Nebūs Viņam vaicāt par to, ko Viņš dara. Patiesi, Viņš ir visvarens un visu cildināts.
Ieklausies jo uzmanīgi, ak ķēniņ, vārdos, kādus mēs tev sakām. Liec apspiedējam atturēties no tirānijas un atdali netaisnības darītājus no tiem, kas apliecina tavu ticību! Tik tiešām, ka Dievs ir taisns! Tik smagi ir tie pārbaudījumi, ko mums nācies izturēt, ka spalva, kas par tiem vēstī, nevar aiz sāpēm neapstāties. Stāstu par to smagumu nevar izturēt neviens, kas patiesi tic un apstiprina Dieva vienību. Tik lielas ir bijušas mūsu ciešanas, ka pat mūsu ienaidnieki ir par mums raudājuši un arī tie, kas spēj vērtēt. Un visiem šiem pārbaudījumiem mēs esam tikuši pakļauti, neraugoties uz to, ka mēs griezāmies pie tevis un teicām ļaudīm tverties tavā pavēnī, lai tu būtu kā stiprā pils tiem, kas tic un apliecina Dieva vienību.
Ak ķēniņ, vai es tev kādreiz esmu nepaklausījis? Vai ir kāda reize kad es esmu pārkāpis jebkuru no taviem likumiem? Vai jebkurš no taviem ministriem, kas pārstāvēja tevi Irākā, var sniegt jebkādu pierādījumu, ka es tev neesmu bijis padevīgs? Nē, patiesi, kā Viņš ir visu pasauļu valdnieks! Ne uz mirkli mēs neesam dumpojušies pret tevi vai pret kādu no taviem ministriem. Nekad, pie Dieva gribas, mēs nesacelsimies pret tevi, pat ja mūs pakļaus vēl smagākām pārbaudēm nekā tās, kādas mēs esam cietuši pagātnē.
Dienu un nakti, vakaros un rītos, mēs lūdzam par tevi Dievu, lai Viņš savā žēlībā palīdz tev Viņam paklausīt un ievērot Viņa baušļus, lai Viņš pasarga tevi no nelabā pulkiem. Tāpēc dari, kā tev tīkas, un apejies ar mums, kā piederas tavam stāvoklim un pienākas tavai valdīšanai. Visā, ko tu vēlies sasniegt, neaizmirsti Dieva likumu, tagad un dienās, kas nāks. Saki: Lai slavēts ir Dievs, visu pasauļu Valdnieks!
-~-CXV. Ak Dhabíḥ, dievišķi pavēstītajā vēstulē Atklāsmes spalva ir ierakstījusi šādus vārdus: Mēs esam atgādinājuši Dieva mīļotajiem, lai tie rauga, ka pat mūsu svētā tērpa vīle neaptraipītos ar nelikumīgu darbu dubļiem, lai to neskartu nosodāmas rīcības putekļi. Tāpat mēs esam mudinājuši viņus vērst savus skatus uz to, kas ir atklāts mūsu vēstulēs. Ja viņu gara ausis būtu ieklausījušās Dieva padomos, kuri ir plūduši no Visžēlīgā Gaismas Avota spalvas, un ja tie būtu dzirdējuši Viņa balsi, vairums pasaules tautu tagad būtu zemes rota, jo ietu Viņa vadībā. Tas, kas bija iepriekš nolemts, ir tomēr piepildījies.
Atrazdamās šai lielākajā no cietumiem, mūžsenā Ķēniņa mēle no jauna atklāj vārdus, kas ir ierakstīti šai sniegbaltajā tīstoklī: Ak jūs vienīgā patiesā Dieva mīļotie! Izraujieties no savu tumšo un ļauno dziņu alām un nāciet Dieva valstības neaptveramajos plašumos, uzturieties svētajās atraisītības pļavās, lai, jūsu labo darbu vadīta, cilvēce ieplūstu Dieva negaistošās slavas okeānā! Neļaujiet, lai jūs ierauj šīs pasaules darījumu mudžeklī, neiejaucieties tās vadoņu lietās!
Vienīgais patiesais Dievs, – lai Viņam slava augstībā! – ir zemes valdīšanu piešķīris ķēniņiem. Nevienam nav dota tiesība darboties pretrunā ar varas nesēju viedokļiem. Ko Dievs sev pašam ir paturējis, tās ir cilvēku siržu pilsētas; un šajā Dienā tās sirdis, kas Patiesības Dievam ir vismīļākās, ir kā atslēgas. Lai dod Dievs, ka tās, visas kā viena, caur vislielākā Vārda spēku, spēj atvērt šo pilsētu vārtus! Lūk, kas tiek domāts ar palīdzēšanu vienīgajam patiesajam Dievam – tā ir tēma, par kuru visās savās grāmatās un vēstulēs raksta tā spalva, kas liek rīta gaismai aust.
Tāpat Dieva mīļotajiem ir jābūt iecietīgiem pret saviem līdzcilvēkiem un ir jābūt skaidriem un atraisītiem no it visām lietām, viņiem ir jābūt tik patiesiem un sirsnīgiem, ka visas tautas virs zemes atzītu viņus par Dieva pilnvarotajiem pie cilvēkiem. Padomā, uz kādiem cildenuma augstumiem Visvarenā norādījumi sauc, un cik zems un nožēlojams ir tas mājoklis, kurā šīs vārgās dvēseles pašreiz mīt. Svētīti ir tie, kas uz tās pārliecības spārniem, kurus izplest ir palīdzējusi Dieva, tava Kunga, spalva, ir traukušies augšup uz debesīm!
Raugi, ak Dhabíḥ, tos darbus, kādus ir piepildījis augstākās patiesības Dievs! Teic: Cik liels, cik ļoti liels ir Viņa visu pasauli aptverošās varas spēks! Cik augstu, cik neizmērojami augstu Viņš ir atraisīts, ka nav sasniedzams un aptverams visai radībai! Lai slavēta, lai augsti slavēta Viņa lēnprātība – lēnprātība, kas ir atkausējusi sirdis tiem, kas ir iemantojuši Dieva tuvumu!
Neskaitāmu pārbaudījumu mākti, kurus mēs esam cietuši no mūsu nīdēju rokām, mēs visiem zemes valdniekiem esam pavēstījuši to, ko Dievs ir gribējis, lai mēs pasludinām, proti, lai visas tautas zina, ka nekāds posts neapturēs mūžsenā Ķēniņa spalvu, līdz tā piepildīs savu nolūku. Ar Dieva atļauju strādā Viņa spalva, Dieva, kas veido no satrūdējušiem un irstošiem kauliem.
Ņemot vērā šīs ieceres varenību, tiem, kas Viņu mīl, ir jāsajož gurni cīņai, tiem ir jāvērš savas domas un prāti uz visu, kas nodrošinās Dieva Lietas uzvaru, tie nedrīkst darīt zemus un nicināmus darbus. Ja tu uz mirkli apcerētu mūžīgā patiesības Dieva redzamos darbus un rīcību, tu kristu ar vaigu pret zemi un izsauktos: "Ak, Tu, Valdnieku Valdniek! Es apliecinu, ka Tu esi visas radības Kungs un visu, gan redzamo, gan neredzamo būtņu Apgaismotājs. Es apliecinu, ka Tavs spēks ir ietvēris pasaules visumu un ka zemes pulki nespēj Tevī viest izmisumu, ka visu tautu un nāciju kundzība nevar atturēt Tevi no Tava nodoma īstenošanas. Es atzīstu, ka Tava vienīgā vēlēšanās ir visas pasaules atdzimšana un tās tautu vienotības nodibināšana un visu to atpestīšana, kas tanī dzīvo."
Brīdi padomā un apceri, kā ir jāizturās tiem, kurus Dievs mīl, un uz kādiem augstumiem viņiem ir jātiecas! Vienmēr lūdz žēlsirdīgo Dievu, to Kungu, lai Viņš tiem palīdz darīt Viņa gribu! Patiesi, Viņš ir visspēcīgais, visslavenais, Viszinošais.
Šis pārestībām Pakļautā ieslodzījums, ak Dhabíḥ, nekaitēja viņam un arī nekad nevar kaitēt; tāpat arī visas viņa laicīgās mantības pazaudēšana, viņa trimda un pat mocības un fiziski pazemojumi nespēj viņu skart. Tas, kas viņu spēj sāpināt, ir tie ļaunie darbi, kurus pastrādā Dieva mīļotie un kurus viņi pieraksta mūžīgās patiesības Dievam. Lūk, šis ir tas posts, kas liek man ciest, un to apliecina pats pār visām lietām varenais Dievs. Tas, kas man ir gaužām sāpējis, ir tās prasības, kādas izvirza daži no Bayán ļaudīm ikkatru dienu. Daži no viņiem ir solījuši uzticību vienam no maniem Zariem (Dēliem), kamēr citi savus uzskatus apstiprina patstāvīgi un rīkojas atbilstoši viņu pašu vēlmēm.
Ak Dhabíḥ! Varenības Mēle runā: Tik tiešām, kā es runāju patiesību! Šai visvarenākajā Atklāsmē visu pagātnes laikmetu Dieva Sūtņi ir raduši savu galējo un visaugstāko piepildījumu. Melis un viltvārdis ir ikviens pēc viņa, kas apgalvo, ka nes atklāsmi. Mēs lūdzam Dievu, lai Viņš ir žēlīgs un palīdz šādam cilvēkam atsaukt un atteikties no tāda apgalvojuma. Nav šaubu, ka Dievs viņam piedos, ja viņš nožēlos. Ja viņš tomēr no saviem maldiem neatsakās, nav šaubu, ka Dievs atsūtīs kādu, kas viņu nežēlos. Patiesi, Viņš ir varens un visspēcīgs.
Redziet, kā Bayán ļaudis nepavisam nav saskatījuši, ka vienīgais mērķis visam tam, ko ir atklājusi Dieva Izpausme, kas nāca pirms manis, manas dailes vēstītāja, ir bijis manas atklāsmes un manas mācības pasludināšana. Ja ne manis dēļ – un par to man liecinieks ir mūžīgās patiesības Dievs – viņš nekad nebūtu runājis, ko viņš tiešām runāja. Raugiet, kā šī tauta ir alojusies un piegājusi visa Valdnieka, Neaizsniedzamā, mācībai it kā kādai spēlei vai vaļas priekam! Katru dienu viņu sirdis izgudro kādu jaunu plānu, un viņu iedomas liek viņiem meklēt kādu jaunu izeju. Ja ir tiesa tas, ko viņi runā, kā gan tad var nodrošināt tava Dieva, tā Kunga, mācības nesatricināmību? Izsver šo visu savā sirdī un esi starp tiem, kas redz skaidri un skatās vērīgi, kas ir stingri savā ticībā un nesatricināmi savā mērķtiecībā. Tavai pārliecībai vajadzētu būt tik stingrai, ka, ja pat visa cilvēce izvirzītu tādus apgalvojumus, kādus nekad nav izvirzījis neviens cilvēks, kādi nekad nevienam cilvēkam nav pat prātā ienākuši, tu tiem nepiegrieztu absolūti nekādu vērību, izmestu tos no sava prāta un vērstu savu skatu uz Viņu, kuru pielūdz visas pasaules.
Lai Dievs dod man pašam taisnīgam būt! Cēla, bezgalīgi cildena, ir šī mācība! Varena, neaptverami varena ir šī Diena! Svētīts tik tiešām ir tas cilvēks, kas ir atteicies no it visa un kā acis raugās uz Viņu, no kura vaiga plūst gaisma pār visiem, kas ir debesīs un kas ir virs zemes.
Asam, ak Dhabíḥ, ir jābūt tavam skatam, nelokāmai tavai dvēselei un stingrām tavām kājām, ja tu vēlies pastāvēt to savtīgo dziņu priekšā, kas, nemitīgi uzbrūkot, musinoši čukst cilvēku krūtīs. Šis ir vispirmais priekšraksts, kuru ir rakstījusi Visaugstā spalva pēc mūžsenā Ķēniņa gribas. Ievēro to, glabā to kā savu acuraugu un esi pateicīgs! Dienu un nakti centies kalpot Viņa mācībai, jo Viņš ir mūžīgā patiesība! Atraisies no visa pārējā, tikai no Viņa vien nē. Es saku, itin viss, ko redzi šai Dienā, visam tam ir lemts iznīkt. Nepārsniedzami augstu tu pacelsies, ja stāvēsi stingri par Dieva, tava Kunga, mācību. Tava rosme, tava darbība ir virzīta uz Viņu, un pie Viņa tu radīsi savu galējo miera vietu.
-~-CXVI. Ak jūs kristīgās pasaules ķēniņi! Vai tad jūs nedzirdējāt, ko sacīja Jēzus, Dieva Gars: "Es aizeju, bet es atkal nākšu pie jums?" Kāpēc gan tad jūs netuvojāties viņam, kad viņš tiešām atkal, debess mākoņu nests, nāca pie jums, lai jūs skatītu viņu vaigā un pievienotos tiem, kas ir iemantojuši viņa tuvumu? Un citā vietā viņš saka: "Kad atnāks viņš, Patiesības Gars, viņš vedīs jūs uz patiesību." Un tomēr, redziet, kad viņš tiešām nesa patiesību, jūs atteicāties raudzīties uz viņu, bet turpinājāt klaidēt sevi ar fantazēšanu un laika kavēkļiem. Jūs nesveicāt viņu, jūs nemeklējāt viņa klātbūtni, jūs negribējāt dzirdēt Dieva vārdus no viņa paša mutes un smelties no visvarenā, visu cildinātā, visgudrā Dieva zināšanām. Caur šādu nevērību jūs neesat ļāvuši Dieva dvašai plūst pār jums, jūs neesat ielaiduši tās saldo smaržu savās dvēselēs. Līksmā nodabā jūs turpināt klaiņot pa savu tumšo dziņu ieleju. Gan jums pašiem, gan jūsu mantībai ir lemta iznīcība. Nav nekādu šaubu, ka jūs atkal nāksiet pie Dieva un tiksiet saukti uz norēķinu par saviem darbiem, kad Viņš pulcēs visu radību...
Ak ķēniņi! Ir pagājuši divdesmit gadi, un katru dienu mēs esam jutuši jaunu bēdu sāpes. Nevienam no tiem, kas nākuši pirms mums, nav bijis jāpārcieš tas, kas ir jāpārcieš mums. Kaut jūs to spētu saredzēt! Tie kas vērsās pret mums, ir sūtījuši mūs nāvē, ir lējuši mūsu asinis, ir laupījuši mūsu mantību un ir piesmējuši mūsu godu. Un kaut gan jūs jautāt mūsu ciešanas, agresora roku apturēt jūs nemēģinājāt. Kā, vai tad nav skaidrs, ka jūsu pienākums ir apvaldīt apspiedēja tirāniju un ar visiem jūsu pavalstniekiem apieties taisnīgi, vai tad caur to visas cilvēces priekšā skaidri neizpaustos jūsu augstā taisnīguma apziņa?
Dievs ir jūsu rokām uzticējis jūsu tautu vadības grožus, lai jūs taisnīgi valdītu pār viņiem, lai garantētu nomākto tiesības, lai sodītu pāri darītājus. Ja jūs novārtā atstājat to pienākumu, ko Dievs jums savā Grāmatā ir uzlicis, jūs tiksiet pieskaitīti pie tiem, kas Dieva acīs ir netaisni. Patiesi, jo smaga izrādīsies jūsu maldīšanās. Vai tad jūs vadāties no tā, ko savās iedomās esat safantazējuši, vai esat atmetuši visaugstā, visvarenā, nepieejamā un neatvairāmā Dieva baušļus? Atsakieties no savas mantības un turieties pie tā, ko ievērot jums licis Dievs! Meklējiet Viņa žēlastību, jo kas to meklē, tas iet Viņa taisno ceļu.
Padomājiet par to, kādā stāvoklī mēs atrodamies, par tām bēdām un likstām, ar kādām mēs tiekam pārbaudīti! Ne uz mirkli neaizmirstiet par mums un spriediet taisnu tiesu pār mums un mūsu naidniekiem! Jūs noteikti drīzi redzēsiet, ka tas jums nāks tikai par labu. Mēs stāstām jums mūsu bēdu stāstu par visu to, kas ar mums ir noticies, lai jūs varētu mums noņemt vai padarīt vieglāku mūsu bēdu nastu. Lai tas, kas vēlas, atvieglo mūsu likteni, bet tam, kas to nevēlas, lai palīdz tas Kungs!
Mans kalps, dari ļaudīm zināmu to, ko mēs tev esam pastāstījuši, un brīdini viņus, nešaubies un, cilvēku bailes redzot, nekrīti izmisumā! Tuvojas tā diena, kad Dieva mācība un Viņa apliecinājums būs augsti daudzināmi to acīs, kas ir debesīs un kas ir virs zemes. Vienmēr pilnīgi paļaujies uz savu Kungu, raugies uz Viņu un novērsies no tiem, kas apšauba Viņa patiesību! Lai pietiek Tev tā balsta un palīdzības, kas nāk no Dieva, tava Kunga! Lai Dievs, tavs Kungs, ir tavs stiprais balsts un palīgs! Mēs esam apņēmušies nodrošināt Viņa uzvaru virs zemes un pacelt mūsu Lietu jo augstu pār cilvēkiem, pat ja arī neatradīsies neviens ķēniņš, kas Viņu uzlūko.
-~-CXVII. Lai būtu zināmi priekšnosacījumi pasaules mieram un tautu progresam, Lielā Būtne ir rakstījusi: Ir jānāk laikam, kad visā pasaulē apzināsies, cik ļoti nepieciešams ir visiem cilvēkiem sanākt plašā visaptverošā sanāksmē. Uz to katrā ziņā būs jāierodas visiem pasaules ķēniņiem un valdniekiem un jāapspriež, kā likt pamatus Lielajam Mieram starp cilvēkiem pasaulē. Ir nepieciešams, lai pasaules lielvalstis stingri apņemtos samierināties un izlīgt savā starpā, lai zemes tautas varētu dzīvot mierā un saticībā. Ja kāds ķēniņš uzbruktu otram, tad visu pienākums ir celties vienotībā un viņu savaldīt. Pie šādas nostājas pasaules tautām atkritīs vajadzība pēc ieročiem, ja nu vienīgi savu valstu drošības un iekšējās kārtības uzturēšanai. Caur to būs nodrošināts miers un savaldība visiem ļaudīm, valdībām un tautām. Mēs mīļuprāt saistām savas cerības ar to, ka šādu stāvokli sasniegs visi pasaules karaļi un valdnieki, jo viņi ir kā spoguļi, kas atstaro Dieva žēlīgo un visvareno vārdu. Šis būs tas vairogs, kas atvairīs tirānijas tīkojumus... Tuvojas diena, kad visas pasaules tautas runās vienā valodā un tām būs vienāda rakstība. Kad tas būs ticis sasniegts, tad ceļinieks, lai arī uz kādu pilsētu viņš dotos, ieradīsies tur kā savās mājās. Tas ir absolūti nepieciešami un būtiski. Pienākums ikvienam, kam dota sapratne un iedziļināšanās spēja, ir rakstīto mācību vērst īstenībā un darbos... Kas to dara, tas, patiesi, ir cilvēks, kas sevi pilnībā ziedo visas cilvēku rases labā. Lielā Būtne saka: Laimīgs un svētīts ir tas, kas ceļas un cīnās, lai visām zemes tautām un ciltīm būtu labi. Un vēl citā vietā viņš saka: Ne tam būs lepoties, kas tik pats savu zemi mīl, bet gan tam, kas mīl visu pasauli. Pasaule ir tikai viena zeme, un cilvēce ir tās pilsoņi.
-~-CXVIII. Nepārstājiet bīties Dieva, jūs pasaules ķēniņi, un raugiet, lai jūs nepārkāptu tās robežas, kādas jums nospraudis Dievs! Turieties pie Viņa Grāmatā noteiktiem priekšrakstiem, neejiet tālāk, kā tajos vēlēts! Esiet modri un raugiet, lai jūs nevienam nedarāt pāri kaut vai par tik, cik liels ir sinepju graudiņš! Ejiet taisnīguma ceļu, jo tas, patiesi, ir taisnais ceļš!
Izlīdziniet savas domstarpības un samaziniet savu bruņojumu, tādējādi atvieglojot izdevumu nastu un savas sirdis un prātus! Dziedējiet domstarpību sistās brūces, un vienīgais bruņojums, kādu jums vajadzēs, būs jūsu pilsētu un teritoriju aizstāvēšanai! Bīstieties Dieva un sargieties pārkāpt mērenības robežas, lai jūs nepieskaita pie neprāšiem!
Mums ir zināms, ka ik gadus jūs palielināt savus izdevumus, un to nasta gulst uz jūsu pavalstnieku pleciem. Patiesi, tas ir vairāk, nekā viņi spēj nest un ir smaga netaisnība. Spriežiet taisnu tiesu pār cilvēkiem, esiet viņiem taisnīguma paraugi! Tas ir jūsu kārtas un jūsu stāvokļa cienīgi.
Raugiet, ka neesat netaisni ne pret vienu, kas griežas pie jums un meklē pie jums patvērumu! Savās gaitās bīstieties Dieva un vediet godīgu dzīvi! Nebalstieties uz savu varu, savām armijām un bagātībām! Pilnīgi paļaujieties un uzticieties Dievam, kas jūs ir radījis, un griezieties pie Viņa pēc palīdzības visos jūsu pasākumos! Tikai no Viņa vien nāk glābiņš. Ar debesu un ar zemes spēkiem Viņš palīdz, kam Viņš grib.
Ziniet, ka nabagie starp jums ir Dieva aizbildnībā. Skatieties, ka nedarāt pāri Dieva aizbildināmiem un ka neejat nodevības ceļus! Jūs droši aicinās atbildēt par Viņa aizbildināmiem, kad pienāks tā diena, kurā uzstādīs Taisnības Svarus, uz kuriem izsvērs visus kā nabago, tā bagāto ļaužu darbus, un kad ikvienam kritīs viņa tiesa.
Ja jūs neņemsiet vērā šos padomus, ko tiešā un nepārprotamā valodā mēs jums dodam šai vēstulē, Dieva sods panāks jūs no visām pusēm un pret jums tiks pasludināts Dieva tiesas lēmums. Tai dienā jums būs jāatzīst savs nespēks, jo jūs nespēsiet Viņam pretoties. Esiet žēlīgi paši pret sevi un pret tiem, kas ir jūsu varā! Spriežiet par viņiem taisnu tiesu saskaņā ar tiem priekšrakstiem, kādus Dievs ir devis savā augstajā un svētajā vēstī, kurā Viņš ikvienam un visam ir nospraudis noteiktu mēru, kurā Viņš izskaidro it visu jo nepārprotami, kas ir domāta kā atgādinājums tiem, kas tic Viņam.
Izpētiet mūsu lietu, izdibiniet it visu, kas ir nācis pār mums, un šķiriet taisnu tiesu pār mums un mūsu ienaidniekiem, un izturieties taisnīgi pret saviem tuvākiem! Ja jūs neapturat apspiedēja roku, ja jūs nenodrošināt nomāktajiem viņu tiesības, tad kādas gan jums ir tiesības pacelt sevi pāri citiem cilvēkiem? Ar ko tad jūs varat lepoties? Vai ar to, ko jūs ēdat un dzerat, vai ar dārgām lietām, kuras jūs pievienojat savai bagātībai, vai ar savu rotu košo dažādību un dārdzību? Ja jau iznīcīgās lietās, kuras jūs sev saraušat, slēptos tas īstais dižums, tad jau zemei, kuru jūs minat, būtu sevi jādaudzina pārāku par jums, tāpēc ka tā ir jūsu apgādātāja, tāpēc ka caur Visvarenā gribu tā jums visu to dod. Saskaņā ar Dieva likumu tās dzīles satur visu, ko jūs ņemat sev par tiesu. Kā Dieva žēlastības zīmi jūs iegūstat no tās visas savas bagātības. Nu tad palūkojieties uz savu stāvokli, ar kuru jūs tā lepojaties! Ak kaut jūs spētu redzēt!
Nē! Tik tiešām, ka Dievs savā varā tur visu savas radības valstību! Jūsu patiesais un nepārejošais dižums slēpjas nekur citur kā tikai jūsu stingrā Dieva likumu un Viņa priekšrakstu ievērošanā, jūsu pašaizliedzīgā apņēmībā rūpēties par to izpildīšanu, jūsu gaitas stingrībā, ejot pa pareizo ceļu.
-~-CXIX. Ak jūs zemes valdītāji! Kāpēc gan jūs esat aptumšojuši saules gaišo starojumu, kāpēc jūs neļaujat tai spīdēt? Ieklausieties padomā, ko rakstījusi Visaugstākā spalva, lai varbūt jūs un nabadzības skartie varētu iegūt mieru un rāmumu. Mēs lūdzam Dievu, lai Viņš palīdz šīs zemes ķēniņiem nodibināt mieru uz zemes. Patiesi, Viņš dara to, kas ir Viņa griba.
Ak pasaules ķēniņi! Mēs redzam, kā katru gadu jūs tērējat arvien vairāk un uzkraujiet šo nastu uz savu pavalstnieku pleciem. Patiesi, tas ir netaisnības pārmērs. Bīstieties to nopūtu un asaru, kas nāk no šī Pārestības Cietušā, un nesalieciet savas tautas zem nepanesama smaguma! Neaplaupiet tās, lai paši sev varētu pilis celt; nē, drīzāk dodiet ļaudīm to, ko paši kārojat! Lūk, mēs atsedzam jūsu acīm to, kas varētu jums par labu nākt, ja tik vien jūs gribētu skatīties. Jūsu dārgumi ir jūsu tautas. Piesargieties, ka valdot jūs nepārkāpjat Dieva baušļus, ka tie, kas jums ir uzticēti, neizrādās laupītāju rokās! Caur tiem jūs valdāt, no to iztikas jūs iztiekat, ar to palīdzību jūs gūstat uzvaras. Un tomēr nicīgā nevērībā jūs raugāties uz tiem. Dīvaini, cik ļoti dīvaini!
Tagad, kad jūs esat atstūmuši Vislielāko Mieru, tad turieties jel stingri pie Mazākā Miera, un varbūt jūsu un jūsu pavalstnieku stāvoklis kaut cik uzlabosies!
Ak jūs zemes valdītāji! Salīgstiet savā starpā, lai nebūtu jums vajadzīgs vairāk ieroču, nekā nepieciešams jūsu zemju un valstu aizsardzībai! Raugiet, ka nenoniecināt Visu Zinošā, Visu Uzticamā padomus!
Esiet vienoti jūs, zemes ķēniņi, jo tikai tad nesaskaņu negaisi jūsu starpā izgaisīs un jūsu tautas radīs mieru, kad jūs to sapratīsiet! Ja jūsu starpā gadās kāds, kas tver ieročus, vēršoties pret citu, tad celieties visi pret viņu, un tas būs tikai taisnīgi!
-~-CXX. Ak jūs izvēlētie tautas pārstāvji ikvienā zemē! Ja spējat vērīgi ielūkoties, tad sanāciet kopā un apspriežieties, un lai jūsu vienīgā rūpe ir cilvēces labklājības vairošana un tās stāvokļa uzlabošana! Raugieties uz pasauli kā uz cilvēka ķermeni, kuru, kaut gan tas sākotnēji bija pilnīgi vesels, ir tagad aiz dažādiem cēloņiem pārņēmušas vairākas smagas kaites! Ne vienu dienu tam nekļūst vieglāk, nē, tā nelabums pieņemas smagumā, jo ārstē to neprašas ārsti, kas pielaiž smagas kļūdas, jo tie vadās tikai no personīgajiem ieskatiem. Un ja nu kādu reizi gadās spējīgs dziednieks un tam izdodas kādu locekli izārstēt, tad pārējie ir palikuši slimi kā iepriekš. Tā jums paskaidro viszinošais un visgudrais Dievs.
Un šodien mēs šo ķermeni redzam to valdnieku varā, kas ir tik apreibuši savā lepnībā un iedomībā, ka viņi pat nespēj skaidri atšķirt to, kas viņiem pašiem ir veselīgāk, nemaz jau nerunājot par tik mulsinošas un varenas Atklāsmes saskatīšanu kā šī. Un vienmēr, kad kāds no viņiem ir centies uzlabot šī ķermeņa stāvokli, tad, vai nu viņš to atzīst vai nē, viņš to ir darījis aiz kāda personīga aprēķina un šādi necienīgi iemesli ir mazinājuši viņa spēju dziedēt un izārstēt.
Kā visspēcīgākās zāles, kā visiedarbīgāko pasaules izdziedēšanas līdzekli Dievs ir parakstījis visu tautu apvienošanos vienā ticībā, vienai kopējai lietai. Un tas var ne notikt ne citādi, kā tikai ar pieredzējuša, spējīga un iedvesmota Dziednieka spēku. Tik tiešām, šī ir patiesība, un viss pārējais ir tikai maldīšanās.
-~-CXXI. Saki: Ak jūs, kas apskaužat mani un tiecaties man darīt pāri! Tas niknums, ar kādu jūs izgāžat savas dusmas pār mani, jūs iznīcina! Raugiet, spoža Saule ir uzlēkusi pie manas atklāsmes apvāršņa un apņēmusi savā starojumā visu cilvēci! Un tomēr, raugiet, kā jūs esat sev šo gaismu lieguši, ieslīkstot nevērībā un paviršībā! Apžēlojieties paši par sevi un neatsakieties no Viņa, kura patiesību jūs jau esat saskatījuši, neejiet ar tiem, kas grēko!
Tik tiešām, ka taisnīgs ir vienīgais patiesais Dievs! Ja jūs noraidīsiet šo Atklāsmi, visas pasaules tautas smiesies un zobosies par jums un jūs nicinās, jo tieši jūs esat tie, kas, cenzdamies pierādīt savas lietas patiesību, viņu acīs esat liecinājuši par visvareno, visgaišo un visgudro Dievu, visaugsto Aizstāvi. Un nebija vēl nākamais Dieva Sūtnis, neatvairāmā autoritātē tērpts, ticis pie jums nosūtīts, kad jūs jau atteicāties no viņa, ak jūs, kas vairojat nevērīgo rindas!
Kā! Vai tad jūs sevī iedomājaties, ka jums piemīt spēks izdzēst saules gaismu vai aptumšot tās mirdzumu? Nē, tik tiešām, ka es dzīvoju! Jūs nekad nespējāt un nekad nespēsiet piepildīt šādu nodomu, kaut jūs visu, kas ir debesīs un visu, kas ir virs zemes, sauktu sev palīgā. Bīstieties Dieva un netiecieties piepildīt to, kas ir tukšs un veltīgs! Ieklausieties Viņa vārdos un nenošķiriet sevi no Viņa kā ar plīvuru! Saki: Dievs ir mans liecinieks! Priekš sevis es neesmu neko vēlējies. Tas, ko es esmu vēlējies, ir Dieva un Viņa mācības uzvara. Nevajag starp jums un mani nevienu citu liecinieku kā vien Viņu pašu. Ja jūs izberzētu sev acis, tad jūs viegli saredzētu, ka mani darbi apliecina manu vārdu patiesību, ka mani vārdi ved mani uz maniem darbiem.
Akluma sistas ir jūsu acis. Vai tad jūs nemanāt Dieva spēku un Viņa varu? Vai tad jūs neredzat Viņa dižumu un slavu? Ak vai jums, ļaunprātīgo un nenovīdīgo bars! Uzklausiet manus vārdus un nevilcinieties ne mirkli! To vēl jums viņš, kas ir visžēlīgā Daile, lai jūs varbūt spētu atraisīties no laicīgajām lietām un paceltos tajos augstumos, kur Viņa Atklāsmes pavēnī jūs redzēsiet pulcējušos visu radību.
Saki: Ja jūs nemeklējat un kamēr jūs nemeklējat Dieva Atklāsmes pavēni, jums nevar būt patversmes, uz kurieni šai Dienā bēgt un tverties no Dieva dusmām, jums nevar būt neviena, kas aizsargātu jūs no Viņa dusmu spējuma. Lūk, šī ir Viņa Atklāsme, ko nes jums šis Jauneklis. Teiciet Dievu, to Kungu, par tik spožu, tik nepārvērtējamu, tik brīnumainu redzējumu!
No visa atraujieties, tik vien no manis nē, savu vaigu vērsiet uz manējo, jo tas jums būs svētīgāk par visām jūsu bagātībām! Caur manis paša vārdu, kas pauž patiesību un aptver un ietver it visu, Dieva mēle apstiprina manus vārdus par patiesiem.
Saki: Vai tad jūs domājat, ka viņam ir kāds labums no tā, ka jūs uzticībā pieņemat viņa mācību, vai arī, ka viņš ko zaudē, ja jūs noraidāt viņa patiesību? Nē, tik tiešām, kā es esmu es, Visaugstais un Nepieejamais, kam pakļaujas it viss! Saraujiet vārdu plīvurus un saskaldiet to valstību, jo tie šķir! Tik tiešām, ka man ir nesama daile! Ir atnācis Viņš, Valdnieks pār visiem vārdiem, uz kura pavēli no paša sākuma, kam nav sākuma, ir tapis radīts ik viens atsevišķs vārds, ir atnācis Viņš, kas turpinās radīt tos pēc savas gribas. Patiesi, šis ir visvarenais, visgudrais Dievs.
Raugiet, ka neatgrūžat dievišķās vadības roku! Pilniem malkiem veldzējieties no Kausa, ko Debesu Jaunekļi tur virs jūsu lūpām. To vēl jums tas, kas žēlo jūs vairāk, nekā sevi žēlojat jūs paši, kas negaida no jums nekādu atlīdzību, nekādu pateicību. Balva viņam nāk no tā, kas caur patiesības spēku ir viņu pie jums sūtījis, jo ir izraudzījis viņu, lai viņš apliecina Dievu visas radības acīs. Dievs ir pilnvarojis viņu nest un paust visas savas zīmes. Vēlreiz ieklausieties, lai jūs uztvertu to, uz ko jūs aicina mūžsenā Ķēniņa mēle cerībā, ka jūs varbūt ierindosieties starp tiem, kas ir apjautuši patiesību. Vai tad jūs kādreiz esat dzirdējuši savus tēvus vai tēvu tēvus, vai tos, kas nākuši pirms viņiem, pat līdz pirmtēvam Ādamam, stāstām, ka jebkad kāds, kam Dievs ir devis acīmredzamu netveramu varu, kam pa labai rokai ir Dieva Valstība un pa kreisai visa Viņa nebeidzamās valdīšanas vara un spožums, un kas, atklāsmes mākoņu nests, visvarenā, visspēcīgā neatvairāmā Dieva pulkiem pa priekšu ejot un skandējot vārsmas, kuru jēgas dziļumu nespēj izdibināt pat vismācītāko vīru prāti, ir nācis uz zemi un nesis vēsti, kas nav no Dieva? Tad esiet redzīgi un runājiet patiesību, tīru patiesību, ja uzskatāt, ka esat augstsirdīgi un godīgi!
Saki: Mūsu atklātās vārsmas ir skaitā tik pat daudzas, kā tās, ko iepriekšējā atklāsmē debesis sūtīja Báb. Lai tas, kas apšauba Dieva Gara runāto vārdu patiesību, meklē mūsu klātbūtnes galmu un sadzird mūsu dievišķi atklātos pantus un kļūst par aculiecinieku skaidram pierādījumam tam, ko mēs apgalvojam!
Saki: Tik tiešām, ka taisnīgs ir visvarenais Dievs! Dieva labestības mērs ir tapis piemērīts, Viņa vārds ir pilnveidots, no Viņa vaiga plūstošā gaisma ir atklāta, Viņa virsvaldība ir aptvērusi visu radību, Viņa Atklāsmes spožums ir atspīdējis, un Viņa, dāsnums ir plūdis pār visu cilvēci.
-~-CXXII. Cilvēks ir visaugstākais talismans. Taču nepietiekama izglītība nav ļāvusi viņam attīstīt un izvērst viņam piemītošās spējas. Caur vārdu, kas nāca no Dieva lūpām, tam deva esamību; vēl viens vārds ļāva viņam izzināt, kas ir viņa zināšanu avots; vēl viens nodrošināja viņam viņa stāvokli un sūtību. Lielā Būtne ir teikusi: "Raugies uz cilvēku kā uz zemes dzīli, kas sevī slēpj nenovērtējamus dārgakmeņus! Tikai caur izglītību ir iespējams izgaismot šos dārgakmeņus, lai visa cilvēce gūtu no tiem labumu. Ja cilvēki iedziļinātos tai jēgā, kādu atklāj caur Dieva gribu mums sūtītie Svētie Raksti, tie saskatītu, ka to mērķis ir uzlūkot visus cilvēkus kā vienu dvēseli, tā, lai katru sirdi varētu apzīmogot ar vārdiem: "Šai Karaļvalstij būs piederēt Dievam!" un lai visu cilvēci apņemtu dievišķā dāsnuma, mīlestības un žēlsirdības gaisma. Vienīgais patiesais Dievs – lai Viņam slava augstumos! – priekš sevis paša nav vēlējies nekā. Nav Viņam labuma no cilvēku uzticības, un nespēj Viņu skart to ļaunums un samaitātība. Vārdu Valstības Putns, nemitīgi aicinot, dzied: "Visas lietas es esmu gribējis priekš tevis un arī tevi pašu priekš tevis paša." Ja šī laikmeta mācītie un pasaules lietās gudrie vīri atļautu cilvēcei ieelpot brālības un mīlestības saldo smaržu, tad ikviena saprātīga sirds apjēgtu, ko nozīmē īsta brīvība, un atklātu netraucēta miera un pilnīgas rimtības noslēpumu. Ja zemei būtu lemts sasniegt šādu stāvokli un baudīt no tā nākošo gaismu, tad par to tiešām varētu sacīt: "Un tu neredzēsi tanī nedz pauguru, nedz dobju."
-~-CXXIII. Kur gan ir palikušas tās paaudzes, kas bija nākušas pirms jums, uz kurieni tās devušās? Jā, kur ir tie, kam apkārt, tiem dzīviem esot, visskaistākajā dabas tērpā rotājās zeme? Ak ļaudis, mācieties no viņu piemēra un nenoklīstiet neceļos!
Nepaies ilgs laiks, un to, kas tagad pieder jums, paņems citi, citi ieies jūsu mājokļos. Neesiet neprātīgi, ieklausieties manos vārdos!
Visaugstākais pienākums ikvienam no jums ir vēlēties sev to, ko tīkot vai jums atņemt nespēj neviens cits. Tā ir Dieva mīlestība, un to apliecina pats Dievs. Ak, kaut jūs to saprastu!
Celiet sev namus, ko ne lietus, ne plūdi nespēj aiznest, kas tiešām sarga jūs no šīs dzīves nedrošības un pārmaiņām! Tā jūs pamāca tas, kam pasaule ir pāri darījusi un ko tā ir atstājusi.
-~-CXXIV. Cik brīnumaina ir dzīvā, mūžīgā Dieva vienesme, kas ir augstāka par visām robežām, kas ir viņpus visas radības saprašanas! No mūžību mūžības Viņš ir mitis savā svētajā un nepieejamā slavas miteklī, un mūžu mūžos būs savā augstajā, varenajā, neatkarīgajā diženuma tronī. Cik cēla ir vienmēr bijusi Viņa neuzpērkamā Būtība, cik absolūti neatkarīga no visas radības zināšanām, un cik nesasniedzami augstu tā ir virs tām slavas dziesmām, kādas tai var dziedāt debesu un zemes iemītnieki!
No sava augstā pirmsākuma, no savas labestīgās un dāsnās būtības, Viņš ikkatrai būtnei, ko Viņš ir radījis, ir uzticējis kādu sevis pazīšanas zīmi tā, lai nevienai Viņa radītai būtnei nebūtu ņemta iespēja izteikt šo zināšanu atbilstoši savai kārtai un savām spējām. Šī pazīšanas zīme ir Viņa dailes atstarotājs spogulis radības pasaulē. Jo lielāki pūliņi ir ielikti šī augstā un tīrā spoguļa slīpēšanā un spodrināšanā, jo patiesāk tas atspoguļos Dieva vārdu un īpašību gaismu un atklās Viņa brīnumainās zīmes un Viņa zināšanu. Ikkatrai radītai būtnei būs dota spēja (tik liels ir šis atstarotājs spēks) atklāt tai iepriekš noliktā stāvokļa iespējas, saskatīt savas spējas un savu ierobežojumu, un tā varēs apstiprināt patiesību: "Patiesi, Viņš ir Dievs, nav neviena cita Dieva bez Viņa."
Nevar būt nekādu šaubu, ka to pūliņu rezultātā, kādus ikviens cilvēks apzinīgi pieliek, vai arī pateicoties viņa paša garīgajām dotībām, šis spogulis var tikt tādā mēra attīrīts no zemes traipu sārņiem un var tikt atbrīvots no sātanisku dziņu izraisītiem sapņiem, ka tas spēj tuvumā rādīt mūžīgā svētuma pļavas un mūžīgās brālības galmus. Tomēr cenšoties ievērot principu, ka katrai lietai ir ticis nolikts savs laiks, ka katram auglim noteikts savs gadalaiks, šādā dāvanā slēptā enerģija var vislabāk izraisīties un tās zaļoksnējais spēks vislabāk izpausties Dieva Dienās. Un lai gan ikvienai dienai piemīt Dieva iepriekš noliktas brīnumainas svētības tiesa, tomēr tām Dienām, kuras ir tieši saistītas ar Dieva Izpausmes atnākšanu, piemīt kaut kas īpašs, ko neaptvert nevienam prātam. Tām ir ticis piešķirts tāds spēks, ka, ja šādās nebeidzamas līksmes dienās vaigu vaigā ar neizsmeļamas gaismas nesēju Sauli izrādītos visas debesīs un virs zemes mītošās dvēseles, kas saskaņotos ar Viņa gribu, tās, Viņa gaismas sildītas, itin visas paceltos jo augstu virs visa laicīgā. Lai tiek teikta šī mīlestība, par kuru stiprāka nevar būt pat vislielākā svētība, jo līdzīgu mīlas labestību radības acs vēl nav skatījusi! Daudz, daudz augstāk ir Viņš par visām savām īpašībām, par visu to, kas tiek par Viņu stāstīts!
Tieši šī iemesla dēļ šajās dienās neviens cilvēks nejūt vajadzību pēc sava kaimiņa. Ir jau ticis jo bagātīgi parādīts, ka šai Dievības noteiktajā laikā vairums to, kas ir meklējuši un raduši Viņa svētīto galmu, ir izstrāvojuši tādu gudrību un zināšanas, no kuras pat vienu mazu drusciņu saprast spēj un sapratīs tikai neviens cits kā šīs svētītās dvēseles, lai cik ilgi arī šie citi būtu mācījušies vai mācījuši. Tieši pateicoties šim spēkam, Dieva mīļotie ir tikuši pacelti tik augstu šajās Patiesības Saules Atklāsmes Dienās, līdz tās tapušas neatkarīgas no cilvēku zināšanām. Tieši viņu sirdis un iedzimtās spējas nemitīgi izstaro cilvēku gudrības un zināšanu dziļāko būtību.
-~-CXXV. Ak mans brāli! Iekams patiess meklētājs sper soli pa savu meklējumu ceļu, kas ved pie Sendienu Ķēniņa zināšanas, viņam ir visupirms jāattīra sava sirds, kas taču ir tā vieta, kur atklājas Dieva visdziļākie noslēpumi, no iemācītās gudrības, kas ir kā putekļu sega, kas aptumšo, un no sātanisku dziņu iedvestām iedomām. Viņam ir jāšķīstī krūtis, kas ir tā svētnīca, kurā nebeidzamajai mīlestībai uz Mīļoto paglābties no visiem traipiem, kur dvēselei norobežoties no visa, kas ir no ūdens un no zemes, no visām pārejošām, necienīgām zemes saitēm. Viņam sava sirds ir tādā mērā jāšķīstī, ka tanī nepaliek ne pēdas no mīlas vai naida, jo mīla var to nosliekt uz maldiem, bet naids to atrauj no patiesības. Šai Dienā tu jau esi pieredzējis, ka mīlas vai naida dēļ vairums cilvēku tiek ņemta iespēja raudzīties Nemirstīgajam vaigā, to dēļ vairums cilvēku aizklīst tālu projām no dievišķo noslēpumu Iemiesotājiem un tagad klīst bez gana pa aizmirstības un maldu biezokņiem.
Tādam meklētājam ir visu laiku jāpaļaujas uz Dievu, viņam ir jāatsakās no visām pasaules tautām, jānorobežojas no iznīcīgās pīšļu pasaules un jāturas pie Viņa, kas ir visu Kungu Kungs. Viņš nekad nedrīkst pacelt sevi pāri nevienam, no savas sirds viņam jānoslauka lepnuma un iedomības pēdas, viņa sirdī ir jābūt samierinātībai un pacietībai, ir jāievēro klusums un jāizvairās no tukšām runām. Jo mēle ir kā gruzdoša uguns, un pārliekas runas ir nāvējoša inde. Vieliskā uguns aprij miesas, bet tā uguns, kas uz mēles gruzd, saēd sirdi un dvēseli. Pirmajās spēks plosās tikai laiku, no otrās sekām nākas ciest pat gadsimtu.
Tādam meklētājam arī jāraugās uz mēlnesību kā uz smagu kļūdu un jāatturas no tās, jo apmelošana smacē sirds gaismu un noslāpē dvēseles dzīvos strāvojumus. Viņam vajadzētu samierināties ar mazumiņu un atbrīvoties no pārmērīgām iegribām. Viņam vajadzētu augstu turēt tādu cilvēku sabiedrību, kas ir atsacījušies no pasaules un ir apmierināti, ja tiem izdevies izvairīties no pasaulīgiem un lepni lielīgiem cilvēkiem. Katru rīta ausmu viņam vajadzētu pavadīt sarunā ar Dievu, ar visu savas dvēseles spēku viņam nemitīgi jāmeklē Viņš, visu Mīļotais. Katru pasaulīgu, vieglprātīgu domu ir jāsadedzina Viņu mīlošas pieminēšanas kvēlē un it visam, izņemot Viņu, ir zibens ātrumā jātiek garām. Viņam ir jāpalīdz tiem, kam iedzīve un iztika atņemta un kas ir trūkumā izmisuši. Viņam jābūt labam pret kustoņiem un vēl jo labākam pret līdzcilvēkiem, kam dota runas spēja. Jābūt gatavam bez vilcināšanās ziedot savu dzīvību savam Mīļotajam. Viņam ļaužu pēluma dēļ nebūs novērsties no patiesības. Viņam nebūs novēlēt citiem to, ko viņš nevēlas pats, un nebūs apsolīt to, ko viņš nepildīs. Ar visu sirds spēku viņam būs pretoties sadarbībai ar tiem, kas dara ļaunu, bet būs lūgt, lai viņiem piedod viņu grēkus. Viņam ir jāpiedod grēcīgajam un to nekad nav jānicina par to, ka viņš tik zemu kritis, jo neviens nevar zināt, kā viņš pats beigs. Cik gan bieži savā nāves stundā grēcinieks ir apjautis ticības dziļāko būtību un, guvis spēku un spirgtumu no nemirstības dzēriena, ir sasniedzis Debesu pulku augstumus! Un atkal, cik bieži ir bijis tā, ka kvēla savas ticības apliecinātāja dvēsele savā augšāmcelšanās stundā ir tā izmainījusies, ka nokritusi visdziļākās elles ugunīs!
Šo pārliecinošo un svarīgo padomu nolūks ir dot Dieva meklētājam apziņu, ka viss ir pārejošs, tik Dievs vien nē, ka nekam nav nekāda svara, izņemot Dievu, kas ir visu pielūdzams.
Tādām ir jābūt augsti tiecīgo īpašībām, kas savā kopumā iezīmē apgarotos. Viņi ir jau tikuši pieminēti sakarā ar prasībām tiem ceļiniekiem, kas uzsākuši pozitīvu zināšanu ceļu. Ja vientuļais ceļinieks, kas no visas sirds meklē, atbilst visiem šiem būtiskajiem nosacījumiem, tad un tikai tad var sacīt, ka viņš patiesi meklē. Un, kad viņš atbildīs šai pantā ietvertajiem nosacījumiem: "Ikviens, kas pūlas priekš Mums," viņš baudīs to svētību, ko piešķir vārdi: "Tik tiešām, Mēs vadīsim viņu pa Mūsu ceļu."
Tikai tad, kad meklētāja sirdī iedegsies meklēšanas liesmiņa, nopietnas tiecības, kvēlu ilgu, dedzīgas uzticības un mīlestības, līksmes un ekstāzes uguns, un Dieva mīlošās labestības elpa spirdzinās viņa dvēseli, tikai tad atkāpsies maldu tumsa, tikai tad izklīdīs šaubu un nemierīgu nojautu migla, un zināšanu un pārliecības gaisma apņems visu viņa būtni. Tanī stundā Noslēpumainais Saucējs, nesdams prieces vēsti no Gara, parādīsies mirdzošs kā rīts Dieva Pilsētā un ar zinātāja taures skaņām modinās sirdi, dvēseli un garu no vienaldzības miega. Tad svētā un mūžīgā Gara pāri plūstošā žēlastība un daudzveidīgā labvēlība nesīs meklētājam tādu jaunu dzīvības spēku, ka liksies viņam, ka tam dota jauna redze, jauna dzirde, jauna sirds un jauns prāts. Viņam atklāsies redzamās visuma zīmes, un spēs viņš iespiesties dziļākajos dvēseles noslēpumos. Redzēdams caur Dieva aci, viņš ikkatrā atomā atradīs vārtus, kas ved uz pilnīgu pārliecību. It visās lietās viņš radīs Dieva Atklāsmes noslēpumus, neskaitāmas liecības nekad nebeidzamai Izpausmei.
Es piesaucu Dievu! Ja tas, kas iet Viņa vadībā un cenšas sasniegt taisnīguma virsotnes, ieņemtu šo mirdzošo un augsto stāvokli, tad viņam jau tūkstoš jūdžu attālumā pretī plūstu Dieva elpas saldme un viņš redzētu Dieva vadības gaišo rītu ataustam virs visu lietu Gaismas Avota. Visas lietas, lai cik mazas tās būtu, nestu viņam atklāsmi, kas ved pie visu Mīļotā, pie viņa meklējumu mērķa. Tik spēcīga būs šī meklētāja uztvere, ka viņš spēs atšķirt patiesību no meliem tieši tāpat, kā viņš atšķir sauli no ēnas. Ja visattālākajā austrumu nostūrī viļņos Dieva elpas saldme, viņš to noteikti sajutīs un elpos to, pat ja viņš mājos galējos rietumos. Tāpat arī viņš skaidri atšķirs visas Dieva zīmes – Viņa brīnišķo runu, Viņa dižos darbus un panākumus – no cilvēku darbiem, vārdiem un ceļiem tieši tāpat, kā juvelieris atšķir dārgakmeni no parasta akmens, vai kā cilvēks, kas atšķir pavasari no rudens un karstumu no aukstuma. Kad cilvēku dvēseļu ceļi būs attīrīti no pasaulīgām tieksmēm un pieķeršanās, tās noteikti jutīs Mīļotā elpu nākam pāri neizmērojamiem attālumiem, un tās saldme virzīs tās, līdz tās nonāks Pārliecības Pilsētā.
Tur viņš skatīs visus Viņa senās Gudrības brīnumdarbus un spēs atvasināt mācības no tā Koka lapu šalkām, kas zeļ tanī Pilsētā. Gan ar laicīgo, gan ar dvēseles dzirdi viņš dzirdēs putekļus dziedam slavas dziesmas visu Kungu Kungam, un dvēseles redze viņam atsegs atgriešanās un atdzimšanas noslēpumus.
Cik neizsakāmi varenas ir tās zīmes, emblēmas, atklāsmes, un tas krāšņums, kuru Viņš, kas ir Vārdu un īpašību Ķēniņš, ir piešķīris tai Pilsētai! Tas, kas nonāk šajā Pilsētā, dzēš slāpes bez ūdens un iededz Dieva mīlestību bez uguns. Ikkatrs zāles stiebriņš ir kā svētnīca, kas glabā neizdibināmas gudrības noslēpumus, un katrā rožu krūmā svētlaimes līksmē savas melodijas pogo neskaitāms daudzums lakstīgalu. Tās brīnumainās tulpes vēstī Degošā Krūma nedziestošās Uguns noslēpumus, un tās svēti saldā smarža nes Mesijas Gara elpu. Tā dara bagātu bez zelta un nemirstīgu bez nāves. Ikvienā lapiņā tur kā dārgumi glabājas neizteicami prieki, un ikviena telpa slēpj neskaitāmus noslēpumus.
Tie, kas, drosmīgi pūloties, meklē Dievu, pēc tam, kad tie būs atteikušies no it visa, tik no sava Dieva vien nē, būs tā pieķērušies šai Pilsētai un saauguši ar to, ka kaut vai uz brīdi šķirties no tās tiem būtu neiedomājami. Hiacintē no šī kopuma viņš saklausa neapgāžamus pierādījumus, no rozes daiļuma, no lakstīgalas melodijas tie saņems visdrošākās liecības. Apmēram reizi ik tūkstoš gados šī Pilsēta tiek atjaunota un izrotāta...
Tā Pilsēta nav nekas cits kā Dieva Vārds, kā tas izpaudies ikvienā laikmetā un caur ikvienu Dieva Sūtni. Mozus dienās tās bija Mozus Grāmatas, Jēzus dienās – Evaņģēlijs, Muḥammad, Dieva Vēstneša, dienās – Qur’án; mūsdienās tā ir Bayán; un tā laikā, “kuru atklās Dievs," tā būs viņa paša Grāmata, Grāmata, kurā ir atsauces uz visiem agrākajiem Dieva Sūtņiem, Grāmata, kas paceļas nesasniedzami augstu pāri visām citām grāmatām.
-~-CXXVI. Lai arī uz kurieni mūs aizsūta trimdā, lai arī cik lieli tie pārbaudījumi, kuri mums varbūt būs jāiztur, Dieva ļaudīm stingrā apņēmībā un pilnīgā paļāvībā jāvērš skatu uz Gaismas Avotu un jānodarbojas ar it visu, kas var pasauli padarīt labāku un palīdzēt izglītot tās tautas. viss tas, kas ar mums ir noticies pagātnē, ir veicinājis mūsu Atklāsmes intereses un izlauzis ceļu tās slavai; un it viss, kas varbūt ar mums notiksies nākotnē, beigsies ar līdzīgu rezultātu. Savas sirds dziļumos palieciet uzticīgi Dieva mācībai, ko mums ir devis visgudrais Lēmējs! Visaugstākajā laipnībā un žēlastībā, mēs esam aicinājuši un vadījuši visas nācijas un tautas uz to, kas tām patiesi nesīs labumu.
Mums par lieciniekiem lai ir Patiesības Saule, kas spīd savā zenīta spožumā! Dieva ļaudis negrib neko citu, kā atdzīvināt pasauli, padarīt tās dzīvi cildenāku un tās cilvēkus labākus.
Patiesīgums un laba griba ir vienmēr raksturojusi viņu attiecības ar visiem cilvēkiem. Viņu ārējā izturēšanās atspoguļo viņu iekšējo dzīvi, bet iekšējā dzīve ir spogulis viņu ārējai uzvedībai. Nekāds plīvurs nesedz un neaptumšo tās patiesības, uz kurām balstās viņu ticība. Tās ir atsegtas visu cilvēku acīm, tās ir nepārprotamas un viegli saskatāmas. Jau viņu darbi paši apstiprina šo vārdu patiesību.
Šai Dienā ikviena redzīga acs uztver austošo Dieva Atklāsmes gaismu, un katra dzirdīga auss pazīst balsi, kas atskan no Degošā Krūma. Viņš, kas ir gaismas avots, no kura nāk Dieva zīmes, un kas atsedz pierādījumus Dieva lielumam, savā saskarē ar zemes tautām un ciltīm neslēpjas aiz plīvura, bet sarunājas ar tām tieši un bez aplinkiem, jo dzīvinoša kā pavasara ūdeņi ir Dieva žēlastība. Cik daudz ir to, kas ļaunuma māktām sirdīm, tomēr, ir meklējuši mūsu tuvumu un kļuvuši par uzticamiem un mīlošiem draugiem! Visu cilvēku priekšā plaši vērti stāv Dieva žēlīgās mīlestības vārti. Savās ārējās attiecībās ar viņiem mēs esam izturējušies vienādi pret taisnajiem un pret netaisnajiem, lai arī ļaundarim plūstu pretī Dieva neizmērojamā, piedodošā žēlastība. Mūsu vārds “Sedzējs" ir cilvēkus tā apgaismojis, ka noliedzējs iztēlojas sevi par dievbijīgo. Nevienam, kas mūs meklē, mēs nekad neļausim vilties, mūsu galmā nebūs liegta ieeja nevienam, kas ir savu skatu pacēlis uz mums...
Ak draugi! Palīdziet vienīgajam patiesajam Dievam – lai slava Viņam augstumos! – ar saviem labajiem darbiem, ar Viņa skatam pieņemamu izturēšanos un rīcību. Tam, kas šai Dienā tiecas kalpot Dievam, ir jāaizver acis pret visu to, kas viņam varbūt ir, un jāatver tās uz Dieva darbiem. Lai viņš mitējas dzīties pēc pašlabuma, lai viņa vienīgā rūpe ir neatvairāmā, visvarenā Dieva vārda slavēšana! Viņam jāattīra sirds no visām ļaunām kaislībām un tumšām dziņām, bailes no Dieva lai kļūst viņam par ieroci, par galveno līdzekli mērķa sasniegšanai, kas galu galā var piešķirt viņam uzvaru. Bailes no Dieva ir tas vairogs, kas sarga Viņa lietu, tas vairogs, kas dod tam iespēju sasniegt uzvaru. Tas ir karogs, ko pazemot nevar neviens, tas ir spēks, kam līdzās stāties nevar itin nekas. Ar tā palīdzību un ar Debesu pulku Valdnieka vēlību tie, kas ir spējuši tuvoties Dievam, ir ieņēmuši un pakļāvuši tās citadeles, ko sauc par cilvēku sirdīm.
-~-CXXVII. Ak ļaudis, ja jūs vēlaties Dievu iepazīt un atklāt Viņa varas lielumu, tad raugieties uz mani ar manis paša acīm un nevis ar kāda cita skatu! Jo citādi jūs nespēsiet mani saskatīt, pat ja domāsiet par manu mācību tik ilgi, kamēr pastāvēs mana Ķēniņvalsts, un apcerēsiet visu to, ko mūžības plūdumā radījis visgudrais, visspēcīgais, mūžīgais Dievs, kas ir Augstākais Kungs pār visiem. Tādējādi mēs esam pauduši patiesību par mūsu Atklāsmi, lai varbūt ļaudis tiktu izrauti no vienaldzības un vairotu to pulkus, kas saprot.
Redziet, cik nomākti ir tie cilvēki, kas ļoti labi zina, kā es un man līdzīgie esam upurējušies, Dieva ceļu ejot un ticību Viņam saglabājot, kas ļoti labi apzinās, kā manis ienaidnieki ir manu brīvību ierobežojuši dienās, kad cilvēku sirdis bailēs trīsēja, dienās, kad tie slēpās gan no Dieva mīļotajiem, gan no Viņa naidniekiem un interesējās tikai par pašu drošību un mieru.
Gala iznākums ir tas, ka mēs ar panākumiem esam Dieva mācību nesuši pasaulē un cēluši to tik augstu, ka visi ļaudis ir atzinuši Dieva un Viņa valstības varenību, izņemot tos, kas sirdī vēl ļaunu šim Jauneklim. Un tomēr, neraugoties uz šo Atklāsmi, kuras ietekme ir pārņēmusi visu radību, un, neraugoties uz šīs gaismas spožumu, kādu neviens nekad nav jutis, redziet tomēr, kā Bayán ļaudis ir mani nolieguši un ir ar mani strīdu veduši! Daži ir nogājuši no Dieva ceļa un ir noraidījuši to, kam viņi bija ticējuši, kauna nezinādami, tie ir darbojušies pret Dievu, visaugsto un visvareno Dievu, mūsu Aizstāvi. Vēl citi vilcinājās un, Viņa ceļu iedami, apstājās, un sāka uz Radītāja mācību raudzīties kā uz savā dziļākā patiesībā spēkā neesošu, ja to neapstiprina un par labu neatzīst cilvēks, kas caur manu gribu ir ticis radīts. Tādējādi viņu pūles nav nesušas augļus, kaut gan viņi nav to pamanījuši. Starp tiem ir arī tas, kas mēģināja mērīt Dievu pats ar savu mēru un tā apmaldījās Dieva vārdos, ka cēlās pret mani un nosodīja mani, teikdams, ka es esmu nāvi pelnījis, un man pierakstīja tieši tos pārkāpumus, ko bija pats izdarījis.
Kāpēc gan es sūdzu savas bēdas un savas skumjas Viņam, kas ir mani radījis un uzticējis savu Vēsti nest? Viņam es pateicos un Viņu slavēju par to, ko Viņš ir noteicis, par savu vientulību un par sāpēm, kas man nāk no to rokām, kas tik tālu ir noklīduši no Viņa. Pacietīgi es esmu panesis un turpināšu nest visus tos pārbaudījumus, kas ir nākuši pār mani un pilnīgā paļāvībā balstīšos uz Dievu vien. Un, Viņu lūgdams, es sacīšu: Ak mans Kungs, vadi savus kalpus un noved viņus uz savu galmu, kur valda Tava labvēlība un Tavs dāsnums, nepieļauj, ka viņiem garām paiet Tavas žēlīgās mīlas un Tavu daudzveidīgo svētību brīnums, jo viņi jau nezina, ko Tu priekš viņiem esi nolicis ar savas žēlastības spēku, kas apņem visu radību. Ak Kungs! ārēji viņi ir vāji un bezpalīdzīgi; iekšēji viņi ir sērdieņi. Tu esi devīgais, dāsnais visaugstais, visdiženais Dievs. Mans Kungs, neļauj savu dusmu niknumam nākt pār viņiem, liec viņiem gaidīt līdz laikam, kad Tavas žēlsirdības brīnumi nāks redzami, lai varbūt viņi spētu rast ceļu atpakaļ pie Tevis un lūgt Tev piedošanu par visu to, ko viņi ir pret Tevi noziegušies! Patiesi, Tu esi visu Piedevējs, visžēlīgais Dievs.
-~-CXXVIII. Saki: Vai cilvēkam pieklājas apgalvot, ka viņš seko visžēlīgā Kunga pēdās, un tomēr savā sirdī darīt paša Sātana darbus? Nē, tas viņam nebūt neklājas, un to man apliecinās viņš, kas nes visdižā Dieva skaistumu. Ak kaut jūs to saprastu!
Izmetiet no savām sirdīm mīlestību pret laicīgo, lai jūsu mēles nepiemin neko citu, tik Viņu vien, no visas savas būtības dziļumiem izmetiet it visu, kas varētu jums traucēt skatīt Viņu vaigā vai arī kas varētu vest jūs kārdināšanā un mudināt jūs piepildīt savas tumšās un ļaunās dziņas! Bīstieties Dieva, ak ļaudis, un staigājiet taisnības ceļus!
Saki: Ja jūsu uzvedība, ak ļaudis, nonāk pretrunā ar jūsu ticības apliecinājumiem, kā gan tad jūs domājat, jūs atšķirsieties no tiem, kas, kaut gan bija daudzinājuši savu ticību Dievam, tam Kungam, atteicās atzīt viņu un nopēla viņa patiesību, tiklīdz kā viņš, svētuma mākonī tērpies, nonāca pie viņiem? Atraisieties no visām tuvības saitēm, kas saista jūs ar šo pasauli un tās tukšībām! Neļaujiet tām sevi sapīt un ieraut jūs savu dziņu un alkatības apmierināšanas takās, kas aizved jūs prom no gaišā taisnības ceļa!
Ziniet, ka ar vārdu “pasaule" tiek domāta jūsu Dieva, jūsu Radītāja, neapjausma, jūsu nodošanās it visam citam, tikai vien Viņam nē. Turpretim vārdi “nākamā dzīve" apzīmē visu to, kas ļauj jums droši tuvoties visu slavētajam, nesalīdzināmajam Dievam. It viss šai Dienā, kas traucē jums mīlēt Dievu, ir pasaule. Vairieties tās, lai jūs iekļautos svētīto pulkā! Un ja nu cilvēks vēlas baudīt šīs zemes labumus, tērpties zemes tērpos, ņemt no tā, ko zeme viņam dod, tas viņam nekādu ļaunumu nevar nest, ja vien viņš neļauj nekam nākt starp viņu un Dievu, jo Dievs ir nolicis visu, kas ir labs, vienalga vai tas ir radies debesīs vai uz zemes, priekš tādiem saviem kalpiem, kas Viņam patiesi tic. Baudiet, ak ļaudis, no visa laba, ko Dievs jums ir vēlējis, neliedziet sev Viņa brīnišķās balvas! Teiciet un slavējiet Viņu, esiet no visas sirds pateicīgi!
Ak tu, kas esi aizgājis no savas mājas un meklējis Dieva tuvumu! Sludini cilvēkiem sava Kunga vēsti, lai tā varbūt neļauj viņiem padoties tumšām un ļaunām dziņām, lai tā atgādina viņiem par lielo, augsto Dievu! Saki: Bīstieties Dieva, ak ļaudis, vairieties izliet jebkura cilvēka asinis! Neķildojieties ar saviem kaimiņiem, esiet ar tiem, kas dara labu! Raugiet, ka neradāt nekārtības uz zemes, kur viss ir ticis nolikts kā nākas un neejiet to pēdās, kas ir paklīduši!
Ikvienam no jums, kas ceļas, lai mācītu sava Kunga mācību, vispirms būs mācīt pašam sevi, un tad viņa vārdi saistīs to ļaužu sirdis, kas viņu dzirdēs. Ja viņš nemācīsies pats, tie vārdi, kas nāks no viņa lūpām, nenonāks to cilvēku sirdīs, kuri meklē. Uzmanieties, ak ļaudis, ka neesat no tiem, kas dod gan labus padomus citiem, bet paši aizmirst tos ievērot! Šādu cilvēku vārdi un darbu īstenība aiz šiem vārdiem, un aiz šīs īstenības eņģeļi, kas ir tuvi Dievam, apsūdz tos nepatiesībā.
Un ja nu šādam cilvēkam izdodas kādu ietekmēt, tad par šīm sekmēm jāpateicas ne viņam, bet visaugstā, visgudrā Dieva vārda spēkam. Dieva acīs šāds cilvēks ir kā lampa, kas gan dod gaismu, bet visu laiku pati sadeg.
Saki: Ak ļaudis, nedariet neko tādu, kas varētu nest kaunu vai negodu Dieva mācībai cilvēku acīs, neesiet nemiera cēlēji! Netiecieties pēc tā, ko jūs ar prātu nosodāt! Atturieties no jebkādiem ļauniem darbiem, jo tādi darbi ir noliegti Grāmatā, kuru atvērt ir ļauts tikai tiem, kurus Dievs ir attīrījis no jebkādas vainas traipiem un pieskaitījis sirdsšķīstajiem.
Esiet patiesi un godīgi pret citiem un paši pret sevi, mums uzticīgi kalpojošie, lai jūsu darbi liecinātu par taisnīgumu! Raugiet, ka neiekārojat sava kaimiņa labumu! Pierādiet, ka esat Viņa uzticības un paļāvības cienīgi, un neliedziet nabagajiem dāvanas, kuras Dievam ir labpaticies piešķirt jums! Patiesi, Viņš atlīdzinās dāsnajiem un tiem dubultīgi atmaksās par visu, ko viņi ir devuši. Nav cita Dieva, ir tikai Viņš vien. Visa radība un tās valstība pieder Viņam. Savas dāvanas Viņš piešķir, kam Viņš grib, un kam Viņš grib, Viņš arī tās liedz. Viņš ir Lielais Dāvātājs, Visdāsnākais, Labu Vēlošais.
Saki: Māciet Dieva mācību, ak jūs Bahá ļaudis, jo Dievs ir uzlicis katram pienākumu sludināt Viņa Vēsti! Viņš to uzskata par visteicamāko no cilvēka darbiem. Šāds darbs ir pieņemams tikai tad, kad šo mācību sludina cilvēks, kas stingri tic Dievam, visžēlīgajam, visvarenajam, visaugstākajam Aizstāvim. Vēl jo vairāk, Viņš ir nolicis, lai Viņa Mācību sludina caur vārda spēku un lai nekad neķeras pie vardarbības. Lūk, tāds pie mums no Visaugstā, Visgudrā Valstības ir nonācis Viņa likums. Pieraugiet, ka jūs ar nevienu nestrīdaties, bet gan mēģiniet ar sirsnīgiem un pārliecinošiem vārdiem panākt, ka cilvēks sāk apjaust patiesību! Ja viņš atsauksies, lielākais ieguvējs būs viņš pats. Ja ne, novēršaties no viņa un celiet skatu uz Dieva svēto galmu, uz Viņa svēto gaismas troni!
Neielaidieties ne ar vienu strīdos par šīs zemes lietām un darījumiem, jo Dievs ir vēlējis tās tikai tiem, kas tām pieķērušies! No visas pasaules Viņš priekš sevis ir izvēlējies cilvēku sirdis, kuras sev pakļaut ir spējuši Dieva atklāsmi nesēju un teicēju pulki. Visaugstais, viszinošais Lēmējs ir nolicis, lai Bahá roka savā Vēstulē ieraksta Dieva neatceļamo lēmumu.
-~-CXXIX. Ak ceļiniek, kas staigā Dieva ceļu! Lai krīt tev tava tiesa no Dieva žēlastības, tās dziļumi slēpj sevī daudz dārgumu, neliedz sev tos! Lai arī tevi tie priecē! Ja visiem tiem, kas mīt debesīs un virs zemes, par tiesu kristu tik daudz Viņa žēlīgās mīlestības, cik sevī spēj slēpt rasas piliens, tās pietiktu, lai debesis un zemi aplaimotu ar šo visgudrā, viszinošā, visvarenā Dieva bagātīgo balvu. Atsacīšanās tev dos spēku, lai tu spētu smelt no tās dzīvības ūdeņiem un apslacīt ar tiem visu radību, nomazgājot no tās cilvēka radītos netikumus, lai tā tuvotos Dieva tronim, šai svaidītajai un spožajai vietai.
Neskumsti, ja tu esi vienīgais, kas to dara! Lai pietiek tev Dieva viena paša! Ar Viņa Svēto Garu runā un esi pateicīgs par šo tuvību! Viņa mācību sludini visiem, kas ir debesīs un virs zemes! Ja kāds izdzird tavu aicinājumu, atsedz viņam Dieva, tava Kunga, Gara sniegtās gudrības pērles un tici patiesi un kvēli! Un ja kāds atraida to, ko tu viņam pretī nes, novērsies no viņa un pilnīgā uzticībā paļaujies uz Dievu, tavu Kungu, visu pasauļu Kungu!
Tik tiešām, ka Dievs ir taisns! Ver savas lūpas, šai Dienā daudzinot sava Kunga vārdu, un manu debesu pulki nesīs tev visgudrā, visu Zinātāja iedvesmu. No debesīm šie pulki tev pretī sniegs tīras gaismas kausu. Tā ir nolēmis visslavenais, visvarenais Dievs savā Atklāsmes valstībā.
Viņa svētais šķidrauts slēpj Viņa izraudzītos, kurus Viņš ir sagatavojis, lai tie Viņam kalpotu, lai tie nāktu starp ļaudīm sludināt Viņa vēsti, lai tie neviena nebaidītos, kaut vai viss cilvēku dzimums celtos un vestu karu pret tiem. Zemes iemītnieki un debesu mājokli radušie redzēs viņus ceļamies, dzirdēs viņus skaļi saucam un daudzinām Visvarenā vārdu, aicinām cilvēku bērnus staigāt visgaišā, visu slavētā Dieva ceļu. Ej arī tu kopā ar viņiem un nekrīti izmisumā! Lai tevi neskumdina pasaules kņada, lai paļātāja paļas nespēj tevi no mērķa novirzīt, lai kādi traucēkļi tev, Radītāja ceļu ejot, nerastos!
Ej ļaudīs, nes tiem Dieva Vēsti un Viņa zīmes, ej pie tiem, kas man ticēja un nes viņiem ziņas par mūsu Svēto Paradīzi! Brīdini tos, kas ir ar Viņu! Saki: Lūk, cilvēki, es esmu nācis pie jums no gaismas troņa un nesu vēsti no visaugstā, visvarenā, visdiženā Dieva. Savā rokā es nesu liecību par Dievu, jūsu un jūsu sentēvu Kungu. Izsveriet to uz pareizajiem svariem, uz Praviešu un Dieva Vēstnešu svariem, tie ir jūsu rīcībā! Ja jūs redzat, ka tie patiesību rāda, ja jūs ticat, ka tā nāk no Dieva, nezaimojiet to, neizšķiežiet savas pūles, netieciet pieskaitīti neticīgajiem. Šī patiesība ir dota mums kā Dieva zīme, lai Viņa radība redz, ka Viņa mācība ceļ sirdsšķīstību kā karogu starp debesīm un zemi.
Saki: Šis ir aizzīmogotais, noslēpumu glabātājs tīstoklis, tas glabā Dieva neatsaucamo lēmumu, ar svēto roku rakstītus vārdus, kas šķita necaurredzamā noslēpumā tīti, kas mums tagad ir ticis sūtīts par mūžsenā Ķēniņa, visvarenā Dieva zīmi. Tanī mēs esam nolikuši likteņus visiem, kas mīt uz zemes, un visiem, kas mājo debesīs. Tanī mēs esam pierakstījuši visu, kas ir zināms par visām lietām no pirmās līdz pat pēdējai. Kaut jūs spētu redzēt, ka ne tas, kas ticis radīts pagātnē, ne tas, ka tiks radīts nākotnē, neizbēg Viņa skata, un nekas Viņa nodomu nespēj jaukt.
Saki: Ir neapšaubāmi, ka ne vienu vien reizi Dievs ir sūtījis pie jums savus sūtņus, un mūsu varas roka ir jūtama pie visa, kas ir debesīs un virs zemes. Ar patiesības spēku, ar pašas patiesības spēku, mēs esam ļāvuši jaust vienu bezgalīgi mazu mūsu neizdibināmā noslēpuma mirgojumu, un, raugi, tie, kas ir redzējuši Sinaja kalnu atmirdzam, tie juta elpu aizraujamies, uztverot to sārto Gaismu, kas uzzibsnīja no mūsu Atklāsmes Sinaja. Tādējādi Visžēlīgā Dailes Nesējs ir nācis ar liecību par Viņu, un caur visgudrā, visslavenā Dieva gribu viņa lēmums ir ticis piepildīts.
Saki: Ak Debesu Jaunava, kas mājo Paradīzes augstumos, parādies no sava svētā mājokļa! Pēc savas patikas tērpies nemirstības zīda tērpā un visslavētā Dieva vārdā uzģērb kā rotu gaismas mantiju! Tad klausies, cik maiga, cik brīnumaini liega plūst un skan no visaugstā, nepieejamā Dieva troņa Viņa brīnišķā balss! Atsedz savu seju un rādi savu daili, melnacu Jaunava, nelaupi Dieva kalpiem tavas mirdzošās sejas gaismu! Lai tevi neskumdina, ja tu dzirdi nopūtas no tiem, kas mīt virs zemes, vai arī dzirdi debesu iemītniekus vaimanājam! Ļauj viņiem ieslīgt iznīcības pīšļos! Lai viņi izplēn nebūtībā, jo viņu krūtīs gruzd naids! Zemes un debesu tautām ļauj dzirdēt tavu dziedošo, liego balsi pieminam un slavējam Viņu, kas ir Dieva īpašību un vārdu Ķēniņš! Tādu mēs esam nolikuši tavu likteni. Mums ir viss, lai piepildītu mūsu nodomu.
Raugi, ka tu, pati šķīstības būtība, nepazaudē savu gaismā mirdzošo tērpu! Nē, šai radības valstībā tērpies Dieva tikumos, kļūsti caur tiem bagātāka un caur sevi visā radībā atstaro Dieva daili, lai tā visā pilnībā izjūt Viņa mīlestību!
Ja tu no kāda jūti nākam sava Kunga mīlas elpu, ziedojies viņam, jo mēs esam radījuši tevi šim mērķim un esam jau neminamos laikos mūsu labvēlību baudītāju pulka priekšā slēguši derības ar tevi tieši šim nolūkam. Nezaudē pacietību, ja sirdī aklie aizskar tevi ar savas dīkās iztēles bultām. Atstāj tos viņu pašu ziņā, jo viņi klausās, ko viņiem čukst ļaunie.
Debesu un zemes mītnieku acu priekšā sauc: Es esmu Debesu Jaunava, Bahá gara atvase. Un mana mītne ir namā, kas nes visu godātā Dieva vārdu. Augsto debesu pulka priekšā mani rotāja ar Viņa vārdiem. Mani kā plīvurs apņēma nesalaužama drošība, un cilvēku acīm es biju slēpta. Man šķiet, ka es dzirdēju dievišķu un nesalīdzināmi mīļu balsi nākam no žēlsirdīgā Dieva labās rokas, un, lūk, visa Paradīze sakustējās un ietrīsējās ilgās dzirdēt tās skaņu un skatīt Runātāja skaistumu. Tāpat mēs esam šai gaismu viedošajā vēstulē vissirsnīgākā valodā pavēstījuši tās vārsmas, kuras Mūžības Mēle izteikusi Qayyúmu’l-Asmá’.
Saki: Kā Viņam tīkas, tā Viņš lemj, un kā Viņam tīkas, tā arī Viņš dara pats pēc savas gribas, jo viņam pieder vara. Nepieklājas Viņu taujāt par to, kā Viņš grib lemt. Patiesi, Viņa griba nepazīst robežu, jo ir Viņš ir visgudrais, visvarenais Dievs.
Tie, kas netic Dievam un ir pret to cēlušies, ir krituši par upuri savām ļaunajām nosliecēm un tumšajām dziņām. Tiem būs atgriezties savā elles uguņu miteklī: noliedzējiem ir lemta posta mītne.
-~-CXXX. Esi dāsns, kad tev klājas labi, un esi pateicīgs nelaimē! Esi sava kaimiņa uzticības cienīgs un raugies uz viņu gaiši un draudzīgi! Dod nabagiem, pamāci bagātos, dzirdi palīgā saucēja balsi, turi svētu savu doto solījumu! Esi taisnīgs spriedumos un nemētājies ar vārdiem! Neesi netaisns ne pret vienu, esi maigs un lēnīgs pret visiem! Dod gaismu tiem, kas ir tumsā, centies iepriecināt bēdu nomāktos, veldzē slāpes izslāpušajiem, dod patvērumu nelaimē kritušajiem, atbalsti un aizstāvi apspiedēja upurus! Lai taisnīgi un godīgi ir visi tavi darbi! Dod naktsmājas ceļiniekam, esi kā balzams cietējam, un esi kā stipra pils bēglim! Skaties priekš aklā un esi ceļa rādītāja zvaigzne tam, kas apmaldījies! Patiesības seju padari vēl jo daiļāku, esi kā kronis uzticības pierei, taisnības tempļa pīlārs, dzīvības elpa cilvēces ķermenim, taisnības cīnītāju pulka karogs, spīdeklis pie tikuma apvāršņa, veldze cilvēka dvēseles augsnei, drošs kuģis zināšanu jūrā, saule dāsnuma debesīs, pērle gudrības diadēmā, spoža gaisma, kas staro tavas paaudzes debesu jumā, auglis, kas briest pazemības kokā!
-~-CXXXI. Sendienu Ķēniņa spalva nav aizmirsusi rakstīt par tiem, kurus Dievs mīl. Ir bijis laiks, kad no šīs spalvas plūdusi nebeidzama žēlastība, un cits, kad tās kustība atklājusi Dieva skaidrību nesēju Grāmatu. Viņš ir tas, ar kuru salīdzināms nav neviens, kura gudrību nespēj pārspēt neviens mirstīgais. Viņš ir tas, kurš no mūžības sākumiem sēž nesatricināms savā augstākās varas tronī, tas, kura lūpas teic padomus, kas ir būtiski visas cilvēces problēmu atrisināšanai, un atgādinājumus, kas tai nes lielu labumu.
Tik tiešām, vienīgais patiesais Dievs ir mans liecinieks, un arī Viņa radība apstiprinās, ka es nekad neesmu atļāvies slēpties no cilvēku acīm, nekad es neesmu piekritis sevi no viņu pārestībām aizsargāt. Visu cilvēku acu priekšā es esmu cēlies un licis tiem pildīt manu gribu. Mans vienīgais mērķis ir padarīt pasauli labāku un nodrošināt tautām mieru. Cilvēces labklājība, tās miers un drošība nebūs sasniedzami, ja netiks panākta cieša vienotība. Šāda vienotība paliks nesasniedzama, kamēr bez ievērības paliks tie padomi, ko atklājusi Visaugstākā Spalva.
Caur viņa vārdu spēku visu cilvēku cilti var apgaismot vienotība, un viņa Vārda pieminēšana spēj iekvēlināt visu cilvēku sirdis un sadedzināt visu to, kas šķir cilvēkus no viņa gaismas. Vienam labam darbam piemīt tāds spēks, kas spēj pacelt pīšļus un aiznest tos tālāk par debesu debesīm. Visas saites tas spēj saraut un atjaunot to spēku, kas ir sevi izsmēlis un izgaisis...
Esiet šķīsti, jūs Dieva ļaudis: esiet taisni, esiet jel taisnīgi! Saki: Ak Dieva ļaudis! viss, kas nesīs uzvaru Viņam, kas ir Mūžīgā Patiesība, un Viņa palīgu pulkiem uz zemes, ir ierakstīts Svēto Rakstu Grāmatās un ir skaidrs un acīmredzams kā saule. Šie pulki ir tie labie darbi un rīcība, kas ir pieņemami Viņa acīs. Ikviens, kas šai Dienā ceļas un palīdz mūsu Lietā un kas aicina palīgos visus, kas ir godīgi savās domās un darbos, padara spēcīgāku to svētīgo ietekmi, kas plūst no šiem labestīgajiem darbiem un izplatās visā pasaulē.
-~-CXXXII. Lai slavēts vienīgais patiesais Dievs! Sevi cilvēkiem atklādams, Viņš tikai grib atsegt tiem tās dārgās pērles, kas slēpjas viņu dvēseļu dziļumos. Šai laikā Dieva ticības un Viņa reliģijas būtība ir, lai tā nekad nepieļauj to, ka daudzas dažādās reliģijas un cilvēku saskarsmes formas vieš cilvēkos naidīguma jūtas. Šie principi un likumi, šīs stingri iedibinājušās sistēmas ir radušās no viena Avota, tās ir stari, kas plūst no vienas gaismas. Atšķirības tajās ir radušās tāpēc, ka attiecīgajos laikmetos, kad šīs sistēmas tika pasludinātas, apstākļi un to nosacītās vajadzības arī atšķīrās.
Ak Bahá saime! Jožieties cīņai par to, lai reliģisko nesaskaņu un cīņu mutulis, kas virmo uz zemes un satrauc tās tautas, aprimtu un jebkādas to sekas izzustu. Dieva un Viņa kalpu mīlestības vārdā ceļieties šai cildenajai un ārkārtīgi svarīgajai Atklāsmei! Jo reliģiskais fanātisms un naids var izvērsties tādā visu aprijošā liesmā, kuras straujo spēku nav iespējams apvaldīt. Šo postošo sērgu novērst spēj vien Dieva spēcīgā roka...
Dieva runa ir kā lampa, kuras gaisma ir vārdos: "Jūs esat augļi no viena koka, jūs esat viena koka lapas." Savās attiecībās viens ar otru esiet jo mīļi un saskanīgi, dzīvojiet draudzībā un brālībā! Viņš, kas ir Patiesības Saule, ir mans liecinieks! Vienotība savā spēkā kā gaisma var pārņemt visu pasauli. Pats Dievs, vienīgais patiesais Dievs, kas zina it visu, apstiprina šo vārdu patiesību.
Pūlieties, tiecieties sasniegt šo izcilo, šo visaugstāko stāvokli, kas var nodrošināt aizsardzību un drošību visai cilvēcei! Šis mērķis ir visaugstākais no visiem mērķiem, nav augstākas tiekšanās par šo. Taču šī stāvokļa gaišums nevar tikt atsegts cilvēku acīm, kamēr nav izkliedēti apspiešanas mākoņi, kas aptumšo taisnības sauli...
Ak Bahá ļaudis, dzīvojiet brālīgā sadraudzībā ar visiem cilvēkiem. Ja esat apjautuši kādu jaunu patiesību, ja esat ieguvuši kādu dārgumu, kāda citiem nav, pavēstiet viņiem par to ar labu gribu un ar mīlestību! Ja to ņem pretī, ja tas sasniedz savu mērķi, jūs esat sasnieguši savējo. Ja kāds to noraida, atstājiet viņu viņa paša ziņā un lūdziet Dievu, lai Viņš to vada! Raugiet, ka neesat nelaipni pret viņu! Mīļa, laipna valoda ir kā zelta ādere cilvēku sirdīm. Tā ir maize garam, tā piedod vārdiem nozīmīgumu, tā ir tas avots, no kura plūst gudrības un sapratnes gaisma...
-~-CXXXIII. No Dieva visaugstās Atklāsmes debesīm mums ir tikuši vēstīti Dieva likumi. Visā cītībā tie ir jāpilda. Cilvēkam dotais izcilais stāvoklis, viņa īstais progress, viņa galējā uzvara ir vienmēr bijuši un vienmēr būs atkarīgi no tiem. Kas ievēros Dieva baušļus, tas iegūs mūžīgu svētlaimi.
Divkāršs pienākums ir uzlikts tam, kas ir saskatījis Dieva vienības gaismas Avotu un kas ir atzinis tā patiesību, kas ir Viņa vienesmes Izpausme. Pirmais pienākums ir nesatricināma mīlestība pret Viņu, kuru ne ienaidnieka klaigas, ne tukša liekuļa meli nevar traucēt, un tāda nelokāma pieķeršanās Viņam, kas ir mūžīgā patiesība, kas neskatās ne uz ko citu. Un otrais pienākums ir Viņa likumu stingra ievērošana. Šos likumus Viņš ir vienmēr devis un vienmēr dos cilvēkiem, jo caur tiem ir iespējams atšķirt patiesību no meliem.
-~-CXXXIV. Tūlīt pēc Viņa, mūžīgās Patiesības, atzīšanas visu pirmais un galvenais cilvēku pienākums ir nelokāmi kalpot Viņa mācībai. Turies pie tās, esi starp tiem, kam prātā stingri iesakņojies Dievs! Nekas cits, lai cik tas būtu teicams, nav un nevar būt salīdzināms ar to. Šī nesatricināmā, nelokāmā uzticība Dieva mācībai ir visu darbu vaiņagotājs kronis, un to apliecinās tavs Kungs, visaugstais, visvarenais Dievs...
Visas Dieva īpašības un tikumi ir acīmredzami un skaidri un ir minēti un aprakstīti visās debesu Grāmatās. Starp tiem ir uzticamība, patiesīgums, sirdsšķīstība saskarsmē ar Dievu, iecietīgums, lēnprātība, pakļaušanās visam tam, ko ir nolicis Visvarenais, apmierinātība ar visu, ko Dievs ir gādājis, pacietība, nē, pateicība smagos pārbaudījumos, un it visos apstākļos pilnīga paļaušanās uz Viņu. Dieva vērtējumā šie ir viscildenākie un visteicamākie tikumi. viss pārējais ir pakļauts iepriekšējiem un paliek otrā vietā...
Cilvēka sirdi dzīvinošais gars ir Dieva pazīšana, košākā rota ir tās patiesības atzīšana, ka “Viņš dara visu pēc savas gribas, visu Viņš nosaka pēc savas patikas". Bailes no Dieva ir sirdij tērps, tās augstākais sasniegums ir nesatricināma ticība Viņam. To māca Dievs ikvienam, kas Viņu meklē. Tiešām, Viņam mīļš ir ikviens, kas griežas pie Viņa. Nav cita Dieva bez Viņa, visu piedodošā un dāsnā. Lai slavēts ir Dievs, visu pasauļu Valdnieks!
-~-CXXXV. Ak dzīvais Burts! Dieva auss ir sadzirdējusi tavu saucienu, un Viņa acis ir skatījušas tevis rakstīto lūgšanu. No sava gaismas troņa Viņš aicina tevi un vēstī tev vārsmas, kuras sūtījis pats par sevi Pastāvošais, Glābējs briesmās.
Lai nāk tev svētība par to, ka esi sagrāvis tukši iedomāto patības elku un caur vienīgā mīlamā, visvarenā un visaugstā Aizstāvja, tā Kunga, varas spēku esi sarāvis dīkas iztēles austo plīvuru! Tu paliec ar tiem Burtiem, kas pacēlušies pāri visiem citiem. Tāpēc tevi ar tava Kunga Báb mēli uzteic Dievs, kas savā labvēlībā ir apņēmis un turpinās apņemt visu radību. Teici Visvareno un daudzini Viņa vārdu, jo Viņš ir tev līdzējis uztvert Mācību, kas ir likusi ietrīsēties debesu un zemes iemītnieku sirdīm, dēļ kuras iegavilējas radības un atklāsmes valstu pavalstnieki un caur kuru ir tikuši atsegti un pārbaudīti cilvēku krūtīs glabātie noslēpumi!
No savas gaismas valstības tavs visaugstais Kungs ( Báb) teic tev šādus vārdus: Ak dzīvais Burts, liela būs tā svētlaime, kas nāks pār tevi, jo tu esi paudis īstenu ticību man, tu neesi nesis man kaunu Debesu augsto pulku priekšā, tu esi turējis savu solījumu, esi nometis dīkas iztēles austo plīvuru, un tavs skats ir apstājies uz Dievu, tavu Kungu, kas no sava pārpilnā Tempļa valda pār to, kas ir redzams un pār to, kas ir neredzams. Man ir patīkami, jo Dienā, kad cilvēku sejas ir kļuvušas drūmas un melnas, redzu tavu seju gaismā starojam.
Saki: Ak Bayán ļaudis! Vai gan mēs visos mūsu Vēstījumos un visos mūsu slēptajos Rakstos nebrīdinājām jūs nepadoties savām ļaunajām kaislībām un tumšajām dziņām un neizlaist no skata to netveramā gaismā tīto ainu tai Dienā, kad tiks uzstādīti Visvarenie Svari, Dienā, kad no jūsu Kunga, visu Svētumu Svētuma, visvarenā Aizstāvja troņa labās puses plūdīs Dieva Gara saldās melodijas? Vai gan mēs neliedzām jums piesiet sirdis pie lietām, kas neļaus jums saskatīt mūsu Daili izpaužamies tās nākošajā Atklāsmē, vienalga, vai to nesīs Dieva vārdu iemiesotāji visā to godība, vai arī Viņa īpašību un valstības atsedzēji? Raugiet, kā, tiklīdz es atsedzos, jūs noraidījāt manu patiesību novērsāties no manis un raudzījāties uz Dieva zīmēm kā uz rotaļāšanos un laika kavēkli!
Patiesi, ka es nesu Daili! Šai Dienā no jums nepieņems itin neko, kaut vai jūs visu cauru Viņa valdīšanas mūžību, Viņu pielūdzot, slēptu savu vaigu pīšļos. Jo it visas lietas ir atkarīgas no Viņa gribas, un jūsu darbu vērtību nosaka tas, vai tie Viņam tīk un vai Viņam tie ir pieņemami. Viņa rokās pasaules visums ir kā riekšava mālu. Kas nezin Dieva, kas Viņu nemīl, tā saucienus šai Dienā Dievs nedzirdēs. Vai tad jūs nezināt, ka tā ir Viņa ticības būtība?
Vai gan jūs pieķersieties dūmakai virs tuksneša un būsiet gatavi atteikties no okeāna, kas caur Dieva gribu veldzē cilvēku dvēseles? Ak vai jums, ka atmaksājat Dieva dāsnumu ar kaut ko tik tukšu un nicināmu! Patiesi jūs esat tie, kas mani manā iepriekšējā Atklāsmē esat nolieguši. Kaut jūsu sirdis spētu to aptvert!
Mostieties un Dieva acu priekšā izpērciet savu vainu par to, ka nepildījāt savu pienākumu pret Viņu. Tas ir mans bauslis jums, ja vien jūsu ausis to uztvertu! Tik tiešām, ka es pastāvu! To, ko jūsu rokas ir noziegušās, nav pastrādājušas nedz Qur’án, nedz Toras, nedz Evaņģēlija, nedz jebkuras citas Grāmatas sekotāju rokas. Es pats visu savu dzīvi esmu ziedojis šīs ticības patiesības apstiprināšanai. Es pats visās savās vēstulēs esmu pieteicis un vēstījis Viņa Atklāsmes nākšanu. Un tomēr, nebija vēl Viņš, Báb dižuma gaišajā ģērbā tērpts, vēl sevi kārtējo reizi atklājis, kad jūs vērsāties pret Viņu, pašu par sevi Pastāvošo, augstāko Aizstāvi. Piesargieties, ak ļaudis! Kaunieties par to, ko man, Dieva ceļu ejot, ir nācies ciest no jūsu rokām! Raugiet, ka neatgrūžat to, kas jums ir ticis nosūtīts no Dieva augstākās slavas debesīm!
Ak dzīvais Burts, lūk, šādus vārdus ir sacījis tas Kungs tev no augstumu valstības! Pasludini sava Kunga vārdus Viņa kalpiem, lai tie varbūt spēj nokratīt miegu un lūgt piedošanu no Dieva, kas ir tos radījis un veidojis, un ir sūtījis viņiem šo starojošo, vissvētāko un jaušamāko Viņa Dailes Atklāsmi!
-~-CXXXVI. Saki: Ak ļaudis, nokratiet savtības važas no savām dvēselēm, atraisieties no visa, tik no manis vien nē! Manis pieminēšana attīra no traipiem it visas lietas, kaut jūs to spētu aptvert! Saki: Ja visām radītām būtnēm būtu lemts atbrīvoties no pasaules iekāru un tukšību plīvura, tad Dieva Roka ikvienu rotātu tērpā “Radības ķēniņvalstī Viņš dara savu gribu", lai tādējādi visas lietas paustu Viņa varenības zīmi. Tad lai augsta slava Viņam, it visa augstākajam Valdniekam, visvarenajam, visspēcīgajam, visslavenajam Aizstāvim!
Skandē, ak mans kalps, tev Dieva diktētos pantus, kādus tos skandēja tie, kas bija iemantojuši Viņa tuvumu, lai tavas melodijas saldums iededz tevis paša dvēseli un piesaista visu cilvēku sirdis! Ikviens, kas savas celles noslēgtībā skaita Dieva atklātos pantus, tam Visvarenā eņģeļi iznēsās Viņa lūpu teikto vārdu smaržu, kas liks ietrīsēties ikviena goda vīra sirdij. Lai gan varbūt no sākuma viņš nejautīs tās iespaidu, tomēr agrāk vai vēlāk caur viņam dāvāto žēlastību tā katrā ziņā ietekmēs viņa dvēseli. Tādējādi caur Viņa gribu, Viņa, kas ir visas gudrības un visa spēka Avots, ir tikušas noteikti Dieva Atklāsmes noslēpumi.
Ak Khalíl! Dievs ir mans liecinieks! Lai arī mana Spalva kustās, šo vēstuli rakstot, dziļi sevī tā raud un ir gaužām nospiesta. Un arī Troņa priekšā degošā lampa vaid un raud par to, ko Senās Dailes nesējam ir nācies ciest no to rokām, kas ir tikuši radīti caur Dieva gribu. Manu vārdu patiesību zina un apliecina pats Dievs. Viņu vaidus un raudas par postu, kāds ir nācis pār mums no to rokām, kas neticēja mums un vērsās pret mums, nedzirdēt nevar neviens, kas nav ļāvis šīs pasaules klaigām un kņadai notrulināt dzirdi un ir ieklausījies radības pasaulē. Tā mēs esam atseguši jums vāju to bēdu atblāzmu, kas ir mūs šaustījušas, lai jūs varbūt apzinātos mūsu ciešanas un pacietīgi nestu savējās.
Vienmēr un visos apstākļos celies iet palīgā savam Kungam, esi viens no Viņa palīgiem! Tad aicini cilvēkus uzklausīt tos vārdus, kurus Dieva Gars ir runājis šai starojošajā gaismu viedējā vēstulē! Saki: Nesējiet strīdu un nesaskaņu sēklu ļaudīs un neķildojieties ar saviem kaimiņiem! Visos apstākļos esiet pacietīgi, pilnīgi paļaujoties uz Dievu! Savam Kungam palīdziet ar gudras runas zobenu! Tas, patiesi, ir cilvēka stāvokļa cienīgi. Novirzīties no tā būtu visslavenā Dieva, augstākā Valdnieka necienīgi. Un tomēr cilvēki ir tikuši maldināti, un viņi tiešām ir bijuši vienaldzīgi.
Atdariet, ak ļaudis, vārtus uz šo cilvēku sirdīm ar atslēgu, kas ir viņa pieminēšana, viņa, kas jūsu vidū ir Dieva pieminēšana un gudrības Avots. No visas pasaules viņš ir izraudzījis savu kalpu sirdis, un ikvienu no tām viņš ir padarījis par savas godības atsegšanas vietu. Tālab attīriet tās no jebkādiem traipiem, lai tanīs var ierakstīt visu to, kam tās bija radītas. Šī, patiesi, ir Dieva dāsnās labvēlības dāvana.
Pušķojiet savas mēles, ak ļaudis, ar patiesīgumu un izdaiļojiet savas dvēseles ar godīguma rotu! Piesargieties, ak ļaudis, ielaisties nodevīgos darījumos! Esiet Dieva uzticības personas starp Viņa radībām un Viņa devīguma zīmes starp Viņa ļaudīm! Tie, kas paļaujas savām iekārēm un netīrām tieksmēm, maldās un savus pūliņus izšķiež. Patiesi, viņi ir zuduši. Tiecieties, ak ļaudis, lai jūsu acis meklē Dieva žēlastību, lai sit jūsu sirdis Viņa brīnumu piemiņas saskaņā, lai jūsu dvēseles paļaujas uz Viņa žēlastību un dāsnumu, lai min jūsu kājas Viņam tīkamu taku! Lūk, padomi, kādus es jums novēlu. Ak, kaut spētu jūs sekot maniem padomiem!
-~-CXXXVII. Daži uzskata par normālu tīkot pēc sava kaimiņa mantības un nevērīgi izturas pret to, ko savā Grāmatā ir noteicis Dievs. Lai krīt pār tādiem ļaunas dienas un lai panāk viņus visspēcīgā, visvarenā Dieva sods! Patiesi, ka Viņš mirdz virs svētuma gaismas avota! Ja visai pasaulei būtu lemts pārvērsties sudrabā un zeltā, neviens cilvēks, par kuru var sacīt, ka viņš patiesi ir pacēlies līdz ticības un pārliecības debesīm, neuzlūkotu to, nemaz jau nerunājot par tās sagrābšanu un paturēšanu. Šai tēmai mēs esam jau agrāk pieskārušies rindkopā, kas uzrakstīta netverami skaistajā arābu valodā. Dievs ir mans liecinieks! Neviens, kas ir izjutis šo vārdu skaistumu, nekad nespēs pārkāpt Dieva novilktās robežas, un savu skatu viņš cels tikai uz visu Mīļoto. Ar savu iekšējo aci šāds cilvēks viegli saskatīs, cik tukšas un gaistošas ir šis pasaules mantas un savu sirdi piesies augstākām lietām.
Saki: Kaunieties jel sacīt, ka mīlat Sendienu Daili. Lai tie pārbaudījumi, kādiem viņš tika pakļauts, lai tā sāpju nasta, kādu viņš nesa Dieva dēļ, noder jums par atgādinājumu un brīdinājumu! Atdariet jel acis! Kam gan viņš cieta, ja visām tām ciešanām, kādas viņš panesa, bija lemts izsaukt neko citu, kā šādus nicināmus apgalvojumus un tik nožēlojamu izturēšanos? Ikviens laupītājs, ikkatrs nekrietnību pastrādātājs pirms manas atklāsmes ir runājis tos pašus vārdus un ir tādus pat darbus pastrādājis.
Patiesi, es jums saku: Ieklausieties manas balss maigumā, atbrīvojieties no ļaunu kaislību un tumšu dziņu traipiem! Tie, kas mājo Dieva svētnīcā un sēž nebeidzamās slavas krēslos, atteiksies izstiept rokas, lai nelikumīgi sagrābtu sava kaimiņa labumu, kaut vai viņi ciestu badu un kaut lai cik zems un necienīgs šis kaimiņš tiem liktos.
Atklājoties, Dieva mērķis ir aicināt visus cilvēkus uz sirsnīgu patiesīgumu, uz dievbijību un uzticamību, uz samierināšanos un pakļaušanos Viņa gribai, uz iecietību un labestību, godīgumu un gudrību. Ikvienu cilvēku Viņš grib tērpt godīguma svētajā mantijā. Viņš grib, lai ikvienu daiļo krietni un svēti darbi.
Saki: Apžēlojieties paši par sevi un saviem līdzcilvēkiem un nepieļaujiet, ka Dieva mācība, kas stāv daudz augstāk par pašu svētuma būtību, tiek aptraipīta ar jūsu tukšajām iedomām, ar nepiedienīgām un samaitātām fantāzijām!
-~-CXXXVIII. Žēlīgais Dievs, kā spēks ir jūtams it visā, ko Tu esi radījis! Tu redzi savus kalpus, savus vergus, kas saskaņā ar Tavu gribu dienas laikā ietur Tevis noteikto gavēni, kas, jau gaismiņai svīstot, ceļas, lai lūgsnās pieminētu Tavu vārdu un daudzinātu Tavu slavu cerībā saņemt savu labestības daļu, kas glabājas Tavas žēlīgas devības krātuvēs. Es lūdzu Tevi, kas savās rokās turi vadības grožus pār visu radību, kas valdi pār savu vārdu un īpašību Ķēniņvalsti, neliegt šai Dienā saviem kalpiem savas žēlastības dāsnumu, ļaut viņiem saņemt tādu tās devu, kādu Tev labpatīk tiem atvēlēt! Ak, mans Kungs, Tavas varas un spēka lielumu pauž ikviens puteklītis, kas veido šo zemes lodi, un visas zīmes, kas ir pasaules visumā, apstiprina Tava dižuma un Tavas varas spožumu. Tad apžēlojies Tu, visa esošā Kungs, nebeidzamo dienu Ķēniņ un visu tautu Valdniek, apžēlojies par saviem kalpiem, kas kā pie glābšanas virves ir turējušies pie Taviem baušļiem, kas ir liekuši galvas Tavu likumu atklāsmes priekšā, kurus Tu mums no savas gribas debesīm esi sūtījis!
Redzi, mans Kungs, kā viņi vērš savas acis uz turieni, kur austrumos jaušama Tavas mīlošās labestības ausma, redzi, kā viņu sirdis kāro iegremdēties Tavā nebeidzamajā labvēlībā, kā apklust viņu balsis, dzirdot Tavu vismīļo Balsi, kas sauc no Tava stāvokļa augstumiem, Tavā vārdā, visu Cildinātais! Palīdzi, ak Kungs tiem, kurus Tu mīli, kas ir atteikušies no visa, lai viņi spēj iemantot to, kas ir tikai Tev, kurus apsēda likstas un bēdas par to, ka viņi bija atteikušies no pasaules un piesējuši savas sirdis Tavai gaismas valstībai! Es Tevi lūdzu, ak Kungs, pasargi viņus no ļaunu kaislību un tumšu dziņu uzbrukuma un palīdzi viņiem dabūt to, kas nesīs viņiem labu šai pasaulē un nākamajā!
Es lūdzu Tevi, mans Kungs, piesaucot Tavu apslēpto, Tavu lolojamo Vārdu, kas skaļi sauc radības valstībā un aicina visas tautas pie Koka, par kuru tālāk nav iespējams iet, kur mirdz netverama gaisma, kas pāri Taviem kalpiem liks līt Tavas neizsmeļamās žēlastības lietum, kas aizskalos atmiņas par visu citu, tikai par Tevi vien nē, un kā okeāns mūs apņems Tava mīla. Raksti, ak Kungs, debesu augstumos ar savu iedvesmas spalvu nolikumu, lai gaismas Valstībā mūsu dvēseles gūst nemirstību, lai neaizmirst mūsu vārdus Tavā Ķēniņvalstī, un sargi mūsu dzīvības savas aizstāvības glabātuvē, savā neieņemamajā cietoksnī! Pār visām lietām Tev ir vara, vienalga vai tās ir pagājībā, vai tās glabā nākamība. Nav cita Dieva bez Tevis, mūsu visspēcīgā Sarga, neatkarīgā Dieva.
Ak Kungs, Tu redzi, kā mēs lūdzot ceļam rokas pret debesīm, kur savā žēlastībā un dāsnumā mīti Tu. Ak, dod lai tās pildās ar Tavu labestību, devību un labvēlību. Piedod mums, mūsu tēviem un mūsu mātēm un savā dievišķā augstsirdībā un mīlestībā piepildi to, ko mēs esam ilgojušies! Pieņem, mūsu siržu Mīļotais, visu, ko mēs darām, Tavu ceļu ejot! Patiesi, Tu esi visspēcīgais, visaugstais, nesalīdzināmais, vienīgais, visžēlīgais visu Piedevējs Dievs.
-~-CXXXIX. Vērīgi ieklausies, ak Nabíl-i-A‘ẓam, mūžsenā Ķēniņa balsī, kas sauc tevi no sava gaišā Vārda Ķēniņvalsts! Jo tas ir Viņš, kas no debesu augstumiem izteic visas radības būtību: "Patiesi, Es esmu Dievs, nav cita Dieva bez Manis. Esmu mūžīgais, nebeidzamais Dievs, visas varas un spēka Avots, Dievs, kas mūžu mūžos valdīs savā Ķēniņvalstī un turpinās aizsargāt visu, kas radīts. Mana spēka un Manas varas lielums, kas ietver visu radību, ir Mans pierādījums."
Lai svētīts esi tu, mans Vārds, jo tu esi ienācis manā Šķirstā un caur manu augsto gribu un spēku traucies pa dižuma jūru un ierindojies starp tiem, ko Dieva pirksts ir atzīmējis manai labvēlībai. Lieliem malkiem tu, patiesi, esi dzēris no dzīvības kausa, ko tev sniedza šis Jauneklis, ap kuru pulcējas citas viscildenā Dieva Izpausmes un kura klātbūtnes spožumu dienu un nakti daudzina tie, kas ir žēlsirdības gaismas Avoti.
Lai iet tev līdzi Viņa slava, jo tu esi gājis no Dieva pie Dieva un esi ienācis nebāloša mirdzuma pielietajā Laimības Galmā, vietā, kas nav nevienam mirstīgajam aprakstāma. Tava Kunga mīlestību nesdama, tevi tur ir spirdzinājusi svētuma vēsma un ir rosinājusi tavu garu, un izpratnes skaidrie ūdeņi ir tevi noskalojuši no bezdievības un atšķirtības traipiem. Caur to, ka tu pazini viņu, kas ir Dieva atmiņas iemiesojums cilvēku vidū, tu esi ticis pielaists Paradīzē, kur tiek pieminēts Viņa Vārds.
Tāpēc esi pateicīgs Dievam, ka Viņš ir tev devis spēku palīdzēt Viņa Lietā, par to, ka tavas sirds dārzā ir licis uzplaukt zināšanu un izpratnes ziediem! Lūk, tā Viņš ir ietvēris tevi savā mīlestībā, kā ietvēris Viņš ir visu radību. Raugi, ka tu nekam neļauj sevi skumdināt! Atraisi visas saites, kas sien tevi pie liekā un pasaulīgi tukšā, neielaidies tukšos, izsmalcinātos strīdos, kurus ved tie, kas ir no Dieva šķirti! Sludini cilvēkiem to, ko tev, sava Kunga Lietai kalpojot, vēl sacīt visaugstākais Gars, lai tu varētu saviļņot visu cilvēku dvēseles un likt tām tiekties uz svētīto Laimības Galmu!
Zini, ka mēs esam atcēluši valdīšanu ar zobenu kā mūsu mācības veicinātāju un aizstājuši to ar to garīgo spēku, kas nāk no iedvesmotām runām. Caur mūsu mīlestības spēku mēs to esam neatsaucami noteikuši. Saki: Ak ļaudis! Nesējiet strīda sēklas starp cilvēkiem, izvairieties nesaskaņu ar kaimiņiem, jo Dievs ir uzticējis pasauli un tās pilsētas zemes ķēniņu rūpēm un caur viņiem piešķirto varu ir padarījis viņus par Viņa paša varas simboliem. No šīs pasaules varas Viņš pats priekš sevis nav nekādu daļu paredzējis. Par to liecina Viņš, kas ir mūžīgā patiesība. Pats priekš sevis Viņš ir izraudzījis tās pilsētas, kuras sauc par cilvēku sirdīm, lai, nomazgājot no tām pasaules traipus, tuvinātu tās tai svētajai vietai, kuru nekad nesasniegt ticības noliedzēja zaimojošajai rokai. Ar savu vārdu spēku, ak ļaudis, veriet vaļā vārtus uz cilvēku sirdīm! To mēs esam uzlikuši jums par pienākumu saskaņā ar iepriekš noliktu likumu.
Tik tiešām, ka Dievs ir taisns! Dieva acīs pasaule ar tur valdošo niecību, ar visiem tās laicīgajiem labumiem un priekiem ir tikpat nevērtīga, nē, pat nevērtīgāka par putekļiem un pelniem. Kaut cilvēki to savās sirdīs spētu saprast! Bahá ļaudis, pilnīgi attīriet sevi no pasaules traipiem un no visa laicīgā! Pats Dievs man ir liecinieks! Nepiederas jums šīs zemes lietas. Atmetiet tās, lai ņem tās tie, kas tās kāro, bet jūsu acis lai meklē vissvētāko mirdzošo Redzējumu!
Dieva mīlestība un Viņa Būtības Izpausmju mīlestība ir tā, kas jums piederas, un jums pieklājas ievērot visu, ko Viņš jums liek, kaut jūs to saprastu! Saki: Lai rotā jūs patiesīgums un laipnība! Neļaujiet jums atņemt lēnprātības un taisnīguma mantiju, kas ar savām vēdām nes pār radību svētuma saldi spirdzinošo elpu! Saki: Raugiet, Bahá ļaudis, ka jūs nestaigājat tos ceļus, kādus staigā tie, kuru darbi nesaskan ar viņu vārdiem! Esiet centīgi, lai jūs spētu pasaules tautām parādīt Dieva zīmes un būt par Dieva baušļu spoguļiem! Ar saviem darbiem esiet par paraugu visai pasaulei, jo cilvēku vairuma, vienalga vai tie ir augstu vai zemu stāvoši, vārdi ir pretrunā ar viņu darbiem! No citiem jūs varat atšķirties tikai ar saviem darbiem. Vienīgi tie var viest jūsu gaismas mirdzumu visā pasaulē. Laimīgs ir tas, kas turas pie maniem padomiem un ievēro Visgudrā, Viszinošā priekšrakstus.
-~-CXL. Ak Muḥammad-‘Alí! Liela ir tā svētība, kas sagaida tevi, jo mīlestība pret tavu visgaišo, visslavināto Kungu ir tavas dvēseles rota. viss labais nāk pār to, kas šo stāvokli šai Dienā ir sasniedzis.
Nepiegriez vērību tiem pazemojumiem, kādiem ir šai Dienā tikuši pakļauti tie, kurus Dievs mīl! Šādi pazemojumi ir goda un lepnuma vērti, tie stāv pāri laicīgam godam un cieņai. Vai gan var iedomāties lielāku godu par to, kā tas gods, ko tev izrāda mūžsenā Ķēniņa mēle, pieminot savus mīļotos viņa vislielākajā cietumā? Tuvojas tā diena, kad pilnīgi izkliedēti kļūs atšķirtības mākoņi, kad pie Visvarenā gribas apvāršņa pilnā gaismā kā saule parādīsies vārdi: "viss gods pienākas Dievam un tiem, kas Viņu mīl."
Pēc tik liela goda ir tiekušies un tiecas visi cilvēki, gan augstu, gan zemu stāvoši. Tomēr viņiem visiem ir tikuši ņemti no šī goda nākošie labumi un kā ar šķidrautu tie ir tikuši šķirti no tā gaismas, tiklīdz pār pasauli iemirdzējās Patiesības Saule. Izņēmums ir tie, kas, pilnīgi atrāvušies no visa pārējā, nekad no skata nav izlaiduši Viņa svētās Laimības Galma redzējumu, kas no rokām nav ārā laiduši to glābšanas virvi, kādu tiem padeva vienīgais patiesais Dievs.
Pateicies Viņam, kas ir visu pasauļu ilgojums, par to, ka Viņš ir tērpis tevi tik lielā godā! Nepaies ilgs laiks, un pasaule un viss, kas ir tanī, būs grimusi aizmirstībā, un paliks viss gods tikai tiem, kurus mīl tavs Kungs, visgaišais, visdāsnais Dievs.
-~-CXLI. Tik tiešām, tā ir Grāmata, kas sūtīta cilvēkiem ar izpratni! Tā liek tiem ievērot taisnību un taisnu tiesu spriest, tā aizliedz viņiem sekot tumšām dziņām un miesas iekārēm. Lai palīdz Dievs cilvēku bērniem izrauties no savas snaudas!
Saki: Ievērojiet, ak ļaudis, mūsu Vēstulēs dotās pamācības un nestaigājiet greizus ceļus, dzenoties pēc tā, ko jums uzbūrusi nelaba perinātāja fantāzija, jo tie sēj un dara ļaunumu un tad piedēvē to visaugstajam, vissvētajam, visgodātajam Dievam! Saki: Mēs esam mierā, ka mūs piemeklē smagi pārbaudījumi un bēdas, lai glābtu jūs no šīs zemes traipiem. Kāpēc gan tad jūs savās sirdīs nedomājat par mūsu nolūku? Tik tiešām, ka Dievs ir taisnīgs! Žēlabās izkustu jūsu sirdis, ja jūs kaut uz mirkli padomātu par tiem pārbaudījumiem, kādus mums ir nācies izturēt. Tavs Kungs apliecina manu vārdu patiesību. Visu nelaimju svaru mēs esam panesuši, lai jums nepieliptu šīs pasaules netīrumi, un tomēr jums ir vienalga.
Saki: Ikvienam, kas turas pie mūsu tērpa vīles, pieklājas raudzīt, lai tam nepielīp kaut kas tāds, kas Debesu pulkiem augstumos liktu novērsties nosodījumā. Savā gudrajā vēstulē to tā ir nolicis tavs visgaišais Kungs. Saki: Vai tad jūs atstumjat manu mīlestību un darāt to kas sāpina manu sirdi? Kas gan neļauj jums saprast to, ko jums ir atklājis visu zinošais, visgudrais Dievs?
Patiesi, mēs redzam visus jūsu darbus. Mēs noteikti svētīsim jūs, ja jutīsim no tiem nākam svētuma un šķīstības elpu. Tad Paradīzes iemītnieku mēles slavinās jūs un daudzinās jūsu vārdus starp tiem, kas nonākuši Dieva tuvumā.
Neatlaid Dieva tērpa vīli, stingri turies pie Viņa pasviestās glābšanas virves, kuru pārcirst nevienam nav pa spēkam. Piesargies, ka to klaigas, kas ir nopulgojuši šo vissvarīgāko vēsti, neaizkavē tevi tava mērķa sasniegšanā. Un kaut vai visas tautas ceļas un vēršas pret tevi, sludini un apstiprini to, kas tev ticis vēlēts šinī vēstulē. Dievs, tavs Kungs, patiesi, ir tavs neatvairāmais uzticamais Aizstāvis.
Lai mana slava tevi pavada un arī tos manus mīļotos, kas tev ir tuvi! Jūs, patiesi, esat no tiem, ar kuriem viss būs labi.
-~-CXLII. Es zvēru pie Visu Mīļotā Dailes! Šī ir žēlastība, kas apņem visu radību, šī ir Diena, kad Dieva mīlestība apņem un caurstrāvo it visu. Ak ‘Alí! Manas žēlastības dzīvie ūdeņi plūst ātri uz zemi, un man kūst sirds mīlas un maiguma siltumā. Nekad es neesmu varējis samierināties ar tām ciešanām, kādas piemeklē tos, kurus es mīlu, ar tām bēdām, kas aptumšo viņu sirds prieku.
Ikkatru reizi, kad man, kura vārds ir "Visžēlīgais", tika pastāstīts, ka kāds no tiem, kurus es mīlu, esot teicis kaut ko, kas neatbilst tam, ko es vēlu, bēdu sists un nenomierināms, es patvēros savā miteklī; un katru reizi, kad man, kura vārds ir "Sedzējs" atklāja, ka kāds no maniem sekotājiem ir apkaunojis un pazemojis savu kaimiņu, es tāpat, nepatīkami skarts un skumdināts, atgriezos savā gaišajā miera vietā un rūgti raudāju. Un vienmēr, kad es, kura vārds ir "Visu Piedevējs" manīju, ka kāds no maniem draugiem bija izdarījis kādu pārkāpumu, es lielās bēdās vaimanāju un, sāpju pārņemts, kritu pie zemes, un neredzami eņģeļi nesa mani uz manu mītni debesu augstumos.
Tik tiešām, ka es nesu patiesību! Ak ‘Alí! Tā uguns, kas ir uzliesmojusi Bahá sirdī, ir spēcīgāka par to, kas kvēlo tavā sirdī, Viņa sāpes ir spalgākas par tavējām. Katru reizi, kad viņa klātbūtnē tika pieminēts kāds grēks, ko bija pastrādājuši viņi, Sendienu Dailes Nesēju pārņēma tāds kauns, ka viņam gribējās savu gaišo vaigu slēpt no cilvēku acīm, jo viņš bija vienmēr rēķinājies ar viņu uzticību un pats vienmēr ievērojis tās būtiskākās prasības.
Tiklīdz kā man tika nolasīti vārdi, ko tu biji rakstījis, kā okeāns manī uzbangoja uzticība un manas piedošanas vēsma apņēma tavu dvēseli, un uzlapoja manas mīlošās labestības koks, lai dotu tev pavēni, un mans dāsnums izlēja savu dāvanu svētību pār tevi. Es zvēru pie saules, kas spīd pie mūžības apvāršņa, tavās skumjās es skumstu ar tevi, un nelaimē es ciešu ar tevi... Es apstiprinu, ka tu man esi kalpojis, un apliecinu, ka manis dēļ tu esi ticis pakļauts pārbaudījumiem. Manu mīlestību uz tevi pauž ikviens zemes puteklītis.
Tavs izsauktais aicinājums, ak ‘Alí, ir man visai pieņemams. Sludini manu mācību gan vārdos, gan rakstos! Sauc un aicini ļaudis pie visu pasauļu augstākā Valdnieka un dari to ar tādu kvēli un dedzību, lai ticībā iedegtos it visi!
Saki: Ak mans Kungs, mans Vismīļotais, manu darbu Rosinātājs, manas dvēseles Ceļa Zvaigzne, manas visdziļākās iekšējas būtības Balss, manas sirds Pielūgsme! Esi slavēts par to, ka ļāvi man celt skatu uz Tevi, ka iededzi manā sirdī Tevis pieminēšanu, ka palīdzēji man sludināt Tavu vārdu un dziedāt Tavu slavu!
Mans Dievs, mans Dievs! Ja jau nebūtu atrodams neviens, kas noklīst no Tava ceļa, kā gan tad varētu attīt Tavas žēlastības karogu, kā pacelt Tavas dāsnās labvēlības standartu? Un ja jau nenotiek nekrietnības, kas gan tad sauks Tevi par cilvēku grēku Sedzēju, par viszinošo, visgudro, mūžīgi piedodošo? Lai maksā mana dvēsele Tev tos parādus, ko Tev ir parādā citi, jo Tava līdzjūtīgā, visu piedodošā Vārda maigā žēlsirdība kā liega vēsma sedz šādus parādus! Lai atdodu es savu dzīvību par pārkāpumiem, kas izdarīti pret Tevi, jo caur tiem ļaudīm nāk jūtama Tavas mīlas elpa un starp viņiem izplatās Tavas labestības saldme! Lai izpērk mana visdziļākā būtība to grēcinieku nodarījumus, kas grēkojuši pret Tevi, jo caur šādiem grēkiem pie Tava dāsnuma apvāršņa atsedzas Tavas daudzveidīgās labvēlības saule, un pār radību nāk Tevis lemtā liktens dāvanas!
Ak mans Kungs, es esmu cilvēks, kas ir Tev atzinies milzumā ļaunu darbu, kas ir atzinies par lietām, kādās nav atzinies neviens. Pārāk steidzīgi esmu kārojis šķīstīties Tavas piedošanas jūrā un esmu meklējis patvērumu Tavas žēlīgās labestības pavēnī. Ak Mūžības Ķēniņ un augstākais cilvēku Aizstāvi, es lūdzu Tevi, dod man spēju sludināt un paust to, kas liks cilvēku sirdīm un dvēselēm traukties Tavas mīlestības neizmērojamajos, bezgalīgajos augstumos, lai nāktu saskarsmē ar Tavu Garu! Stiprini mani ar sava augstā stāvokļa spēku, lai es varu vest visu radību pie tā Gaismas Avota, no kura nāk Tavas Izpausmes, pie Tavas atklāsmes pirmsākuma. Ak mans Kungs, palīdzi man pilnīgi pakļauties Tavai gribai, palīdzi man celties un iet kalpot Tev, jo šīs zemes dzīvi es vērtēju tikai kā līdzekli, lai sasniegtu, Tavas Atklāsmes svēto templi, Tavas gaismas troni. Ak mans Dievs, Tu redzi, ka esmu attiecies it no visa, tikai no Tevis vien nē, ka esmu pazemīgi pakļāvies Tavai gribai. Apejies ar mani, kā Tev piederas un kā pieklājas Tavam augstajam, gaišajam stāvoklim!
Ak ‘Alí! Viņš, kas ir visu pasauļu Valdnieks, ir tev devis un turpina dot no savām balvām. Bruņojies ar Viņa spēku un stiprumu un celies, ej daudzināt Viņa svēto vārdu, lai palīdzētu Viņa lietai! Lai tava sirds neskumst par to, ka neesi mācīts cilvēku zināšanās, ka neproti lasīt un rakstīt! Durvis uz vienīgā patiesā Dieva neizmērojamo žēlastību ir Viņa paša varā. Viņš ir tās vēris un turpinās tās vērt tiem, kas Viņam kalpo. Es ļoti gribētu cerēt, ka no tavas sirds dārza vienmēr pār visu pasauli plūdīs šīs dievišķās mīlas maigā vēsma, ka to varēs just ikvienas zemes nostūros. Patiesi, Viņam ir spēks un vara pār visu. Patiesi, Viņš ir visspēcīgais, visvarenais, visu cildinātais Dievs.
-~-CXLIII. Svētīts esi tu, ak mans kalps, jo tu esi saskatījis patiesību un atrāvies no tā, kas ir noliedzis Visžēlīgo un kas visu Vēstuļu Mātē ir nosodīts par viņa ļaunumu. Esi nesatricināms savā mīlestībā uz Dievu, ej taisni Viņa ticības ceļu un palīdzi Viņam ar savas runas spēku! To tev liek Visžēlīgais, ko viņa apspiedēji ir ieslodzījuši.
Ja manis dēļ tevi piemeklē kāds pārbaudījums, tad atceries manas nelaimes un bēdas, atsauc atmiņā manu trimdu un gūstniecību! Lūk, tādā kārtā mēs tev tālāk nododam to, ko esam saņēmuši no Viņa, slavētā, visgudrā Dieva.
Tik tiešām, ka es pastāvu! Tuvojas tā diena, kurā mēs saritināsim šo pasauli ar visu, kas ir tanī, un tās vietā izklāsim jaunu kārtību. Patiesi, Viņam ir vara pār visām lietām.
Turi savu sirdi tīru, lai tu atcerētos mani, nepiesārņo savas ausis, lai tu varētu saklausīt manus vārdus! Vērs savu skatu uz to Vietu, kur ir pacelts Žēlīgā Dieva tava Kunga tronis, un saki: Esi slavēts, ak Kungs, ka ļāvi man saskatīt Tevis paša Izpausmi un palīdzēji manai sirdij iemīlēt Tava tuvuma Laimības Galmu, padarīdams to par manas pielūgsmes vietu! Es Tevi lūdzu, piesaucot Tavu Vārdu, kas lika debesīm tikt šķeltām un zemei saplaisāt, lemt man to, ko tu lēmi tiem, kas ir novērsušies no visa, tik no Tevis vien nē, un balsta savas sirdis uz Tevi. Dod, lai es varu sēdēt Tavā tuvumā, gaišajā svētnīcā, kur mīt patiesība! Jo Tev ir vara un spēks piepildīt Tavu gribu. Nav cita Dieva bez Tevis, Visgudrā, Visdiženā.
-~-CXLIV. Visaugstā spalva ir rakstījusi lēmumu un uzlikusi ikvienam par pienākumu mācīt Viņa mācību... Bez šaubām, Dievs nesīs savu iedvesmu ikvienam, kas būs nošķīries no visa, tikai no Dieva vien nē, un liks no viņa sirds kā no dzidra avota plūst gudrības vārdiem. Patiesi, tavam Kungam, visžēlīgajam Dievam, ir spēks un vara lemt un darīt pēc savas gribas.
Ja tu raudzītos šai pasaulē un redzētu, cik tajā viss ir nepastāvīgs un gaistošs, tu izraudzītos iet Dievam kalpošanas ceļu. Un pat ja visi celtos tev pretī, neviens nespētu tevi kavēt teikt un slavēt to Kungu.
Ej vien taisni uz priekšu un neatlaidīgā uzticībā kalpo Dievam! Saki: Ak ļaudis, ir atnākusi visos Svētajos Rakstos solītā Diena. Bīstieties Dieva un nevairieties atzīt to, ko sumināt ir visas radības sūtība! Steidzieties pie Viņa! Tas ir labāk priekš jums nekā visa pasaule ar visu, kas ir tajā. Ak kaut jūs to spētu saprast!
-~-CXLV. Ja jūs satiekat nomāktos un pazemotos, nenovēršieties no tiem nicinājumā, jo Gaismas Ķēniņš sarga viņus tādā maigumā, ko izmērīt spēj vienīgi tie, kas savām vēlmēm un savai gribai ir ļāvuši saplūst ar visžēlīgā un gudrā Dieva gribu! Ak šīs zemes bagātie! Nebaidieties raudzīties sejās nabagajiem, kas guļ pīšļos, nē, kļūstiet tiem par draugiem un uzklausiet bēdu stāstu ko, jums stāsta tie, kam Dieva neizdibināmais liktenis šīs bēdas ir uzlicis! Tik tiešām, ka Dievs ir taisnīgs! Debesu pulki augstumos vēros jūsu attiecības ar nabagajiem, tie aizlūgs par jums, tie daudzinās jūsu vārdus un slavinās jūsu darbus. Lai svētīti ir tie mācītie, kas nelepojas ar saviem sasniegumiem, un labi lai klājas tiem taisnīgajiem, kas nenievā tos, kas ir grēkojuši, bet drīzāk gan cenšas segt viņu pārkāpumus, lai viņu pašu pārkāpumi paliktu slēpti cilvēku acīm!
-~-CXLVI. Mēs vēlamies un ilgojamies, lai ikviens starp jums kļūtu par labestības avotu cilvēkiem un godīguma paraugu cilvēcei. Raugiet, ka nestādāt sevi augstāk par saviem kaimiņiem! Lai jūsu skats ir vienmēr vērsts uz Viņu, kas ir Dieva Templis starp cilvēkiem! Patiesi, viņš ir savu dzīvību upurējis par ķīlu pasaules atpestīšanai. Patiesi, viņš ir Visdāsnais, Visžēlīgais un Visaugstākais. Ja jūsu starpā izceļas kādas nesaskaņas, tad skatiet mani stāvam jūsu priekšā un manis dēļ un par zīmi jūsu mīlestībai uz manu skaidrībā mirdzošo mācību neievērojiet viens otra trūkumus! Mums ir vienmēr ļoti tīkami redzēt jūs dzīvojam tādā saskaņā un saderībā manas labās gribas Paradīzē un no jūsu darbiem ieelpot mīlošas labestības un brālības, un draudzīgas vienotības elpu. Šo padomu jums dod Visu Zinošais un Uzticīgais. Mēs būsim vienmēr ar jums; ja no jums pretī mums plūdīs jūsu brālības saldā elpa, tā, protams, mūs priecēs, jo apmierinājumu mums spēj nest vienīgi tas. To apliecinās ikviens cilvēks, kas patiesi saprot.
-~-CXLVII. Mans liecinieks ir visdižākais Vārds. Cik skumji, ja šai Dienā kāds ir savu sirdi piesējis šīs pasaules gaistošajām lietām! Celieties un uzticīgi kalpojiet Viņa mācībai! Mīliet viens otru! Visu Mīļotajam par prieku, neizdziestošās uguns liesmās sadedziniet patmīlības plīvuru, un lai jūsu attiecībās ar kaimiņiem jūsu sejas ir gaišas un lai tajās staro prieks! Jūs esat labi novērojuši, kā jebkurā situācijā izturas viņš, kas jūsu starpā nes Patiesības Vārdu. Jūs tīri labi zināt, cik šim Jauneklim ir grūti pieļaut, ka kāds no Dieva mīļotajiem viņa dēļ justos skumdināts kaut vai tikai uz vienu nakti.
Dieva Vārds ir iededzies pasaules sirdī; cik žēl, ka jūsu sirdis šī liesma nav skārusi! Lai dod Dievs, ka jūs šo svēto nakti uzlūkotu par vienotības nakti, ka jūsu dvēseles saplūst un ka jūsu apņemšanās ir darīt labus un godīgus darbus! Lai jūsu galvenā rūpe ir glābt kritušos no draudošas iznīcības muklāja un palīdzēt viņiem pieņemt senseno Dieva ticību. Pret savu kaimiņu jums vajadzētu izturēties tā, lai skaidri izpaustos vienīgā patiesā Dieva zīmes, jo starp cilvēkiem jūs esat pirmie, kurus Viņa Gars atjaunojis, pirmie, kas Viņu pielūdz un liec ceļus Viņa priekšā, pirmie, kas veido loku ap Viņa slavas troni. Es piesaucu Viņu, kas man lika atklāt to, ko Viņš vēlējās. Debesu valstības iemītnieki pazīst jūs labāk, nekā jūs pazīstat paši sevi. Vai jūs domājat, ka šie vārdi ir tukši un veltīgi? Kaut jūs spētu saredzēt to, ko saredz jūsu visžēlīgais Dievs, to, kas liecina par jūsu kārtas augstumu, to, kas apliecina jūsu vērtības lielumu, kas pauž jūsu stāvokļa cēlumu! Lai dod Dievs, ka jūsu dziņas un neapvaldītas kaislības nešķir jūs no tā, kas ir ticis jums nolemts!
-~-CXLVIII. Ak Salmán! viss tas, ko ir sacījuši vai rakstījuši gudrie un mistiķi, nav nekad sniedzies tālāk un arī nevar cerēt sniegties tālāk par tām robežām, kādas ir tikušas spraustas cilvēka ierobežotajam prātam. Lai arī cik augstu paceļas visapgarotāko cilvēku prāti, lai arī cik dziļi ir tie dziļumi, kādos spēj iespiesties saprotoša un neatkarīga sirds, tad tomēr ne šādi prāti, ne šādas sirdis nespēj nokļūt viņpus tā robežām, ko ir radījušas viņu pašu domas un priekšstati. Visdziļākā domātāja meditācijas, vissvētākā no svētajiem lūgsnas, visaugstākie slavinājumi, kas nāk no cilvēka mēles vai spalvas, atspoguļo tikai to, kas ir radies viņos pašos, pateicoties Dieva, viņu Kunga, atklāsmei. Ikviens, kas dziļi sirdī ir izsvēris šo patiesību, labprātīgi atzīs, ka pastāv zināmas robežas, kuras pārkāpt cilvēciskai būtnei nav iespējams. No sākuma, kam nav sākuma, ikvienu mēģinājumu izzināt Dievu un stādīties priekšā, kāds Viņš ir, ir ierobežojušas Viņa paša radības vajadzības, radības, kurai Viņš caur savu gribu un saviem mērķiem ir piešķīris esamību. Neizmērojami augstu Viņš ir virs cilvēku prāta centieniem tvert un izdibināt Viņa būtību, un cilvēka mēlei nav lemts aprakstīt Viņa noslēpumu. Nekāda tiešas saskarsmes saite nevar Viņu saistīt ar būtnēm, kuras Viņš ir radījis, un Viņa būtību netvert un ne tuvu pareizi novērtēt ar neskaidriem un aptuveniem minējumiem. Caur savu gribu, kas caurstrāvo visu pasauli, Viņš ir devis esamību visam, kas ir ticis radīts. Viņu ietin un vienmēr tīs Viņa paša augstās un nedalāmās Būtības senā mūžība, un mūžu mūžos Viņu segs Viņa nepiejamais lielums un slava. viss, kas ir debesīs, un viss, kas ir virs zemes, ir sācis pastāvēt uz Viņa pavēli, pateicoties Viņa gribai, it viss no tīrās neesības ir ienācis esības valstībā. Kā gan tad radījumam, ko veidojis Viņa Vārds, saprast, kāda ir Viņa, mūžsenā Ķēniņa daba?
-~-CXLIX. Ja šai Dienā atrastos kāds, kas celtos un pilnīgā atrautībā no visa, kas ir debesīs un kas ir virs zemes, veltītu savas sirds jūtas viņam, kas ir Dieva svētās atklāsmes Gaismas Avots, tad, patiesi, viņam būs dots pakļaut visas radītās būtnes ar viena Vārda spēku no viszinošā, visgudrā Dieva. Tad zini droši, ka šai Dienā Patiesības Saule ir atspīdējusi pār pasauli tādā mirdzumā, kāds nav ticis pieredzēts nevienā no agrākiem laikmetiem. Neesiet vienaldzīgi, ak ļaudis, ļaujiet Viņa lielajai gaismai plūst pār jums!
-~-CL. Kad atnāks uzvara, ikviens pasludinās sevi par ticīgo un trauksies meklēt patvērumu Dieva ticībā. Laimīgi ir tie, kas vispārēju pārbaudījumu dienās palika nesatricināmi stāvam par Viņa nolūku un neļāvās novirzīties no tā patiesības.
-~-CLI. Raisieties brīvībā, ak Dieva lakstīgalas, izraujieties no posta un nelaimju ērkšķājiem un lidojiet uz nebeidzamā gaismā zaigojošo rožu dārzu! Ak mani draugi, kas uz zemes mītat! Steidziet uz savu debesu mājokli! Sludiniet paši sev prieces vēsti: "Ir atnācis viņš, visu Mīļotais! Viņam galvā mirdz Dieva Atklāsmes kronis, un cilvēkiem viņš ir vaļā vēris savas Paradīzes vārtus." Lai it visiem priekā mirdz acis, lai dzird viņu ausis laimes ziņu, jo nu ir atnācis laiks skatīt viņa skaistumu vaigā, nu ir laiks klausīties Viņa balsī! Ziņo ikvienam, kas mīl un ilgojas: "Raugi jūsu Mīļotais ir nācis starp ļaudīm!" un lai mīlas Valdnieka vēstneši dod ziņu: "Raugi, visā savā godībā ir ieradies mūsu Dievinātais!" Ak viņa skaistuma valdzinātie! Lai mūžīgas atkalsavienošanās līksmē vēršas jūsu atšķirtības sāpes un lai viņa klātienes saldmē izšķīst rūgtums par to, ka esat tālu no viņa galma!
Raugi, kā šai Dienā pasauli ir apņēmusi Dieva žēlsirdīgās mīlas bagātība, kā tā plūst no Viņa dievišķās slavas augstumiem! Jo, ja agrāk mīlētājs meklēja un lūdzās savu Mīļoto, tad tagad tas ir Mīļotais pats, kas sauc tos, kas viņus mīl, un aicina viņus pie sevis. Pieraugiet, ka nepalaižat garām tik vērtīgu dāvanu; pieraugiet, ka nenonievājat tik ievērojamu viņa labestības zīmi! Neatsakieties no svētības, kas nāk tīrā nesamaitātībā, nekārojiet tā, kas iznīkst! Paceliet no acīm plīvuru, kas neļauj jums redzēt, lai nesedz jums skatu tumsa, lai tiešā skaistumā jūs varētu raudzīties Mīļotā vaigā, lai skatītu to, ko nav skatījusi neviena acs un dzirdētu to, ko nav dzirdējusi neviena auss!
Uzklausiet mani, jūs mirstībai pakļautie putni! Nemainīgās gaismas rožu dārzā uzplaukst zieds, ar kuru salīdzināti, visi pārējie ziedi ir kā dzelkšņi, un kura dailes priekšā nobāl un iznīkst pati skaistuma būtība. Tāpēc celieties un visā savu siržu aizrautībā, ar visu jūsu dvēseļu degsmi un gribas kvēli, saņemot kopā visus savas būtības spēkus, traucieties nonākt viņa klātienes Paradīzē, mēģiniet ieelpot no šī tīrā zieda smaržas, spirdzināties tā svētuma valgmē, izjust debesu starojuma saldmi! Ja jūs sekosiet šim padomam, jūs pārrausiet savas važas, izjutīsiet, kas ir mīlas līksmes atraisītība, un, pildot savas sirds vēlmi, nodosiet savu dvēseli sava Mīļotā rokās. Izlauzdamies no sava būra, kā dvēseļu putni jūs lidosiet uz savu svēto un mūžīgo ligzdu.
Nakts ir nomainījusi dienu, un diena ir nomainījusi nakti, jūsu dzīves mirkļi un stundas ir nākušas un gājušas, un tomēr ne uz mirkli, neviens no jums nav bijis ar mieru atteikties no šīs zemes pārejošiem, iznīcīgiem labumiem. Sasparojieties, lai velti neaizietu tie īsie mirkļi, kas vēl jums ir palikuši! Jūsu dienas paies ātri kā zibens zibsnis, un jūsu miesas apglabās zem zemes segas. Ko tad jūs spējat sasniegt? Kā gan jūs varēsiet izlīdzināt pielaisto kļūdu sekas?
Kailā godībā savu gaismu lej mūžīgā Svece. Raugi, kā tā ir saēdusi ikvienu mirstības plīvuru. Ak jūs, nakts tauriņi, kas mīlat viņa gaismu! Izaiciniet visas briesmas un ziedojiet savas dvēseles tās dedzinošajai liesmai! Ak jūs, kas slāpstat viņa! Atmetiet savas pasaulīgās pieķeršanās un traucieties Mīļotajam pretī! Neatvairāmā tiecībā centieties sasniegt Viņu! Cilvēku acīm līdz šim slēptais Zieds ir jums uzplaucis. Viņš stāv jūsu priekšā, un viņa gaisma staro jums pretim. Visas šķīstās un svētās būtnes viņa balss aicina saplūst ar viņu. Laimīgs ir tas, kas atsaucas uz šo aicinājumu; labi ir tam, kas sasniedz to gaismu, kas plūst no sejas, kas ir tik brīnumskaista.
-~-CLII. Tava acs ir mana paļāvība, neļauj tukšu vēlmju putekļiem aptumšot tās spulgumu! Tava auss ir manas devības zīme, neļauj nepiedienīgu ideju troksnim pārkliegt manu Vārdu, kas skan pār visu radību! Tava sirds ir manu dārgumu glabātuve, neļauj tai patmīlas nodevīgajai rokai, izlaupīt tās pērles, kuras es esmu tur noglabājis! Tava roka ir manas mīlošās labestības simbols, lai tā stingri glabā manas sargājamās un apslēptās Vēstules! Nelūgts es esmu licis savai mīlestībai līt pār tevi. Nemudināts es esmu tavu vēlēšanos piepildījis. Neraugoties uz to, ka tu to neesi pelnījis, es esmu tevi savām bagātākajām, negaidītajām, dāvanām izraudzījis... Ak mani kalpi! Samierinieties un esiet pakļāvīgi kā pati zeme, tad, svētījot un bagātinot, jūsu būtību pārņems manis zināšana, kā no zemes uzplaukst smaržīgais hiacintes zieds! Dzīvinošā Dieva mīlestībā liesmojiet kā uguns, lai sasilst neapmierinātā, nosalusī sirds, lai sadeg vienaldzības smacējošie līķauti! Atmetiet visu, kas saista un smagu dara, lai viegli, kā liegas vēsmas, nokļūtu manā Galmā, manā neaizskaramajā Svētnīcā!
-~-CLIII. Ak izraidītais un uzticīgais draugs! Vienaldzības izkaltēto sirdi veldzē manas mīlas svētajos ūdeņos, lai atrautības tumsu aizdzen manas dievišķās klātienes rītausma! Nepieļauj, ka manas mīlas mājokli kā tirāni sagrauj alkatība un iekāre, neļauj patmīlības un kaislību pelniem segt un aptumšot debesu Jaunekļa skaistumu! Ietērp sevi taisnīguma tērpā un lai tava sirds bīstas tikai Dieva! Neļauj aizsērēt savas dvēseles gaismas avotam, neļauj tam aizaugt ar nesātības un uzpūtības dzelkšņiem un ērkšķiem, neaizdambē dzīvības ūdeņus, kas plūst no tavas sirds! Liec visas savas cerības uz Dievu un paļaujies uz Viņa Žēlastību kas nekad nepieviļ! Jo kas gan cits, ja ne Viņš, spēj darīt nabagos bagātus, un pacelt pazemotos un kritušos?
Ak mani kalpi! Ja jūs atklātu manu slēpto un nenīkstošo bagātību bez gala plašo okeānu, visa pasaule, nē, visa radība jūsu acīs zaudētu jebkādu vērtību. Lai kvēla un gaiša jūsu sirdīs deg meklējumu liesma un palīdz jums atrast jūsu augstāko cildeno mērķi, to stāvokli, kurā jūs varat nonākt jūsu Mīļotā tuvumā un saplūst ar viņu...
Ak mani kalpi! Neļaujiet dīkā iztēlē ieņemtām cerībām izskalot pamatus jūsu ticībai visaugstajam Dievam, jo šādas iedomas nekad cilvēkiem nekādu labumu nav nesušas un ir tikai novirzījušas viņus no taisnā ceļa. Vai tad jūs domājat, mani kalpi, ka manas visaptverošās, manas visaugstākās varas rokas ir sasietas, ka mana mūžsenā, visaptverošā žēlsirdība savā nemitīgajā plūsmā ir tikusi apturēta, ka man savā vēlībā vairs nav dāvanu, ko jums bagātīgi dāvāt? Vai tad jums var ienākt prātā, ka tie brīnumdarbi ir tikuši atcelti, kas kādreiz vēstīja manas neatvairāmās dievišķās spējas, vai ka mana griba un mans nolūks ir zaudējuši spēku un nespēj vairs virzīt cilvēces likteņus? Ja nu tas tā nav, tad kāpēc jūs cenšaties aizkavēt, ka mana svētā un žēlīgā vaiga nemirstīgā daile atsedzas cilvēku skatam? Kāpēc tad jūs tā cīnāties, lai visvarenās un visdiženās Būtnes Izpausme nevarētu Viņa atklāsmes starojumu sēt pār zemi? Ja jūs būtu taisni savos spriedumos, jūs jo viegli saskatītu un justu to prieka reibumu, ko šī jaunā, brīnumainā Atklāsme ir devusi radībai, jūs redzētu, kā ikviens zemes puteklītis zaigo tās gaismas mirdzumā. Cik gan nožēlojami tukšas ir bijušas un ir jūsu iedomas!
Ak mani kalpi, aizstaigājiet vēlreiz pie Viņa un nesiet savas sirdis Viņam, visas radības Avotam! Atraisieties no visa ļaunā un sliktā, kam esat pieķērušies, un steidzieties, lai arī jūs skar tās nedziestošās Uguns gaisma, kas deg šīs neizprotamās un augstās Atklāsmes Sinaja kalnā! Nesagroziet visaptverošo, svēto Dieva Pamatvārdu un netiecieties nopulgot tā svētumu un pazemot tā cildenumu! Ak jūs vienaldzīgie! Lai gan manas žēlsirdības brīnumdarbi ir skāruši visas, kā redzamās, tā neredzamās radības būtnes un lai gan manas mīlas un mana dāsnuma atklāsmes ir ietvērušas ikvienu pasaules visuma puteklīti, taču asa ir tā šautra, ar kādu es varu šaustīt ļaunos, un manu dusmu niknums var tos skaudri skart. Ar ausīm, šķīstītām no pasaulīgam un iedomīgām runām, ieklausieties padomos, ko es savā mīlošā žēlsirdībā jums dodu, un gan ar savu iekšējo, gan ar ārējo aci uzlūkojiet manas brīnumainās atklāsmes liecības!
Ak mani kalpi! Neliedziet sev tās nedziestošās gaismas mirdzumu, kas deg dievišķās godības Lampā. Lai Dieva mīlestības liesma deg jūsu sirdīs un liek tām starot! Lai Dieva vadība ir tā eļļa, kas to baro un lai tava uzticība ir tās aizsargs! Glabā to paļāvības kupolā nošķirtu it no visa, tik vien Dieva nē, tā, lai bezdievīgo čuksti neizdzēš tās gaismu! Ak mani kalpi! Mana svētā, mana dievišķā Atklāsme ir kā jūra, kas savās dzīlēs glabā neskaitāmas bezgala vērtīgas pērles ar nepārspētu mirdzumu. Ikviena meklētāja pienākums ir, saņemot kopā visus savus spēkus, tiekties sasniegt šīs jūras krastus un atbilstoši savu meklējumu dedzībai un pieliktajām pūlēm gūt savu tiesu to labumu, kas ir iepriekš nolemti Dieva mūžīgajās, apslēptajās Vēstulēs. Ja nu neviens negrib šo jūru sasniegt, ja nu neviens neceļas, lai ietu meklēt un atrastu viņu, vai tad tāpēc var teikt, ka šī jūra ir kļuvusi mazāka vai ka tās pērļu bagātība ir samazinājusies? Cik tukšas, cik necienīgas domas ir cilvēkiem nākušas un vēl arvien nāk prātā! Ak mani kalpi! Vienīgais patiesais Dievs ir mans liecinieks. Šī vislielā, neizmērojamā, bangojošā jūra ir tuvu, tā ir jums tik pārsteidzoši tuvu! Raugiet, tā ir jums tuvāk par jūsu dzīvības āderēm! Acumirklī jūs varat, ja vien jūs to vēlaties, sasniegt to un baudīt Dieva doto mīlestību, šo mūžīgo labvēlību, šo vareno, neizsakāmi cildeno, nezūdošo dāvanu.
Ak mani kalpi! Ja tik jūs varētu aptvert, kādas brīnišķīgas dāsnuma un devības veltes es esmu uzticējis jūsu dvēselēm, jūs, patiesi, nošķirtos no pārējās radības un censtos labāk iepazīt paši sevi, jo sevis zināšana ir tas pats, kas manas Būtības izpratne. Jūs no visa būtu neatkarīgi, tik no manis vien nē, un tikpat skaidru kā mana Vārda starojuma atklāsmi, ar savu iekšējo un ārējo būtību jūs sevī justu strāvojam manas mīlošās labestības un dāsnuma jūru. Nepieļaujiet, ka tik augsta stāvokļa svētumu aptraipa un aptumšo sirds aklība vai viltus, jūsu ļaunās dziņas vai arī tukšas un dīkas iedomas! Jūs esat kā putni, kas, varenu spārnu vēdu nesti, pilnas atraisītības un paļāvības priekā traucas cauri debesu bezgalībai uz augšu un tad, izsalkuma un slāpju dzīti, kāri krīt uz zemes mālu un ūdeni, un pēc tam, savas iekāres tīklā sapinušies, vairs nerod spēku atpakaļlidojumam uz debesu augstumiem. Nevarēdami no saviem aptraipītajiem spārniem nopurināt šo traipu svaru, šie putni, kas agrāk mita debesīs, ir tagad spiesti meklēt mājokli zemes pīšļos. Tāpēc, ak mani kalpi, neļaujiet, ka jūsu spārniem pielīp pasaulīguma un tukšu dziņu māls, ka tos aptraipa skaudības un naida sārņi, lai tas nevilktu jūs atpakaļ uz zemi, kad jūs tiecaties pacelties augšup uz manis zināšanas debesīm!
Ak mani kalpi! Caur Dieva varu un Viņa spēku, un no Viņa zināšanu un gudrības glabātuves es esmu nesis un atsedzis jums Viņa mūžīgās jūras dzīlēs slēptās pērles. Es esmu aicinājis Debesu Jaunavas, lai tās vairs neslēpjas aiz šķidrautiem, un esmu tērpis viņas savos vārdos, vārdos, kam piemīt augstākā gudrība un spēks. Vēl jo vairāk, ar dievišķās rokas spēku esmu smēlis un ļaudīm devis no vislabākā savas Atklāsmes vīna un esmu ļāvis tā svēto, tikko jaušamo smaržu ieelpot visām radītām būtnēm. Un kurš gan cits būs vainojams, ja jūs izlemsiet palikt bez tik lielas Dieva visus aptverošās, augstās mīlas balvas, bez Viņa žēlastības spožās atklāsmes?
Ak mani kalpi! Vienīgais mirdzums manā sirdī ir dievišķās vadības nenobālošā Rīta Gaisma, un manas lūpas runā tikai pašu patiesības būtību, ko Dievs, jūsu Kungs, ir atklājis. Tāpēc nekļūstiet par zemes dziņu vergiem, nelauziet derību ar Dievu, turiet Viņam doto solījumu! Stingrā apņēmībā un dziļā sirds mīlestībā, un ar visu savu vārdu spēku pievēršieties Viņam, un neejiet ceļus, kādus staigā neapdomīgie! Pasaule ir tikai tukša izrāde, tā tiešām ir visai nenozīmīga, kaut gan tai ir zināma līdzība ar īstenību. Nepieķerieties tai! Nesaraujiet saites, kas vieno jūs ar jūsu Radītāju, un neiekļūstiet starp tiem, kas maldās un noklīst no Viņa ceļiem. Tik tiešām, es jums saku, pasaule ir kā dūmaka virs tuksneša, ko sasniegt tiecas izslāpušais ceļinieks, jo viņam šķiet, ka tas ir ūdens, un beidzot, kad šī dūmaka sasniegta, tad atklājas, ka tā ir bijusi vien ilūzija. Vēl jo vairāk, pasauli var salīdzināt ar nedzīvu mīļotā veidolu, kuru mīlētājs ir meklējis un pēc ilgiem meklējumiem to beidzot atradis, un atklājis, sev par rūgtām žēlabām, ka tas nevar “nedz barot, nedz arī izsalkumu remdēt".
Ak mani kalpi! Neskumstiet, ja šinīs dienās un šai zemes ielejā Dievs ir kaut ko nolicis un izpaudis ne gluži tā, kā jūs to vēlaties, jo, droši, jūs gaida svētlaimes prieks un debesu līksme! Jūsu acīm atklāsies svētas, gaiši apgarotas pasaules. Šinī pasaulē un viņsaulē Dievs jums ir lēmis baudīt no visiem labumiem, dalīt priekus un dabūt savu devu no spēcinošas mīlestības. No visa tā jūs, bez šaubām, dabūsiet savu tiesu.
-~-CLIV. Brīdini, ak Salmán, vienīgā, patiesā Dieva mīļotos ne pārāk kritiski raudzīties uz to, ko cilvēki saka vai raksta! Lai viņi labāk tādiem izteicieniem un rakstiem pieiet bez aizspriedumiem un ar mīlošu līdzjūtību. Taču savādāk ir jāizturas pret tiem kas šajā Dienā savos musinošajos rakstos ir padevušies kārdinājumam uzbrukt Dieva mācības pamatprincipiem. Visu cilvēku pienākums ir atbilstoši savām spējām atspēkot pret Dieva ticību vērstos argumentus. To tā ir noteicis visvarenais un visspēcīgais Dievs. Kas grib stiprināt vienīgā patiesā Dieva mācību, lai to dara ar savas spalvu vai runu, bet ne ar zobenu vai vardarbību. Jau kādā agrākā gadījumā mēs esam uz šo priekšrakstu norādījuši, un tagad mēs to apstiprinām, lai jūs saprastu. Patiesi, ka taisnīgs ir Viņš, kas šajā Dienā parādās ikvienas lietas dziļākajā būtībā un sauc: "Dievs, nav neviena cita Dieva bez manis!" Ja kāds cilvēks celtos un savos rakstos aizstāvētu Dieva mācību pret tiem, kas tai uzbrūk, tad šāds cilvēks, lai arī cik neievērojams būtu viņa ieguldījums, nākošajā pasaulē tiks godināts tā, ka pat Debesu pulkiem augstumos skaudīs viņa slava. Viņa cēlo stāvokli nevar aprakstīt neviena spalva, tā spožumu attēlot nav pa spēkam nevienai mēlei. Jo ikviens, kas šīs augstās, šīs svētās Atklāsmes laikā stāv stingrs un nesatricināms, tiks apveltīts ar tādu spēku, ka tas varēs stāvēt pretī un atvairīt it visu, kas ir starp debesīm un zemi. Man liecinieks ir pats Dievs.
Ak jūs Dieva izredzētie! Neieslīkstiet pašapmierinātības miegā, sasparojieties, tiklīdz kā esat pazinuši Dievu, savu Radītāju, un dzirdējuši par to, kas piemeklējis Viņu, un steidzieties Viņam palīgā! Lai raisās jums mēles daudzināt Dieva, tā Kunga, mācību! Kaut jūs saprastu to patiesību, ka labums no tā jums nāks daudz lielāks kā no visiem dārgumiem, kādi ir bijuši pagātnē un kādi būs nākotnē!
-~-CLV. Kā pirmo pienākumu saviem kalpiem Dievs ir uzlicis iepazīt viņu, kas ir Viņa Atklāsmes gaismas Avots un Viņa likumu Aka, kas pārstāv Dievību gan Viņa mācību Valstībā, gan Viņa radītajā pasaulē. viss labais krīt tam par tiesu, kam šo pienākumu izdodas piepildīt, bet kam tas liegts, tas ir nomaldījies, kaut vai viņš būtu visu labo darbu darītājs. Ikvienam, kas sasniedz šo izcilo stāvokli, šo augstākās laimības galotni, pienākas ievērot ikvienu likumu, ko devis viņš, kas ir visas pasaules Ilgojums. Šie divi pienākumi ir nešķirami. Neviens no tiem nav pieņemams bez otrā. Nolicis to tā ir viņš, kas ir dievišķās iedvesmas Avots.
Tie, ko Dievs ir apveltījis ar vērīgumu, sapratīs, ka Dieva noliktie priekšraksti ir galvenais līdzeklis, kā pasaulē uzturēt kārtību un tautu drošību. Tie, kas novēršas no tiem, ir pieskaitāmi pie nekrietnajiem un neprātīgajiem. Patiesi, mēs esam likuši jums noraidīt jūsu ļauno kaislību un tumšo dziņu pavēles un nepārkāpt tos priekšrakstus, kādas ir nospraudusi Visaugstākā spalva, jo tie ir dzīvības elpa visai radībai. Visžēlīgā elpas vēsma ir pacēlusi dievišķās gudrības un dievišķās valodas jūru. Steidzieties un spirdzinieties tanī, jūs, kam ir sapratne! Tie, kas, pārkāpdami Dieva baušļus, ir lauzuši derību ar Dievu un pagriezuši Viņam muguru, visas radības Valdnieka, visaugstākā Dieva acīs ir jo smagi kļūdījušies.
Ak jūs pasaules tautas! Ziniet droši, ka mani baušļi ir lāpas, kuras es savā gādībā esmu devis nest maniem kalpiem, tie ir atslēgas uz manu žēlastību, kuras esmu devis savai radībai. Tā no debesīm uz leju nonāk jūsu Dieva, Atklāsmes Kunga, griba. Ikviens cilvēks, kas izjutis no Dieva lūpām nākošo vārdu saldmi, pat ja tam piederētu pasaules vislielākās bagātības, atteiktos no tām visām, lai apstiprinātu kaut viena Viņa baušļa patiesības spēku, baušļa, kas radies no Viņa dāsnajām rūpēm un mīlošās laipnības ausmas.
Saki: Mana tērpa vēdas pasaulē vieš manu likumu labestības dziedējošo elpu, un ar to palīdzību visaugstākajās virsotnēs tiks pacelti uzvaras karogi. No manām varenības debesīm pilnā spēkā mana mēle teic jums šos vārdus: "Manas dailes mīlas vārdā, ieturiet manus baušļus!" Laimīgs ir tas mīlošais, kas ir ieelpojis no šiem vārdiem plūstošo sava Visu Mīļotā dievišķās elpas smaržu, pārpilnu žēlastības dvesmas, ko neviena mēle nespēj aprakstīt. Patiesi, ka es dzīvoju! Kas ir dzēris no manu roku dāsni sniegtā, izmeklētā taisnīguma vīna, tas godbijīgi tuvosies maniem baušļiem, kas mirdz virs manas radības ausmas Avota.
Tikai nedomājiet, ka mēs esam jums atklājuši vienkāršu likumu apkopojumu! Nē, šie likumi ir kā vissmalkākais vīns, kam zīmogu noņemt varēja tikai mūsu spēcīgā roka. To apliecina viss, kas ticis uzrakstīts ar Dieva Atklāsmju spalvu. Jūs, kas spējat ieraudzīt, domājiet par to!
Vienmēr, kad kā saule uz manas valodas debesu apvāršņa atspīd manu likumu gaisma, tie ir visiem uzticīgi jāklausa, kaut vai mans lēmums noteiktu, ka ikvienas reliģijas debesīm būs tapt šķeltām. Jo dara Viņš savu gribu. Viņš ir tas, kas izvēlas. Un šo izvēli nevienam nebūs apšaubīt. Tas, ko nosaka Visu Mīļotais, tas, patiesi, ir visiem mīlams. Visas radības Kungs še ir mans liecinieks. Tas, kas ir ieelpojis Visžēlīgā elpas saldo dvesmu un ir sapratis, no kurienes nāk šie vārdi, viņa acis nebaidīsies ienaidnieka bultu, apliecinot Dieva likumu patiesību starp ļaudīm. Labi ir tam, kas tiem ir pievērsies, kas ir sapratis Viņa lēmumu izšķirošo nozīmi.
-~-CLVI. Viņš, kas ir mūžīgā patiesība, ir no Gaismas Avota pacēlis savu skatu uz Bahá ļaudīm un saka viņiem, lūk, kādus vārdus: "Atdodiet savus spēkus cilvēku bērnu labklājības un miera stiprināšanai! Savus prātus un savu gribu pielieciet zemes tautu izglītošanai, lai varbūt caur Vislielākā Vārda spēku no zemes virsas tiktu noslaucītas domstarpības, kas šķir tautas un cilvēkus, un lai visa cilvēce kļūtu vienas kārtības uzturētāji un vienas Pilsētas iemītnieki! Laidiet svētību savās sirdīs, nenotraipiet tās ar naida ērkšķiem un ļaunprātības dzelkšņiem! Jūs visi dzīvojat vienā pasaulē, jūs visus caur savu gribu ir radījis viens Dievs. Svētīts ir tas, kas ļaudīs iet ar augstākās mīlas un labestības garu!
-~-CLVII. Tie, kas ir atstājuši savu dzimteni, lai sludinātu Dieva Vārdu, tiem savu spēku dos uzticības gars. Ar viņiem kopā ies mūsu izraudzīto eņģeļu pulks, kā viņiem to licis visvarenais, visgudrais Dievs. Cik liela svētība sagaida to, kas ir nopelnījis to godu kalpot Visvarenajam! Zvēru pie savas dzīvības! Neviens darbs, lai arī cik tas liels, nav salīdzināms ar to, izņemot tos darbu, kādus piepildīt ir vēlējis visvarenais, visspēcīgais Dievs. Šāda kalpošana ir patiesi visaugstākais no visiem labiem darbiem, tā ir rota ikvienam labestības darbam. Tā to ir noteicis visaugstākais Atklājējs, mūžsenais Ķēniņš.
Kas ceļas, lai sludinātu mūsu mācību, tam katrā ziņā ir jānošķiras no visa laicīgā un par savu augstāko mērķi ir jāuzskata mūsu ticības uzvara. Patiesi, tā tas ir ticis nolikts sargātajā vēstulē. Un kad viņš ir izlēmis atstāt savas mājas, lai izplatītu sava Kunga mācību, lai par ceļa maizi viņš ņem pilnīgu paļāvību uz Dievu un par ceļa drēbēm lai ņem tikumu! Tā to ir noteicis visvarenais, visu cildinātais Dievs.
Ja viņā ir iedegusies Dieva mīlestības uguns, ja viņš atsakās no it visa laicīgā, tad viņa teiktie vārdi iekvēlinās visus, kas viņu dzirdēs. Patiesi, tas Kungs zina it visu. Laimīgs ir tas cilvēks, kas ir sadzirdējis mūsu balsi un atsaucies uz mūsu aicinājumu. Patiesi, viņš skatīs mūsu vaigu.
-~-CLVIII. Ikvienam Dievs ir uzlicis par pienākumu sludināt Viņa mācību. Iekams kāds ceļas šāda pienākuma pildīšanai, tam noteikti, pirms viņš sāk sludināt Viņa Vēsti, jāapliek taisna un godīga cilvēka mantija, lai viņa vārdi pievilktu to sirdis, kas spēj atsaukties uz viņa aicinājumiem. Ja tā nebūs, viņam nav ko cerēt ietekmēt savus klausītājus.
-~-CLIX. Padomājiet, cik niecīgi ir cilvēku prāti to sīkmanībā! Tie tīko tā, kas tiem nes ļaunu un to, kas tiem nāk par labu, tie aizmet projām. Patiesi, viņi rūgti maldās. Mēs redzam, ka ir cilvēki, kas kāro visatļautību un lepojas ar to. Dziļa ir šādu cilvēku nezināšana.
Gala iznākumā, visatļautība noved pie musināšanas un dumpjiem, kurus apspiest nespēj neviens. Šo brīdinājumu jūs dzirdat no visaugstākā, visu zinošā Rēķinveža. Ziniet, ka visatļautība ir iemiesota dzīvniekā. Cilvēkam piedienīga ir pakļaušanās tādiem ierobežojumiem, kas pasarga viņu no viņa paša nezināšanas, kas novērš ļaunumu, ko tam varētu nest nelaba perinātāji. Vaļība liek cilvēkam pārkāpt piedienības robežas un aizskart sava stāvokļa cienību. Tā gremdē viņu, nospiež viņu galējas izvirtības un ļaunuma purvā.
Raugieties uz cilvēkiem kā uz avīm, kuru pasargāšanai nepieciešams gans! Patiesi, šī ir patiesība, neapgāžama patiesība. Mēs nenoliedzam zināmu brīvību zināmos apstākļos, bet citos mēs to par labu neatzīstam. Patiesi, mēs zinām, kā ir labāk.
Saki: Īstu brīvību nes cilvēka pakļaušanās maniem baušļiem, kaut ar maz ko jūs no tiem zināt. Ja cilvēki ievērotu to, ko ievērot tiem likušas Atklāsmes Debesis, tie, droši, justu un uzzinātu, kas ir īsta brīvība. Laimīgs ir tas cilvēks, kas ir apjautis, kas ir saredzējis visā tajā, ko Viņa Gribas Debesis viņam ir atklājušas, Dieva augstāko nodomu, Viņa nolūku, ko sevī glabā viss, ko Viņš ir radījis. Saki: Tā brīvība, kas jums labumu nes, nav meklējama nekur citur, kā vien pilnīgā kalpošanā un paklausībā Dievam, kas ir mūžīgā Patiesība. Kas reiz ir izjutis tās skaistumu, tas negribēs iztirgot to pat par visiem debesu un zemes dārgumiem.
-~-CLX. Dieva vienībai patiesi tic tas, kas šai Dienā raugās uz Viņu kā neizmērojami augstāk stāvošu, pāri visiem salīdzinājumiem un līdzībām, kādas cilvēkam var ienākt prātā. Smagi maldās tas, kas šos salīdzinājumus ir uztvēris kā Dieva paša. Padomājiet, kādās attiecībās ir amata meistars pret savu roku darbu vai gleznotājs pret savu gleznu! Vai tad var apgalvot, ka tie darbi, ko viņu rokas ir radījušas, ir tas pats, kas viņi paši? Tik tiešām, ka Viņš ir debesu Troņa un zemes Kungs! Vienīgā gaisma, kādā tos var vērot, ir kā liecību par to autora meistarību un izcilību.
Ak Shaykh! Tu, kas esi savu gribu Dieva gribai pakļāvis! Pašaizliedzība un mūžīga saplūšana ar Dievu nozīmē, ka cilvēkiem viņu pašu griba ir pilnīgi jāsakausē ar Dieva gribu un ir jāraugās uz savām pašu vēlmēm kā uz kaut ko niecīgu, salīdzinot ar Viņa mērķi. It visu, ko Radītājs pavēl tiem, ko Viņš ir radījis, tiem būs izpildīt cītīgi, dedzīgi un ar prieku. Tie nedrīkst atļaut fantāzijai aptumšot savas spriešanas spējas, tāpat viņi nedrīkst uzskatīt, ka to, ko viņi iztēlojas, viņiem ir teikusi mūžīgā Dieva balss. Gavēņa lūgšanā mēs esam atklājuši: "Ja nu tā ir Tava griba, ka no Tavām lūpām viņiem tiek sacīti šie vārdi: Manas Dailes dēļ, ak ļaudis, ieturiet gavēni, nenosakiet tam galīgu robežu, es zvēru pie Tavas gaismas spožuma, ka tie visi to uzticīgi ievēros, atturēsies no it visa, kas ir pretrunā ar Tavu likumu un izturēsies tā līdz tam brīdim, kad tie atdos savas dvēseles Tev." Lūk, kur slēpjas cilvēka gribas pilnīga pakļaušanās Dieva gribai. Domājiet par to, lai jūs varētu veldzēties tajos mūžīgās dzīvošanas ūdeņos, kas plūst no cilvēces Valdnieka vārdiem, un lai apstiprinātu, ka vienīgais patiesais Dievs ir tik neizmērojami augstu pār savu radību! Patiesi, Viņš ir visu gudrais, visu zinošais, mūžīgais, nesalīdzināmais Dievs. Pilnīgas pašnoliegšanas stāvoklis ir un vienmēr paliks augstāks par visiem citiem stāvokļiem.
Tev piederas ziedot sevi Dieva gribai. It viss, kas ir ticis atklāts Viņa vēstulēs, ir Viņa gribas atspoguļojums. Tik pilnīgi tev ir jāziedojas Viņam, ka tu no savas dvēseles attīri jebkādas pasaulīgo vēlmju pēdas. Tad tā būs īsta saplūšana šī vārda pilnā nozīmē.
Lūdzies Dievu, lai Viņš tev dod palikt nelokāmam uz šī ceļa un lai palīdz tev vest pasaules tautas pie viņa, kas ir augstākais atklātais Valdnieks, kas ir parādījies noteiktā ģērbā un iemieso Dieva īpašo Vēsti! Lūk, šī ir īstas ticības un pārliecības būtība. Tie, kas pielūdz pašu iztēles darinātu elku un sauc to par iekšēju realitāti, šādi ļaudis, patiesi, ir pieskaitāmi pagāniem. Tas tā ir teikts visžēlīgā Dieva diktētajās Vēstulēs. Patiesi, Viņš ir visu zinošais, visgudrais Dievs.
-~-CLXI. Pieliec visus savus spēkus, cenšoties pievērst savu kaimiņu visžēlīgā Dieva likumam! Mūžīgā, visaugstā Dieva acīs šādi pūliņi ir augstāki par visiem pārējiem darbiem. Par Dieva mācību stāvot, esi tik stingrs un nesatricināms, ka nekas pasaulīgs nespēj tevi kavēt tava pienākuma veikšanā! Pat ja visi zemes spēki apvienotos pret tevi, pat ja visi tevi apstrīdētu, tev jāpaliek nelokāmam.
Nesdams vēsti no Viņa, kas lika aust dievišķās vadības ausmai, esi brīvs kā vējš! Padomā, kā, Dieva likumam klausīdams, vējš pūš pāri visiem zemes nostūriem, gan apdzīvotiem, gan neapdzīvotiem! Ne labklājības, ne posta ainas nevar to ne sāpināt, ne priecēt. Visos virzienos tas pūš, kā to tam vēlējis tā Radītājs. Tādam vajadzētu būt ikvienam, kas saka, ka mīl vienīgo patieso Dievu. Viņam pieklājas saglabāt redzes lokā Viņa ticības pamattēzes un dedzīgi tās sludināt un izplatīt. Tikai Dieva dēļ vien, viņam nākas vēstīt Viņa Vēsti un tādā pašā garā uzņemt tās atbildes, kādas viņa vārdi varbūt izsauc viņa klausītājos. Tas, kas tic un pieņem, saņems savu balvu, bet tas, kas noraidīs, tam par tiesu tiks vien viņa paša sods.
Vakarā pirms mūsu aizbraukšanas no Irākas mēs brīdinājām ticīgos, lai tie gaida tumsas putnu parādīšanos. Nevar būt nekādu šaubu, ka zināmās zemēs savu ķērkšanu uzsāks krauklis, kā to jau dzirdēja ķērcam iepriekšējos gados. Lai arī kas tevi piemeklē, patvērumu meklē pie vienīgā patiesā Dieva, lai varētu atvairīt viltvārža viltu.
Patiesi, es saku, ka šai varenajā Dieva Atklāsmē savu augstāko un galīgo piepildījumu rod visu agrāko Dieva Izpausmju laikmeti. Tā paskaidro visgudrais, viszinošais Kungs. Lai slavēts ir Dievs, visu pasauļu Valdnieks!
-~-CLXVII. Visžēlīgais Dievs ir dāvājis cilvēkam redzes spēju un devis viņam arī dzirdi. Daži ir raksturojuši viņu kā “mazāko pasauli", kaut gan, īsteni, uz to vajadzētu raudzīties kā uz “lielāko pasauli". Cilvēkam iekšēji piemītošās spējas, viņa zemes likteņa pilnais mērs, viņa esamības iedzimtais lielums izpaudīsies Dieva apsolītajā Dienā.
Vienmēr un visās situācijās, ar prieku un maigumu atceroties savus mīļotos, Dieva spalva ir rakstījusi un devusi tiem padomu staigāt Viņa ceļu. Labi ir tam, kuru šīs pasaules mainīgie likteņi nav kavējuši atzīt Dieva vienesmes Gaismas Avotu, kas no tā pilniem malkiem neatkarīgā Dieva vārdā ir dzēris Viņa Atklāsmes apzīmogoto vīnu. Šādu cilvēku iekļaus Paradīzes iemītnieku skaitā un ierakstīs visu valstību Valdnieka Dieva Grāmatā.
-~-CLXIII. Lai visa slava Dievam, kas pasaulei devis jo košu rotu, kas to tērpis tādā tērpā, ko laupīt tai nespēj neviena laicīgā vara, lai cik neskaitāmi būtu tās bataljoni, lai cik lielas tās bagātības, lai cik dziļa tās ietekme! Saki: Ikviena spēka būtība nāk no Dieva, kas ir visas radības augstākais un galējais punkts. Jebkāda cildenuma avots ir Dievs, ko pielūdz visi, kas ir debesīs, un visi, kas ir virs zemes. Aplūkošanas cienīgi nav tādi spēki, kas radušies šinī iznīcīgajā pasaulē.
Saki: Šo putnu dzīvības avoti nav no šīs pasaules. Šie avoti ir tik augstu, ka nav cilvēka prātam aptverami. Kur gan ir tas, kas spēs izdzēst uguni, ko iedegusi Dieva sniegbaltā roka? Kur gan ir tas spēks, kas spēj noslāpēt to uguni, kas iedegusies caur visvarenā, neatvairāmā, visspēcīgā Dieva varu? Tieši Dieva varenā roka ir izdzēsusi ķildu un nesaskaņu liesmas. Jo Viņam ir vara un spēks darīt savu gribu. Viņš saka: Esi, un tas top. Saki: Pasaules niknās aukas un viesuļi un arī tās tautas nespēj satricināt tos pamatus, uz kuriem stingri kā klintis stāv manis izraudzītie. Žēlīgais Dievs! Kas gan varēja būt tas spēks, kas mudināja šos ļaudis paverdzināt un ieslodzīt tos, kas mīļi Viņam, kas ir mūžīgā patiesība?
Tomēr tuvojas tā diena, kad no Gaismas Avota pilnā spožumā pār ticīgajiem uzausīs Taisnības Saule. To saka tev visas esības Kungs šai drūmajā cietumā.
-~-CLXIV. Cilvēces saimes locekļi! Turieties stingri pie auklas, ko pārcirst pa spēkam nav nevienam! Patiesi, tā jums derēs visu mūžu, jo tās spēks nāk no paša Dieva, visu pasauļu Valdnieka. Turieties pie taisnības un goda, neklausieties uz to, ko jums čukst neprātīgo balsis, jo tie ir no Dieva atsvešinājušies, kaut gan tērpušies mācītu vīru galvas segās, un ir uz nāvi notiesājuši viņu, kas ir visas gudrības avots. Mans vārds tos ir pacēlis augstos krēslos, un tomēr, tiklīdz es biju atklājis sevi viņu acīm, kad acīmredzamā netaisnībā viņi pasludināja man nāves spriedumu. Tādu, lūk, mūsu spalva jums ir rakstījusi patiesību, un taču jūs paliekat ieslīguši nevērībā.
Tas, kas no patiesības neatlaižas, nekad un nekādos apstākļos nepārkāps mērenības robežas. Visās lietās viņš saredz patiesību, jo vada viņu tas, kas redz visu. Ja civilizācijai, kuru tik labprāt daudzina mākslu un zinātņu pārstāvji, atļauj pārkāpt mērenības robežas, tā pār cilvēkiem var nest lielu ļaunumu. No tā jūs brīdina viņš, kas zina visu. Ja to noved līdz pārmēram, civilizācija var izvērsties tikpat lielā ļaunuma avotā, kāda tā būtu labuma nesēja, ja tā būtu mērenības iegrožota. Apdomājiet jel to, ak ļaudis, un neklīstiet apmulsumā, neklīstiet kļūdu biezoknī! Tuvojas tā diena, kad liesma aprīs pilsētas, kad pasludinās Lielā Mēle: "Karaļvalsts pieder Dievam, visu cildinātajam, visvarenajam Dievam!"
Arī visas pārējās lietas ir pakļautas šim pašam mērenības likumam. Teici to Kungu, ka Viņš tevi ir atcerējies šai brīnumainajā vēstulē! Lai slavēts ir Dievs savā slavas tronī!
Ja jebkurš cilvēks savā sirdī izsvērtu to, ko tam atklājusi Visaugstā rakstāmspalva, un izjustu tā saldmi, viņš droši sajustu, ka ir kļuvis atraisīts un brīvs pats no sevis un klausītu tikai Visvarenā gribai. Laimīgs ir tas cilvēks kas nonācis līdz tik augstam stāvoklim un ir spējis sev nodrošināt tik dāsnu dāvanu.
Šai Dienā mēs tāpat nevaram atzīt par labu to, ka daži bailēs slēpj savu ticību, ne arī to, kā par savu uzticību Dieva Vārdam klaigā dažs labs no tiem, kas ir izdaudzināti ticīgie. Kā vieniem, tā otriem vajadzētu ieklausīties gudrības balsī un censties kalpot ticībai pēc labākās sirdsapziņas.
Lai ikviens cilvēks vēro un vērtē Pārestībām Pakļautā izturēšanos! Visu laiku, kopš šīs Atklāsmes rītausmas, mēs esam atteikušies slēpties no mūsu ienaidniekiem, kā arī pamest mūsu draugu loku. Bēdās un postā iegrūsti, mēs tomēr varenā paļāvībā esam saukuši visas pasaules tautas uz Godības Avotu. Visaugstā spalva atsakās vēstīt par to, ko es esmu pārcietis. Atklātas, šīs pārestības grūstu skumjās tos izredzētos no ticīgajiem, kas ir uzticīgi Dieva mācībai un sludina Viņa vienību. Patiesi, Viņš runā patiesību, Viņš dzird visu, Viņš zina visu. Savas dzīves lielāko daļu mēs esam bijuši spiesti pavadīt starp ienaidniekiem. Raugi, kā patlaban mēs smokam odžu midzenī!
Šo Svēto Zemi piemin un daudzina visos Svētajos Rakstos. Tajā ir parādījušies Dieva Pravieši un Viņa izredzētie. Šis ir tas tuksnesis, pa kuru ir maldījušies visi Dieva Sūtņi, no kura viņi sauca: "Še es esmu, še es esmu, ak mans Kungs!" Šī ir tā Apsolītā Zeme, kurā Dieva Izpausmei bija lemts sevi atklāt. Šī ir Dieva neizdibināmā Likuma ieleja, sniegbalti tīrā Vieta, nedziestoša Spožuma Zeme. It viss, kas ir noticies šai Dienā, ir ticis paredzēts Svētajos Rakstos jau sen. Tomēr šie paši Svētie Raksti, visi kā viens, nosoda tos ļaudis, kas tanī mīt. Bija laiks, kad tiem tika uzspiesta kauna zīme “odžu dzimums". Raugiet, kā šis Pārestībām Pakļautais skaļi sauc no odžu midzeņa un aicina visus cilvēkus pie Viņa, kas ir pasaules augstākais Ilgojums, tās diženuma Virsotne un slavas Avots! Laimīgs ir tas, kas ir ieklausījies vārdu valstības Kunga balsī, un ak vai vienaldzīgajiem, kas ir aizklīduši tālu no Viņa patiesības!
-~-CLXV. Zini ka ikvienai tīrai un neaptraipītai, dzirdīgai ausij ir vienmēr un no visām pusēm jāieklausās balsī, kura saka šos vārdus: "Patiesi, mēs esam no Dieva, un pie Viņa mēs atgriezīsimies." Cilvēka fiziskās nāves un viņa atgriešanās noslēpumi nav tikuši izpausti, tie vēl arvien paliek neizlasīti. Tik tiešām, ka Dievs ir taisnīgs! Ja tie būtu tikuši atsegti, tie cilvēkos viestu tādas bailes un skumjas, ka daži aizietu bojā, kamēr citus pārņemtu tāds laimīgums, ka tie tvīktu pēc nāves, bezgalīgās ilgās tie lūgtos vienīgo patieso Dievu – lai Viņam slava augstumos! – lai Viņš pasteidzina viņu nāves stundu.
Ikvienam paļāvīgi ticošam nāve sniedz to kausu, kas, patiesi, ir dzīvība. Tā dod prieku, tā nes laimību. Tā dāvā mūžīgās dzīvības balvu.
Kas attiecas uz tiem, kas ir baudījuši no cilvēka šīs zemes dzīves augļa, kas ir vienīgā patiesā Dieva pazīšana – lai Viņam slava augstumos! – tad mums nav pa spēkam attēlot, kāda būs viņu viņsaules dzīve. To zina tikai Dievs vien, visu Valstību Valdnieks.
-~-CLXVI. Melis un viltvārdis būs ikviens, kas apgalvos, ka ir Dieva tiešs Sūtnis, iekams būs pagājuši pilni tūkstoš gadi. Mēs lūdzam Dievu, lai Viņš žēlīgi palīdz viņam atsaukt un noliegt šādu apgalvojumu. Nav šaubu, ka Dievs šādam cilvēkam piedos, ja viņš nožēlos. Tomēr, ja viņš savos maldos ietiepsies, Dievs, katrā ziņā atsūtīs kādu, kas žēlastības pret viņu nezinās. Tiešām, bargs var būt tas Kungs, kad Viņš soda. Dieva Gars un Viņa visu radību aptverošā žēlastība ir liegta tam, kas šo pantu iztulko savādāk nekā šajā acīmredzamajā nozīmē. Bīstieties Dieva un nenododieties savām tukšajām iedomām! Klausiet to, ko jums liek jūsu Kungs, visvarenais, visgudrais Dievs!
-~-